DARBDIENAS

Pie Valsts prezidenta

— Ministru prezidents

Vakar, 20. augustā, Valsts prezidents Guntis Ulmanis tikās ar Ministru prezidentu Guntaru Krastu (attēlā). Šī bija pirmā iknedēļas darba tikšanās kopš G.Krasta stāšanās amatā. Novērtējot to, Valsts prezidents un Ministru prezidents atzina, ka aizsāktā tradīcija ir vērtīga, un izteica apņēmību to turpināt.

“Šoreiz mēs sarunās skārām organizatoriskos jautājumus, kas saistīti ar Ministru kabinetu un ar Ministru kabineta darbības sākumu. Runājām par izmaiņām Ministru kabineta struktūrvienībās, kopējām sadarbības iespējām. Pieskārāmies arī atsevišķiem konkrētiem jautājumiem: aizsardzības, bruņoto spēku attīstības un vēl citiem,” pēc tikšanās žurnālistiem sacīja Valsts prezidents.

— NBS štāba priekšnieks

Vakar, 20. augustā, Valsts prezidents Guntis Ulmanis tikās ar NBS štāba priekšnieku Gundaru Ābolu. Tika pārrunāti šādi jautājumi: bruņoto spēku štāba pārstrukturizācijas problēmas, finansiālā situācija bruņotajos spēkos, iesaukuma gaita un disciplīnas jautājums.

Valsts prezidenta preses dienests

Pie Saeimas priekšsēdētāja

— Šrilankas vēstnieks

Vakar, 20.augustā, Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis tikās ar Šrilankas Demokrātiskās Sociālistiskās Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Alfredu Kalendranu Davidu, kurš bija ieradies iepazīšanās vizītē.

Uzsākot sarunu, Saeimas priekšsēdētājs ar gandarījumu sveica pirmo Šrilankas vēstnieku Latvijā un novēlēja panākumus viņa pienākumu pildīšanā. A.Čepānis pastāstīja, ka Latvijai ir aktīvi diplomātiskie sakari ar daudzām pasaules valstīm, taču Āzijas kontinentā pagaidām darbojas tikai divas Latvijas vēstniecības. Viņš raksturoja Latvijas stratēģiskos ārpolitiskos mērķus, uzsverot, ka svarīgākie no tiem ir iestāšanās Eiropas Savienībā un NATO. Tāpēc notiek Latvijas likumdošanas saskaņošana ar Eiropas Savienības normām. Savukārt iestāšanās NATO Latvijai ir būtiska valsts drošības apsvērumu dēļ, un Latvijas politiķi ar gandarījumu uzņēma ziņu, ka arī Baltijas valstis nav izslēgtas no NATO paplašināšanas procesa. Šrilankas vēstnieks A.K. Davids uzsvēra, ka Latvija un Šrilanka atrodas līdzīgā situācijā, proti, tās ir mazas valstis, kurām ir lielas kaimiņvalstis. Tāpēc Šrilankai ir saprotama Latvijas vēlme iestāties ES un NATO, lai nostiprinātu savu drošību.

Sarunas dalībnieki bija gandarīti, ka Latvija un Šrilanka sniedz savstarpēju atbalstu starptautiskajās organizācijās, piemēram, ANO. Abām valstīm būtu izdevīgi sākt plašāku sadarbību ekonomikas jomā. A.Čepānis informēja, ka ir pieņemti likumi par speciālajām ekonomiskajām zonām lielākajās Latvijas ostās. Tas ir palielinājis ārvalstu uzņēmēju interesi, un arī Šrilanka varētu izmantot Latvijas ostu pakalpojumus.

Tikšanās noslēgumā Saeimas priekšsēdētājs A.Čepānis pauda pārliecību, ka Latvijas un Šrilankas kontakti politikā, ekonomikā un kultūrā nostiprināsies arī turpmāk.

Saeimas preses dienests

Pie Ministru prezidenta

— Tatarstānas delegācija

Vakar, 20.augustā, pie Ministru prezidenta Guntara Krasta viesojās Tatarstānas Republikas Valsts padomes priekšsēdētāja Vasilija Ļihačova vadītā delegācija.

Sarunas sākumā V.Ļihačovs teica, ka šī vizīte, kas ir pirmā Tatarstānas pārstāvju viesošanās Latvijā, sekmēs Latvijas un Tatarstānas ekonomiskos kontaktus un veicinās attiecību aktivizēšanos starp abām valstīm. Tika atzīmēts, ka Latvijai un Tatarstānai ir daudz kopēja. Viņš uzsvēra, ka Latvija ir to valstu skaitā, kuras Tatarstāna vēlas redzēt kā stabilus tirdzniecības partnerus, un pauda cerību, ka tuvākajā nākotnē ekonomiskās sadarbības apjoms jūtami palielināsies.

Tika apspriesta iespēja noslēgt starpvaldību līgumu par sadarbību ekonomikā, un pārspriestas sadarbības perspektīvas aviācijas, kuģbūves elektronikas, naftas pārstrādes un tranzīta jomās. Ministru prezidents iepazīstināja viesus ar Latvijas ostu iespējām, uzsverot brīvo ekonomisko zonu priekšrocības.

Tatarstānas pārstāvji izteica ieinteresētību maksimāli ātri sākt starpvalstu sadarbību, izveidot un apmainīties ar komisijām, kas izstrādās sadarbības attīstības pamatvirzienus. Puses dalījās pārdomās par reģionālo sadarbību starpvalstu līmenī. Tika atzīts, ka daudz darāms informācijas apmaiņā starp valstīm. G.Krasts un V.Ļihačovs runāja arī par privatizācijas gaitu Latvijā un Tatarstānā. Tatarstānas puse augstu novērtēja Latvijas banku sistēmu un piedāvāja Latvijas uzņēmējiem investēt līdzekļus Tatarstānas projektos. G.Krasts savukārt aicināja potenciālos Tatarstānas investorus piedalīties uzņēmējdarbībā Latvijā.

Noslēgumā V.Ļihačovs novēlēja G.Krastam sekmīgi īstenot iecerēto un izteica cerības par Latvijas un Tatarstānas attiecību paplašināšanos.

Valdības preses departaments