Kultūras ministrijas rīkojums Nr. 2.5.-1-220

Rīgā 2018. gada 5. decembrī

Grozījums Kultūras ministrijas 1998. gada 29. oktobra rīkojumā Nr. 128 "Par Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu"

Izdots saskaņā ar Ministru kabineta
2003. gada 29. aprīļa noteikumu Nr. 241
"Kultūras ministrijas nolikums" 9.11. punktu

Pamatojoties uz likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" 14. panta devīto daļu un Ministru kabineta 2003. gada 26. augusta noteikumu Nr. 473 "Kārtība, kādā kultūras pieminekļi iekļaujami valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā un izslēdzami no valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta" (turpmāk – Noteikumi Nr. 473) 9. punktu un izvērtējot Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes (turpmāk – Pārvaldes) iesniegto Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta (turpmāk – Pieminekļu saraksts) grozījumu projektu, Kultūras ministrija ir konstatējusi:

1. Pārvalde ir iesniegusi Kultūras ministrijā rīkojuma projektu par īres nama Rīgā, Bruņinieku ielā 36 (būves kadastra apzīmējums: 0100 029 0011 001) (turpmāk – Objekts) iekļaušanu Pieminekļu sarakstā. Rīkojuma projektam klāt pievienoti šādi dokumenti:

1.1. izraksts no Kultūras pieminekļu uzskaites komisijas 2018. gada 11. septembra sanāksmes protokola Nr. 04-6.6/18;

1.2. informācija par Objekta nosaukumu;

1.3. informācija par Objekta atrašanās vietu;

1.4. Objekta atrašanās vietas shēma topogrāfiskajā plānā;

1.5. Objekta apraksts;

1.6. Objekta shematiskie un fotofiksācijas materiāli;

1.7. ziņas par Objekta īpašniekiem;

1.8. pamatojums Objekta iekļaušanai Pieminekļu sarakstā.

2. Saskaņā ar Noteikumu Nr. 473 3. punktu izvērtēta Objekta atbilstība kultūras pieminekļa statusam un pieņemts lēmums ierosināt iekļaut Objektu Pieminekļu sarakstā. Objekta kopīpašnieki, saskaņā ar likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" 14. panta pirmo daļu un Administratīvā procesa likuma 62. panta pirmo daļu, ar Pārvaldes 2018. gada 27. septembra vēstuli Nr. 04-06.2/4863 informēti par ierosinājumu. Ar 2018. gada 18. oktobra vēstuli viens no Objekta kopīpašniekiem pauž piekrišanu ierosinājumam.

Likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" 14. panta pirmajā daļā noteikts, ka īpašnieks 30 dienu laikā pēc paziņojuma saņemšanas rakstveidā informē Pārvaldi par savu attieksmi. Likumā noteiktajā termiņā pārējo Objekta kopīpašnieka viedoklis nav sniegts. Saskaņā ar likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" 14. panta divpadsmito daļu objekta iekļaušanai Pieminekļu sarakstā nav vajadzīga īpašnieka piekrišana.

3. Saskaņā ar likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" 1. pantu kultūras pieminekļi ir kultūrvēsturiskā mantojuma daļa – kultūrvēsturiskas ainavas un atsevišķas teritorijas, kā arī atsevišķi kapi, ēku grupas un atsevišķas ēkas, mākslas darbi, iekārtas un priekšmeti, kuriem ir vēsturiska, zinātniska, mākslinieciska vai citāda kultūras vērtība un kuru saglabāšana nākamajām paaudzēm atbilst Latvijas valsts un tautas, kā arī starptautiskajām interesēm. Saskaņā ar Ministru kabineta 2003. gada 26. augusta noteikumu Nr. 474 "Noteikumi par kultūras pieminekļu uzskaiti, aizsardzību, izmantošanu, restaurāciju un vidi degradējoša objekta statusa piešķiršanu" (turpmāk – Noteikumi Nr. 474) 7.3. punktā noteikto Pieminekļu sarakstā kā valsts nozīmes arhitektūras pieminekli var iekļaut šādus objektus ar zinātnisku, kultūrvēsturisku vai izglītojošu nozīmi: būves, ēkas un to konstrukcijas, ieskaitot to detaļas un rotājumus, kas ir starptautiski vai nacionāli nozīmīgi stilu paraugi, ievērojamu arhitektu darbi vai reti sastopamu tipu celtnes (vecākas par 50 gadiem).

4. Objekta kultūrvēsturiskā vērtība atbilst Noteikumu Nr. 474 7.3. punktā noteiktajiem kritērijiem. Tas pilnā apmērā ir saglabājis oriģinālo būvapjomu, fasāžu arhitektoniski māksliniecisko kompozīciju un augstvērtīgu eklektisma stila apdari. Saglabājušās vēsturiskās būvkonstrukcijas, būvelementi un būvgaldniecības izstrādājumi. Objekts ir ļoti vērtīgs Rīgas eklektisma arhitektūras paraugs, kas veido autentisku Bruņinieku ielas apbūves fragmentu. Īres namam saglabājusies gan plānojuma struktūra, gan vērtīgi stila interjeri labā stāvoklī. Interjera dekoratīvā apdare ir mākslinieciski augstvērtīgs dekoratīvās mākslas paraugs, kas rāda pilsoņu dzīvokļu interjera apdari 20. gadsimta sākumā ar laikmetam raksturīgo tradicionālo historisma dekoratīvo paņēmienu izmantošanu apvienojumā ar agrā jūgendstila periodam tipiskiem dabas motīviem.

Objekta saglabājamās vērtības: apjoma telpiskais risinājums pilsētvidē, fasāžu arhitektoniski dekoratīvais risinājums un apdare, vēsturiskās būvkonstrukcijas un būvgaldniecības izstrādājumi, plānojuma struktūra, saglabājusies interjera dekoratīvā apdare.

5. Pamatojoties uz likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" 14. panta devīto daļu un Noteikumu Nr. 473 9. punktu, kā arī uz iepriekš minēto konstatējumu, Kultūras ministrija nolemj:

6. Lēmuma pamatojums: likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" 1. pants un 14. panta devītā daļa, Administratīvā procesa likuma 13. pants, 62. panta pirmā daļa, 65. panta otrā daļa, 66. panta pirmā daļa, Ministru kabineta 2003. gada 26. augusta noteikumu Nr. 474 "Noteikumi par kultūras pieminekļu uzskaiti, aizsardzību, izmantošanu, restaurāciju un vidi degradējoša objekta statusa piešķiršanu" 4.2. un 7.3. punkts, Ministru kabineta 2003. gada 26. augusta noteikumu Nr. 473 "Kārtība, kādā kultūras pieminekļi iekļaujami valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā un izslēdzami no valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta" 3., 5. un 9. punkts, Ministru kabineta 2003. gada 29. aprīļa noteikumu Nr. 241 "Kultūras ministrijas nolikums" 9.11. punkts.

7. Rīkojums stājas spēkā nākamajā darba dienā pēc publicēšanas oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis". Mēneša laikā no šī rīkojuma spēkā stāšanās to var pārsūdzēt saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 76. panta otro daļu un 188. panta pirmo daļu Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā (Baldones iela 1a, Rīga, LV-1007).

Kultūras ministre D. Melbārde