Liepājas pilsētas domes saistošie noteikumi Nr.22

Liepājā 2018.gada 22.novembrī (prot. Nr.14, 8.§)

Liepājas ostas noteikumi

Izdoti saskaņā ar Likuma par ostām 6.pantu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Liepājas ostas noteikumi (turpmāk – Ostas noteikumi) nosaka Liepājas ostas (turpmāk arī – osta) iekšējo kārtību un kuģošanas drošību ostas akvatorijā.

2. Ostas pārvaldīšanu veic Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas pārvalde (turpmāk – Pārvalde) atbilstoši Likumā par ostām, Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likumā, Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas pārvaldes nolikumā un citos normatīvajos aktos noteiktajam.

3. Ostas noteikumi ir piemērojami visiem kuģiem, kuri apmeklē ostu, un to apkalpēm, kā arī visām fiziskajām un juridiskajām personām, kuras uzturas vai darbojas ostas teritorijā.

4. Ostas noteikumu izpildi pārrauga Pārvalde.

5. Ostas hidrotehniskās būves – moli, viļņlauži, krasta nostiprinājumi, piestātnes, kuģu ceļi, peldošie un stacionārie navigācijas tehniskie līdzekļi, u.c. – atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajam atrodas Pārvaldes valdījumā vai īpašumā.

6. Kuģu satiksmes operatīvo vadību un kuģošanas drošības uzraudzības funkcijas ostā veic Ostas kapteiņa dienests.

7. Ostas vai tās daļas izmantošanu aizsardzības vajadzībām reglamentē Latvijas Republikas normatīvie akti par ostu izmantošanu aizsardzības vajadzībām.

8. Augstceltņu būvniecība, spožu reklāmas uguņu, apgaismošanas mastu un citu apgaismes iekārtu ierīkošana, kas var traucēt navigācijas zīmju redzamību un kuģu satiksmi ostā, jāsaskaņo ar Ostas kapteini un valsts akciju sabiedrību "Latvijas Jūras administrācija" (turpmāk – Jūras administrācija). Darbus, kas saistīti ar zemūdens kabeļiem, komunikācijām un hidrotehniskām būvēm, un visus zemūdens darbus ostā veic tikai ar Pārvaldes atļauju.

9. Par zaudējumiem, kurus kuģis radījis ostas hidrotehniskajām būvēm, navigācijas tehniskajiem līdzekļiem, ostas komunikācijām un aprīkojumam, juridiskām vai fiziskām personām ostas teritorijā, atbild kuģa īpašnieks, nomaksājot zaudējumus vai izsniedzot garantiju par to segšanu.

II. Noteikumos lietotie termini un saīsinājumi

10. Ostas noteikumos lietotie saīsinājumi:

10.1. BT – kuģa bruto tilpība;

10.2. IMO – Starptautiskā Jūrniecības organizācija;

10.3. IMDG kodekss – Starptautiskais jūras bīstamo kravu kodekss;

10.4. SOLAS konvencija – 1974.gada Starptautiskā konvencija par cilvēku dzīvības aizsardzību uz jūras un tās 1988.gada protokols;

10.5. MARPOL konvencija – 1973.gada Starptautiskā konvencija par piesārņošanas novēršanu no kuģiem un tās 1978.gada protokols;

10.6. COLREG konvencija – 1972.gada Konvencija par starptautiskajiem kuģu sadursmju novēršanas noteikumiem;

10.7. ISGOTT – Starptautiskā naftas tankkuģu un terminālu drošības rokasgrāmata;

10.8. ISPS kodekss – Starptautiskais kuģu un ostas iekārtu aizsardzības kodekss;

10.9. OKD – Ostas kapteiņa dienests;

10.10. KSD – Kuģu satiksmes dienests;

10.11. LSEZ – Liepājas Speciālā ekonomiskā zona;

10.12. PTEN – ostas piestātņu tehniskās ekspluatācijas noteikumi;

10.13. SSN/SKLOIS – SafeSeaNet/Starptautiskās kravu loģistikas un ostu informācijas sistēma;

10.14. UĪV – ultra īsviļņi;

10.15. VUGD – Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests;

10.16. VVD – Valsts vides dienests;

10.17. MRCC – Jūras meklēšanas un glābšanas koordinācijas centrs.

11. Ostas noteikumos lietotie termini:

11.1. kuģis – jebkurš kuģošanas līdzeklis – inženiertehniska ierīce, kas konstruktīvi paredzētas kuģošanai;

11.2. tankkuģis – speciālas konstrukcijas kuģis, kas paredzēts un tiek izmantots lejamkravu pārvadāšanai;

11.3. līnijkuģis – kuģis, kurš veic regulārus reisus uz ostu un kura līnijkuģa statusu apstiprinājusi Pārvalde;

11.4. ostas flotes kuģis – kuģis, kurš veic apkalpošanas funkcijas ostā – velkonis, loču kuģis, liellaiva, peldošais celtnis, bunkurētāju, notekūdeņu, sateču ūdeņu un atkritumu savācējs, padziļināšanas darbu kuģis un citi kuģi, kuri uz tiesiska pamata nodrošina noteiktu pakalpojumu sniegšanu ostā;

11.5. padziļināšanas darbu kuģis – kuģis un peldošas konstrukcijas, kas iesaistīti ostas akvatorijas padziļināšanas darbos;

11.6. pasažieru kuģis – jūras kuģis vai ātrgaitas jūras kuģis atbilstoši SOLAS konvencijas X nodaļas 1.noteikuma definīcijai, kurš pārvadā vairāk par 12 pasažieriem;

11.7. mazizmēra kuģis – jebkurš kuģošanas līdzeklis, kas paredzēts sportam un atpūtai (atpūtas kuģis, kuteris, buru jahta u.c.), kura garums ir mazāks par 24 m;

11.8. velkonis pavadībā – velkonis, kas pavada kuģi un ir gatavs vilkšanas un/vai stumšanas operācijām;

11.9. kuģu aģents – persona, kurai ir līgumsaistības ar Pārvaldi, kas nodarbojas ar kuģu aģentēšanu atbilstoši Jūras kodeksa prasībām un veic normatīvajos aktos par ostas formalitātēm noteiktās funkcijas kā autorizēts SSN/SKLOIS sistēmas lietotājs;

11.10. bīstamās un piesārņojošās kravas – bīstamās un piesārņojošās kravas atbilstoši Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā un normatīvajos aktos par bīstamo un piesārņojošo kravu apriti ostās noteiktajam, kā arī tukši konteineri, kas iepriekš saturējuši bīstamās kravas;

11.11. maksimālā iegrime – atļautā maksimālā kuģa iegrime metros pie "0" ūdens līmeņa, ko mēra Latvijas normālo augstumu sistēmā – LAS 2000,5;

11.12. sertifikāts par atbrīvošanu no pienākuma izmantot loča pakalpojumus – atbilstoši normatīvajiem aktiem par ločiem ostas kapteiņa izsniegts sertifikāts kuģa kapteinim par atbrīvošanu no pienākuma izmantot loča pakalpojumus;

11.13. atļauja kuģošanai ostas akvatorijā – ostas kapteiņa izdota atļauja ostas flotes kuģu kapteiņiem kuģošanai ostā, neizmantojot loču pakalpojumus;

11.14. piestātnes lietotājs – piestātnes īpašnieks, nomnieks vai valdītājs, kas veic saimniecisko darbību piestātnē vai cita veida piestātnes ekspluatāciju;

11.15. vislielākais garums (LOA – Length overall) – vislielākais kuģa garums, kas izteikts metros;

11.16. Helsinku konvencija – 1992.gada Konvencija par Baltijas jūras reģiona jūras vides aizsardzību.

III. Ostas robežas

12. Ostas robežas ir noteiktas normatīvajos aktos par ostas robežām.

13. Ostas akvatorijā ietilpst ĀRĒJAIS REIDS, PRIEKŠOSTA (iekšējais reids), BRĪVOSTA, ZIEMAS OSTA, LOČU KANĀLS, TIRDZNIECĪBAS KANĀLS (līdz tramvaja tiltam), KAROSTAS KANĀLS un TOSMARES BASEINS.

IV. Sakari ostā

14. Visiem kuģiem ir pastāvīgi jānodrošina radiosakari UĪV 11. un 16.kanālā.

15. Mazizmēra kuģiem, kuri ir aprīkoti ar UĪV radiostaciju, jānodrošina UĪV sakari 11.kanālā.

16. UĪV 11.kanālu izmanto satiksmes organizēšanai. Ostā to atļauts izmantot tikai kuģu satiksmes organizēšanai un kuģu izsaukšanai.

17. Locis sakariem ar velkoņiem un personu uz piestātnes, kura atbild par gatavību pieņemt kuģi, izvēlas brīvu no sakariem UĪV 09. vai 69.kanālu.

18. Informāciju par ostas un valsts dienestu tālruņu numuriem un citiem sakaru kanāliem sniedz KSD operators, kā arī tā ir norādīta Pārvaldes tīmekļa vietnē.

19. Ostas un citu dienestu kontakti:

V. Ostas kapteinis

20. Ostas kapteinis ir Pārvaldes amatpersona, kas atbilstoši Likumam par ostām, Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumam, citiem spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem un šiem noteikumiem, organizē un kontrolē kuģu satiksmi ostā un ostas pievedceļos, veic kuģošanas drošības kontroles funkcijas attiecībā uz kuģu satiksmi ostā, ostas akvatorijā, kuģu ceļos, piestātnēs un termināļos.

21. Ostas kapteiņa rīkojumi, kas saistīti ar kuģošanas drošības un cilvēku dzīvības glābšanas pasākumiem, ir obligāti visiem kuģiem, ostas piestātņu un zemes valdītājiem, īpašniekiem un nomniekiem, kā arī citām juridiskajām un fiziskajām personām ostā. Ostas noteikumi neierobežo Ostas kapteiņa kompetenci minēto rīkojumu izdošanā.

22. Ostas kapteinim ir tiesības:

22.1. ne ilgāk par 72 stundām aizliegt kuģim iziet no ostas, ja kuģis ir iesaistīts jūras negadījumā, radījis bojājumus ostas īpašumam vai arī radījis piesārņojumu (gadījumos, kad nav iespējams operatīvi saņemt tiesas lēmumu par kuģa arestu);

22.2. pieprasīt kuģim atgriezties ostā, ja kuģis izgājis jūrā bez OKD atļaujas, nepieciešamības gadījumā prasot Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku Krasta apsardzes dienestam pārbaudīt un aizturēt kuģi saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kuģu kontroles, pārbaudes un aizturēšanas kārtību Latvijas ūdeņos;

22.3. pieņemt operatīvus lēmumus ārkārtas situācijās attiecībā uz kuģi, ja ir radīti draudi kuģiem, cilvēkiem, videi, ostas iekārtai vai citam kuģim. Ar šādu darbību saistītās izmaksas, sedz kuģa īpašnieks.

23. Ostas kapteinim ir pienākums aizliegt kuģim iziet no ostas, ja:

23.1. saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ostu formalitātēm atbilstošu atļauju nav devusi Valsts robežsardze, muitas iestāde vai Pārtikas un veterinārais dienests;

23.2. saskaņā ar normatīvajiem aktiem par karoga valsts uzraudzību un ostas valsts kontroli Jūras administrācija ir pieņēmusi lēmumu aizturēt kuģi;

23.3. saskaņā ar normatīvajiem aktiem par prasību nodrošināšanu tiesa ir pieņēmusi lēmumu arestēt kuģi.

24. Šajā nodaļā minēto rīkojumu apstrīdēšana vai pārsūdzēšana neaptur to izpildi.

25. Par zaudējumiem, kas radušies nepamatotas kuģa aizturēšanas vai nepamatota kuģa aresta dēļ, atbild persona, kas pieprasījusi attiecīgo aizturēšanu vai arestu.

VI. Nekustamā īpašuma lietošana

26. Ostas piestātnes un zemes, izņemot privātīpašumu, tiek iznomātas piestātnes lietotājam. Piestātnes lietotāja tiesības un pienākumus, kā arī piestātnes lietotāja un Pārvaldes savstarpējās attiecības nosaka savstarpējais līgums, PTEN un šie noteikumi.

27. Komercdarbība ostā notiek saskaņā ar noslēgto līgumu starp Pārvaldi un attiecīgo komersantu. Jebkura veida komercdarbības veikšanai ostas teritorijā nepieciešams saņemt Pārvaldes atļauju.

28. Piestātnes lietotājs papildus nomas līgumā paredzētajiem pienākumiem ir atbildīgs par:

28.1. piestātņu un citu tā rīcībā nodoto nekustamo īpašumu tehnisko stāvokli, nepieciešamo apgaismojumu, t.sk. pastāvīgu apgaismojumu diennakts tumšajā laikā, to uzturēšanu kārtībā, tehniskās ekspluatācijas, ugunsdrošības, vides aizsardzības, darba aizsardzības, sanitāro un citu spēkā esošo noteikumu un prasību ievērošanu. Bojājumu atklāšanas gadījumā par tiem nekavējoties ziņo Pārvaldei;

28.2. savlaicīgu piestātnes sagatavošanu tauvošanas un kravas operācijām, kā arī kuģa sanitāro apkalpošanu un ostas dienestu informēšanu ar kuģu aģentu starpniecību par piestātnes gatavību kuģu pieņemšanai pie piestātnes;

28.3. piebraucamo ceļu nodrošināšanu ugunsdzēsības un cita veida operatīvā transporta piekļūšanai pie piestātnē stāvošajiem kuģiem (kravu nokraušana un transporta līdzekļu stāvēšana šādu piebraucamo ceļu robežās ir aizliegta);

28.4. kravas nokraušanas attālumu no piestātnes kordona, kas nedrīkst būt mazāks par 2,5 m.

29. Piestātnes lietotāja atbilstību 28.punktā noteiktajām prasībām kontrolē Pārvalde, atbilstoši tās struktūrvienību kompetencei.

30. Jebkura 28.punktā minētā pienākuma neizpildes gadījumā Ostas kapteinis var aizliegt kuģu tauvošanu pie piestātnes.

31. Kuģu iekraušana/izkraušana notiek ar attiecīgās piestātnes lietotāja atļauju. Pie ostas neiznomātajām piestātnēm, ar attiecīgu OKD rīkojumu, atļauta tikai kuģu stāvēšana, kuģu apkalpju nomaiņa un apgāde vai kravu iekraušana/izkraušana ar atsevišķu Pārvaldes atļauju.

32. Piestātņu izmantošana kuģiem, kuri nav saistīti ar kravas operācijām piestātnē, pieļaujama tikai pēc saskaņošanas ar Pārvaldi un piestātnes lietotāju.

VII. Loču pakalpojumi

33. Loču pakalpojumi ir obligāti kuģiem, kuru vislielākais garums (LOA) ir 60 metri un lielāks vai tilpība lielāka par 500 BT, kā arī tankkuģiem, pasažieru kuģiem, kuģiem ar bīstamām un piesārņojošām kravām un kuģiem, kuri izmanto velkoņa pakalpojumus, neatkarīgi no to garuma, un tos sniedz saskaņā ar Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā un normatīvajos aktos par ločiem noteikto.

34. Loču izmantošanas nepieciešamību ostas flotes kuģiem nosaka Ostas kapteinis katrā konkrētā gadījumā.

35. Loču pakalpojumus ostā sniedz 24 stundas diennaktī.

36. Loča atrašanās uz kuģa neatbrīvo kuģa kapteini no atbildības par kuģa drošu navigāciju.

37. Ja loča pakalpojumu sniegšanas laikā kuģim vai piestātnei ir nodarīti materiāli zaudējumi, par to ir atbildīgs kuģa īpašnieks.

38. Loču pakalpojumu piesaka KSD. Loču pakalpojuma sākums, kuģim ienākot ostā, un pakalpojuma beigas, kuģim izejot no ostas, ir bojas "A" dvarsa šķērsošana. Sarežģītos hidrometeoroloģiskos apstākļos, kad loča uzkāpšana vai nokāpšana pie bojas "A" nav iespējama, locis, saskaņojot ar kuģa kapteini, var izmainīt uzkāpšanas/nokāpšanas vietu.

39. No loču pakalpojumiem var atbrīvot:

39.1. kuģi, kura kapteinim ir derīgs sertifikāts par atbrīvošanu no pienākuma izmantot loča pakalpojumus;

39.2. ostas flotes kuģi un iekšējo ūdeņu kuģi, kura kapteinim ir Ostas kapteiņa izsniegta atļauja kuģošanai ostas akvatorijās (1.pielikums).

40. Lai kuģa kapteinis saņemtu sertifikātu par atbrīvošanu no pienākuma izmantot loča pakalpojumus, tam ar konkrēto kuģi (vai tehniskā ziņā līdzvērtīgu kuģi) ir regulāri, ne retāk kā 10 reizes gada laikā, jāapmeklē osta, izmantojot loča pakalpojumus.

41. Ostas kapteinis, ņemot vērā esošos laika apstākļus vai jebkādus citus faktorus ostā, kas ietekmē kuģošanas drošību, var pieprasīt izmantot loča pakalpojumus, arī tiem kuģiem, kuriem ir atbrīvojums izmantot loču pakalpojumus.

42. Loča uzkāpšana un nokāpšana no kuģa notiek atbilstoši SOLAS konvencijas V nodaļas 23.noteikumam.

43. Ja pēc loča uzskatiem nepareizas kuģa kapteiņa vai apkalpes rīcības rezultātā, vai kuģa tehniskā stāvokļa dēļ var izveidoties avārijas situācija, locis brīdina kuģa kapteini un ziņo par to KSD un Ostas kapteinim lēmuma pieņemšanai.

44. Loča pakalpojums ir jāpiesaka ne vēlāk kā 2 stundas pirms plānotā loča pakalpojumu sniegšanas laika. Kuģim ir tiesības atteikt pieprasīto loča pakalpojumu ne vēlāk kā 1 stundu pirms pieteiktā loča pakalpojuma sniegšanas laika bez pieteiktā pakalpojuma apmaksas.

45. Ja kuģis nav gatavs izmantot pieteikto loča pakalpojumu 1 stundas laikā no pieteikumā minētā laika, locim ir tiesības atstāt kuģi. Šādā gadījumā tiek uzskatīts, ka kuģis ir atteicies no loča pakalpojumiem un kapteinis vai aģents paraksta loča kvīti un sedz loča maksu pakalpojumus atbilstoši LSEZ valdes apstiprinātajiem ostu maksu un maksu par pakalpojumu tarifiem.

46. Sarežģītos hidrometeoroloģiskos apstākļos locim, saskaņojot ar kuģu kapteiņiem, ir tiesības loču kuģa ķīļūdenī vest vienu vai vairākus kuģus, uzturot radiosakarus ar tiem un KSD. Visi šī pakalpojuma saņēmēji maksā pilnu loču maksu.

47. OKD neatbild par loča pakalpojuma sniegšanas aizkavēšanos sliktu laika apstākļu vai nepareizas informācijas dēļ.

48. Ja loča un tā mācekļa (ja tāds ir) nokāpšana no kuģa nav iespējama atbilstoši šo noteikumu 42.punktā minētajam, nelabvēlīgu laika apstākļu vai citu apstākļu dēļ, locis un tā māceklis var palikt uz kuģa līdz drošai nokāpšanas vietai, iepriekš to saskaņojot ar Ostas kapteini un iesniedzot kuģa aģenta garantijas vēstuli par loča un tā mācekļa nogādāšanu atpakaļ ostā. Šādā gadījumā pakalpojumu izmaksas, visus atpakaļceļa un ar uzturēšanos saistītos izdevumus sedz saskaņā ar LSEZ valdes apstiprinātajiem ostu maksu un maksu par pakalpojumu tarifiem.

VIII. Kuģu stāvēšana uz enkura

49. Kuģa noenkurošanas vietu ostas akvatorijā nosaka KSD.

50. Kuģiem ostas akvatorijā atļauts noenkuroties šādās enkurvietās, kas ierobežotas ar līnijām starp punktiem ar šādām koordinātām:

50.1. kuģu enkurvieta (L 1) izmantojama kuģiem ar iegrimi līdz 5 m:

 50.2. kuģu enkurvieta (L 2) izmantojama kuģiem ar iegrimi līdz 6 m:

50.3. kuģu enkurvieta (L 3) izmantojama visiem kuģiem:

51. Atsevišķos gadījumos ar KSD atļauju kuģis var noenkuroties Priekšostā uz ziemeļiem no paralēles 56° 32.80’ N.

52. Laivu nolaišana no noenkurotajiem kuģiem ir atļauta tikai ar KSD atļauju.

53. Iekšējā reidā noenkuroto kuģu galvenajam dzinējam ir jābūt pastāvīgā gatavībā tūlītējai izmantošanai.

54. Iekšējā reidā noenkurotajiem kuģiem pēc KSD pieprasījuma iekšējais reids nekavējoties jāatstāj.

55. Aizliegts noenkuroties kuģu ceļos bez saskaņošanas ar Ostas kapteini.

IX. Kuģu ienākšana ostā

56. Formalitātes kuģu ienākšanai ostā reglamentē normatīvie akti par ostu formalitātēm.

57. Kuģim ienākot ostā sānsvere nedrīkst pārsniegt 3° un galsvere (diferents) nedrīkst būt lielāka, kā noteikts kuģa noturības informācijā.

58. OKD kontrolē SSN/SKLOIS sistēmā esošās informācijas atbilstību normatīvajiem aktiem par ostu formalitātēm, Pārvaldes apstiprinātajam Atkritumu apsaimniekošanas plānam un ostas maksu un maksu par pakalpojumiem tarifiem.

59. Precīzs pienākšanas laiks kuģim jāpaziņo 2 stundas pirms pienākšanas pie pieņemšanas ass ugunsbojas "A".

60. Kuģim, kura tilpība ir mazāka par 200 BT, atļauja ienākt ostā jāpieprasa atrodoties ne tuvāk par 3 jūras jūdzēm no ostas vārtiem.

61. Ja uz kuģa atrodas bīstama vai piesārņojoša krava, jāievēro ziņošanas kārtība, kas noteikta normatīvajos aktos par bīstamo un piesārņojošo kravu apriti un kontroli ostās.

62. Kuģiem ar sprādzienbīstamām kravām (IMDG kodeksa 1.klase) un radioaktīvām vielām (IMDG kodeksa 7.klase) ienākšana ostā atļauta tikai ar Ostas kapteiņa atļauju.

63. Kuģus, kurus ostā paredzēts ievilkt ar velkoni vai citu kuģi, var ielaist ostā tikai pēc tam, kad piestātnes lietotājs, pie kura piestātnes paredzēts pietauvot kuģi, rakstiski apstiprina šāda kuģa ievešanu un tā pietauvošanu, kuģa vilkšanas plānu saskaņo ar Ostas kapteini.

X. Kuģu satiksme ostas akvatorijā

64. KSD ir OKD struktūrvienība, kas organizē un kontrolē kuģu satiksmi ostas akvatorijā un sniedz pakalpojumus satiksmes dalībniekiem visu diennakti, saskaņā ar IMO rezolūciju Nr.A.857 (20). Jebkāda kuģu kustība ostas akvatorijā bez KSD atļaujas ir aizliegta.

65. KSD katru dienu, pulksten 08.05 un pulksten 20.05 pēc vietējā laika, izziņo navigācijas brīdinājumus un meteoroloģiskās prognozes KSD darbības rajonā – ostas akvatorijā. Vētras brīdinājumus izziņo nekavējoties pēc to saņemšanas.

66. KSD organizē kuģu satiksmi atbilstoši to pienākšanai reidā vai gatavībai iziet no ostas. Priekšroka satiksmei ostā ir šādā secībā:

66.1. kuģiem, kuri veic glābšanas darbus;

66.2. avārijas situācijā esošiem kuģiem;

66.3. Latvijas Republikas valsts dienestu kuģiem, kuri veic dienesta pienākumus;

66.4. līnijkuģiem;

66.5. pasažieru kuģiem;

66.6. kravas kuģiem, kuri ierodas saņemt vai nodot kravu;

66.7. kuģiem, kuri ierodas ostā uz remontu vai utilizācijai.

67. Atsevišķos gadījumos, izvērtējot situāciju, kuģu satiksmes secību var mainīt Ostas kapteinis.

68. Kuģa kustība ostas akvatorijā ir atļauta tikai kapteiņa tiešā vadībā.

69. Kuģim, kā arī jebkuram citam peldlīdzeklim, pārvietojoties ostas akvatorijā, jāievēro tāds drošs ātrums, kas neapdraud citu peldošo līdzekļu stāvēšanu un darbības, ostas būvju un iekārtu drošību, un nodrošina kuģa manevrēšanas spējas. Kuģojot Tirdzniecības kanālā, kuģa ātrums nedrīkst pārsniegt 5 mezglus.

70. Kuģojot ostā, kuģa sānsvere nedrīkst pārsniegt 5°, galsvere uz kuģa priekšgalu – 0,5°.

71. Kuģu enkuriem, ja kuģi pārvietojas ostas akvatorijā, ir jābūt sagatavotiem tūlītējai lietošanai nepieciešamības gadījumā.

72. Zemūdens kabeļu vai citu zemūdens sistēmu trašu rajonos un 100 m uz abām pusēm no tiem aizliegts noenkuroties. Komunikāciju īpašniekiem šajos rajonos jāizliek labi redzamas brīdinājuma zīmes, kurām diennakts tumšajā laikā ir jābūt apgaismotām.

73. Pasažieru pārvadāšana ostas akvatorijā atļauta tikai ar speciāli šim nolūkam aprīkotiem kuģiem, kuriem ir izsniegti atbilstoši dokumenti.

74. Kuģis kustību drīkst uzsākt tikai pēc atļaujas saņemšanas no KSD. Ja kustība netiek uzsākta 20 minūšu laikā, atļauju jāpieprasa atkārtoti.

75. Kuģa pārtauvošanas gadījumā kuģim vai aģentam, pamatojoties uz piestātnes operatora sniegto informāciju par piestātnes gatavību uzņemt kuģi, ne vēlāk kā 2 stundas iepriekš, rakstiski jāinformē OKD un nepieciešamības gadījumā citas attiecīgās iestādes par kuģa pārtauvošanās laiku un vietu.

76. Kuģu satiksme ostā var tikt ierobežota šādos apstākļos:

76.1. ja vēja ātrums pārsniedz 14 m/s;

76.2. ja redzamība ir mazāka par 3 kabeļtauvām (0,3 jūras jūdzēm).

77. Kuģošanas ierobežojumi pie piestātnēm ir noteikti Ostas kapteiņa rīkojumos.

78. Ostas kapteinis var ierobežot vai atļaut kuģu satiksmi, vadoties pēc faktiskajiem laika apstākļiem vai kādu citu iemeslu dēļ.

79. Pieļaujamās kuģu iegrimes nosaka ar Ostas kapteiņa rīkojumu, vadoties pēc ostas aktuālajiem dziļumu mērījumiem.

80. Ostas akvatorijā uz kuģu ceļiem ir noteikta vienvirziena satiksme. Apdzīšana minētajā rajonā ir aizliegta. Izvērtējot situāciju, KSD operators var atļaut atkāpi no šīm prasībām, ievērojot kuģošanas drošības prasības.

81. Kuģiem, kuru vislielākais garums (LOA) ir mazāks par 40 m un iegrime mazāka par 4 m, kuģojot ostas akvatorijā, jādod ceļš kuģiem, kuru manevrēšanu ierobežo to iegrime, ja vien KSD nav norādījis citādi.

82. Kuģiem, kas kuģo Tirdzniecības kanālā un Loču kanālā (abos virzienos), ir priekšroka attiecībā pret kuģiem, kas kuģo no Brīvostas un Ziemas ostas, ja vien KSD nav norādījis citādi.

83. Kuģu vienlaicīga tauvošana pie blakus esošām piestātnēm ir aizliegta.

84. Ostā noteiktas šādas kuģu apgriešanās vietas:

84.1. Tirdzniecības kanālā – kuģiem, kuru garums nepārsniedz 60 m;

84.2. Tirdzniecības kanāla un Ziemas ostas krustojumā – kuģiem, kuru garums nepārsniedz 140 m;

84.3. Karostas kanāla un Tosmares baseina krustojumā – kuģiem, kuru garums nepārsniedz 165 m;

84.4. Brīvostā – kuģiem, kuru garums nepārsniedz 240 m.

85. Ledus apstākļos satiksmi ostas akvatorijā organizē saskaņā ar Ostas kapteiņa rīkojumiem.

86. Buru kuģiem satiksme ostas akvatorijā atļauta, tikai izmantojot mehānisko dzinēju.

87. Uz bezapkalpes kuģiem to pārvietošanas laikā ostas akvatorijā jābūt ne mazāk kā diviem sertificētiem matrožiem tauvošanas un citu darbu izpildei.

88. KSD veic video un audio ierakstus, tie ir Pārvaldes īpašums un tiek uzglabāti 72 stundas. Video un audio ierakstu informācija izmantojama tikai dienesta vajadzībām.

XI. Kuģu pieņemšanas tehniskās iespējas

89. Maksimālie kuģu izmēri un iegrimes tauvošanai pie piestātnēm ir noteiktas ar Ostas kapteiņa rīkojumiem, pamatojoties uz noteiktajiem piestātņu tehniskajiem parametriem un faktisko tehnisko stāvokli, ūdens dziļumiem, kā arī ņemot vērā meteoroloģisko situāciju.

90. Piestātņu tehniskie parametri ir noteikti šo noteikumu 2.pielikumā.

XII. Kuģu stāvēšana ostā – piestātņu sagatavošana

91. Piestātnes kuģu apkalpošanai jāsagatavo piestātnes lietotājam pirms kuģa pienākšanas. Tauvošana pie nesagatavotām piestātnēm ir aizliegta.

92. Pietauvošanas tauvu skaitu un izvietojumu, kas nodrošina kuģa drošu atrašanos pie piestātnes, nosaka kuģa kapteinis, saskaņojot to ar loci (ja loču pakalpojums tiek izmantots). Tauvas ir jāapgādā ar vairogiem, kas nepieļauj grauzējdzīvnieku pārvietošanos. Kuģa mehānismu dzesēšanas sistēmas ūdens izvada atveres ir jāapgādā ar aizsargvairogiem.

93. Tankkuģiem, stāvot pie Tirdzniecības kanāla un Karostas kanāla piestātnēm, ir jābūt pietauvotiem ar priekšgalu uz ostas izeju. Atsevišķos gadījumos ar Ostas kapteiņa atļauju šos kuģus var atbrīvot no šīs prasības.

94. Stāvēšana pie piestātnes atļauta tikai vienā korpusā. Tauvot kuģi līdz 500 BT pie otra kuģa borta drīkst tikai ar KSD un abu kuģu kapteiņu piekrišanu, bet kuģiem virs 500 BT ar Ostas kapteiņa un abu kuģu kapteiņu piekrišanu.

95. Kuģim, stāvot ostā, uz kuģa esošās apkalpes locekļu skaitam ir jābūt tādam, kas nodrošina kuģa pārtauvošanu un drošu stāvēšanu. Kuģa tehniskajam stāvoklim un apgādei jānodrošina kuģa jūras spēja un ugunsdrošība. Kuģiem ar bīstamām kravām ir jābūt gataviem tūlītējai iziešanai no ostas.

96. Laivu nolaišanai no kuģiem jāsaņem KSD atļauja.

97. Stāvot pie piestātnes, remontēt kuģa galveno dzinēju un stūres iekārtu atļauts tikai ar Ostas kapteiņa un piestātnes lietotāja piekrišanu.

98. Kuģi pie piestātnēm aprīko ar apgaismotu trapu, zem kura nostiprināts drošības tīkls. Pie trapa jābūt sardzei, glābšanas riņķim ar līni un avārijas plānam ar aktuālo trauksmes sarakstu.

99. Tumšā diennakts laikā pie piestātnes stāvoša kuģa ārējam bortam jābūt apgaismotam.

100. Kuģis, stāvot pie piestātnes, drīkst pieslēgties krasta komunikācijām tikai ar piestātnes lietotāja atļauju.

101. Stāvot pie piestātnes vai uz enkura, aizliegts izvirzīt aiz borta kustīgas konstrukcijas, ja tas nav saistīts ar kravas operācijām vai citu pamatotu darbību.

102. Kuģim, stāvot pie piestātnes, ir atļauts veikt gatavības pārbaudi, darbinot galveno dzinēju ar pieslēgtu dzenskrūvi tikai uz minimāliem apgriezieniem un ne ilgāk par 2 minūtēm. Šie ierobežojumi neattiecas uz dzenskrūvi ar grozāmām lāpstiņām "0" stāvoklī.

103. Kuģa kapteinim nekavējoties jāziņo OKD par visiem ar kuģošanu saistītajiem negadījumiem, ugunsgrēkiem, degvielas vai smērvielu noplūdēm no kuģa, kravas vai kuģa materiālu izkrišanu vai noplūdi aiz borta, bojājumiem, kas nodarīti citiem kuģiem, ostas būvēm vai navigācijas ierīcēm un nelaimes gadījumiem ar cilvēkiem uz kuģa.

104. Tauvot kuģus otrā korpusā pie kuģiem ar bīstamām kravām un kuģiem, uz kuriem notiek fumigācija, ir aizliegts.

105. Apkalpojošo kuģu tauvošana pie tankkuģiem, kas veic kravas operācijas, ir atļauta tikai ar KSD atļauju.

106. Kuģim, stāvot pie piestātnes vai uz enkura, aizliegts veikt korpusa tīrīšanas un krāsošanas darbus, izņemot speciāli aprīkotas vietas kuģu remontu rūpnīcās un darbnīcās.

107. Ārkārtas gadījumā (ugunsgrēks, plūdi un citi ārkārtēji apstākļi) Ostas kapteinis ir tiesīgs pieprasīt kuģa pārvietošanu uz kuģa īpašnieka rēķina.

108. Ostas kapteinis, nepieciešamības gadījumā, var pieprasīt kuģa, kas nav iesaistīts kravas operācijās, pārvietošanu uz citu piestātni.

109. Nepieciešamības gadījumā Ostas kapteinis ir tiesīgs norādīt kuģa pietauvošanai jebkuru brīvu piestātni līdz jautājuma atrisināšanai par kuģa turpmāko stāvēšanas vietu, informējot par pieņemto lēmumu piestātnes lietotāju.

110. Kuģiem aizliegts lietot enkurus Karostas kanālā, Tosmares baseinā un Tirdzniecības kanālā.

111. Lai nodrošinātu drošu piestātņu tehnisko ekspluatāciju, drošu kuģu pietauvošanos un atrašanos pie piestātnes, piestātnes lietotājam ir jāievēro PTEN.

112. Piestātņu lietotājs piestātnē nodrošina:

112.1. ar radio sakariem personu, kura atbild par gatavību pieņemt kuģi un norāda precīzu kuģa pietauvošanas vietu;

112.2. tauvotāju skaitu drošai kuģa tauvošanai atbilstoši kuģa izmēriem, bet ne mazāk kā 2 tauvotājus;

112.3. ka tauvošanas operāciju laikā 10 m joslā no piestātnes kordona līnijas neatrodas nepiederošas personas.

113. Piestātņu lietotājs ir atbildīgs par akvatorijas dziļuma uzturēšanu pie piestātnēm 30 m platā joslā gar piestātni.

114. Pārvaldei ir tiesības pieprasīt kravas piestātņu lietotājam iesniegt Ostas kapteinim aktus par ūdenslīdēju veikto zemūdens apskati kuģa tauvošanas joslā.

XIII. Kuģa iziešana no ostas

115. Formalitātes kuģu iziešanai no ostas reglamentē normatīvie akti par ostu formalitātēm.

116. Kuģim izejot no ostas, sānsvere nedrīkst pārsniegt 3° un galsvere (diferents) nedrīkst būt lielāks kā noteikts kuģa noturības informācijā.

117. Lai kuģis izietu no ostas un veiktu kuģa gaitas izmēģinājuma braucienu, OKD iesniedz šādus dokumentus:

117.1. kuģa aģenta vai kapteiņa pieteikumu;

117.2. kuģa klasifikācijas sabiedrības vai Jūras administrācijas Kuģošanas drošības inspekcijas atļauju izmēģinājuma braucienam;

117.3. apkalpes sarakstu atbilstoši apliecībai par kuģa apkalpes minimālo sastāvu;

117.4. remontuzņēmuma darbinieku un speciālistu sarakstu.

118. Kuģis var iziet jūrā, nekārtojot ar kuģa iziešanu no ostas saistītās formalitātes un iesniedzot vai paziņojot OKD tikai uz kuģa esošās apkalpes un pasažieru sarakstu gadījumos, kad nepieciešams sniegt palīdzību avarējušiem kuģiem, cilvēku meklēšanas un glābšanas operāciju gadījumos, kā arī pēc Ostas kapteiņa rīkojuma, kas pamatots ar kuģošanas drošību apdraudošiem apstākļiem.

XIV. Ūdenslīdēju darbi ostā

119. Ūdenslīdēju darbus ostas akvatorijā drīkst veikt ar OKD un Ostas aizsardzības virsnieka atļauju. Uzsākot un pabeidzot ūdenslīdēju darbus, par to jāinformē KSD operators.

120. Ūdenslīdēju darbu veikšanas laikā uz kuģiem, kas veic šos darbus, ir jābūt paceltām zīmēm vai ieslēgtām signālugunīm saskaņā ar COLREG konvencijas prasībām.

121. Kuģiem, braucot garām vietai, kur nodarbojas ar ūdenslīdēju darbiem, jāiet lēnā gaitā un jāturas pēc iespējas tālāk no tiem. Pēc KSD pieprasījuma zemūdens darbi jāpārtrauc.

XV. Velkoņu darbība ostas akvatorijā

122. Kuģim nepieciešamo velkoņu skaitu, ņemot vērā velkoņu jaudu, nosaka kuģa kapteinis, saskaņojot to ar loci, atbilstoši kuģa tehniskajam aprīkojumam, faktiskajiem laika apstākļiem vai citiem faktoriem, kas var ietekmēt kuģa drošu manevrēšanu. Domstarpību gadījumā velkoņu skaitu nosaka Ostas kapteinis.

123. Tauvā velkamā kuģa kapteinis vada velkoņu darbu, nosaka nepieciešamo velkoņu pakalpojumu veidu un apjomu, kā arī atbild par velkoņu drošību.

124. Velkot tauvā kuģi bez apkalpes, velkoņu darbu vada tā velkoņa kapteinis, kura vilkšanas tauva nostiprināta velkamā kuģa priekšgalā.

125. Kuģim vai kuģa aģentam velkoņa pasūtījums ir jāveic ne vēlāk kā 2 stundas pirms tā izmantošanas.

126. Kuģa kapteinim ir tiesības atteikties no pasūtītā velkoņa pakalpojumiem 1 stundu pirms pieteiktā laika. Ja kuģis atsakās no velkoņa pakalpojumiem mazāk nekā 1 stundu pirms operācijas sākuma, kuģis šos pakalpojumus nomaksā par faktiski patērēto laiku, velkonim ejot pie kuģa un atgriežoties stāvvietā, atbilstoši stundas tarifa likmei.

127. Vismaz viens velkonis vai velkonis pavadībā ir jāizmanto:

127.1. visiem kuģiem ar bīstamu kravu un tankkuģiem ar nedegazētiem kravas tankiem, ja to garums pārsniedz 70 m;

127.2. visiem kuģiem Karostas kanālā, kuru maksimālais garums pārsniedz 125 m.

128. Vismaz divi velkoņi ir jāizmanto:

128.1. visiem kuģiem Karostas kanālā, kuru garums ir no 130 m līdz 165 m;

128.2. visiem kuģiem, kuriem nav vai arī nestrādā galvenie dzinēji, un to garums pārsniedz 60 m;

128.3. visiem kuģiem pēc galvenā dzinēja, sistēmu un mehānismu remonta, kas ietekmē kuģu vadāmību;

128.4. visiem kuģiem, kuru garums pārsniedz 60 m, bez sānskrūves, virzoties atpakaļgaitā Tirdzniecības kanālā.

129. Velkoņu izmantošanas nepieciešamību ostas flotes kuģiem nosaka Ostas kapteinis.

130. Ja kuģis nav gatavs izmantot pieteikto velkoņu pakalpojumu 30 minūšu laikā no pieteikumā minētā laika, velkonim ir tiesības atstāt kuģi. Šādā gadījumā tiek uzskatīts, ka kuģis ir atteicies no velkoņa pakalpojumiem, un kapteinis vai aģents paraksta velkoņa kvīti un sedz velkoņa pakalpojumu maksu atbilstoši LSEZ valdes apstiprinātajiem ostu maksu un maksu par pakalpojumu tarifiem.

XVI. Ostas padziļināšanas darbi

131. Visa veida padziļināšanas darbi ostas akvatorijā un darbi, kas ir saistīti ar zemūdens kabeļiem vai zemūdens komunikācijām, ir jāveic saskaņā ar normatīvajiem aktiem, pirms tam šos darbus saskaņojot rakstiski ar Pārvaldi un Ostas kapteini.

132. Pirms padziļināšanas darbu uzsākšanas padziļināšanas darbu vadītājs saskaņo rakstiski ar OKD darbu procedūru, darbības shēmu un enkuru, boju un trošu izvietojumu.

133. Strādājot ostas akvatorijā, padziļināšanas darbu kuģis operatīvi informē KSD par enkuru un trošu izvietojumu.

134. Par jebkurām izmaiņām darba procesā padziļināšanas darbu kuģis operatīvi ziņo OKD, kā arī izmaiņas trošu, enkuru un boju izvietojumā ir jāsaskaņo ar OKD.

135. Veicot padziļināšanas darbus, kuģis ievēro COLREG konvencijas noteikumus un šo noteikumu IV.nodaļā noteiktās radio sakaru prasības ostā. Visiem kuģiem, tuvojoties padziļināšanas darbu kuģim, ir jārīkojas atbilstoši COLREG konvencijā noteiktajam, ja nav izziņots citādi.

136. Padziļināšanas darbu kuģis, kurš strādā ostas akvatorijā, atbrīvo vai dod ceļu kuģiem, kuri ienāk ostā vai iziet no ostas.

137. Pirms kustības uzsākšanas padziļināšanas darbu kuģis pieprasa atļauju KSD.

XVII. Mazizmēra kuģu satiksme ostā

138. Mazizmēra kuģis ostas akvatorijā un uz kuģu ceļiem nedrīkst traucēt citu kuģu satiksmi.

139. Mazizmēra kuģim bez KSD atļaujas ir aizliegta satiksme Ziemas ostā, Brīvostā, Karostas kanālā un Tosmares baseinā.

XVIII. Ugunsdrošība ostā

140. Par ugunsdrošību attiecīgajā ostas teritorijā atbild tās īpašnieks vai lietotājs.

141. Visām personām, kas darbojas vai uzturas ostas teritorijā, jāievēro normatīvie akti, kuri reglamentē ugunsdrošību.

142. Par ugunsdrošību uz kuģa, kas atrodas ostas akvatorijā, ir atbildīgs tā kapteinis.

143. Kuģiem, atrodoties ostas akvatorijā, to ugunsdzēsības sistēmas un aprīkojums ir darba kārtībā un gatavs tūlītējai lietošanai.

144. Izceļoties ugunsgrēkam uz kuģa, kuģa sardze izsludina trauksmi, organizē ugunsgrēka likvidāciju, ziņo OKD un VUGD, kurš nepieciešamības gadījumā piedalās ugunsgrēka dzēšanā.

145. Konstatējot ugunsgrēku ostas teritorijā, persona, kas to atklājusi, nekavējoties par to ziņo VUGD pa vienoto ārkārtas palīdzības izsaukuma tālruni 112, informē piestātnes lietotāju un uzsāk ugunsgrēka likvidāciju ar visiem pieejamajiem līdzekļiem. Piestātnes lietotājs pēc ugunsgrēka atklāšanas vai paziņojuma par ugunsgrēku saņemšanas izsludina trauksmi un organizē ugunsgrēka dzēšanu.

146. Izceļoties ugunsgrēkam ostas teritorijā, kuģim ir jābūt gatavam atstāt bīstamo rajonu.

147. Atļauju īslaicīgu ugunsbīstamu darbu veikšanai uz kuģošanas līdzekļiem, kuri neatrodas pie remonta piestātnēm, izsniedz kuģa kapteinis, saskaņojot ar Ostas kapteini. Ja kuģis atrodas pie termināla piestātnes, ugunsbīstamo darbu atļauja papildus jāsaskaņo ar terminālu.

148. Jebkādi ugunsbīstami darbi aizliegti:

148.1. uz kuģiem pie gāzes, naftas un naftas produktu pārkraušanas terminālu piestātnēm;

148.2. uz kuģiem ar bīstamu kravu;

148.3. uz piestātnes, ja pie tās atrodas kuģis ar bīstamu kravu.

149. Piestātnes lietotājs nodrošina kravu izvietojumu tādā veidā, lai būtu nodrošināta piekļuve kravām un ugunsdzēsības aprīkojumam. Evakuācijas ceļiem jābūt brīviem. Vienmēr jābūt nodrošinātai brīvai piebrauktuvei pie piestātnēs izvietotajiem ugunsdzēsības hidrantiem.

XIX. Bunkurēšana

150. Kuģi, kas iekrauj vai izkrauj bīstamās un piesārņojošās lejamkravas vai tiek bunkurēti, gaišā diennakts laikā paceļ signālkarogu "Bravo", tumšā diennakts laikā ieslēdz sarkanu riņķuguni.

151. Naftas produktu un gāzes tankkuģiem bunkurēšana jāveic pirms vai pēc kravas operācijām.

152. Bunkurēšanu kuģi veic Pārvaldes atļautās vietās no krasta stacionārām iekārtām, bunkurētājkuģiem vai autocisternām.

153. Eļļas uzpildīšanu no autocisternām kuģi var veikt pie visām piestātnēm, saskaņojot to ar piestātnes operatoru.

154. Bunkurētājkuģiem, krasta stacionārajām bunkurēšanas iekārtām un autocisternām ir jābūt aprīkotām un to personālam apmācītam atbilstoši normatīvo aktu prasībām, lai nodrošinātu vides piesārņošanas draudu novēršanu, ugunsdrošības normu ievērošanu un avārijas seku likvidāciju.

155. Bunkurēšanas operācijas tiek veiktas, ievērojot IMO rekomendācijas drošai bīstamo kravu transportēšanai un ar to saistītajām aktivitātēm ostā.

XX. Vides aizsardzība

156. Uz kuģiem, kas atrodas ostas akvatorijā, ir atļauts lietot tikai tās tualetes, kurām ir ierīkota slēgtā notekūdeņu uzkrāšanas tvertne vai notekūdeņu attīrīšanas iekārta, kas atbilst MARPOL konvencijas prasībām.

157. Kuģu radīto atkritumu un piesārņoto ūdeņu pieņemšana ostā un samaksa par šiem pakalpojumiem notiek atbilstoši normatīvo aktu prasībām.

158. Pirms ostas atstāšanas kuģim visi uz tā radītie atkritumi, kurus aizliegts novadīt Baltijas jūrā saskaņā ar MARPOL konvencijas un Helsinku konvencijas prasībām, ir jānodod ostas pieņemšanas iekārtās. Pirms ostas atstāšanas visi kravu pārpalikumi ir jānovada ostas pieņemšanas iekārtās saskaņā ar normatīvajos aktos par kuģu radīto atkritumu un piesārņoto ūdeņu pieņemšanas kārtību noteikto un MARPOL konvencijas prasībām.

159. Kuģiem, kuri ienāk ostā uz pārstrādi, jānodod visus uz kuģa esošos atkritumus un piesārņotos ūdeņus normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

160. Kuģu pārstrāde pirms atkritumu nodošanas var tikt uzsākta, tikai saņemot OKD atļauju un norobežojot pārstrādājamo kuģi ar bonām.

161. Naftas un ķīmisko produktu piestātnēs un naftas vai ķīmisko vielu terminālos naftas un ķīmisko vielu savākšanas aprīkojumam jābūt pastāvīgā gatavībā atbilstoši termināla darbības plānam neparedzētiem piesārņojuma gadījumiem.

162. Katrā naftas un naftas produktu piestātnē ir jābūt naftas produktu absorbentiem, kas nodrošina vismaz 1 m³ naftas produktu absorbēšanu un skimmerim ar jaudu ne mazāku kā 20 m³/ h. Par minēto prasību izpildi ir atbildīgs piestātnes vai termināla operators.

163. Naftas produktu un kaitīgo šķidro lejamkravu pārkraušanas piestātnēs kravas operācijas notiek saskaņā ar šo termināļu ekspluatācijas noteikumiem. Pirms kravas operāciju uzsākšanas visus naftas tankkuģus un ķīmisko produktu tankkuģus ierobežo ar bonām, izņemot ledus apstākļos. Pārējā laikā bonas, naftas un kaitīgo šķidro lejamkravu savākšanas aprīkojums ir sagatavots atbilstoši piestātnes avāriju likvidācijas plānam.

164. Līdz naftas produktu pārkraušanas sākumam kuģa kapteinim:

164.1. jāpārbauda sakaru drošība starp kuģi un kravas operatoru, kuģi un naftas savācējkuģi, kuģi un KSD;

164.2. jānodrošina kuģa apkalpes gatavība izpildīt visas vides aizsardzības prasības atbilstoši ISGOTT prasībām.

165. Naftas produktu pārkraušanas laikā kuģa klāja notekām ir jābūt aizvērtām.

166. Kuģa bunkurēšanas operācijas drīkst uzsākt, ja ir atbilstoši aizpildīta un abpusēji parakstīta bunkurēšanas kontroles lapa.

167. Ja bīstamo un piesārņojošo kravu (tostarp naftas) pārkraušanas laikā rodas šo produktu noplūde uz klāja vai aiz borta, kravas operācijas nekavējoties jāpārtrauc. Kuģa kapteinim par to nekavējoties jāziņo kravas operatoram, KSD, Ostas apsardzei un VVD Liepājas reģionālajai vides pārvaldei. Turpmākā darbība notiek saskaņā ar Darbības plānu neparedzēta piesārņojuma gadījumā Liepājas ostā.

168. Ostas teritorijā aizliegts:

168.1. mazgāt klāju un korpusu, novadīt aiz borta jebkādus naftu saturošus ūdeņus, tai skaitā naftu saturošus balasta ūdeņus, bīstamas vielas, kaitīgas vielas un to saturošus maisījumus, notekūdeņus, jebkādas kravas atliekas. Naftu, kaitīgas vielas saturošu ūdeņu, sateču ūdeņu, notekūdeņu atsūknēšanas sistēmu vārsti ir aizvērti un aizzīmogoti;

168.2. izmantot preparātus, kuri izšķīdina vai nogremdē peldošus naftas produktus;

168.3. peldēties, izņemot:

168.3.1. no ostas Dienvidu mola uz dienvidiem;

168.3.2. no ostas Ziemeļa mola uz ziemeļiem;

168.4. nodarboties ar jebkura veida zveju;

168.5. makšķerēt, izņemot:

168.5.1. visu kalendāro gadu – no Dienvidu mola, no Ziemeļu mola, ārējā reidā, izņemot kuģu ceļus un enkurvietas;

168.5.2. no 1.aprīļa līdz 30.novembrim – no Karostas kanāla krasta nenorobežotās daļas;

168.6. nodarboties ar ūdenssportu bez Ostas kapteiņa atļaujas;

168.7. veikt kuģa korpusa sagatavošanu krāsošanas darbiem un krāsošanu tam neparedzētā vietā.

169. Par kuģu atkritumiem, kas rodas kravas operācijas vai remonta laikā, novākšanu no piestātnes atbildīgs ir piestātnes lietotājs.

170. Naftas un ķīmisko produktu piestātnēs, terminālos vai citos paaugstinātas bīstamības kravu apstrādes rajonos nedrīkst uzsākt saimniecisko darbību, pirms VVD un Pārvalde nav apstiprinājusi darbības plānu neparedzētiem piesārņojuma gadījumiem.

171. Vējā ātrumam sasniedzot 10 m/s un vairāk, pārtrauc putekļus radošu kravu kraušanu, ja piestātne nav aprīkota ar slēgto iekraušanas/izkraušanas sistēmu.

172. Visus zaudējumus, kuri apkārtējai videi radušies kuģa apkalpes pretlikumīgu darbību rezultātā – naftas noplūde, atkritumu izmešana, kravas noplūde vai izmešana – sedz vainīgā kuģa īpašnieks. Piestātnes operatora radītie zaudējumi tiek segti saskaņā ar normatīvajiem aktiem.

XXI. Muitas, robežapsardzības un sanitārais režīms

173. Personu, kuģu robežpārbaudes un citas pārbaudes ostā savas kompetences ietvaros veic Valsts robežsardze, Valsts ieņēmumu dienesta muitas iestādes, Pārtikas un veterinārais dienests, Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku Krasta apsardzes dienests.

174. Sanitāro uzraudzību ostā veic Veselības inspekcijas Kurzemes kontroles nodaļa un Pārtikas un veterinārā dienesta Robežkontroles departamenta kontroles punkts. Šo dienestu prasības to kompetences ietvaros ir obligātas visiem kuģiem, fiziskajām un juridiskajām personām, kuras darbojas ostā. Par nelabvēlīgu sanitāri epidemioloģisko stāvokli vai slimiem apkalpes locekļiem, vai sanitāri bīstamu kravu kuģa kapteinis ar aģenta starpniecību paziņo sanitārajai robežinspekcijai un Veselības inspekcijas Kurzemes kontroles nodaļai ne vēlāk kā 24 stundas pirms kuģa ienākšanas ostā.

XXII. Kuģu, ostas un ostas iekārtu aizsardzība

175. Kuģu, ostas un ostas iekārtu aizsardzību ostā nodrošina katras atsevišķas teritorijas valdītājs, īpašnieks vai nomnieks saskaņā ar Pārvaldes apstiprinātiem Liepājas ostas režīma noteikumiem un starptautiskajiem, Eiropas Savienības un Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem kuģu, ostu un ostu iekārtu aizsardzības jomā.

176. Caurlaižu režīma vispārējo kārtību ostas teritorijā, autotransporta un gājēju satiksmes kārtību nosaka Pārvaldes apstiprinātie Liepājas ostas režīma noteikumi.

177. Cilvēki un sauszemes transportlīdzekļi ostas ierobežotas piekļuves teritorijās var iekļūt vai izkļūt no tās tikai caur atbilstošajiem caurlaižu punktiem. Caurlaižu režīmu katrā terminālī nodrošina tās operators.

178. Ostas teritorijā jebkurai personai jābūt klāt personu apliecinošam dokumentam. Personas dokuments jāuzrāda pēc Ostas aizsardzības virsnieka, ostas iekārtas apsardzes personāla, robežsardzes, muitas vai OKD darbinieku pieprasījuma.

179. Kuģu apkalpes locekļi un viņu piederīgie var šķērsot ostas teritoriju atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2016.gada 9.marta Regulā Nr.2016/339 par Savienības Kodeksu par noteikumiem, kas reglamentē personu pārvietošanos pār robežām (Šengenas Robežu kodekss), Imigrācijas likumā un Pārvaldes apstiprinātajos Liepājas ostas režīma noteikumos noteiktajam.

180. Personas, kuras nepakļaujas Ostas aizsardzības virsnieka, ostas iekārtas apsardzes personāla, robežsardzes vai muitas prasībām, tiek aizturētas un/vai izraidītas no ostas teritorijas.

181. Ja auto transportlīdzeklis, atrodoties ostas teritorijā, var radīt apdraudējumu cilvēkiem, kuģiem, ostas iekārtām vai ostas aizsardzības sistēmai kopumā, Ostas aizsardzības virsnieks ir tiesīgs veikt transportlīdzekļa piespiedu evakuāciju no ostas par transportlīdzekļa īpašnieka līdzekļiem.

182. Kuģa pietauvošana vai pārtauvošana no ostas iekārtas/uz ostas iekārtu, kurai nav spēkā esoša ostas iekārtas aizsardzības atbilstības apstiprinājuma, var tikt veikta tikai ar Ostas aizsardzības virsnieka apstiprinājumu.

183. Piestātnes lietotājam ir jāsaskaņo tehnisko apsardzes līdzekļu izvietošana ostas teritorijā ar Ostas aizsardzības virsnieku.

XXIII. Ostas maksas

184. Ostas maksas un maksas par pakalpojumiem apstiprina LSEZ valde saskaņā ar Likumu par ostām.

185. Kuģim pirms iziešanas no ostas jāsamaksā visas ostas maksas un maksas par tam sniegtajiem pakalpojumiem.

186. Kuģa aģents pilnībā atbild par ostas maksu un maksu par pakalpojumiem iekasēšanu no kuģu īpašniekiem vai fraktētājiem un nodrošina to samaksu Pārvaldei vai komersantiem atbilstoši Pārvaldes noteiktajiem tarifiem.

187. Kuģi, kas ienāk ostā, maksu par navigācijas pakalpojumiem maksā Jūras administrācijai atbilstoši Likumā par ostām un normatīvajos aktos par Jūras administrācijas maksas pakalpojumu cenrādi noteiktajam.

XXIV. Atbildība par ostas noteikumu neievērošanu

188. Jebkura juridiska vai fiziska persona, kas darbojas vai uzturas ostā, ir atbildīga par šo noteikumu ievērošanu saskaņā ar spēkā esošiem normatīviem aktiem. Noteikumu izpildi pārrauga Pārvalde.

189. Pārvalde neatbild par trešās personas darbības vai bezdarbības rezultātā nodarītiem zaudējumiem.

190. Juridiskajai vai fiziskajai personai, kura normatīvajos aktos paredzētajā kārtībā nav saņēmusi attiecīgu Pārvaldes atļauju, aizliegts veikt jebkura veida darbību, kā arī pildīt jebkurus ar ostas darbību saistītus pienākumus ostā.

XXV. Noslēguma jautājums

191. Atzīt par spēku zaudējušiem Liepājas pilsētas domes 2007.gada 20.decembra saistošos noteikumus Nr.23 "LIEPĀJAS OSTAS NOTEIKUMI".

Liepājas pilsētas domes priekšsēdētājs J.Vilnītis

1.pielikums
Liepājas pilsētas domes
2018.gada 22.novembra
saistošajiem noteikumiem Nr.22

VEIDLAPA "ATĻAUJA KUĢOŠANAI OSTAS AKVATORIJĀ" PARAUGS

Liepājas pilsētas domes priekšsēdētājs J.Vilnītis

2.pielikums
Liepājas pilsētas domes
2018.gada 22.novembra
saistošajiem noteikumiem Nr.22

PIESTĀTŅU TEHNISKIE PARAMETRI

Liepājas pilsētas domes priekšsēdētājs J.Vilnītis

Saistošo noteikumu "Liepājas ostas noteikumi"
paskaidrojuma raksts

Liepājas pilsētas domes priekšsēdētājs J.Vilnītis