Pēc atklātām un auglīgām sarunām — uz to piepildījumu

Tatarstānas delegācijas preses konferencē vakar

Tatarstānas Republikas Valsts padomes delegācija ar padomes priekšsēdētāju Vasiliju Ļihačovu (otrais no kreisās) vadībā sarunās Latvijas Republikas Saeimas namā
Foto: Arnis Blumbergs, “LV”

V.Ļihačovs, pievēršoties Latvijas un Krievijas starpvalstu attiecībām, teica: “Šo attiecību būtība ir tā, ka Krievijas vadība ir uzskatījusi un uzskatīs Latviju, kā arī pārējās Baltijas valstis par Krievijas stratēģisko partneri. Šīs valstis, šī politika ir svarīgākais Eiropas drošības un sadarbības komponents. Nevajag sevi mānīt. Jebkura valsts, jebkurš posms, kas tiks izsvītrots no šīs sistēmas, dos negatīvu rezultātu. Tāpēc mums ir jāvadās no situācijas, ka šodien Latvija, Igaunija un Lietuva palielina to potenciālu, kas nepieciešams nevien miera nodrošināšanai šajās zemēs, bet arī Eiropas telpā kopumā. Jā, ir plāni par NATO paplašināšanu, par jaunu drošības sistēmu radīšanu. Par šiem jautājumiem mēs runājām atklāti un principiāli, un viens otru sapratām”.

Tatarstānas delegācijas vadītājs ļoti atzinīgi izteicās arī par tikšanos ar Latvijas tatāru kopienas (to veido apmēram 4 tūkstoši cilvēku) pārstāvjiem. Viņš pateicās par uzmanību, kas Latvijā tiek veltīta šīs etniskās grupas liktenim, un izteica vēlēšanos, lai Rīgā , kur jau ir dažādu konfesiju baznīcas, tiktu atvērta arī mošeja.

Vasilijs Ļihačovs uzsvēra Tatarstānas lomas pieaugumu reģionālajā sadarbībā. Kvantitatīvo parametru ziņā (4 miljoni iedzīvotāju, 67 tūkstoši kvadrātkilometru teritorijas) Tatarstāna ir līdzīga Latvijai. Tās ekonomiskais potenciāls ir ļoti liels. Pērn šī valsts ieguva 25 miljonus tonnu naftas. Tatarstānā tiek būvēti arī helikopteri, lidmašīnas, kuģi. “Visu šo potenciālu Tatarstāna grib izmantot savu iedzīvotāju labklājības paaugstināšanai, Krievijas Federācijas stabilitātes nodrošināšanai un starptautisko sakaru nodibināšanai,” teica Tatarstānas Valsts padomes priekšsēdētājs.

Atbildot uz “Latvijas Vēstneša” jautājumu, kuras ekonomiskās sadarbības formas abu parlamentu vadītāji uzskata par perspektīvākajām, Alfreds Čepānis sacīja:

“Mēs runājām par iespēju noslēgt Latvijas un Tatarstānas ekonomiskās sadarbības līgumu. Tas ir tieši tas, ko vēlējās kolēģis Ļihačovs. Un man ir liels prieks un gandarījums, ka viņš šajā jautājumā ir saņēmis atbalstu par starpvaldību līguma noslēgšanu, šodien tiekoties ar Ministru prezidentu Guntaru Krastu. Es ceru, ka mēs līdz gada beigām paspēsim to ne vien izstrādāt, bet arī noslēgt un ratificēt abu valstu parlamentos. Līgumā tiks ietvertas visas iespējamās sadarbības formas. Viena no tām varētu būt Tatarstānas naftas tranzīta palielināšana caur Latvijas ostām. Tas gan jau notiek. Apmēram pusmiljons tonnu gadā. Bet, protams, šis apjoms var tikt stipri palielināts.”

Vasilijs Ļihačovs “Latvijas Vēstnesim” atbildēja: “Projektu ir ļoti daudz. Viens no tiem — preču apgrozījuma palielināšana caur Ventspils ostu un caur jūsu brīvajām ekonomiskajām zonām. Mēs iepazīsimies arī ar Jelgavas tiesisko režīmu un citām iespējām. Mums tas ir ļoti aktuāli. Tatarstānas prezidents man pat deva īpašu uzdevumu — noskaidrot jautājumu par tranzīta palielināšanas iespējām caur Latviju. Mūsuprāt, ir arī lielas iespējas kooperācijai mašīnbūves jomā. Kazaņā tagad būvē metro. Tam nepieciešams daudz metāla, tehnikas. Mūs arī ļoti iespaidoja tas, cik šeit ir stabils finansiālais klimats. Latvijas banku stabilitāte tām ļauj iziet Krievijas tirgū. Mēs priecāsimies tās redzēt arī Tatarstānā. Interesantas sadarbības iespējas pastāv arī augstskolām speciālistu sagatavošanā. Kazaņas universitāte ir viena no vecākajām Eiropā. Ļoti saistoša mums šķiet arī jūsu jūrmalas un Baltijas jūras potenciāla izmantošana. Tatarstāna jau ir nopirkusi sanatorijas Karlovivari un Krimā, kāpēc lai mēs nenopirktu sanatoriju arī kādā no brīnišķīgajām Latvijas vietām.”

Atbildot uz “Latvijas Vēstneša” jautājumu par Tatarstānas ekonomiskās patstāvības iespējām, atrodoties Krievijas Federācijas sastāvā, viesis pastāstīja par Tatarstānas un Krievijas Federācijas 1994. gada līgumu, uzsverot, ka tas bijis pirmais šāds līgums Krievijas valsts vēsturē. Šis līgums nosaka Krievijas Federācijas un Tatarstānas attiecību īpašo statusu, kas balstīts uz formulu “Krievija un Tatarstāna ir apvienotas”. Līgums Tatarstānai paver plašu ekonomisko patstāvību, kā arī iespējas attīstīt starptautiskos sakarus. Piemēram, Tatarstānā atvērts Turcijas Republikas ģenerālkonsulāts. Tatarstāna jau izvērsusi plašu sadarbību ar Lietuvu, tur atvērta Tatarstānas pārstāvniecība. Pēc Saeimas priekšsēdētāja vārdiem, preču apmaiņa starp Lietuvu un Tatarstānu apmēram 50 reizes apsteidz Latviju šajā jomā. “Jāteic atklāti, ka mēs esam mazliet nogulējuši,” teica A. Čepānis. Savukārt V.Ļihačovs minēja Latvijas un Tatarstānas pērnā gada sadarbības rādītājus. Preču apmaiņas kopapjoms bijis nedaudz vairāk par 20 miljoniem ASV dolāru, turklāt Tatarstānas eksports bijis 16 miljoni dolāru, bet imports — tikai 4 miljoni. “Šobrīd Latvija Tatarstānas ārējās tirdzniecības partneru sarakstā pēc apjoma ir 22. vietā, taču esmu parliecināts, ka šo situāciju, var mainīt,” sacīja V.Ļihačovs.

Atbildot uz žurnālistu jautājumiem, V.Ļihačovs uzsvēra ļoti nopietnos demokrātijas sasniegumus Latvijā. Piemēram, tiekoties ar Saeimas frakciju pārstāvjiem, viņu pārsteigusi pozīcijas deputātu cieņas pilnā attieksme pret opozīciju. “Līdz ar to man radās jautājums, vai tiešām nav iespējams tikt galā ar humāna rakstura problēmām, kas šobrīd pastāv,” teica V.Ļihačovs, domājot par lielo nepilsoņu skaitu Latvijā. “Tiesa, Čepāņa kungs šo problēmu uztvēra mazliet citādi nekā es. Man liekas, pat ja nepastāvētu cita problēma — Krievijas un Baltijas valstu, tai skaitā Latvijas sociāli psiholoģiskā savienojamība, tā ir ļoti svarīga problēma, kas jārisina. Taču vajadzīgs uzticības elements. Šodien Krievija ir pavisam cita. Jauni politiski spēki, jauna paaudze, jauni uzskati. Un Latvija ir pavisam cita. Ir jābūt atslābuma elementam. Jā, ir problēmas ar krieviski runājošajiem iedzīvotājiem. Bet es jau sarunā ar Krievijas vēstnieku Udaļcovu teicu, ka te nevar lietot vienu mērauklu. Jāaplūko konkrētā situācija. Es vaicāju: ja reiz latviešu valodas zināšana ir galvenais kritērijs, lai ieņemtu vietu Latvijas sabiedrībā, tad jāskatās, ko dara valsts, lai cilvēki šo valodu mācētu. Mums nav jābaidās apspriest šos jautājumus, bet es ļoti negribētu, lai tie kļūtu par nevajadzīgas politizācijas elementu. Ir vajadzīgs neatlaidīgs melnais ikdienas darbs, ko darītu visi valsts elementi. Taču jāvadās pēc diviem pamatprincipiem: ka Latvija ir suverēna, miermīlīga starptautiskās sabiedrības locekle un ka Latvijai jāpilda savas starptautiskās saistības. Ka Latvija ir valsts, kam šodien savs liktenis jāsaista ar starptautisko attiecību principu universalitāti. Es Rīgā dzirdēju arī tādu viedokli, ka Latvijai nav jāsadarbojas ar Austrumvalstīm, ka jums jāorientējas tikai uz Rietumvalstīm. Taču visa starptautisko attiecību vēsture rāda: ja kāda valsts orientējas tikai uz vienu pusi, tad šī valsts kļūst vāja. Atradīsies spēki, kas šo valsti sadragās. Politiķu spēks un gudrība slēpjas prasmē vienlīdz sadarboties gan ar Rietumvalstīm, gan ar Austrumvalstīm, gan ar Ziemeļvalstīm, gan ar Dienvidvalstīm,” sacīja V.Ļihačovs.

Savukārt Saeimas priekšsēdētājs A.Čepānis žurnālistiem paziņoja: “Vasilijs Ļihačovs bija viens no nedaudzajiem tāda līmeņa Krievijas politiķiem, kas ar izpratni uzklausīja mūsu viedokli, kā vēsturiski pēdējo piecu sešu gadu desmitu laikā veidojusies Latvijas pašreizējā etniskā situācija. Es ļoti ceru, ka viņš šo savu izpratni darīs zināmu arī citiem Krievijas Federācijas politiķiem.”

Jānis Ūdris,

“LV” ārpolitikas redaktors