Igaunijas Republikā

Garais un ilgais ceļš uz Eiropu

Mērķis ir tuvu un reizē tālu

Igaunijas neatkarīgā avīze “Eesti Ekspress” iztaujā ārlietu ministru Tomasu Hendriku Ilvesu:

“Eesti Ekspress”: — Eiropas Komisija izteikusi savu viedokli par Eiropas Savienības paplašināšanu, un ir ieteikts sākt sarunas ar Igauniju. Kāds ir šī ieteikuma svars?

Tomass Hendriks Ilvess: — Komisijai ir jāsniedz objektīvs pārskats par Igauniju. Vērtēta tiek iekšpolitika, demokrātijas attīstība, iekšējā drošība, tiesiskuma radīšana un ekonomika. Vērtēts tiks viss, kas šajā jomā paveikts. Vērtējums pielīdzināms augstskolas diplomam, kas liecina, ka tu esi izglītots cilvēks, bet darba vieta un ienākumi jāmeklē pašam.

“EE”: — Vai šis vērtējums tiešām ir visaptverošs un pamatīgs?

T.H.I.: — Gan mēs vēl redzēsim, cik pamatīga ir šī analīze. Darbs pa nozarēm gan ir veikts pamatīgs. Igauniju aizvadītā gada laikā apmeklēja daudzi esperti, kas gribēja noskaidrot, kādā stāvoklī ir Igaunijas ekonomika un valsts vispār.

Turklāt gan Ārlietu, gan citu ministriju ierēdņi atkārtoti Briselē ir vairākkārt runājuši par Igaunijas valsti. Ārlietu ministrija vien ir sagatavojusi vismaz 2000 lappušu materiālu, kas iepazīstina ar Igauniju.

Cits aspekts ir Eiropas Komisijas vērtējuma objektivitāte. Dabūjām gan pozitīvu vērtējumu, bet visu laiku Eiropas Komisija atradās stipra politiska spiediena ietekmē, lai Igaunijai dotu zemāku vērtējumu.

“EE”: — Ja teiksim, ka Igaunijai dotais šķietamais vērtējums bijis neobjektīvs, tad kādēļ? Vai tam pamatā bija dažu valstu politisks spiediens vai Komisijas locekļu personīga interese?

T.H.I.: — Iedomāsimies valsti, kurai pašlaik Eiropas Savienībā klājas labi. Un, ja tagad šīs valsts vadītājs redz, ka Eiropas Savienības paplašināšana nozīmē to, ka viņa vadītajai valstij tiks samazinātas dotācijas, tad viņš, protams, bremzēs paplašināšanos. Eiropas Savienības dalībvalstu vidū nav vienprātības — uzsākt sarunas tikai ar Poliju, Čehiju un Ungāriju vai vairāk. Vairākas valstis cenšas parādīt, ka Igaunija būtiski ir sliktāka par Poliju un ar Igauniju nevarot uzsākt sarunas. Savu vēlmi šīs valstis varot paust, ņemot vērā Eiropas Komisiju. Kaut gan Eiropas Komisijai jāpauž visas Eiropas Savienības intereses, taču bieži vien tām ir tuvākas savu valstu intereses.

“EE”: — Eiropas Savienība ir būtisks starpmērķis nacionālo mērķu sasniegšanā. Kāds varētu būt Igaunijas būtiskākais mērķis, raugoties vismaz desmit gadu perspektīvā?

T.H.I.: — Kļūt par relatīvi spēcīgu valsti, kuras ārpolitika būtu būtiski patstāvīgāka un spēcīgāka nekā pašlaik. Iestāšanās Eiropas Savienībā ir šā mērķa sasniegšanas starpposms.

Daudzi domā, ka tagad no kādreizējās Padomju Savienības iekļausimies citā savienībā. Līdzība ir tikai nosaukumā. Tāpat varētu jautāt, kādēļ mēs PSRS Valsts bankas vietā iestājāmies Igaunijas bankā. Abas taču ir bankas! Eiropas Savienība stiprinās mūsu tirdzniecību un līdz ar to arī visu ekonomiku. Tādā pašā veidā iestāšanās Eiropas Savienībā palielinās mūsu ārpolitisko patstāvību. Piemēram, Īrijas ārpolitika kļuva ievērojami patstāvīgāka, kopš tā iestājās Eiropas Savienībā. Līdz tam īri bija dzīvojuši Lielbritānijas ēnā, bet tagad šī valsts ir līdzīga citām Eiropas valstīm.

“EE”: — Mērķis kļūt spēcīgai un ārpolitiski neatkarīgai valstij zināmā mērā ir vājš mērķis — tas nav izmērojams. Ko nozīmē būtiski spēcīga valsts?

T.H.I.: — Tas varētu būt tā, ka Igaunijas iekšējais kopprodukts ir tikai 10 procenti zem ekonomiski spēcīgo Eiropas valstu vidējā līmeņa. Turklāt mums vēl būtu tādi paši ceļi kā Eiropas valstīs, arī Tartu universitātes diploms tādā pašā vērtē kā Vācijas augstskolu diplomi, ārsta palīdzība Igaunijā tikpat kvalitatīva kā Vācijā. Vienīgā atšķirība, ko tu jutīsi, braucot pāri Somu jūras līcim, ir — cita valoda.

“EE”: — Tu esi bijis ārlietu ministrs divās pēdējās valdībās. Kādas ir bijušas vienošanās ar Tītu Vehi un Martu Sīmanu par Igaunijas prioritātēm ārpolitikā?

T.H.I.: — Abi premjeri ir devuši man pilnīgu rīcības brīvību. Galīgu ieteikumu nekad nav bijis. Esmu pats vienmēr priekšlikumus piedāvājis un tos ar premjeriem saskaņojis.

“EE”: — Man līdz šim bija radies priekšstats, ka Igaunijas sabiedrība pirms kāda laika ir samierinājusies ar to, ka Igaunija tūlīt neiekļūs Eiropas Savienībā. Man pašam arī tas bija liels pārsteigums, kad pirms dažiem mēnešiem tika pausts, ka mūsu izredzes esot ļoti labas. Vai valdība pēdējā gada vai pusotra gada laikā ir ticējusi, ka ārlietu ministra izvirzītais mērķis ir reāls?

T.H.I.: — Kāds valdības vīrs gan atklāti pateica, ka viņš tam neesot ticējis. Mēs jau arī paši līdz pārsteidzošajam lēmumam par Igauniju neko konkrētu nezinājām.

Iespējams, ka tas ir zināms mazvērtības komplekss, kas varbūt tipisks luteriešiem, ka mēs neesam pietiekami labi. Tas ir tāpat kā prāmja “Estonia” fenomens. Pēc “Estonia” katastrofas ārzemnieki vainoja igauņus, ka viņi izraisījuši katastrofu, un beidzot arī igauņi vainoja paši sevi.

Es tomēr teiktu, ka liela daļa pamata nedrošībai ir arī tam apstāklim, ka visas pēdējās valdības, lai cik tas būtu dīvaini, darbojušās pret saviem mērķiem, tai skaitā arī ārpolitiskiem. Tās izturējušās pārāk mīksti. Politiski vienmēr ir riskanti izvirzīt mērķus, kurus varbūt neizdosies īstenot.

“EE”: — Pieņemsim, ka esam saņēmuši oficiālu uzaicinājumu sākt sarunas par iestāšanos ES. Kādas būtu mūsu prasības Eiropas Savienībai?

T.H.I.: — Es negribu būt pārsteidzīgs, jo tikai tad, ja viss risināsies mums vēlamajā virzienā, sāksim veidot savu nostāju un izstrādāt attiecīgus dokumentus. Ministrija viena pati nevar izveidot igauņu tautas attieksmes viedokli, tai ir jāaizsargā un jāpārrunā tas, ko Igaunijas iedzīvotāju kopums vēlas. Domāju, ka mums būs pietiekami garš pārrunu un iekļaušanās process.

Sliktākais, ko varētu izdarīt, ir paņemt rokās 42 cm biezo Eiropas Savienības līguma grāmatu, pašķirt pēdējo lappusi un parakstīties... Bez vārda runas, bez savu viedokļu formulēšanas. Šajā sakarā jāatgādina, ka Ziemeļvalstis iestājās ES pēc pusotra gada pārrunām, Dienvideiropas valstīm un Īrijai pārrunu posms ilga septiņus gadus. Mums kā Eiropas Savienības pretendentvalstij droši vien arī būs pietiekami ilgs iekļaušanās process. Igaunijas galīgās nostājas veidošanas gaitā vajadzēs runāt ar Igaunijas uzņēmējiem. Visās nozarēs, ko skars pārmaiņas, mūsu vajadzības ir smalki jāizanalizē, jo tikai tad varēsim doties uz sarunām ES.

Vienotie Eiropas spēles noteikumi

Igaunija iestāsies pārveidotā Eiropas Savienībā

Kristīna Ojulande ir parlamenta Reformu partijas frakcijas biedre, ārlietu komisijas locekle un Eiropas Padomes Parlamentu asamblejas prezidenta vietniece. Daloties savos apsvērumos par iespējamo Igaunijas iestāšanos Eiropas Savienībā (ES), viņa atgādina — ir jāatzīst, ka Eiropas Savienība ir birokrātijas un bieži vien arī stagnācijas simbols. Sabiedrības labklājības modelis, kas gadiem, līdztekus aukstajam karam, tika veidots, līdz šim ir Eiropas pilsoņu un uzņēmēju asinīs, un no tā šodien ir grūti atbrīvoties.

Nodokļu maksātāju nauda ir izlietota neefektīvu uzņēmumu, it īpaši valsts uzņēmumu, atbalstīšanai un ļoti lieliem sociāliem maksājumiem. Eiropas lauksaimnieks ir pieradis pie ikgadējām palīdzības naudām (pabalstiem). Eiropas pensionārs nespēj pat pieļaut domu, ka viņš nevarētu ik gadus atpūsties dienvidos.

Pēc ilgāka laika arī Eiropas Komisija ir atjēgusies, ka šāda politika novedīs pie tā, ka ES nebūs konkurētspējīga pasaules tautsaimniecībā. Lietas uzlabošanai Komisija sākusi lemt par nopietnām izmaiņām. Vispirms tā ir atgriešanās pie liberālās ekonomikas teorijas: brīvu konkurenci brīvā tirgū. Jaunākās tendences ir mazināt nelietderīgu ekonomikas virzienu dotēšanu un subsidēšanu. Īpaši būtiski ir tas, ka turpmāk veicinās mazo uzņēmumu attīstību.

Ja viss sekmēsies, ES sarunas ar Igauniju sāksies nākamā gada pirmajā pusē. Tajā pašā laikā pati ES ir zināmā atjaunināšanās fāzē: tiek veidota ekonomikas un valūtas savienība, bet likvidēts monopolstāvoklis gāzes, elektrības, telekomunikāciju, transporta un pasta sakaru jomās, kā arī lauksaimniecībā.

Šī Eiropas Savienība, kurā Igaunija iestāsies kaut kad nākamā gadu tūkstoša sākumā, vairs nebūs tāda, kāda tā ir pašlaik. Tad, kad arī pati Eiropas Savienība būs veikusi iecerētās reformas, varam cerēt, ka iestāsimies veselīgā, dzīvot spējīgā politiskā un ekonomiskā sabiedrībā. Pašlaik vērojama tā sauktās arhaiski domājošās eirosabiedrības pretestība liberālajām reformām. Reformu īstenošana prasīs lielu politisku gara stingrību.

Juridiski ES pastāv kopējais tirgus, kurā visi ES dalībvalstu uzņēmēji, savstarpēji konkurējot, var pārdot savus izstrādājumus. Kopējā tirgū nepastāv robežkontrole un formalitātes preču pārvadāšanā savienības ietvaros. Tas samazina arī izdevumus. Taču palielinās konkurence, kas noved līdz ražošanas racionalizācijai un uzņēmumu lielākai specializācijai. Protams, tas daudziem nepatīk, un neefektīva ražošana tiek izspiesta no tirgus.

Lielā tirgus ietvaros ir nepieciešamība arī pēc vienotiem patērētāja, dabas un veselības aizsardzības prasību kritērijiem. Kā rāda prakse, dažas Eiropas valstis cenšas izpatikt tiem, kas nealkst pārmaiņu, motivējot to it kā ar savas zemes ražotāju aizstāvēšanu pret konkurenci. Maskējoties aiz stingrām patērētāju standartprasībām, cenšas “noturēt uz ūdens” pašmāju ražotājus, bieži vien mazefektīvus.

Eiropas Savienībā ir harmonizēti standarti attiecībā uz kvalitāti, neņemot vērā, kurā valstī šī prece ražota. Bet starp dalībvalstīm pastāvošie vienpusējie standarti bieži vien ir protekcionisma līdzeklis. Citu dalībvalstu ražotājiem tas nozīmē to, ka lētas masu ražošanas vietā tai jārēķinās ar atsevišķu valstu īpašiem noteikumiem. Ražotājiem papildizdevumi rodas arī no tā, ka ar katru konkrētu valsti nākas pārrunāt savu preču standartu lielumu. Ilgākā laikā tieši mazās valstis ir ieviesušas atšķirīgus standartus, cerot tādējādi aizsargāt savas zemes ražotājus pret ārvalstu konkurenci.

Tagad tiek pausts uzskats, ka savs tirgus tieši tā mazo apmēru dēļ tiks ierobežots. Arī Igaunijā laiku pa laikam dzird izsakāmies, ka ir vajadzīgs ieviest sava tirgus aizsardzību. Visas Eiropas prakse pierādījusi, ka šādi uzskati ir tuvredzīgi, tieši otrādi, tādējādi savs ražotājs tiks nevis aizsargāts, bet ierobežots, jo viņam eksportpreces jāražo pēc citiem standartiem, un tas sadārdzina pašizmaksu un vājina konkurētspējas.

Pašreiz kopējā tirgū jau ir tendence strādāt unificēšanas virzienā un atzīt standartus. Tātad, kā jau iepriekš teikts, cerams, ka tad, kad Igaunija iestāsies Eiropas Savienībā, šādas problēmas vairs neeksistēs.

Jau pašlaik ES pastāv tā sauktā savstarpējā atzinība, kas nozīmē to, ka dalībvalstis atzīst katrā zemē esošos standartus un akceptē cita citas ražojumus. Dalībvalstu ražotāju vidū radušās domstarpības tiek risinātas ar Luksemburgas tiesas palīdzību. Galvenais princips ir brīva preču un pakalpojumu kustība. Tagad tiek īstenota pamatdoma, ka kopējā tirgus galvenā svira ir preču, pakalpojumu, kapitāla un cilvēku brīva kustība, un ar to saistīta kopējās likumdošanas un standartu izstrādāšana un saskaņošana starp dalībvalstīm. Igaunijai jau pašlaik jāsāk saskaņot likumdošanu un standartus un jāatsakās no atšķirīgiem spēles noteikumiem.

Jaukās izjūtas, rokās turot pirmās kronas

Igaunijas kronas 5. gadadienā laikraksts “Postimees” aptaujāja vairākus populārus cilvēkus, uzdodot visiem vienu jautājumu: “Ko jūs darījāt ar pirmajām Igaunijas kronām?”

Reins Otsasons, Igaunijas Kredītbankas prezidents, pirmais atjaunotās Igaunijas Bankas prezidents:

— Atceros, ka ar pirmajām kronām iepirkos pārtikas veikalā. Katrā gadījumā, bija liels prieks un laba sajūta — turēt rokās kronas. Tas daļēji bija arī mana darba rezultāts un būtisks solis neatkarīgās Igaunijas interesēs.

Sīms Kallass, Reformu partijas priekšsēdētājs, toreiz — Igaunijas Bankas prezidents:

— Savas pirmās kronas turēju rokās naudas maiņas otrajā dienā. Stāvēju rindā naudas maiņas punktā tāpat kā visi pārējie. Kronu bija tieši tik, cik vajadzīgs. Pirmais pirkums bija pudele šampanieša. Ja precīzi atceros, tad šajā pašā vietā šampanieti nopirka arī Tīts Vehi.

Līza Tapo, “Miss Estonia 1990”, tagad audzina divus bērnus:

— Kronas parādīšanās sakrita ar laiku, kad gatavojos kāzām, tādēļ darīšanu bija tik daudz, ka īpašus pirkumus neatceros. Rubļus pret kronām samainīju Raplā, kur ir manu vecāku mājas. Kopā ar vīru no Raplas aizbraucām pie draugiem Pērnavā. Nauda izgāja parastai dzīvei un sadzīvei.

Eino Baskins, aktieris un režisors:

— Pirmo kronu bija tik maz, ka nemaz neatceros, vai tās vispār bija vai ne. Atceros tikai, ka daži tūkstoši padomju rubļu ar naudas maiņu izkūpēja vējā. Bet bija gan skaisti turēt rokās savu naudu.

Ains Hanšmidts, Igaunijas Apvienotās bankas valdes priekšsēdētājs:

— Tolaik biju naudas reformas bāzes bankas — Hāpsalu zemes bankas priekšgalā, man naudas maiņas diena bija saspringta darba diena. Biju arī viens no pirmajiem, kurš turēja rokās Igaunijas kronas. Pēc tam ar dēlu aizgājām uzspēlēt minigolfu. Pirmās kronas iztērējām, nopērkot minigolfa spēles tiesības. Tas maksāja 5 vai 10 kronas, pat neatceros, bet briesmīgi dārgas gan likās.

Līja Henni, parlamenta mēreno frakcija:

— Naudas reformas laikā biju Gotlandē. Kad atgriezos, kabatā bija dažas zviedru kronas. Dzīvesbiedrs bija manus rubļus apmainījis pret kronām — jauno naudu pētīju ilgu laiku. Pirmo pirkumu par kronām izdarīju Tirvā, kur dzīvoju, nopirku pārtiku, kā to darīja vairums igauņu. Igaunijas nauda ir ļoti skaista. Banknote ar Koidulu (t.i. 100 kronas — K.D.) patīk vislabāk.

Andruss Kivirehks, humorists un dramaturgs:

— Iepriekšējā dienā biju daudz iztērējis. Nopirku lielu kārbu šķīstošā kakao. Sazin kadēļ tieši pēdējās rubļa dienās ļoti dāsni izmaksāja honorārus. Tas, protams, nebija skaisti darīts.

Ar jaunajām naudas zīmēm sākumā nekā nedarīju. Tikai skatījos uz tām un apbrīnoju. Izjutu tās vairāk kā skaistuma priekšmetu. Naudas cipari arī likās neierasti mazi.

Jauns darbs un jaunas notis

Maestro Nēme Jervi apgalvojis, ka pēc remonta svinīgi atklātā “Estonia” koncertzāle ir ļoti skaista, bet zāles akustikai viņš vēl nevarot dot vērtējumu. “Ļoti labi neskanēja. Esmu tikko atgriezies no atvaļinājuma, priekšā ir jauni darbi un jaunas notis,” sacīja pasaulslavenais diriģents. Akustiku, diriģentprāt, ietekmē skatītājiem un dalībniekiem domātie ar audumu apvilktie krēsli, kas varot aizturēt skaņu. “Koncertzālē jābūt pēc iespējas vairāk koksnes,” skaidroja viņš.

Koncertzāles iespējas tā īsti varēšot novērtēt pēc Tallinas Vasaras mūzikas festivāla augustā, kad maestro jaunatklātajā zālē diriģēs Artura Kapa oratoriju “Ījabs”, ko Igaunijā pēdējoreiz dzirdēja 1943. gadā. Oratorijas atskaņošanā piedalīsies Igaunijas valsts simfoniskais orķestris, tautas vīru koris, oratorijas koris, solisti Mati Palms, Taimo Tomasts, Urve Tautss un Marts Miks. Kā apgalvo N. Jervi, “Ījaba” pirmatskaņojums savā laikā bijis ievērības cienīgs notikums Igaunijas muzikālajā dzīvē, to apmeklējis arī prezidents Konstantīns Petss.

Izremontētās koncertzāles atklāšanā piedalījās 250 aicināto viesu ar Igaunijas koncertu direktoru Enno Matisenu, Tallinas pilsētas galvu Ivi Ēnmā un kultūras ministru Jāku Alliku priekšgalā. Atjaunotā zāle paredzēta 1000 klausītājiem (pirms tam bija 790 vietas). Vajadzības gadījumā zāli 10 minūšu laikā var pārveidot par balles zāli, ar speciālas konstrukcijas palīdzību aizbīdot tumši zilos skatītāju krēslus zem skatuves. Grīdu klāj oriģināls ozola un kļavas koka parkets, atjaunots kolonu pēckara mākslīgais marmors.

Tuvākais lielākais notikums būs 14. septembrī, kad koncertzālē viesosies slavenā spāņu dziedātāja Montserrata Kabaljē, bet nākamā gada maijā te varēs klausīties Nēmes Jervi vadīto Detroitas simfonisko orķestri.

Koncertzāles remontdarbi izmaksājuši 16 tūkstošus kronu. Šiem darbiem nepieciešamais aizņēmums jāatmaksā sešu gadu laikā. Turpinās arī “Estonia” teātra ēkas remonts.

Valsts budžeta projekta izstrāde

Finansu ministrija pabeigusi sarunas ar valsts amatpersonām un sākusi apkopot budžeta projektu. Budžeta prognozējamā kopsumma ir 13,73 miljardi kronu. Tas ir par 1,2 miljardiem kronu vairāk nekā šā gada budžets.

Kultūras ministrija plāno saviem darbiniekiem 14% algas paaugstinājumu, bet ar ministrijai paredzēto 3% budžeta pielikumu to nevarēs izdarīt. Aizsardzībai paredzētie līdzekļi procentuāli samazinājušies no 5,85% uz 5,8%, bet faktiski aizsardzībai nepieciešamie līdzekļi palielinājās līdz 805 miljoniem kronu.

Budžeta projektā paredzēts, ka iekšējais kopprodukts būs 3,5—4%, bet patēriņa indekss — 14%.

Pēc Finansu ministrijas datiem uz 1.augustu valsts budžetā ienākuši 7,64 miljardi kronu jeb 60,7% no paredzētajiem ienākumiem. Salīdzinot iepriekšējo trīs gadu budžeta rādītājus, kļūst skaidrs, ka tik labi rezultāti līdz šim nav bijuši. Iepriekšējā gadā 7 mēnešos valsts budžets bija izpildīts tikai par 53,3%.

Pēc divu līderu tikšanās — domstarpību nav

Jau pirms kāda laika igauņu presē bija ziņas it kā nesaskaņām starp Koalīcijas partijas priekšsēdētāju un ekspremjeru Tītu Vehi un tās pašas partijas biedru un pašreizējo premjerministru Martu Sīmanu par muitas tarifu nepieciešamību. Kā liecina “Esti Päevaleht”, politiķi acīmredzot ir vienojušies.

“Man kā Koalīcijas partijas un kā pēdējo gadu valsts politikas īstenotājam dzīvē ir svarīgi, lai līdzšinējais politiskais kurss netiktu mainīts. Man bija patīkami dzirdēt, ka Igaunija joprojām paliks atvērta tirdzniecībai ar ārvalstīm,” tā savu tikšanos ar M.Sīmanu komentēja Tīts Vehi. Pēc viņa vārdiem, abi panākuši vienošanos, ka, pateicoties dotāciju palielināšanai lauksaimniecībā, ievedmuitas nav nepieciešamas. Valdība gan apspriež speciālistu komisijas priekšlikumu ieviest aizsargmuitu cūkgaļai, bet lēmums vēl nav pieņemts. “Esmu joprojām pārliecināts, ka muitu tikai cūkgaļai nevar ieviest,” piebildis T.Vehi.

T.Vehi saņēmis no M.Sīmana arī apstiprinājumu, ka nodokļi netiks palielināti un ka Igaunijas aizsardzības spēku efektivitātes paaugstināšana un tai nepieciešamais finansējums būs nākamā gada budžeta prioritāte. Valdība nemainīšot arī Igaunijas un Krievijas robežrežīmu.

Pēc M.Sīmana apgalvojuma, viņi ar T.Vehi tiešām runājuši par to, ka aizsargmuitu nebūtu vajadzības attīstīt. “Apstiprināju to, ko esmu visu laiku teicis, ka valdība savā politikā balstās uz valdības programmu. Lauksaimniecības politikā mūsu pamats ir T.Vehi valdības laikā izveidotās speciālistu komisijas ieteikumi. Viens ieteikums ir ieviest aizsargmuitu cūkgaļai, un uz to mēs arī pamatojamies. Ne par kādām citām muitām mēs pašlaik nerunājām,” piebilda M.Sīmans. Pēc premjerministra apgalvojuma, valdība vēl nav izlēmusi, vai cūkgaļai tiks ieviesta aizsargmuita ar šā gada 1. decembri.

Pēc M.Sīmana vārdiem, patiesībai neatbilstot pēdējā laikā izteiktie apgalvojumi, ka valdība gribot mainīt līdzšinējo kursu, paaugstinot sociālo nodokli un ieviešot pakāpjveida ienākuma nodokli. “Valdība balstās uz dokumentu — “Valdības darbības pamatvirzieni,” kurā ir skaidri teikts, ka sociālo nodokli nepaaugstinās un pakāpjveida ienākuma nodokli neieviesīs” — sacīja M.Sīmans.

Patiesībai neatbilstot arī tas, ka tikšanās laikā T.Vehi viņu pārliecinājis citādi. “Tā nebija nekāda pārliecināšana, bet gan divu vīru simpātiska tikšanās, kuri jau ilgāku laiku viens ar otru nebija pārrunājuši aktualitātes. Mums nav domstarpību,” apstiprināja M.Sīmans.

Kā sacīja T.Vehi domstarpībām pamats bijis dažu politiķu un ministru valdības vārdā sniegtie paziņojumi un nepieteikamā informācija starp viņu un M.Sīmanu.

“Guvu apstiprinājumu, ka valdība turpinās līdzšinējo kursu un, ka daži ministri ir pauduši savu personisko viedokli. Valdība šos viedokļus nekad nav atbalstījusi” — atbildēja T.Vehi uz vaicājumu, vai viņš Sīmanu pārpārliecinājis.

Pēc T.Vehi vērtējuma, M.Sīmans ir labs valdības vadītājs un viņš ar savu valdīšanas laiku var būt apmierināts, jo rezultāti ir labi. “Svarīga nav metode, bet gan rezultāts”.

M.Sīmans uzskata, ka valdībā nav visiem ministriem jārunā vienādi, un katrs teikums nav jāsaskaņo ar premjerministru. Arī partijā, viņaprāt, visam jābūt reglamentētam. “Mums ir personību partija, un tas ir dabiski, ka izceļas domstarpības. Bet domstarpībām ir robeža — partijas programma un valdības deklarācija. Neviens ministrs nedrīkst pret to uzstāties un neviens partijas biedrs nedrīkst būt pret partijas programmu.

Savstarpējo domstarpību T.Vehi un M.Sīmanam nav. “Risinājām partijas lietas un runājām par gatavošanos kongresam. Pats domāju, ka premjerministram ir jābūt arī partijas priekšsēdētājam, un es kongresā uz šo amatu nekandidēšu” — apstiprināja Koalīcijas partijas līdzšinējais priekšsēdētājs Tīts Vehi.

Lauku līgas ģenerālsekretārs un lauksaimniecības ministrs Andress Variks par T.Vehi un M.Sīmana vienprātības panākšanu ievedmuitu jautājumā pēc viņa paša apgalvojuma, bijis nedaudz pārsteigts.

“Cik patiesa ir šī informācija?” — jautājis A.Variks, uzreiz piebilzdams, ka lauku pārstāvji aizsargmuitu nekad nav vēlējušies. “Ja būtu lemts, ka līdzsvara muitas vai muitas tarifus neieviesīs, būtu vairāk apmulsis,” teicis A.Variks.Viņš noliedza arī to, ka it kā lauku pārstāvji visu laiku būtu vēlējušies ieviest aizsargmuitu cūkgaļai. Lauku partijas vēlas muitas tarifu ieviešanas iespēju līdzsvarot.

Pirms tam T.Vehi bija prasījis tiešu atbildi no Lauku līgas un Koalīcijas partijas apvienotās valdības par iespējamo darbības virziena maiņu. Pret aizsargmuitu esošais T.Vehi gaidījis no valdības vispirms skaidrojumu par muitas ieviešanu, par nodokļu politiku un drošības jautājumiem.

Materiāli “Latvijas Vēstnesim”:

par Lietuvu — Evija Liparte

un Andris Sproģis,

par Igauniju — Katrīna Ducmane