Ministru kabineta rīkojums Nr. 672

Rīgā 2018. gada 12. decembrī (prot. Nr. 59 63. §)

Par Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām īstenošanas pamatnostādņu 2014.–2020. gadam īstenošanas plānu 2018.–2020. gadam

1. Apstiprināt Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām īstenošanas pamatnostādņu 2014.–2020. gadam īstenošanas plānu 2018.–2020. gadam (turpmāk – plāns).

2. Noteikt Labklājības ministriju par atbildīgo institūciju plāna īstenošanā.

3. Jautājumu par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu 2019. un 2020. gadā plānā paredzēto pasākumu nodrošināšanai izskatīt Ministru kabinetā likumprojekta "Par valsts budžetu 2019. gadam" un likumprojekta "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2019., 2020. un 2021. gadam" sagatavošanas un izskatīšanas procesā kopā ar visu ministriju un centrālo valsts iestāžu iesniegtajiem prioritāro pasākumu pieteikumiem atbilstoši valsts budžeta finansiālajām iespējām.

4. Plāna īstenošanā iesaistītajām institūcijām līdz 2021. gada 1. aprīlim atbilstoši kompetencei iesniegt Labklājības ministrijā informāciju par plāna uzdevumu izpildi 2018.–2020. gadā.

Ministru prezidents Māris Kučinskis

Labklājības ministrs,
 izglītības un zinātnes ministra
 pienākumu izpildītājs Jānis Reirs

(Ministru kabineta
2018. gada 12. decembra
rīkojums Nr. 672)

Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām īstenošanas pamatnostādņu 2014.–2020. gadam īstenošanas plāns 2018.–2020. gadam

Lietotie saīsinājumi

Ievads

2013. gada 22. novembrī ar Ministru kabineta rīkojumu Nr. 564 tika apstiprinātas "Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām īstenošanas pamatnostādnes 2014.–2020. gadam" (turpmāk – Pamatnostādnes). Pamatojoties uz Pamatnostādnēs noteikto – izvirzīto uzdevumu īstenošanai, tiek izstrādāti īstermiņa plānošanas dokumenti – Pamatnostādņu īstenošanas plāni, kas paredz pasākumu izstrādāšanu un īstenošanu trīs posmos: 2014. gadam, 2015.–2017. gadam un 2018.–2020. gadam.

Atbilstoši Ministru kabineta 2017. gada 21. novembra rīkojuma Nr. 689 "Grozījums Ministru kabineta 2013. gada 22. novembra rīkojumā Nr. 564 "Par Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām īstenošanas pamatnostādnēm 2014.–2020. gadam"" LM jāsagatavo, un labklājības ministram Ministru kabinetā noteiktā kārtībā jāiesniedz Pamatnostādņu īstenošanas plāns 2018.–2020. gadam (turpmāk – Plāns).

2015.–2017. gada Pamatnostādņu īstenošanas plāna ietvaros tika turpināts darbs pie Pamatnostādnēs noteikto mērķu īstenošanas. Izglītības jomā noritēja darbs pie iekļaujošas izglītības principa nostiprināšanas, normatīvo aktu pilnveides, lai nodrošinātu pieejamāku izglītību, kā arī izstrādātas rekomendācijas darbā ar vājdzirdīgiem, nedzirdīgiem un neredzīgiem izglītojamiem. Nodarbinātības jomā tika turpināts darbs pie subsidētās nodarbinātības attīstības, sniedzot iespēju bezdarbniekiem ar invaliditāti gūt darba pieredzi un attīstīt savas kompetences. Tika izstrādāts saturs sociālās uzņēmējdarbības koncepta ieviešanai Latvijā, kā arī nodrošinātas mācības darba devējiem par personu ar invaliditāti nodarbinātību. Sociālās aizsardzības jomā uzsākti vairāki projekti, kas attīstījuši sociālo pakalpojumu pieejamību un saturu. Sabiedrības izpratnes veicināšanā uzsvars tika likts uz stereotipu mazināšanu par personām ar invaliditāti un pieejamas vides vadlīniju izstrādes uzsākšanas, lai nodrošinātu, ka būves aizvien vairāk ir pieejamas personām ar dažādiem funkcionēšanas ierobežojumiem, tādejādi neliedzot tām brīvi pārvietoties un sevi realizēt. 2016. gadā tika veikts apjomīgs pētījums invaliditātes jomā "Pētījuma par starptautisko praksi personu ar invaliditāti atbalsta sistēmu jomā veikšanu"¹. Pētījuma mērķis bija iegūt starptautiskās prakses izvērtējumā balstītus un esošajā politiskajā, institucionālajā, finansiālajā un tiesiskajā ietvarā reāli īstenojamus priekšlikumus par Latvijas rīcībpolitikas un esošo atbalsta pasākumu lietderības, efektivitātes, ilgtspējas un ietekmes uz personu ar invaliditāti dzīves kvalitātes uzlabošanas iespējām, īpaši attiecībā uz iekļaujošas izglītības un iekļaujoša darba tirgus jomām. Pētījuma rezultāti turpmāk tiks pielietoti, pilnveidojot personu ar invaliditāti valsts atbalsta sistēmu.

Visi šie pasākumi ir turpināmi arī 2018.–2020. gada Plāna ietvaros, lai maksimāli pilnveidotu valsts sniegto atbalsta pakalpojumu saturu un pieejamību, tādējādi veicinot personu ar invaliditāti cieņpilnu un neatkarīgu dzīvi.

LM 2017. gadā tikās ar NVO pārstāvjiem un nozaru ministrijām², lai apspriestu esošo situāciju invaliditātes jomā, veicamās izmaiņas pabalstu un pakalpojumu jomā un noteiktu īstenojamos pasākumus 2018.–2020. gada Plānā.

Plāna projekts sabiedriskajai apspriešanai tika ievietots LM mājaslapā 2018. gada 22. jūnijā³, aicinot sabiedrību izteikt viedokli, komentārus un ieteikumus Plāna projekta uzlabošanai un pilnveidošanai. LM aicināja NVO tikties 2018. gada 2. jūlijā⁴, lai klātienē apspriestu Plāna projektu un veiktu nepieciešamās korekcijas tālākai Plāna projekta virzībai. Diskusijas laikā NVO pauda viedokli, ka pārmaiņas invaliditātes politikā notiek pārāk lēni un esošās aktivitātes nesasniedz mērķa grupas intereses, līdz ar to ierobežotā valsts atbalsta dēļ personām ar invaliditāti, it īpaši tām personām, kurām ir ļoti smaga vai smaga invaliditāte, un viņu ģimenes locekļiem dzīves apstākļi ir slikti, tie ir vairāku gadu garumā pasliktinājušies un nav novērojama pozitīva tendence.

1. Plāna kopsavilkums

Mērķis: Plāna mērķis ir īstenot Pamatnostādnēs noteiktos uzdevumus. Šajā plānošanas periodā Plāna virzība ir vērsta uz to, lai veicinātu personu ar invaliditāti iesaisti dažādos sabiedriskajos procesos, veicinātu pieejamāku un attīstošāku izglītības platformu, attīstītu iekļaujošu nodarbinātību, sniedzot iespēju personām ar invaliditāti gūt ienākumus un veidot finansiāli neatkarīgu dzīvi. Svarīgu vietu Plāna pasākumos ieņem dažādu sociālo pakalpojumu nodrošināšana bērniem, kuri uzlabo ne tikai bērna ar invaliditāti dzīves kvalitāti, bet paralēli sniedz labumu un atbalstu visai ģimenei. Tā kā 2018. gads (Saeimas vēlēšanas) un 2019. gads (EP vēlēšanas) ir vēlēšanu gadi, šajā plānošanas periodā liels uzsvars ir arī likts uz personu ar invaliditāti tiesībām un iespējām būt politiski aktīviem sabiedrības locekļiem, realizējot savas vēlēšanu tiesības. Liela daļa pasākumu, kas bija iekļauti Plānā 2015.–2017. gadam, tiek turpināti arī šī Plāna ietvaros, jo to rezultativitāte ir novērtējama ilgtermiņa darbībā.

2017. gada 31. martā Latvija no ANO Personu ar invaliditāti tiesību komitejas (turpmāk – Komiteja) saņēma uzaicinājumu piedalīties Latvijas Republikas pirmā nacionālā ziņojuma par 2006. gada 13. decembra ANO Konvencijas Par personu ar invaliditāti tiesībām (turpmāk – ANO Konvencija) ieviešanu laika posmā no 2010. gada 31. marta līdz 2013. gada 31. decembrim izskatīšanā, kas notika no 2017. gada 21. augusta līdz 22. augustam. Komiteja lūdza pirms nacionālā ziņojuma izskatīšanas klātienē arī sniegt atbildes uz 47 precizējošiem jautājumiem, lai identificētu Latvijas panākto progresu attiecībā uz ANO Konvencijas ieviešanu pēc nacionālā ziņojuma iesniegšanas 2014. gadā. LM kā ANO Konvencijas ieviešanu koordinējošā institūcija sadarbībā ar nozaru ministrijām⁵ sagatavoja un iesniedza atbildes uz precizējošiem jautājumiem, vienlaikus nodrošinot dalību Komitejas 18.sesijā Ženēvā. Atbilstoši atbildēm un sniegtajai informācijai, Komiteja sniedza komentārus un rekomendācijas⁶ ar mērķi uzlabot personu ar invaliditāti stāvokli Latvijā, kā arī virzību, lai pilnveidotu invaliditātes sistēmu kopumā.

Daļa no sniegtajām rekomendācijām ir pilnībā vai daļēji realizējama šī Plāna ietvaros. Līdz ar to, atbilstoši Plāna struktūrai, katrs rīcības virziens tiek papildināts ar Komitejas sniegtajām rekomendācijām, kuras attiecināmas uz izpildi laika posmā no 2018.–2020. gadam⁷.

Veidojot Plānu, uzsvars tiek likts uz Pamatnostādņu četriem rīcības virzieniem mērķa sasniegšanai ar konkrētiem darbības uzdevumiem un rezultātiem:

1) izglītība – tiks veikti pasākumi, lai nodrošinātu ar nepieciešamām zināšanām apmācītu personālu darbam ar bērniem ar dažādiem funkcionāliem traucējumiem. Plānā paredzētie pasākumi ir vērsti uz to, lai personām ar invaliditāti aizvien pieejamāka būtu augstākā izglītība, kas veicinātu šo cilvēku personisko izaugsmi un palielinātu viņu konkurētspēju darba tirgū (ANO Konvencijas 7. pants, 24. pants);

2) darbs un nodarbinātība – tiks attīstīti pasākumi, lai veicinātu personu ar invaliditāti iekļaušanos darba tirgū, kā arī informētu darba devējus par personu ar invaliditāti nodarbināšanu, laužot stereotipus par personām ar invaliditāti kā neizmantojamu darba spēku (ANO Konvencijas 27. pants);

3) sociālā aizsardzība – tiks īstenoti pasākumi, kas veicinās efektīvāku pakalpojumu saņemšanu, maksimāli izvērtējot katras personas individuālās vajadzības un tādējādi uzlabojot personu ar invaliditāti dzīves kvalitāti. Liels uzsvars tiek likts uz personu ar invaliditāti spēju piedalīties dažādos sabiedriskajos procesos (ANO Konvencijas 7. pants, 19. pants, 26. pants, 28. pants);

4) sabiedrības izpratne – pasākumu pamatā ir stereotipu mazināšana, iespēju nodrošināšana būt aktīviem sabiedrības locekļiem, saņemot nepieciešamo informāciju par vēlēšanām, tajās piedalīties, kā arī virzīties aizvien tuvāk pieejamas vides nodrošināšanā, akcentējot personas ar invaliditāti tiesības brīvi piekļūt gan informācijai, gan videi (ANO Konvencijas 9. pants, 11. pants, 12. pants, 29. pants).

Plānā iekļauto pasākumu mērķa teritorija ir visa Latvija, nodrošinot personu ar invaliditāti vienlīdzīgu vajadzību un interešu pārstāvēšanu. Atbildīgā institūcija par Plāna ieviešanas rezultātu pārraudzību ir LM. ANO Konvencijā noteiktās tiesības un pamatprincipi ir īstenojami horizontāli, t.i., nozaru (t.sk., veselība, izglītība, nodarbinātība u.c.) atbildīgās ministrijas un citas iesaistītās institūcijas katra ir atbildīga par ANO Konvencijā noteikto saistību pakāpenisku ieviešanu attiecīgajā jomā. Izstrādājot politikas plānošanas dokumentus un tiesību aktu projektus, nozares ministrijas ir atbildīgas par to, lai tajos tiktu integrēts personu ar invaliditāti vienlīdzīgu iespēju princips, tādejādi nodrošinot personu ar invaliditāti tiesību īstenošanu. Invaliditātes aspektu konsekventa ievērošana, plānojot sabiedrībai paredzētos pakalpojumus, nodrošina to pieejamību arī cilvēkiem ar invaliditāti.

Informāciju par Plāna īstenošanu tiks iekļauta Pamatnostādņu īstenošanas gala novērtējumā, ko Ministru kabinetā plānots iesniegt līdz 2021. gada 1. novembrim.

2. Esošās situācijas raksturojums

2.1. Personu ar invaliditāti skaita dinamika

Balstoties uz VDEĀVK un VSAA sniegtajiem datiem par personu ar invaliditāti skaitu, redzams, ka, salīdzinot trīs gadu dinamiku, personu ar invaliditāti skaitam ir tendence pieaugt visās vecuma grupās (skatīt 1. tabulu). Vērtējot dzimuma ietvaros, tendences visos gados ir līdzīgas, proti, 52% no kopējā personu ar invaliditāti skaita ir sievietes un 48% vīrieši⁸.

1. tabula

Personu ar invaliditāti skaits gada beigās⁹

Lielākajai daļai personu invaliditātes pamatā ir vispārēja saslimšana. No specifiskajiem funkcionālajiem traucējumiem (redze, dzirde, kustību, garīga rakstura) pilngadīgām personām vislielākais īpatsvars ir kustību traucējumi un garīga rakstura traucējumi, savukārt bērniem ar invaliditāti – garīga rakstura traucējumi. Sadalījumā pa invaliditātes grupām var redzēt, ka no specifiskajiem traucējuma veidiem personām ar I un II invaliditātes grupu pārsvarā ir garīga rakstura traucējumi, savukārt III invaliditātes grupas ietvaros – kustību traucējumi. Savukārt bērniem invaliditāte pārsvarā ir vispārējas saslimšanas un garīga rakstura traucējumu dēļ (skatīt 1. attēlu).

1. attēls

Nodarbinātības jomā pēdējos gados ir audzis strādājošo personu ar invaliditāti skaits, attiecīgi 2015. gadā tās bija 41 832 personas ar invaliditāti, 2016. gadā – 44 186 personas ar invaliditāti, 2017. gadā – 46 697 personas ar invaliditāti (skatīt 2. tabulu). Jāatzīmē, ka nodarbinātības rādītājs pieaug līdz ar personu ar invaliditāti skaita pieaugumu. Visaugstākais nodarbinātības rādītājs starp nodarbināto personu ar invaliditāti vidū bija personām ar III invaliditātes grupu. 2015. gadā tie bija 60% no kopējā strādājošo personu ar invaliditāti skaita, 2016. gadā – 61%, 2017. gadā – 62%. Tas var tikt skaidrots gan ar to, ka personām ar III invaliditātes grupu ir mēreni izteikta invaliditāte un mēreni ierobežotas darbspējas (proti 25–59% apmērā), kā arī visbiežāk invaliditāte nav vizuāli pamanāma, tā netraucē ikdienas komunikācijā un darbā, un tas attiecīgi nav šķērslis darba iegūšanai. No nodarbinātām personām ar invaliditāti laika periodā no 2015.–2017. gadam vidēji 51% ir sieviešu un 49% vīriešu.

2. tabula

Nodarbināto personu ar invaliditāti skaits

Attiecībā uz personu ar invaliditāti bezdarba rādītājiem jānorāda, ka saskaņā ar NVA statistikas datiem 2015. gada beigās bija reģistrēti 8343 bezdarbnieki ar invaliditāti (10,2% no kopējā bezdarbnieku skaita, 49,9% sieviešu un 50,1% vīriešu), 2016. gada beigās – 9441 (12,3% no kopējā bezdarbniekus kaita, 50% sieviešu un 50% vīriešu), 2017. gada beigās – 8234 (13% no kopējā bezdarbnieku skaita, 51,4% sieviešu un 48,6% vīriešu). Lai arī kopējais bezdarba līmenis Latvijā samazinās, tomēr personu ar invaliditāti īpatsvars starp bezdarbā esošām personām pieaug. Daļēji tas izskaidrojams ar to, ka NVA veic skaidrojošu darbu un palielina atbalsta pasākumus personām ar invaliditāti. Tas cita starpā mudina arī līdz šim neaktīvās nereģistrētās personas ar invaliditāti reģistrēties kā bezdarbniekiem, tādējādi uzlabojot savas iespējas iekļauties darba tirgū. Tomēr nevar arī izslēgt, ka daļēji augstākam personu ar invaliditāti bezdarbam par iemeslu var būt praktisko prasmju trūkums, lai uzsāktu darba attiecības, darba pieredzes trūkums, kā arī darba devēju un sabiedrības aizspriedumi attiecībā pret personu ar invaliditāti nodarbināšanu. Tas nozīmē, ka vēl joprojām ir aktīvi jāstrādā pie tā, lai personas ar invaliditāti varētu sevi brīvi realizēt darba tirgū atbilstoši savām iespējām un vajadzībām, neatkarīgi no funkcionālā traucējuma veida, iegūstot darbam nepieciešamās prasmes un iemaņas un veicinot savu finansiālo neatkarību un kapacitāti.

Lai veiksmīgi nodrošinātu iekļaušanos darba tirgū, primāri ir jānodrošina iekļaujoša izglītība, kur bērns līdz ar saviem vienaudžiem apgūst nepieciešamās prasmes un zināšanas, kā arī saņem tik ļoti nepieciešamās socializēšanās iespējas savas personības veidošanās procesā. Kopumā vērojamas pozitīvas tendences bērnu ar speciālām vajadzībām integrēšanā vispārējās izglītības iestādēs – pēc IZM sniegtajiem datiem 2015./2016. mācību gadā vispārējās izglītības iestādēs tika integrēti 4587 izglītojamie ar speciālām vajadzībām, kas mācījās pēc vispārējās izglītības programmas vai speciālās izglītības programmas, 2016./2017. mācību gadā – 5090 izglītojamie ar speciālām vajadzībām un 2017./2018. mācību gadā – 5264. Ir turpināms darbs pie pedagogu profesionālās pilnveides stiprināšanas, lai, uzņemot vispārizglītojošā iestādē bērnus ar speciālām vajadzībām, pretī ir zinoši, atvērti un pielāgoties spējīgi profesionāļi.

Plānā iekļautie pasākumi ir vērsti uz to, lai caur iekļaujošu izglītību un nodarbinātību, veicinātu arī iekļaujošu sabiedrību, lai zustu robežas un aizspriedumi par personām ar invaliditāti kā nespēcīgu un neproduktīvu sabiedrības daļu. Cilvēktiesībās balstītā pieeja paredz, ka neviens cilvēks nevar tikt izslēgts no sabiedrības, sabiedriskajiem un sociālajiem procesiem dēļ tai piemītošas atšķirības, t.sk., invaliditātes dēļ. Tādēļ Plāna uzdevums ir nodrošināt personām ar invaliditāti daudzpusīgu un attīstošu platformu savu vēlmju un vajadzību īstenošanai.

2.2. Plāna sasaiste ar citiem dokumentiem

Invaliditātes politikas īstenošana ir komplekss pasākumu kopums, kas prasa nozaru ministriju koordinētu sadarbību, lai maksimāli uzlabotu personu ar invaliditāti dzīves kvalitāti, pakalpojumu pieejamību un atbalstu visās dzīves jomās. Plāns ir saistīts ar politikas plānošanas dokumentiem gan Eiropas līmenī, gan nacionālajā līmenī, kurus ir izstrādājusi IZM, KM, LM, VARAM, SM, VM. Lai veiksmīgāk pildītu Latvijas saistības, ieviešot ANO Konvencijā noteiktos principus, Plāns risina starpsektorālus jautājumus, kā, piemēram, bērnu ar speciālām vajadzībām iekļaušanu vispārējās izglītības iestādēs un atbalsta pakalpojumu paplašināšanu izglītības jomā, personu ar invaliditāti iespēju brīvi un viņiem saprotamā veidā iegūt informāciju u.c. Plānā iekļauti pasākumi saistībā ar vides pieejamības nodrošināšanu personām ar invaliditāti, veicinot šo cilvēku aktīvāku sociālo līdzdalību un integrēšanos sabiedrībā. Plāns ir saistīts ar šādiem galvenajiem politikas plānošanas dokumentiem un politikas plānošanas dokumentu projektiem:

• EK stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei Eiropa 2020, kur uzsvars tiek likts uz attīstītu un nodarbinātu Eiropu, kur katrai dalībvalstij ir jāstrādā pie integrētas sabiedrības, lai veicinātu Eiropas attīstību kopumā;

• Eiropas Stratēģija invaliditātes jomā (2010–2020) – ar šo stratēģiju ES dalībvalstis apņemas veidot no šķēršļiem brīvu Eiropu, kuras galvenie uzdevumi ir uzlabot personu ar invaliditāti iespējas brīvi piekļūt videi (gan ēkām, gan transporta un sakaru jomā) un pakalpojumiem, tādejādi realizējot sevi jebkurā dzīves jomā neatkarīgi no funkcionālā traucējuma veida. Tāpat šajā stratēģijā EK ir noteikusi astoņas svarīgākās rīcības jomas: pieejamība, līdzdalība, līdztiesība, nodarbinātība, izglītība un mācības, sociālā aizsardzība, veselība un pasākumi ārējās darbības jomās;

• Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030. gadam – invaliditātes jomā uzsvars tiek likts uz vides pieejamību, cilvēkkapitāla maksimālu izmantošanu nodarbinātības jautājumu uzlabošanā un sabiedrības izpratnes veidošanā par personām ar invaliditāti kā pilntiesīgiem sabiedrības locekļiem;

• Profesionāla sociālā darba attīstības pamatnostādnes 2014.–2020. gadam¹⁰, paredzot atbalstu sociālajiem darbiniekiem, piemēram, darbam ar ģimenēm ar bērniem, jauniešiem, kuriem noteikta invaliditāte, kā arī personām ar garīga rakstura traucējumiem;

• Pamatnostādnes sociālo pakalpojumu attīstībai 2014.–2020. gadam¹¹. Šo pamatnostādņu mērķis ir veidot personas individuālajām vajadzībām atbilstošu sociālo pakalpojumu sniegšanu, kas sekmētu personas neatkarīgu un cieņpilnu dzīvi. Invaliditātes jomā virzība ir fokusēta uz vairākām inovatīvām aktivitātēm, kā, piemēram, funkcionēšanas novērtēšanas sistēmas un asistīvo tehnoloģiju (tehnisko palīglīdzekļu) apmaiņas fonda izglītības iestādēm, kurās mācās izglītojamie ar speciālām vajadzībām, sistēmas izveide, prasmju sertificēšanas sistēmas izveide, jaunu 5 profesionālās tālākizglītības programmu, kas piemērota personām ar smagu invaliditāti un 35 prasmju apmācību programmu, kas piemērotas personām ar garīga rakstura traucējumiem, izstrāde un īstenošana. Šo pamatnostādņu izvirzītajos uzdevumos ir iekļauta jauna sociālo pakalpojumu finansēšanas modeļa izstrāde, kas nodrošinās individuālu pieeju sociālās aprūpes un atbalsta pakalpojumu sniegšanas un finansēšanas mehānismam personām ar funkcionāliem traucējumiem – "nauda seko klientam";

• Rīcības plāns deinstitucionalizācijas īstenošanai 2015.–2020. gadam¹², kas paredz pasākumus deinstitucionalizācijas procesa īstenošanai, kā mērķa grupas nosaka arī bērnus ar funkcionāliem traucējumiem un pilngadīgas personas ar garīga rakstura traucējumiem, palielinot atbalsta pasākumu skaitu, pieejamību un kvalitāti. Kopumā deinstitucionalizācijas pasākumi ir nepieciešami, lai nodrošinātu iespēju visiem bērniem augt ģimeniskā vidē, kā arī nodrošinātu iespēju pieaugušajām personām brīvi izvēlēties, kur, ar ko un kā dzīvot, sniegtu iespēju pašiem pieņemt lēmumus un līdzdarboties sabiedriskajos procesos;

• Iekļaujošas nodarbinātības pamatnostādnes 2015.–2020. gadam¹³. Šo pamatnostādņu mērķis ir nodrošināt vienlīdzīgas iespējas darba tirgū, sekmējot iekļaujoša darba tirgus veidošanos, pilnvērtīgi izmantojot Latvijas iedzīvotāju cilvēkresursu potenciālu, tajā skaitā mazinot bezdarba sociālās sekas, atbalstot bez darba palikušo cilvēku atgriešanos darba tirgū un sociālās atstumtības riskam pakļauto grupu pārstāvju pēc iespējas ilgu noturēšanos darba tirgū, kā arī uzlabojot darbavietu kvalitāti;

• Apvienoto Nāciju Organizācijas Bērnu tiesību komitejas noslēguma apsvērumos Latvijai izteikto rekomendāciju izpildes plāns 2018. gadam¹⁴. Plāns paredz arī pasākumus, kas attiecināmi uz bērniem ar invaliditāti un bērniem, kuri ilgstoši slimo, pieejamu izglītību;

• Plāns pieejamas vides veidošanai Latvijā 2018.–2021. gadam – šobrīd izstrādes stadijā. LM izstrādātais Plāns pieejamas vides veidošanai paredz ciešu sasaisti ar Pamatnostādnēm, un līdz ar to arī šo Plānu. Plāna pieejamas vides veidošanai mērķis ir palielināt publisko ēku un teritoriju skaitu, kas ir veidotas atbilstoši universālā dizaina principiem un ir pieejamas visām sabiedrības grupām, tostarp personām ar invaliditāti;

• Plāns sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu tiesību un iespēju veicināšanai 2018.–2020. gadam. Plāna mērķis ir nodrošināt integrētu, mērķtiecīgu un efektīvu politiku, kas nodrošina sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu iespēju un tiesību īstenošanu dzīvē;

• Izglītības attīstības pamatnostādnes 2014.–2020. gadam¹⁵. Šo pamatnostādņu virsmērķis ir kvalitatīva un iekļaujoša izglītība personības attīstībai, cilvēku labklājībai un ilgtspējīgai valsts izaugsmei. Atbalstošie pasākumi ir iekļauti 1.4. "Iekļaujošās izglītības principa īstenošana un sociālās atstumtības riska mazināšana" un rīcības virzienā 3.2. "Efektīvu izglītības finanšu resursu pārvaldība";

• Jaunatnes politikas īstenošanas plāns 2016.–2020. gadam¹⁶ – plānā iekļauti pasākumi, kas paredz veicināt arī jauniešu ar invaliditāti iesaisti dažādos sabiedriskajos pasākumos, brīvā laika pavadīšanas pasākumos, veselīga dzīvesveida popularizēšanu u.c.;

• Sporta politikas pamatnostādnes 2014.–2020. gadam¹⁷ paredz palielināt Latvijas iedzīvotāju īpatsvaru, kas vismaz 1–2 reizes nedēļā nodarbojas ar fiziskām vai sportiskām aktivitātēm. Tas savukārt varētu būt kā viens no potenciālajiem risinājumiem preventīvo aktivitāšu sarakstā, lai mazinātu invaliditātes izraisītos cēloņus. Iedzīvotāju pietiekamas fiziskās aktivitātes un izpratnes par fizisko aktivitāšu nepieciešamību veselības saglabāšanā un nostiprināšanā plānotie pasākumi paredzēti ikvienam iedzīvotājam, īpaši bērnu un jauniešu mērķgrupai – vispārējās izglītības iestāžu, profesionālās izglītības iestāžu un augstākās izglītības iestāžu izglītojamiem, tai skaitā bērniem un jauniešiem ar invaliditāti, arī pedagogiem un ģimenes ārstiem;

• Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2014.–2020. gadam¹⁸, kuru virsmērķis ir palielināt Latvijas iedzīvotāju veselīgi nodzīvoto mūža gadu skaitu un novērst priekšlaicīgu nāvi, saglabājot, uzlabojot un atjaunojot veselību. Pamatnostādnēs ir izvirzīts apakšmērķis, kas paredz novērst nevienlīdzību veselības jomā, veicot pasākumus, lai nodrošinātu Latvijas iedzīvotājiem vienādas iespējas veselības veicināšanā un veselības aprūpē, īstenojot principu "veselība visās politikās". Tāpat pamatnostādņu apakšmērķi paredz samazināt priekšlaicīgu mirstību no neinfekciju slimībām, mazinot riska faktoru negatīvo ietekmi uz veselību, kā arī veicināt veselīgu un drošu dzīves un darba vidi, samazināt traumatismu un mirstību no ārējiem nāves cēloņiem. Pamatnostādņu uzdevumos iekļauti tādi pasākumi kā veselību veicinošo skolu tīkla attīstība, kvalitātes nodrošināšanas sistēmas ieviešanas uzsākšana prioritārajās veselības aprūpes jomās – sirds un asinsvadu, onkoloģijas, perinatālā un neonatālā perioda aprūpes, kā arī garīgās veselības aprūpes jomās, turklāt to nepieciešams vērst gan uz resursiem, kas tiek izmantoti ārstniecībā, gan ārstniecības procesu un tā rezultātiem. Tādējādi tiktu sekmēta pieejamība agrīnai diagnostikai un ārstniecībai, samazinot saslimstības pieauguma tempu, invaliditāti, priekšlaicīgu mirstību, kā arī uzlabojot pacientu dzīves kvalitāti, ātrāku izārstēšanos, ātrāku atgriešanos darba tirgū. Pamatojoties uz pamatnostādnēm, Eiropas Savienības fondu 2014.–2020. gada plānošanas perioda ietvaros plānots realizēt nacionālā un vietēja līmeņa pasākumus ar mērķi uzlabot pieejamību veselības veicināšanas un slimību profilakses pakalpojumiem visiem Latvijas iedzīvotājiem, jo īpaši teritoriālās, nabadzības un sociālās atstumtības riskam pakļautajiem iedzīvotājiem, tai skaitā personām ar invaliditāti. Īstenojamie pasākumi vērsti uz četrām prioritārajām veselības jomām (sirds un asinsvadu, onkoloģijas, perinatālā un neonatālā perioda aprūpes un psihiskās (garīgās) veselības jomām) ar mērķi palielināt veselīgu paradumu (pietiekama fiziskā aktivitāte un veselīgi uztura paradumi, atkarību izraisošo vielu lietošanas un procesu izplatības profilakse un citi) izplatību sabiedrībā;

• Plāns reto slimību jomā 2017.–2020. gadam¹⁹, plānā iekļauts uzstādījums un uzdevums veidot vienotu pieeju reto slimību diagnostiskai, ārstēšanai un dinamiskai novērošanai, kas mazinātu invaliditātes iestāšanās risku kā bērniem, tā arī pieaugušajiem;

• Veselības aprūpes pakalpojumu onkoloģijas jomā uzlabošanas plāns 2017.–2020. gadam²⁰, kas paredz personām ar onkoloģisku saslimšanu, t.sk., personām ar invaliditāti psihosociālu pakalpojumu nodrošināšanu, kā arī veicināt sabiedrības izglītošanu kopumā par onkoloģiskām slimībām, ārstēšanas procesu un iespējām saņemt atbilstošus pakalpojumus;

• Mātes un bērna veselības uzlabošanas plāns 2018.–2020. gadam²¹, paredz pasākumus, kas vērsti uz agrīnu diagnostiku, t.sk., agrīnu funkcionēšanas traucējumu atpazīšanu, savlaicīgu novērtēšanas un medicīniskās rehabilitācijas uzsākšanu, iespējamās invaliditātes mazināšanai vai novēršanai;

• Informācijas sabiedrības attīstības pamatnostādnes 2014.–2020. gadam²², liekot uzsvaru invaliditātes jomā uz e-pakalpojumu pieejamību tādā līmenī, lai personas ar funkcionāliem traucējumiem spētu tās lietot bez citu cilvēku palīdzības;

• Transporta attīstības pamatnostādnes 2014.–2020. gadam²³, caur kurām risināms ir jautājums par transporta pakalpojumu pieejamību personām ar funkcionāliem traucējumiem;

• Bērnu noziedzības novēršanas un bērnu aizsardzības pret noziedzīgu nodarījumu pamatnostādnes 2013.–2019. gadam²⁴, kas paredz pasākumus, kas nodrošina bērnu, t.sk., bērnu ar funkcionāliem traucējumiem, tiesību un vajadzību nodrošināšanu nopratināšanas telpās, radot bērniem drošu un draudzīgu vidi, tādējādi mazinot bērnu psihisko un emocionālo traumēšanu pirmstiesas izmeklēšanas laikā;

• LDZ Vidēja termiņa investīciju plānā 2018.–2022. gadam tiek meklētas iespējas paaugstināt dzelzceļa pasažieru pārvadājumu kvalitāti un efektivitāti, nodrošinot ērtus un drošus dzelzceļa pakalpojumus pasažieriem, tostarp nodrošinot pieejamību personām ar invaliditāti un personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām atbilstoši normatīvo aktu prasībām.

2.3. Plānotais finansējums

Kopumā Plānā iekļauto pasākumu īstenošana ir paredzēta no piešķirtā valsts budžeta līdzekļiem vai no ES struktūrfondu līdzekļiem.

Plāna apakšsadaļā 2.5. ir norādīti pasākumi, kuri parāda virzību uz invaliditātes politikas pilnveidošanu, bet kuriem šobrīd nevar izdalīt konkrētu finansējumu, jo darbs pie to detalizētas izstrādes tiks uzsākts secīgi Plāna īstenošanas periodā, vai arī finansējums nav atsevišķi izdalāms no darbinieka algas un amata pienākumiem. Tādi pasākumi 2.5. sadaļā atzīmēti ar vienu zvaigznītes atsauci *. Pasākumi, kuriem nepieciešamais finansējums un ietekme uz valsts budžetu tiks aprēķināta, izstrādājot konceptuālo ziņojumu vai sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumu (anotācija), 2.5. sadaļā atzīmēti ar divu zvaigznīšu atsauci **. Attiecīgi jautājumu par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu plāna pasākumu nodrošināšanai izskatīs atsevišķi Ministru kabinetā, lemjot par pasākuma iekļaušanu likumprojekta "Par valsts budžetu 2019. gadam" un likumprojekta "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2019., 2020. un 2021. gadam" sagatavošanas un izskatīšanas procesā kopā ar visu ministriju un centrālo valsts iestāžu iesniegtajiem prioritāro pasākumu pieteikumiem atbilstoši valsts budžeta finansiālajām iespējām.

Plānā ietverti arī tādi pasākumi, kuru īstenošana ir finansējama ar ESF, ERAF vai KF līdzfinansējumu, daļa no tiem paredzēti plašāku pasākumu īstenošanas ietvaros (īstenošanas termiņš ir līdz pat 2024. gadam). Tie 2.5. sadaļā atzīmēti ar trīs zvaigznīšu atsauci ***. Daļai no šiem pasākumiem ir norādīts indikatīvais finansējums, jo Plāna izstrādes laikā nav iespējams veikt precīzu finansējuma sadalījumu pa gadiem, ņemot vērā, ka pasākuma īstenošanai nepieciešamais finansējums gada ietvarā var tikt koriģēts, ņemot vērā faktisko situāciju.

2.4. Plānā paredzētie pasākumi 2018.–2020. gadam

2.5. Ietekmes novērtējums uz valsts un pašvaldību budžetu

Labklājības ministrs,
izglītības un zinātnes ministra
pienākumu izpildītājs Jānis Reirs