PROBLĒMAS

Kas Latvijas cilvēkam galdā

OĻĢERTS KRASTIŅŠ, LZA akadēmiķis, Latvijas Statistikas institūta laboratorijas vadītājs, — “Latvijas Vēstnesim”

Nabadzība un trūkums ir aptvēris lielu Latvijas sabiedrības daļu un spiež iedzīvotājus mainīt savu tradicionālo uzturu. Pēc mājsaimniecību budžetu statistikas datiem 1996.gadā, rēķinot uz vienu mājsaimniecības locekli, patērēja tikai 69% gaļas un gaļas izstrādājumu un 63% pienu un piena produktu no tā daudzuma, ko patērēja 1989.gadā. Uzturvielu trūkumu iedzīvotāji centās kompensēt, vairāk ēdot kartupeļus (167%) un dārzeņus (127%).

Sviestu un kartupeļus grūti devalvēt

Iedzīvotāju dzīves līmenis viena gada ietvaros, izdalot sociālās, demogrāfiskās u.c. grupas, parasti pēta, balstoties uz mājsaimniecību ienākumu un izdevumu analīzi. Ja patēriņa cenu inflācija nav liela, tāda rīcība ir pamatota un to var lietot arī iepriekšējo divu trīs gadu dzīves līmeņa salīdzināšanai.

Ja grib izdarīt salīdzinājumus, bet garākā laika posmā un tā ietvaros ir noticis straujš patēriņa cenu pieaugums, šāda rīcība, pat izdarot vajadzīgos pārrēķinus, kļūst nedroša. Piemēram, mūs interesē, kā mainījies iedzīvotāju dzīves līmenis 1996.gadā, salīdzinot ar 1989. gadu, kad vēl nebija sākušās tirgus reformas. Šajā laikā vairākos gados, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, patēriņa cenas pieauga par 200—300%, bet 1992.gadā, salīdzinot ar 1991.gadu, — 10,5 reizes (Latvijas Statistikas gadagrāmata. 1996. — 98.lpp.).

Lai salīdzinātu iedzīvotāju dzīves līmeni 1996.gadā ar dzīves līmeni 1989.gadā, drošāk izmantot kādus naturālos rādītājus. Tā kā pēdējos gados no visiem iedzīvotāju izdevumiem apmēram pusi veido izdevumi pārtikas produktu iegādei, šādiem salīdzinājumiem visdrošāk izmantot galveno pārtikas produktu patēriņu, rēķinot vidēji uz vienu mājsaimniecības locekli.

Pārtikas produktu patēriņa salīdzinājumu dinamikā zināmā mērā var traucēt pārtikas produktu sortimenta un kvalitātes izmaiņas, kā arī dažādas reprezentācijas un reģistrācijas kļūdas, tomēr šīs kļūdas ir jāvērtē kā daudz mazākas nekā tās, ko iegūsim, izmantojot nedrošo patēriņa cenu indeksu, ja tas sasniedz 2–10 reizes gadā.

Sviests paliek sviests un kartupeļi — kartupeļi, vai tie ražoti un patērēti sociālisma vai kapitālisma apstākļos.

Galvenās produktu grupas

Gādīga mājasmāte savai ģimenei cenšas sarūpēt daudzveidīgu pārtiku, jo tas atbilst uzturzinātnes prasībām un arī labāk garšo. Valsts Statistikas komitejas mājsaimniecību budžetu pētījumos sākotnēji reģistrē ap 180 pārtikas produktu veidu, un arī tad šajās sīkajās grupās nereti ietilpst barības vielu satura un garšas ziņā diezgan atšķirīgi produkti. Detalizētas analīzes vajadzībām izmanto ap 90 pamatproduktu grupas. Tomēr arī šāda tabula ir grūti pārskatāma, īpaši, ja grib pētīt izmaiņas dinamikā, salīdzinot vairāku gadu datus.

Pārtikas produktu patēriņa dinamikas pētīšanai parasti izmanto līdz 10 apvienotās grupas, izdarot vajadzīgos pārrēķinus. Piemēram, gaļas izstrādājumus pirms pieskaitīšanas patērētam gaļas daudzumam pārrēķina gaļā, piena produktus pārrēķina pienā, maizi un labības produktus — miltos.

Novērtējot pārtikas produktu patēriņu pa apvienotajām grupām (1.tabula), ir jāatzīmē, ka 1996.gadā, salīdzinot ar 1989.gadu, ir mazāks visu vērtīgāko produktu patēriņš (gaļa, piens, olas), bet barības vielu deficītu iedzīvotāji ir centušies samazināt, lielākos daudzumos patērējot lētākos pārtikas produktus, īpaši kartupeļus, daļēji arī dārzeņus.

Jau gadsimta sākumā mājsaimniecību budžetu pētījumos tika pamatota likumsakarība, ka, dzīves līmenim uzlabojoties, pārtikas patēriņā pieaug dzīvnieku izcelsmes produktu daļa, bet, dzīves līmenim pazeminoties, — augu izcelsmes produktu daļa. Attiecinot šo tēzi uz aplūkojamo laika posmu no 1989.gada līdz 1996.gadam, tautas dzīves līmenis ir ievērojami pasliktinājies.

Dzīves līmeņa pasliktināšanās galvenokārt ir notikusi no 1991. līdz 1994.gadam. Pēdējos divos gados tautas dzīves līmenis ir vairāk vai mazāk stabilizējies — diemžēl uz ļoti zema līmeņa.

Vai ir iespējami normatīvi?

Lai atbildētu uz jautājumu, kā iedzīvotāji ir nodrošināti ar pārtikas produktiem, vai viņi ir paēduši, vai badojas, bez salīdzinājumiem dinamikā būtu vēlams izmantot arī kādus normatīvus, kas parādītu nepieciešamo pārtikas produktu daudzumu racionālā uzturā.

Nepieciešamo pārtikas produktu normatīvu izstrādei ir pievērsušies gan uzturzinātnieki (higiēnisti), gan agroekonomisti un statistiķi.