PRESES KONFERENCES

Kultūras ministres domas un darbi

Otrdien, 19.augustā, Ramona Umblija savā jaunajā kultūras ministres statusā pirmo reizi tikās ar žurnālistiem. Uzsverot, ka ministrijas darbības pamatprincipi izriet no jaunās valdības deklarētās tēzes par reformu kursa turpināšanu, ministre raksturoja Ministru kabineta deklarācijas kultūras sadaļu un Kultūras ministrijas darbības prioritātes:

— Turpinot reformu kursu kultūras jomā, tiks saglabātas līdzšinējās darbības prioritātes, ņemot vērā arī tās nianses, kas izriet no jaunās valdības deklarācijas un aktuālajiem jautājumiem, ko ministrija risinājusi neatkarīgi no tā, kas bijis ministra amatā. Minēšu trīs galvenās prioritātes, kas būtu uzskatāmas par vienlīdz svarīgām. Turpinot likumdošanas veidošanas, saskaņošanas un pilnveidošanas darbu, tiks strādāts pie Kultūrkapitāla fonda likuma, kura projektu Saeima pirms došanās brīvdienās izskatīja pirmajā lasījumā. Līdz otrajam lasījumam dažādas sabiedriskās organizācijas droši vien ierosinās savus grozījumus un papildinājumus. Arī Kultūras ministrija pārskatīs vairākas likuma pozīcijas. Saskaņā ar valdības deklarāciju kultūrkapitāla fonds jāizveido līdz nākamā gada 1.janvārim. Paredzēts arī sagatavot un iesniegt Saeimai likumprojektu par mecenātismu un sponsorēšanu. Esmu ļoti gandarīta, ka šāda pozīcija parādījusies valdības deklarācijā. Mecenātisma un sponsorēšanas kā tā sauktā neatkarīgā trešā sektora veidošanās līdzās valsts un biznesa sektoram ir objektīvs process, kas vērojams visā Eiropā. Tam ir ļoti liela loma valsts makroekonomikā. Dažādās valstīs šo trešo neatkarīgo sektoru definē atšķirīgi. Šogad man bija iespēja Portugālē piedalīties ļoti interesantā konferencē par neatkarīgā sektora sadarbību ar pasaules lielākajām universitātēm. Šādā mijiedarbībā varētu iekļauties arī Latvijas Universitāte un Kultūras akadēmija. Runa nav tikai par teorētisku šī trešā sektora nozīmes apjēgumu, bet arī par kadru sagatavošanu darbam šajā sektorā. Mana līdzšinējā pieredze Kultūras fondā rāda, ka tā tiešām ir īpaša darbības sfēra, kas prasa īpašas zināšanas. Tātad viena prioritāte ir likumdošanas joma. Te ir daudz darāmā, un es domāju, ka viens no maniem padomniekiem būs padomnieks juridiskajos jautājumos.

Tikpat svarīgas prioritātes ir kultūras institūciju infrastruktūras sakārtošana un Kultūras pārvaldes un kultūras institūciju darbības decentralizācija. Te ir runa par visu to, kas attiecas uz teātriem, uz Kultūras ministrijai tieši un varbūt pastarpināti pakļautajām institūcijām. Sakārtot infrastruktūru nenozīmē pašmērķīgi kaut ko likvidēt vai radīt no jauna. Mums ļoti profesionāli jāizvērtē institūciju līdzšinējā darbība. Un šajā darbības analīzē viens no būtiskākajiem kritērijiem būs jautājums par piešķirto budžeta līdzekļu motivētu pieprasījumu un tikpat motivētu izlietojumu. Neesmu vēl paspējusi apgūt visas finansu lietas un iedziļināties detaļās, bet es ļoti labi saprotu, ka Latvijas valsts budžets, ja tā var teikt, ir diezgan kārns. Bet ne vienmēr kultūras samilzušo problēmu risināšanā pirmajā vietā liekams naudas jautājums. Ne vienmēr. Viens no galvenajiem ir profesionalitātes jautājums. Valsts līdzekļus nedrīkst piešķirt bez motivācijas. Dot līdzekļus kādai institūcijai tikai tāpēc, ka tā pastāv, nevar. Katrā ziņā es būšu pret to. Tas būs grūti, es to apzinos, bet citādi nevar rīkoties. Protams, uzreiz jārunā par kritērijiem. Jautājums par kritērijiem ir pastāvējis vienmēr, ar to jārēķinās. Es domāju, ka ārkārtīgi svarīga loma būs profesionāliem vērtētājiem. Jebkurā kultūras jomā ļoti svarīgs ir profesionāls vērtējums. Nedomājiet, ka sakarā ar to, ka es pēc profesijas esmu mākslas vēsturniece, tagad nāks kritiķu laiks. Nē! Es lūgšu palīgā neatkarīgus profesionālus ekspertus. Jūs teiksit, to nebūs viegli izdarīt, jo Latvija ir maza un mēs visi cits citu pazīstam. Mēs atradīsim veidu, kā profesionālim dot neatkarīgu vērtējumu. Es gribētu ļoti paļauties uz neatkarīgu profesionālu vērtējumu.

Tālāk — trešā prioritāte, ko Kultūras ministrija realizējusi pēdējo gadu laikā, ir kultūras decentralizācija. Sakarā ar tuvojošos reģionālo reformu tā ir sevišķi svarīga. Jāpatur Kultūras ministrijas pārraudzībā, interešu un atbildības sfērā tās jomas, kas darbojas reģionos. Tas ir ļoti būtiski un svarīgi, lai realizētu valdības deklarācijā minēto valsts pamatuzdevumu kultūrpolitikas jomā — nodrošināt kultūras procesa nepārtrauktību un kultūras nacionālās savdabības nosargāšanu. Te nav runa tikai par profesionālo mākslu un Rīgas kultūras institūcijām. Latvija nav tikai Rīga! Tas jāpatur prātā. Šai ziņā gribētos lūgt palīgā masu saziņas līdzekļus, īpaši televīziju. Kultūra nepastāv tikai Rīgā vien. Tā dažādās interesantās formās un veidos pastāv arī reģionos. Mēs centīsimies to sekmēt gan konceptuāli, gan finansiāli, cik vien būs iespējams.

Apliecinot, ka arī Kultūras ministrija darbojas kā vienota komanda, Ramonas Umblijas stāstījumu papildināja Kultūrpolitikas departamenta direktore Vija Virtmane, valsts sekretārs Aivars Gailis un parlamentārā sekretāre Anta Rugāte.

Aina Rozeniece,

“LV” nozares redaktore