MĒS VISI BALTIJĀ

Lietuvas Republikā

Vēl Eiropa nav zaudēta

Lietuvas ārlietu ministrs ir cerīgs un pārliecināts par panākumiem

Eiropas Komisijas valde nolēmusi ieteikt uz sarunu sākšanu par iekļaušanos Eiropas Savienībā no Baltijas valstīm aicināt tikai Igauniju. Tātad Lietuva un Latvija ir palikusi ārpus pirmo piecu izredzēto valstu loka. Par šo lēmumu un Lietuvas nākotnes izredzēm laikraksts “Lietuvos aidas” lūdza dalīties pārdomās ārlietu ministru Aļģirdu Saudargu. Lai gan oficiāli valsts ārlietu resora vadītājs skaitījās atvaļinājumā, žurnālisti viņu tomēr sastapa darba kabinetā.

— Vai tas, ka Lietuva nav iekļuvusi NATO un arī Eiropas Savienības paplašināšanas pirmajā kārtā, ir trieciens valsts diplomātijai? Vai šis Komisijas atzinums ir objektīvs?

— Tas ir dabiski, ka pēc tik nopietna slēdziena izraisās dažādas diskusijas, taču rezultāts atbilst prognozēm. Protams, neesam apmierināti ar Eiropas Komisijas lēmumu — neieteikt sākt sarunas ar Lietuvu, tomēr arī turpmāk centīsimies, lai mūs uzaicinātu. Varbūt pat jau Luksemburgā valstu vadītāju tikšanās reizē šogad decembrī. Tas ir nepārtraukts process, un nekas vēl nav zaudēts.

Par NATO. Tā bija visai maza iespējamība, ka tiksim uzaicināti pirmajā paplašināšanas posmā. Otrajā posmā Lietuvai ir daudz vairāk izredžu. Tāpēc paredzu, ka būs sekmes abos virzienos.

— Liberālis A. Medalinsks apgalvo, ka ārpolitikā daudz vairāk vērības jāveltī Eiropas Savienībai, nevis NATO.

— Kategoriski nepiekrītu šim pārmetumam, jo tas ir aplams. Tiesa, iepriekšējā valdība nebija pietiekami aktīva un pārāk maz uzmanības veltīja Eiropas Savienībai. Par to liecina arī Eiropas Komisijas lēmums. Mūsu valdība jau kopš paša sākuma maksimāli pievērsās abiem mērķiem. Un es te nesaskatu savstarpēju nesaderību. Man pat dažreiz vaicā — kurš ir svarīgāks? Abi mērķi ir svarīgi, un ir jāpietiek spēka, lai strādātu abos šajos virzienos. Tātad kritiķiem, it īpaši speciālistiem, nevajadzētu izteikt virspusīgus spriedumus.

Jāizprot, ka pirmajā pusgadā mazāk tika dzirdēts par Eiropas Savienību, jo mēs savu darbu plānojām, vadoties pēc tā, ka dialogs ar ES valstīm sāksies tikai pēc Komisijas ieteikuma. Tajā pašā laikā bez skaļas publicitātes, bet ļoti intensīvi strādājām ar Eiropas Komisiju. Zinājām, ka Komisijas atzinums par Lietuvu nav bijis pietiekami labs. Bet jau Eiropas Komisijas atzinumā (dokumentā) iezīmējās mūsu valdības darbs, tas daudzviet vērtēts ļoti labvēlīgi. Tomēr, kā redzams, ar to vēl bijis par maz, lai saņemtu ieteikumu sākt sarunas. Taču no Eiropas Komisijas secinājumiem izriet — ja valdība turpinās pašreizējo politiku, tad atzinums var tikt grozīts.

— Igaunijas pārstāvji bija izbrīnīti, ka Lietuva un Latvija uz Eiropas Komisijas ieteikumiem reaģēja ar diezgan dīvainu greizsirdību.

— Es negribētu komentēt emocionālās izpausmes, jo mūsu reakcija balstās uz objektīvajiem procesiem. Ministrija jau paziņoja: ir labi, ka uz sarunām tiek aicināts plašāks valstu pulks. Ticam, ka Komisija analizēja Lietuvā sasniegto, balstoties uz objektīviem kritērijiem. Vienīgi gribam pārliecināt Eiropas Komisiju, ka Lietuvai būs pa spēkam tikt galā ar tai izvirzītajiem uzdevumiem un prasībām tā sauktajā vidējā laika perspektīvā, t.i., piecos gados. Ja apsveram politiskos kritērijus, tad redzam, ka visu triju Baltijas valstu atšķirības nav lielas. Lietuvas tautsaimniecībai nākotnē ir labākas izredzes, to rāda objektīva analīze.

Salīdzināt Baltijas valstis, izceļot vienu no tām, ir ļoti sarežģīti. Politiski taisnīgāks un mērķtiecīgāks lēmums būtu visas trīs Baltijas valstis traktēt vienādi. Mēs sasniegsim savu mērķi — turpināsim dialogu ar 15 Eiropas Savienības dalībvalstīm, lai Lietuva tiktu uzaicināta sākt sarunas.

— H. Šmegeļovs apgalvo, ka Eiropas Komisijas ieteikums ir “fundamentāla lieta”. Vai cerība, ka Luksemburgas tikšanās var radīt būtiskas izmaiņas, nav ilūzija?

— Nē, tā patiesi nav ilūzija. Mēs neapšaubām Eiropas Komisijas ieteikumus, bet lēmumu pieņems Eiropas Savienības Padome. Protams, Eiropas Komisijas viedoklis būs pamats, bet tas, ka lēmums var tikt modificēts, ņemot vērā arī citus argumentus, nebūt nav ilūzija.

— Vai kā cilvēks un kā pilsonis Saudarga kungs tic tam, ko apgalvo kā ministrs?

— Man šis pesimisms ir visai neizprotams. Atzinums par Lietuvu kvalitatīvi neatšķīrās no atzinumiem par tām valstīm, kas ir uzaicinātas. Mums būtu labāk, ja sarunas tiktu sāktas agrāk. Bet, ja mūs uz tām neuzaicinās šogad, tad aicinās nākamajā gadā vai vēl citugad. Mūsu valdība vēlas sākt sarunas pēc iespējas ātrāk, jo tas noskaidros Lietuvas pozīciju un paātrinās reformu gaitu. Un runas, kas dzirdamas pat no pieredzējušiem politiķiem, ka mūs nepieņēma Eiropas Savienībā un NATO, es nosauktu par muldēšanu. Pilnīgi. Jo patlaban mēs esam kvalificēti tāpat kā citi —kandidātvalstis.

Tāpēc nesaprotu vispārējo pesimismu. Eiropas Savienība jau ir pieņēmusi politisku lēmumu: valstis, kas parakstījušas Eiropas līgumu, tiks uzņemtas, kad izpildīs prasības. Atteikties būt par Eiropas Savienības locekli var tikai pati Lietuva. Attiecībā uz NATO lēmums vēl nav pieņemts. Tikai pateikts, ka neviena valsts nav noraidīta.

— Lietuva gan vēlas iekļūt Eiropas Savienībā, tomēr ne visās valstīs tai ir sava pārstāvniecība.

— Mēs tam gatavojamies. Bet neesam paredzējuši līdz Luksemburgas apspriedei visur ierīkot vēstniecības. Paplašināsimies mērķtiecīgi. Iesakām valdībai iekārtot vēstniecības Grieķijā un Portugālē. Nostiprināsim mūsu misiju Eiropas Savienībā.

— Vai nepagriezāt stūri pārlieku pa labi, kad, būdami opozīcijā, kritizējāt toreizējo valdību? Vai vietējie cīniņi nav nodarījuši ļaunumu valsts tēlam? Igauņi taču lepojas, ka viņi ir vienīgie.

— Tagad ir viegli kritizēt, apsverot, kā būtu, ja būtu tā vai citādi. Būtiskais iemesls, ka iepriekšējās valdības laikā palēninājās un aizkavējās reformas, redzams Eiropas Komisijas atzinumā. Bet pašreizējie tautsaimniecības panākumi ir objektīvi, tālab arī iekļauti Komisijas atzinumā.

— Ir dzirdēts sakām, ka Rietumvalstu politiķi var runāt visu ko, bet Lietuvu uzņemt NATO viņi iedrošināsies tikai tad, ja pret to neiebildīs Krievija.

— Par NATO paplašināšanu lemj NATO. Tas ir aplams uzskats, ka šis jautājums jāapspriež ar Krieviju. Protams, Krievijai ir savs viedoklis un tā izpausmes. Tas ir dabisks dialogs. Ar laiku Krievija pārliecināsies, ka paplašināšana nav vērsta pret viņu. Turklāt Krievijas pretošanās varētu mazināties, jo sabiedrības uzskatu pētījumi liecina, ka liela daļa krievu domā, ka Lietuva pati var izvēlēties savas drošības problēmu risināšanas veidus. Krievija ir parakstījusi NATO pamatdokumentu, kur ir atzītas arī šīs tiesības, un laika gaitā tās tiks īstenotas.

— Vai militārais tranzīts uz Kaļiņingradas apgabalu nav un nevar būt par šķērsli uzņemšanai NATO?

— Jau septiņus gadus viss notiek civilizēti, tad kāpēc spekulēt ar šo tēmu? Pašreizējais ģeopolitiskais stāvoklis (domāju Kaļiņingradas apgabalu) nav Lietuvas radīts, bet gan citu valstu veidots.Tā ir mums uzkrauta nasta, bet pēc abpusējas vienošanās mēs to pieņemami risinām.

— Kristīgo demokrātu partijā daži bija izbrīnīti, ka viņu partijas vadītājs par saviem palīgiem izraudzījies bijušos Lietuvas Demokrātiskās darba partijas valdības ministrus L. Linkēviču un V. Bulovu. Kas tas ir — kaut kāds mantojums vai pienākums?

— Tā ir pavisam kļūdaina interpretācija. Ministrijai attiecībā uz šiem cilvēkiem ir savi plāni, te viņi strādā pagaidām,kamēr tiks izlemts par viņu turpmāko darbību. Bet padomus gan viņi man nekad nedod. Šie ierēdņi būs noderīgi kā speciālisti. Par to lemj ne tikai ministrs, jo viņi tiks iecelti par vēstniekiem, bet tā ir valsts prezidenta prerogatīva. Tādēļ šie jautājumi ir jāsaskaņo gan ar prezidentu, gan ar premjerministru.

— Bet cik brīvs ārlietu ministrs ir sarunās pie valsts prezidenta?

— Ministrs ir pilnīgi brīvs. Jūs jautājat, cik liela viņam ir vara? Formāli nav nekādas, jo vēstniekus pēc valdības priekšlikuma ieceļ valsts prezidents. Ministrs risina dialogu, saskaņo viedokļus, ir starpnieks. Patiesību sakot, tiek ņemts vērā arī ministra viedoklis.

— Pirms kāda laika mēģināja noskaidrot, kam vajadzētu īstenot ārpolitiku. Pašlaik to dara prezidents, Seima priekšsēdētājs, valdība (gan premjers, gan ārlietu ministrs). Vai te viss ir stingri reglamentēts?

— Man viss ir skaidrs. Visu minēto ierēdņu funkcijas ir formulētas konstitūcijā un likumos. Un ar šīm funkcijām nekad nebūs pretrunā aktivitāte, dažādus pienākumus pildot, aizstāvēt un propagandēt Lietuvas pozīcijas. Tas jādara ikvienam valdības loceklim un ikvienam parlamentārietim. Bet lēmumus katrs ierēdnis pieņem savas kompetences ietvaros.

— Atcerēsimies, ka jūs esat ne tikai ministrs, bet arī Kristīgo demokrātu partijas vadītājs. Vai “jaunākā brāļa” stāvoklis koalīcijā kristīgajiem demokrātiem rada satraukumu, vai arī tas jau ir noiets posms?

— Šo statusu noteica procenti, ko mūsu partija ieguva vēlēšanās. Un tā būs arī turpmāk. Varbūt pat tālākā nākotnē valdību veidos vairāku partiju koalīcija. Esam jaunākais partneris valdībā, bet vienalga esam valdībā! Tas ir ļoti nopietns statuss ikvienai partijai.

Tā kā koalīcijas valdībā strādājam tikai pirmo gadu, tad problēmu nav daudz. Strādājam pietiekami stabili.

— Kristīgos demokrātus ir piemeklējusi krīze, partija nonākusi sabrukuma priekšvakarā — tā apgalvo daudzi. Vajadzīgas pārmaiņas. Kā tām nodrošināt veiksmi?

— Mūsu partijā rit visatklātākā diskusija. Strīdi ir karsti, bet mēs nevairāmies no preses. Vai mēs esam nonākuši krīzes situācijā un atrodamies pie kapa malas, to izšķirs vēlētāji. To mēs redzēsim tikai 2000. gadā.

— Vai nav dīvaini, ka otra lielākā partija neizvirza kandidātu valsts prezidenta vēlēšanām?

— Solīdai partijai vajadzētu izvirzīt kandidātu tad, kad tā piedzīvo uzplaukumu un drīkst ticēt, ka uzvarēs. Patlaban partijā vērojams kaut kāds panīkums, tāpēc jāorientējas uz 2000. gada Seima un pašvaldību vēlēšanām un jāpierāda, ka partija ir pārvarējusi svārstību un krīzes posmu. Tikai tad drīkst izvirzīt kandidātu prezidenta amatam, tagad to darīt nebūtu solīdi.

— Bet vai jūsu cilvēki atbalstīs citu kandidātu?

— Tas ir mājiens uz A. Patacka kungu, taču viņš nav partijas biedrs, bet tikai Seima frakcijas loceklis. Mūsu partija vispār nav apspriedusi nevienu kandidātu. Ir tikai personiskie viedokļi. Turklāt, ja mēs atbalstītu citu kandidātu, nevis izvirzīto “vecāko” koalīcijas partneri, tad ļaudis to uztvertu tādējādi, ka kristīgie demokrāti atbalsta oponentu. Un tas būtu patiess secinājums.

Viļņa gaida prezidentu sarunu

5. un 6.septembrī Viļņā notiks starptautiska konference, veltīta Eiropas stabilitāti garantējošai tautu līdzāspastāvēšanai un labām kaimiņattiecībām. Tajā piedalīsies Baltkrievijas, Igaunijas, Latvijas, Lietuvas, Polijas, Somijas un Ukrainas prezidenti, kā arī Krievijas premjerministrs. Viņiem sola piebiedroties arī Ungārijas, Bulgārijas, Rumānijas, Slovākijas valstu vadītāji (trīs pēdējie vēl ne reizi nav bijuši Lietuvā). Konferences rīkotāju godā — Lietuvas prezidents Aļģirds Brazausks un Polijas prezidents Aleksandrs Kvašņevskis.

“Polijas un Lietuvas tautas, varas institūcijas un partijas ir spējušas atrast sevī morālu spēku, lai pārvarētu pagātnes nesaprašanos un paskatītos uz savstarpējām attiecībām ar šāsdienas acīm. Šajā pieredzē mēs varam dalīties ar citām Eiropas tautām,” teica A.Brazausks. Neraugoties uz atšķirīgu demokrātijas līmeni, kaimiņvalstīm jāizvairās no konfrontācijas un jāatrod iespēja sadarboties. Konferencē paredzēts analizēt arī pēckara Francijas un Vācijas, Vācijas un Polijas savstarpējo attiecību pieredzi, bet netiks pieņemta nekāda kopīga deklarācija.

Konferences organizēšanai Lietuvas valdība piešķīrusi 2,2 miljonus litu. Saskaņā ar palīdzību plūdos cietušajai Polijai visus konferences izdevumus segs Lietuva. Tiek plānots, ka šo konferenci ieradīsies vērot vismaz 300 preses, radio un televīzijas žurnālistu. Ārzemniekiem par akreditāciju jāmaksā 30 ASV dolāri. Jau pieteikušies Japānas, Krievijas, Vācijas, Lielbritānijas un Baltkrievijas masu saziņas līdzekļu pārstāvji. Taču konferences rīkotāji šaubās, vai akreditācijas maksa segs izdevumus par datoru, faksu un tālruņu izmantošanu.

Šīs starptautiskās konferences ietvaros paredzētas arī atsevišķu valstu vadītāju tikšanās, piemēram, tiek gatavota oficiāla Krievijas un Lietuvas premjerministru tikšanās. Guntis Ulmanis izteicis vēlēšanos personīgi tikties ar Krievijas premjeru Viktoru Černomirdinu un Baltkrievijas prezidentu Aleksandru Lukašenko. Vēl Guntis Ulmanis paredzējis Mažvīda bibliotēkā atklāt Latvijas ievērojamā valstsvīra Kārļa Ulmaņa 120.dzimšanas dienai veltītu izstādi.

ASV prezidenta padomdevēja atbilde

Nesen ASV Lietuviešu biedrība (LB) saņēmusi ASV prezidenta padomnieka nacionālās drošības lietās Samuela R.Bergera atbildi uz LB priekšsēdētājas Reginas Narušienes vēstuli.

S.R.Bergers uzsver, ka prezidents Bils Klintons tiecas uz to, lai Eiropa būtu vienota, demokrātiska un droša un lai Lietuva tajā būtu pilnīgi integrēta locekle. S.R.Bergers atgādina vairākus vispārzināmus faktus: NATO galotņu konferencē Madridē nolemts sākt sarunas ar trijām Viduseiropas valstīm un atstāt atvērtas durvis citām valstīm, tāpat ASV valsts sekretāres M.Olbraitas vizītes laikā Viļņā Lietuvas ārlietu ministrs Aļģirds Saudargs, kā arī abu pārējo valstu ārlietu ministri paziņoja savu apmierinātību ar šo NATO lēmumu.

Palīdzība grūtdieņu bērniem

Ģiruļu atpūtas namā “Liepsnele” (Liesmiņa), kur atpūšas sociāli maznodrošinātu ģimeņu bērni risinājās diskusija par bērnu stāvokli Lietuvā. Diskusijā piedalījās Seima deputāti Romualds Ozols un Aloīzs Sakals, novadu un pilsētu izglītības nodaļu, kā arī sociālo un psiholoģisko dienestu pārstāvji.

Pirms gada Lietuvā sāka darboties bērnu noziedzības novēršanas programma, kuras ietvaros izveidotas vairākas šaurākas programmas. Viena no tām saucas “Bērni — bērniem”. Šīs programmas iniciatore — Lietuvas demokrātiskuma ieaudzināšanas kolēģija — izveidojusi grupiņu no vispārizglītojošo skolu skolēniem — līderiem, kuri pēc pašu izdomātām programmām strādā ar pagaidu bērnu nama “Atsigrežk” (“Atskaties”) audzēkņiem. Šī bērnu nama iemītnieki ir bērni bezpajumtnieki, kas atvesti no Viļņas dzelzceļa stacijas un Karjotišķu izgāztuvēm. Tagad arī šie bērni atpūtīsies Ģiruļos.

Lietuvas aldaru centieni

Dažas Lietuvas alusdarītavas vairs nespēj saražot tik daudz alus, cik nepieciešams tirgum. Viena no tām — Klaipēdas “Švyturys” jau trīs mēnešus strādā ar maksimālu jaudu. Šī uzņēmuma komercdirektors Arvīds Kundrots uzskata, ka viegli varētu pārdot vēl par 30 — 35 procentiem vairāk alus, tikai nav iespēju to saražot.

Jūlijā desmit lielākās Lietuvas alusdarītavas saražoja 17,21 milj. litru alus, no tiem 5,06 milj. litru — Lietuvas lielākā alusdarītava — Panevēžas “Kalnapilis”. Salīdzinājumā ar pagājušā gada jūliju šogad saražots gandrīz par 6 milj. litru vairāk. Uzņēmuma “Kalnapilis” ģenerāldirektors Ļongins Mackevičs domā par ražotnes paplašināšanu, ja situācija alus tirgū nemainīsies. Viņaprāt, citām Lietuvas alusdarītavām tas nekaitēs, jo vietas tirgū pietiks visiem.

Lietuvas aldaru asociācijas viceprezidents Audrus Vidžis izteicies, ka palielināt ražošanu pašlaik var tikai “Utenos gerimai”, “Kalnapilis” un “Vilniaus tauras”, bet visas citas alusdarītavas jau ir sasniegušas savu iespēju robežu.

Par to, kādi ir lietuviešu alus popularitātes iemesli, alusdarītavu vadītāju viedokļi ir dažādi. Ļ.Mackevičam šķiet, ka vislielākā nozīme šeit ir alus kvalitātei, kas pāris pēdējo gadu laikā ir ļoti uzlabojusies. A.Kundrots savukārt domā, ka, alus Lietuvā, tāpat kā citās civilizētās valstīs, pamazām izstumj degvīnu un pašbrūvēto.

Palielinājies pieprasījums pēc saldējuma

Vairāki saldējumu ražojošie uzņēmumi Lietuvā pašlaik izlaiž tikai dažus savas produkcijas veidus. Sakarā ar karsto laiku pieprasījums pēc saldējuma ir ļoti stipri pieaudzis. Pat vislielākā Lietuvas saldējuma ražotne — Kauņas “Bravo” (kas aptver aptuveni 30 procentus visa valsts saldējuma tirgus) žēlojas, ka nespēj saražot visu veidu saldējumu. Dienā kauņieši ražo ap 20 tonnām saldējuma. Kauņas piena centra ražošanas nodaļas vadītāja Irena Morkūniene sacīja, ka “Bravo” varētu ražot vairāk saldējuma, diemžēl nav pietiekami daudz saldētavu, lai to uzglabātu. Pagājušajā mēnesī “Bravo” pārdeva 600 tonnas saldējuma.

Citas Lietuvas saldējuma ražotnes strādā visu diennakti. Piemēram, Alītas pienotava, kas pērn kopumā saražoja 124 tonnas saldējuma, šogad ražo 150 tonnas mēnesī. Taču arī tad alītiešiem izdodas apmierināt tikai trešo daļu pieprasījuma un ražot tikai trīs no desmit saldējuma veidiem, informēja Alītas pienotavas saldējuma ceha priekšnieks Tautvīds Raičinskis. Valsts uzņēmuma “Klaipēdas piens” komercdirektors Felikss Degutis paziņoja, ka arī viņi saldējumu ražo visu diennakti, strādājot četrās maiņās. Otra lielākā Lietuvas saldējuma ražotāja — Mažeiķu “Ingman Vega” ražo augļu un eskimo saldējumu. Ar maksimālu jaudu strādā arī jaunākā Lietuvas saldējuma ražotne — Marijampoles “Kraitene”, kuras saldējumu rotā uzraksts “Tirpukas”. Šīs rūpnīcas direktors Rītis Balčūns sacīja, ka spēj apmierināt tikai aptuveni 75 procentus pieprasījuma, kaut arī ražo apmēram 10 tonnas saldējuma dienā. Tiesa, šajā uzņēmumā vēl nav uzstādītas visas saldējuma ražošanas līnijas. Kad tas būs izdarīts, “Kraitene” mēnesī varēs saražot 450 tonnas 40 veidu saldējuma. Apmēram ceturto daļu savas produkcijas “Kraitene” eksportē uz Krieviju, Kazahstānu, Baltkrieviju un Latviju.

Uz vienu Lietuvas iedzīvotāju pašlaik caurmērā tiek saražoti 4,5 kilogrami saldējuma.

Viltoti dolāri un liti

Bankas “Snoras” Alītas filiāles darbinieki konstatējuši un nodevuši policijai viltotu 100 ASV dolāru banknoti, bet Lauksaimniecības bankas Alītas filiāles darbinieki — neīstu 20 litu banknoti. Alītas policisti informēja žurnālistus, ka Lietuvā ir apgrozībā arī labas kvalitātes viltotas 100 Polijas zlotu banknotes. Konfiscētās dolāru un litu banknotes turpretim esot ļoti nekvalitatīvi viltojumi.

Vēlreiz par Biržu pienu

Jau informējām, ka Biržu piena ražotnē kopš jūlija beigām pienu pilda arī viena un divu litru tilpuma polietilēna pudelēs, kuras ražo turpat uz vietas. Vietējā tirgus vajadzībām piens tiek pasterizēts, bet sūtīšanai uz ārzemēm paredzēts to arī sterilizēt.

Biržu piena ražotnes akciju sabiedrības ģenerāldirektors V.Songaila izteicies, ka šī uzņēmuma speciālisti bija plānojuši, ka pieprasījums pēc piena pudelēs pēc zināma laika varētu palielināties pat vairākas reizes. Taču šī piena reālā popularitāte pārspēj visas ražotāju fantāzijas. Jau augusta sākumā Biržu piena ražotāji no 3000 veikaliem visā Lietuvā ir saņēmuši pieprasījumu pēc 38 tonnām piena polietilēna pudelēs un tikai 3 tonnām piena polistirola trauciņos.

Uz jautājumu, kuras valsts piensaimniecības biržieši ar savu jauno produkciju ir izkonkurējuši, V. Songaila atbildēja ļoti lakoniski: “Daudzas, jo mēs tagad pienu pārdodam astoņas reizes vairāk.”

Naktsmājas bezpajumtniekiem

Alītā atvērta pirmā nakts patversme bezpajumtniekiem un noslēgti līgumi ar pirmajiem tās iemītniekiem. Patversme izveidota bijušajā armijas kazarmu ēkā, turpat iekārtoti arī 28 dzīvokļi sociāli pabalstāmām ģimenēm. Patversmes iemītniekiem paredzētas astoņas istabas, kurās uz laiku varēs apmesties 3 līdz 8 cilvēki. Nakts patversmes direktors Albins Minkevičs cer no nākamā gada budžeta saņemt 263 tūkstošus litu, lai katra bezpajumtnieka uzturēšanai varētu piešķirt aptuveni 20 litu dienā. Par bezpajumtniekiem rūpējas 10 algoti darbinieki.

Tiem, kas grib apmesties šais naktsmājās, būs jāsaņem pilsētas pašvaldības Sociālās nodaļas nosūtījums. Saskaņā ar nolikumu viens cilvēks nakts patversmē varēs dzīvot ne ilgāk par 6 dienām.

Strīdus ābols jau pirms kandidātu reģistrācijas

Lai gan līdz Lietuvas prezidenta vēlēšanām laika vēl diezgan, jo tās notiks 1997. gada 21. decembrī, tomēr pat vasaras atvaļinājumu laikā atkal un atkal uzvirmo kaislības.

Kā jau bija paredzams, par strīdus ābolu kļuvis ASV ekologs Valds Adamkus, ko par savu kandidatūru prezidenta vēlēšanām izraudzījusies Centra savienības partija. Kā liecina socioloģiskās aptaujas, patlaban domājamo (jo oficiāla kandidātu reģistrācija vēl nav sākusies) pretendentu priekšgalā pārliecinoši izvirzījies Valds Adamkus.

Centra savienības priekšsēdētājs Romualds Ozols solās sūdzēt tiesā Galveno vēlēšanu komisiju, ja tā atteiksies prezidenta vēlēšanu kandidātu sarakstā reģistrēt V. Adamku, jo viņš pēdējos trīs gadus pastāvīgi nav dzīvojis Lietuvā, lai gan bijis tur pierakstīts.

Paredzams, ka Lietuvā gaidāms politiski saspringts rudens, kur dažu domstarpību risinājumi tiks meklēti arī tiesā.