svētki un godadienas

Ungārijas Republikā

Šodien, 20. augustā, — valsts svētki

Ungārija ir Viduseiropas valsts, kas nesen, tāpat kā Latvija, atbrīvojusies no komunistiskās ļaunuma impērijas atkarības. Ungārija ir tikai pusotras reizes lielāka par Latviju (93 tūkstoši kvadrātkilometru). Iedzīvotāju skaita ziņā — apmēram četrreiz lielāka par mūsu valsti.

Ungārijas vēsture bijusi visnotaļ sarežģīta. Savā laikā tagadējā Ungārijas teritorijā dzīvojuši skiti un ķelti. I gadsimta beigās pirms Kristus šo zemi pakļāva romieši, un tagadējā Ungārija ietilpa Romas impērijas Pannonijas un Daķijas provincēs. Vēlāk šīs zemes sāka apdzīvot ģermāņu un tjurku ciltis. 6. gadsimtā tajā ieceļoja slāvu, bet 9. gadsimtā - ugru ciltis (ungāri). 997. gadā Ungārijā tika ieviesta kristietība, bet otrā gadu tūkstoša sākumā (1000. vai 1001. gadā) tika kronēts karalis Ištvans I Svētais. Sākot ar 14. gadsimtu, Ungārijai nācās izturēt asiņainas cīņas pret Osmaņu impērijas ekspansiju. Pēc ungāru karaspēka sakāves 1526. gadā Ungārijas ziemeļos un rietumos nostiprinājās Austrijas Hābsburgi, bet centrālā daļa tika pievienota Osmaņu impērijai. Transilvānijā izveidojās no Osmaņu impērijas neatkarīga valstiņa. Pēc Košuta un Petēfi vadītās 1848.—1849. gada Ungārijas revolūcijas sakāves 1867. gadā tika izveidota Austroungārija. Šai valstij bija viena no svarīgākajām lomām Pirmā pasaules kara sākumā. 1817.—1818. gadā Ungārijā izveidojās īpaši sarežģīta situācija, kad nacionālā atbrīvošanās kustība sašķēlās dažādu politisko spēku cīņā par varu. Austroungārija tika sadalīta trīs suverēnās valstīs - Austrijā, Ungārijā un Čehoslovākijā. 1918. gada 16. novembrī tika proklamēta Ungārijas Republika. 1919. gada martā Ungārijas komunisti proklamēja padomju republiku, tomēr viņi nespēja tikt galā ar daudzo problēmu gūzmu un jau augustā zaudēja varu. Par Ungārijas politisko līderi kļuva maršals Hortijs.

1939. gadā Ungārija pievienojās Antikominternes paktam, bet 1942. gadā kā hitleriskās Vācijas sabiedrotā piedalījās karā pret Padomju Savienību. Mainoties militārajai situācijai frontē un vācu armijai atkāpjoties, Ungārijai nācās pārciest īpaši smagus Sarkanās armijas uzbrukumus. Valstī izteiktāka kļuva tendence izstāties no kara. 1944. gadā valsti ieņēma Vācijas karaspēks. Hortija valdība krita. Debrecenā tika nodibināta Nacionāla pagaidu valdība, kas 1944. gada 28. decembrī pieteica karu Vācijai.

1945. gada 4. aprīlī visu Ungāriju ieņēma Sarkanā armija. 1948. gada vasarā Ungārijā tika nodibināta “proletariāta diktatūra”, bet 1949. gada augustā proklamēta Ungārijas Tautas Republika, kurā valdīja komunistiskais režīms. Tika īstenota Padomju Savienības diktēta iekšpolitika un ārpolitika, izvēršot Ungārijā staļiniskajām represijām līdzīgu teroru. 1956. gada rudenī Budapeštā uzliesmoja ungāru tautas pretkomunistiska revolūcija. Ungāru inteliģence, strādnieki un zemnieki ar izmisīgu drosmi centās atjaunot savas valsts suverenitāti un atgūt demokrātiskās tiesības. Taču Ungāru revolūcija tika asiņaini apspiesta ar padomju tankiem. Tūkstošiem ungāru patriotu krita ielu kaujās, tika iznīcināti vēlāk represijās vai devās emigrācijā. Valstī tika atjaunots Padomju Savienībai lojāls komunistiskais režīms. Taču atmiņas par ungāru antikomunistu drosmi un bailes no jauniem tautas nemiera uzplūdiem neizgaisa. Ungārijā komunistiskais režīms, atšķirībā no citām Padomju Savienības “satelītvalstīm”, konsekventi centās sociālistiskajam režīmam piešķirt humānu veidolu. Tā astoņdesmitajos gados, strauji vājinoties režīma potencēm pašā Padomju Savienībā, Ungārijā ātrāk nekā citās tā sauktajās sociālistiskās nometnes valstīs aizsākās ekonomiskās reformas brīvā tirgus attiecību virzienā. Tas pozitīvi iespaidoja iedzīvotāju dzīves līmeni. Taču patiesi demokrātiski politiskie un ekonomiskie pārkārtojumi Ungārijā sākās tikai pēc komunistiskā režīma krišanas un valsts īstenās suverenitātes atjaunošanas Eiropai un pasaulei liktenīgajā laikā, kad sabruka PSRS izveidotā ļaunuma impērija.

Diplomātiskās attiecības starp Latviju un Ungāriju tika nodibinātas 1991. gada 2. septembrī. Nozīmīgu impulsu abu valstu kontaktu tālākai attīstībai deva Ungārijas Republikas prezidenta Ārpāda Genca valsts vizīte Latvijā šogad 6. un 7. martā. Ungārijas Republikas intereses mūsu valstī pārstāv vēstnieks Ģērģs Krauss, kurš savu akreditacijas rakstu Latvijas Valsts prezidentam iesniedza 1995. gada 30. maijā. Vēstnieka rezidence atrodas Helsinkos.

Jānis Ūdris,

“LV” ārpolitikas redaktors