Ministru kabineta noteikumi Nr. 793

Rīgā 2018. gada 11. decembrī (prot. Nr. 59 57. §)

Studiju virzienu atvēršanas un akreditācijas noteikumi

Izdoti saskaņā ar Augstskolu likuma
55.³ panta piekto, septīto un divpadsmito daļu

I. Vispārīgais jautājums

1. Noteikumi nosaka:

1.1. studiju virzienu atvēršanas kārtību;

1.2. studiju virzienu akreditācijas un ārpuskārtas akreditācijas kārtību;

1.3. studiju virziena un tam atbilstošo studiju programmu novērtēšanas prasības;

1.4. studiju virziena un tam atbilstošo studiju programmu novērtēšanas kārtību;

1.5. studiju virziena un tam atbilstošo studiju programmu akreditācijas prasības;

1.6. studiju virziena akreditācijas lapas paraugu;

1.7. studiju virzienus augstākajā izglītībā;

1.8. akreditācijā iesaistīto institūciju tiesības un pienākumus.

II. Akreditācijā iesaistītās institūcijas, to tiesības un pienākumi

2. Studiju kvalitātes komisija, kas izveidota normatīvajos aktos par studiju programmu licencēšanu noteiktajā kārtībā:

2.1. pieņem lēmumu par studiju virziena akreditāciju vai atteikumu akreditēt studiju virzienu, ņemot vērā studiju virziena akreditācijas iesniegumu un tam pievienotos dokumentus, ekspertu grupas kopīgo atzinumu un citu tās rīcībā esošo informāciju;

2.2. lemj par izmaiņu izdarīšanu studiju virziena akreditācijas lapā;

2.3. lemj par augstskolas vai koledžas veikto izmaiņu pieļaujamību studiju virzienā, pēc tam kad augstskola vai koledža, ja tā vēlas veikt izmaiņas studiju virzienā, ir iesniegusi attiecīgu iesniegumu ar lūgumu apstiprināt izmaiņas studiju virzienā. Akadēmiskās informācijas centrs apstiprina vienu ekspertu šajā apakšpunktā minēto izmaiņu novērtēšanai. Šajā apakšpunktā minētās izmaiņas studiju virzienā ir šādas:

2.3.1. studiju virzienam atbilstošās studiju programmas nosaukuma, koda, īstenošanas vietas, īstenošanas veida, formas, studiju programmas īstenošanas valodas, iegūstamās profesionālās kvalifikācijas vai grāda izmaiņas;

2.3.2. mainās studiju programmas atbilstība studiju virzienam;

2.3.3. izmaiņas prasībās, kas noteiktas, uzsākot studiju virzienam atbilstošas studiju programmas apguvi;

2.3.4. izdarītās izmaiņas studiju virziena akreditācijas periodā šim studiju virzienam atbilstošās studiju programmas ilgumā vai apjomā pārsniedz 20 procentu no studiju virziena akreditācijas iesniegumā noteiktās studiju virzienam atbilstošās studiju programmas apjoma kredītpunktos;

2.3.5. augstskolā vai koledžā attiecīgajā studiju virzienā vai studiju virzienam atbilstošajā studiju programmā strādājošā akadēmiskā personāla kvalifikācijas pazemināšanās kopš iepriekšējās studiju virziena akreditācijas, ja tā attiecas uz vismaz 20 procentiem no attiecīgajā studiju virzienā strādājošā akadēmiskā personāla kopskaita vai ja vismaz 50 procentu no kopīgā akadēmiskā darba apjoma augstskolā vai koledžā attiecīgajā studiju virzienā (neietverot studiju programmas brīvās izvēles daļas, prakšu un gala pārbaudījumu īstenošanu) izpildi vairs nenodrošina akadēmiskais personāls, kura ievēlēšanas vieta ir attiecīgā augstskola vai koledža;

2.4. studiju virziena ārpuskārtas akreditācijas ietvaros pieņem Augstskolu likuma 55.³ panta desmitajā daļā minēto lēmumu;

2.5. lemj par tādas studiju programmas iekļaušanu studiju virziena akreditācijas lapā, kas licencēta pēc studiju virziena akreditācijas, ja augstskola vai koledža divu gadu laikā pēc licencētās studiju programmas īstenošanas uzsākšanas ir saņēmusi divu Akadēmiskās informācijas centra apstiprinātu ekspertu, no kuriem vismaz viens ir ārvalsts eksperts, vērtējumu par studiju programmu atbilstoši šo noteikumu 17. punktam. Līdz minētā lēmuma pieņemšanai akreditētajam studiju virzienam atbilstošas studiju programmas atbilstību Augstskolu likuma 1. panta 1.¹ punktā minētajam nosacījumam (ja studiju programma licencēta pēc attiecīgā studiju virziena akreditācijas) apliecina attiecīgajai studiju programmai izsniegtā licence;

2.6. var apmeklēt augstskolu un koledžu, tai skaitā filiāles, lai, novērtējot studiju virziena akreditāciju vai pieļaujamās izmaiņas akreditētā studiju virzienā, iepazītos ar faktiskajiem apstākļiem augstskolā un koledžā;

2.7. var pieprasīt no augstskolām, koledžām un citām institūcijām lēmumu pieņemšanai nepieciešamo papildu informāciju.

3. Apelācijas komisija, kas izveidota Ministru kabineta noteikumos par studiju programmu licencēšanu noteiktajā kārtībā, izskata iesniegumus par Studiju kvalitātes komisijas lēmumu apstrīdēšanu un pieņem lēmumu Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

4. Studiju kvalitātes komisijai studiju virzienu akreditācijas procesā un apelācijas komisijai, izskatot iesniegumu par Studiju kvalitātes komisijas lēmumu apstrīdēšanu, ir Administratīvā procesa likumā noteiktās tiesības.

III. Studiju virzienu atvēršanas kārtība

5. Studiju virzieni augstākajā izglītībā noteikti šo noteikumu 1. pielikumā.

6. Ja augstskola vai koledža vēlas licencēt studiju programmu jaunā augstskolas vai koledžas studiju virzienā, pirms tiek iesniegts iesniegums par studiju programmas licencēšanu:

6.1. valsts dibināta augstskola vai koledža Augstskolu likuma 55.³ panta pirmajā daļā noteiktajā ministrijā (turpmāk – nozares ministrija) iesniedz iesniegumu par jauna studiju virziena atvēršanu;

6.2. pārējās augstskolas vai koledžas lūdz dibinātāju pieņemt lēmumu par jauna studiju virziena atvēršanu.

7. Valsts dibināta augstskola vai koledža iesniegumam par jauna studiju virziena atvēršanu pievieno:

7.1. valsts dibinātas augstskolas vai koledžas attīstības stratēģiju, kurā valsts dibinātā augstskola vai koledža ir iekļāvusi mērķi attīstīt jauno studiju virzienu, tai skaitā informāciju par izveidoto un plānoto partnerību ar citām Latvijas un ārvalstu institūcijām un organizācijām studiju virziena īstenošanai;

7.2. informāciju par studiju programmu izstrādes plānu, norādot piešķiramo grādu un profesionālo kvalifikāciju, kā arī to īstenošanas veidu, formu un valodu;

7.3. visu studiju virziena īstenošanā iesaistāmo mācībspēku sarakstu. Sarakstā norāda mācībspēka profesionālo kvalifikāciju, plānojamo amatu, profesionālo, akadēmisko vai zinātnisko grādu, tai skaitā ar studiju virzienu saistīto pēdējo sešu gadu zinātniskās publikācijas recenzējamos izdevumos vai pētniecības vai mākslinieciskās jaunrades sasniegumus, kā arī īstenojamos studiju kursus un studiju moduļus;

7.4. informāciju par studiju virziena īstenošanai nepieciešamo materiāli tehnisko bāzi, finansiālo bāzi un informatīvajiem resursiem atbilstoši šo noteikumu 7.2. apakšpunktā minētajam studiju programmu izstrādes plānam, kā arī šo resursu un bāzes nodrošināšanas plānu;

7.5. informāciju par veiktajām un plānotajām finanšu investīcijām studiju virziena attīstībai;

7.6. šādus atzinumus:

7.6.1. Ekonomikas ministrijas, Pārresoru koordinācijas centra, Augstākās izglītības padomes un tās ministrijas, kuras kompetencei atbilst atveramais studiju virziens, atzinumus par valsts dibinātās augstskolas vai koledžas jaunā studiju virziena atbilstību Latvijas Ilgtspējīgas attīstības stratēģijai, Nacionālajam attīstības plānam un citiem attīstības plānošanas dokumentiem, tai skaitā izvērtējot nepieciešamos cilvēkresursus attiecīgajā jomā un to profesionālo kompetenci atbilstoši tam, kādus speciālistus sagatavos jaunā studiju virziena ietvaros, īstenojot plānoto studiju programmu;

7.6.2. atbilstoši kompetencei Latvijas Darba devēju konfederācijas atzinumu par nepieciešamajiem cilvēkresursiem attiecīgajā jomā un to profesionālo kompetenci atbilstoši tam, kādus speciālistus sagatavos jaunā studiju virziena ietvaros, īstenojot plānoto studiju programmu;

7.6.3. Izglītības un zinātnes ministrijas atzinumu par šo noteikumu 7.6.1. apakšpunktā minētajiem jautājumiem, tai skaitā par studiju virziena atvēršanas lietderību, pamatojoties uz izglītības kvalitātes monitoringa datiem;

7.7. valsts dibinātās augstskolas senāta vai koledžas padomes lēmumu par studiju virziena atvēršanu.

8. Nozares ministrija pārbauda, vai iesniegumam par jauna studiju virziena atvēršanu pievienota visa šo noteikumu 7. punktā minētā informācija. Ja valsts dibināta augstskola vai koledža nav iesniegusi visu nepieciešamo informāciju, nozares ministrija rakstiski pieprasa trūkstošo informāciju.

9. Nozares ministrija iesniedz Ministru kabinetā tiesību akta projektu par jauna studiju virziena atvēršanu vai atteikumu atvērt jaunu studiju virzienu valsts dibinātā augstskolā vai koledžā. Minētajam tiesību akta projektam pievieno šo noteikumu 7.6. apakšpunktā minēto institūciju atzinumus.

IV. Studiju virziena novērtēšanas kārtība

10. Augstskola vai koledža pirms studiju virziena akreditācijas iesnieguma iesniegšanas iesniedz Akadēmiskās informācijas centrā vai Eiropas augstākās izglītības kvalitātes nodrošināšanas reģistrā iekļautajā kvalitātes nodrošināšanas aģentūrā (turpmāk abi kopā – aģentūra) iesniegumu par studiju virziena novērtēšanu un aģentūras norādītos dokumentus.

11. Ja augstskola vai koledža iesniegumu par studiju virziena novērtēšanu iesniegusi Eiropas augstākās izglītības kvalitātes nodrošināšanas reģistrā iekļautajā kvalitātes nodrošināšanas aģentūrā (turpmāk – ārvalsts aģentūra), augstskola vai koledža 10 darbdienu laikā informē Akadēmiskās informācijas centru (turpmāk – centrs) par ārvalsts aģentūru, kurā tā iesniegusi minēto iesniegumu.

12. Augstskola vai koledža, izvēloties studiju virziena novērtētāju, pieprasa no ārvalsts aģentūras rakstisku apliecinājumu par spēju novērtēt studiju virzienu atbilstoši Augstskolu likumā un šajos noteikumos minētajai kārtībai. Augstskola vai koledža un aģentūra, abpusēji vienojoties, slēdz līgumu par studiju virziena novērtēšanu. Līgumā atrunā augstskolas vai koledžas un aģentūras tiesības, pienākumus, atbildību un pakalpojuma samaksas kārtību. Minētā līguma slēgšanas kārtību nosaka aģentūra. Augstskola var slēgt trīspusēju līgumu starp augstskolu, aģentūru un centru. Centrs publicē līguma satura izstrādes vadlīnijas.

13. Aģentūra novērtē studiju virzienu atbilstoši tās izstrādātajām metodikām un procedūrām, kas atbilst Eiropas asociācijas kvalitātes nodrošināšanai augstākajā izglītībā izstrādātajiem standartiem un vadlīnijām kvalitātes nodrošināšanai Eiropas augstākās izglītības telpā, vienlaikus ievērojot šajos noteikumos minēto kārtību.

14. Aģentūra, ņemot vērā studiju virzienam atbilstošo studiju programmu skaitu un studiju virzienam atbilstošo studiju programmu īstenošanu augstskolas vai koledžas filiālēs, studiju virziena un tam atbilstošo studiju programmu novērtēšanai apstiprina ne mazāk kā piecus ekspertus. Augstskolu vai koledžu ekspertu grupas darbā bez balsstiesībām piedalās Latvijas Studentu apvienības un Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības deleģēti novērotāji. Novērotāji darbojas saskaņā ar aģentūras izstrādāto kārtību un izdevumus sedz no saviem līdzekļiem.

15. Aģentūra nodrošina, ka studiju virziena novērtēšanas ietvaros studiju virzienu novērtē saskaņā ar šādām prasībām:

15.1. vai atbilstoši Augstskolu likuma 5. panta 2.¹ daļai augstskolas vai koledžas, īstenojot iekšējās kvalitātes nodrošināšanas sistēmas, garantē studiju virziena nepārtrauktu pilnveidi, attīstību un darbības efektivitāti;

15.2. zinātniskās pētniecības un mākslinieciskās jaunrades atbilstība zinātnes un mākslinieciskās jaunrades attīstības līmenim (ja attiecināms);

15.3. studiju virziena ietvaros īstenotā sadarbība ar dažādām Latvijas un ārvalstu organizācijām nodrošina studiju virziena mērķu sasniegšanu;

15.4. iepriekšējā studiju virziena novērtēšanā, ja tāda ir bijusi, konstatēto trūkumu un nepilnību vai sniegto rekomendāciju ieviešana.

16. Aģentūra nodrošina, ka studiju virziena novērtēšanas ietvaros katru studiju virzienam atbilstošo studiju programmu novērtē saskaņā ar šādām prasībām:

16.1. studiju programmas atbilstība Augstskolu likuma un citu normatīvo aktu prasībām;

16.2. studiju bāzes, zinātnes bāzes (ja attiecināms), informatīvās bāzes (tai skaitā bibliotēkas), materiāli tehniskās bāzes un finansiālās bāzes atbilstība studiju programmas īstenošanas nosacījumiem un studiju rezultātu sasniegšanas nodrošināšanai;

16.3. akadēmiskā personāla un viesprofesoru, asociēto viesprofesoru, viesdocentu, vieslektoru un viesasistentu kvalifikācijas atbilstība studiju programmas īstenošanas nosacījumiem un normatīvo aktu prasībām;

16.4. studiju programma maģistra vai doktora grāda iegūšanai balstīta attiecīgās zinātnes nozares vai mākslinieciskās jaunrades jomas sasniegumos un atziņās.

17. Aģentūra nodrošina, ka katru studiju virzienam atbilstošo studiju programmu novērtē šādi:

17.1. "izcili" – ja studiju programma atbilst šo noteikumu 16. punktā minētajām prasībām;

17.2. "labi" – ja, izvērtējot studiju programmas atbilstību šo noteikumu 16. punktā minētajām prasībām, konstatēti nebūtiski trūkumi;

17.3. "viduvēji" – ja, izvērtējot studiju programmas atbilstību šo noteikumu 16. punktā minētajām prasībām, konstatēti trūkumi un nepilnības, kas novēršamas studiju virziena akreditācijas termiņa ietvaros;

17.4. neapmierinoši – ja, izvērtējot studiju programmas atbilstību šo noteikumu 16. punktā minētajām prasībām, konstatēti būtiski trūkumi un studiju programmas īstenošanā konstatētie trūkumi un nepilnības nav novēršamas studiju virziena divu gadu akreditācijas termiņa ietvaros.

18. Aģentūra sešu mēnešu laikā pēc iesnieguma saņemšanas par studiju virziena novērtēšanu nodrošina, ka pēc studiju virziena un tam atbilstošo studiju programmu novērtēšanas ekspertu grupa sagatavo ekspertu grupas kopīgo atzinumu. Atzinumā ietver šo noteikumu 15. un 16. punktā minēto prasību novērtējumu un šo noteikumu 17. punktā norādīto vērtējumu.

19. Aģentūra nodrošina, ka ekspertu grupas kopīgais atzinums un informācija par pasākumu rezultātiem pēc studiju virziena novērtēšanas ir publiski pieejama.

V. Studiju virziena akreditācijas kārtība

20. Lai akreditētu studiju virzienu, augstskola vai koledža iesniedz centrā augstskolas rektora vai koledžas direktora parakstītu studiju virziena akreditācijas iesniegumu (turpmāk – iesniegums).

21. Iesniegumā norāda:

21.1. augstskolas vai koledžas nosaukumu;

21.2. studiju virziena nosaukumu;

21.3. studiju virzienam atbilstošo studiju programmu nosaukumus un kodus saskaņā ar Latvijas izglītības klasifikāciju;

21.4. studiju virzienam atbilstošo studiju programmu īstenošanas ilgumu un apjomu;

21.5. studiju virzienam atbilstošo studiju programmu īstenošanas vietas (augstskolas, augstskolas filiāles vai koledžas, koledžas filiāles) adresi, valodu, studiju veidu un formu, tai skaitā tālmācību;

21.6. prasības, kas noteiktas, uzsākot studiju virzienam atbilstošo studiju programmu apguvi;

21.7. studiju virzienam atbilstošajās studiju programmās iegūstamos grādus, profesionālās kvalifikācijas vai grādus un profesionālās kvalifikācijas;

21.8. tās personas vārdu, uzvārdu un amatu, kuru augstskola vai koledža pilnvarojusi kārtot ar studiju virziena akreditāciju saistītos jautājumus.

22. Iesniegumam pievieno dokumentus, kas tika iesniegti aģentūrā, kura novērtēja studiju virzienu, ekspertu grupas kopīgo atzinumu un šo noteikumu 12. punktā minēto augstskolas vai koledžas ar aģentūru noslēgto līgumu par studiju virziena novērtēšanu. Datus par augstskolu vai koledžu, kas nepieciešami studiju virziena akreditācijai un ir iekļauti valsts un Izglītības un zinātnes ministrijas reģistros, centrs pieprasa un saņem no attiecīgajiem reģistriem.

23. Iesniegumu augstskola vai koledža iesniedz elektroniskā formā un to paraksta ar drošu elektronisko parakstu saskaņā ar Elektronisko dokumentu likuma prasībām.

24. Iesniegumu un tam pievienotos dokumentus iesniedz valsts valodā un pievieno dokumentus tajā svešvalodā, kādā tie iesniegti aģentūrā, kas novērtēja studiju virzienu, un ekspertu grupas kopīgo atzinumu tajā svešvalodā, kādā tas sagatavots.

25. Centrs pārbauda iesniegumu un tam pievienotos dokumentus un, ja nepieciešams, rakstiski pieprasa trūkstošo informāciju. Minēto informāciju augstskola vai koledža iesniedz centrā 20 dienu laikā pēc tās pieprasīšanas.

26. Iesniegumu atstāj bez izskatīšanas, par to informējot iesniedzēju, šādos gadījumos:

26.1. nav iesniegta visa informācija, kas pieprasīta saskaņā ar šo noteikumu 25. punktu;

26.2. dokumenti nav noformēti atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām dokumentu noformēšanas prasībām.

27. Centrs pieprasa Izglītības kvalitātes valsts dienestam 10 darbdienu laikā sniegt informāciju par pārkāpumiem, kas konstatēti iepriekšējā studiju virziena akreditācijas periodā, īstenojot augstskolas vai koledžas studiju virzienam atbilstošo studiju programmu, augstskolas vai koledžas veiktajiem pasākumiem šo pārkāpumu novēršanā un Izglītības kvalitātes valsts dienesta pieņemtajiem lēmumiem par sūdzībām, kas saņemtas saistībā ar attiecīgajam studiju virzienam atbilstošo studiju programmu īstenošanu, un augstskolas vai koledžas veiktajiem pasākumiem to risināšanā. Ja studiju virzienam atbilstošās studiju programmas attiecas uz militārās aizsardzības jomu, centrs pieprasa Aizsardzības ministrijai 10 darbdienu laikā sniegt studiju virzienam atbilstošo studiju programmu novērtējumu. Ja studiju virzienam atbilstošās studiju programmas sagatavo speciālistus reglamentētajās profesijās, centrs pieprasa sertifikācijas institūcijai 10 darbdienu laikā sniegt atzinumu, kurā izvērtēta attiecīgo studiju programmu atbilstība reglamentēto profesiju normatīvajiem aktiem.

28. Profesionālās kvalifikācijas atzīšanas koordinators mēneša laikā pēc centra pieprasījuma saņemšanas sniedz viedokli par studiju virzienam atbilstošo studiju programmu, kas saistīta ar reglamentētu profesiju. Ja studiju virzienā ir studiju programmas, kas saistītas ar reglamentēto profesiju, profesionālās kvalifikācijas atzīšanas koordinatoram ir pienākums piedalīties Studiju kvalitātes komisijas sēdēs novērotāja statusā.

29. Studiju kvalitātes komisija, ņemot vērā ekspertu grupas kopīgo atzinumu, augstskolas vai koledžas iesniegtos dokumentus, Izglītības kvalitātes valsts dienesta informāciju, sertifikācijas institūcijas un Aizsardzības ministrijas viedokli, ja tāds ir, un citu Studiju kvalitātes komisijas rīcībā esošo informāciju, pieņem lēmumu par studiju virziena akreditāciju un lēmumā norāda katras studiju programmas individuālo vērtējumu. Studiju kvalitātes komisija pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

29.1. lēmumu par studiju virziena akreditāciju uz sešiem gadiem, ja nav konstatēti būtiski trūkumi kvalitatīvai studiju virzienam atbilstošo studiju programmu īstenošanai saskaņā ar šo noteikumu 15. punktā minētajām prasībām un nevienai no studiju virzienā iekļautajām studiju programmām nav neapmierinošs vērtējums;

29.2. lēmumu par studiju virziena akreditāciju uz diviem gadiem, ja konstatēti tādi trūkumi un nepilnības kvalitatīvai studiju virzienam atbilstošo studiju programmu īstenošanai saskaņā ar šo noteikumu 15. punktā minētajām prasībām, kas novēršami studiju virziena akreditācijas termiņa ietvaros. Lēmumu par studiju virziena akreditāciju uz diviem gadiem pieņem ne vairāk kā divas reizes pēc kārtas, ja tas ir jauns studiju virziens, kas iepriekš nav bijis akreditēts;

29.3. lēmumu par studiju virziena akreditāciju uz diviem gadiem, ja konstatēti tādi trūkumi un nepilnības kvalitatīvai studiju virzienam atbilstošo studiju programmu īstenošanai saskaņā ar šo noteikumu 15. punktā minētajām prasībām, kas novēršami studiju virziena akreditācijas termiņa ietvaros, bet ne vairāk kā vienu reizi pēc kārtas, ja studiju virziens iepriekš ir ticis akreditēts uz sešiem gadiem;

29.4. lēmumu par atteikumu akreditēt studiju virzienu, ja konstatēti būtiski trūkumi kvalitatīvai studiju virzienam atbilstošo studiju programmu īstenošanai saskaņā ar šo noteikumu 15. punktā minētajām prasībām un tie nav novēršami studiju virziena akreditācijas termiņa ietvaros vai divām vai vairāk studiju virzienā iekļautajām studiju programmām ir neapmierinošs vērtējums;

29.5. lēmumu par atteikumu akreditēt studiju virzienu, ja šo noteikumu 29.2. apakšpunktā minētajā kārtībā akreditēto studiju virzienu nevar akreditēt uz sešiem gadiem;

29.6. lēmumu par atteikumu akreditēt studiju virzienu, ja šo noteikumu 29.3. apakšpunktā minētajā kārtībā akreditēto studiju virzienu nevar akreditēt uz sešiem gadiem.

30. Par Augstskolu likuma prasībām atbilstošām uzskata un studiju virziena akreditācijas lapā (2. pielikums) iekļauj tās studiju virzienam atbilstošās studiju programmas, kuras saņēmušas vērtējumu "izcili", "labi" un "viduvēji".

31. Centrs 10 darbdienu laikā pēc Studiju kvalitātes komisijas lēmuma pieņemšanas nosūta attiecīgo lēmumu augstskolai vai koledžai un lēmuma kopiju – Izglītības un zinātnes ministrijai. Ja Studiju kvalitātes komisija pieņēmusi lēmumu par studiju virziena akreditāciju vai izmaiņām studiju virziena akreditācijas lapā, centrs vienlaikus ar Studiju kvalitātes komisijas lēmumu izsniedz augstskolai vai koledžai Studiju kvalitātes komisijas priekšsēdētāja parakstītu attiecīgā studiju virziena akreditācijas lapu.

VI. Studiju virziena ārpuskārtas akreditācija

32. Izglītības un zinātnes ministrs saskaņā ar Augstskolu likuma 55.³ panta desmito daļu ir tiesīgs lemt par studiju virziena ārpuskārtas akreditācijas noteikšanu.

33. Lēmumā par studiju virziena ārpuskārtas akreditācijas noteikšanu iekļauj informāciju par aģentūru, kas studiju virziena ārpuskārtas akreditācijas procesa ietvaros novērtēs studiju virzienu. Aģentūras izvēlē ņem vērā šo noteikumu 12. punktā minēto apliecinājumu.

34. Studiju virziena ārpuskārtas akreditācija noris saskaņā ar šo noteikumu IV un V nodaļu.

35. Studiju kvalitātes komisija:

35.1. pieņem lēmumu par attiecīgās augstskolas vai koledžas studiju virziena akreditācijas atņemšanu, ja studiju virziens neatbilst šo noteikumu 15. punktā minētajām prasībām vai atbilst daļēji un vismaz viena no studiju virzienam atbilstošajām studiju programmām ir saņēmusi vērtējumu "neapmierinoši";

35.2. pārējos gadījumos pieņem lēmumu par attiecīgās augstskolas vai koledžas studiju virziena akreditācijas atstāšanu spēkā.

36. Izmaksas par studiju virziena novērtēšanu saistībā ar studiju virziena ārpuskārtas akreditāciju sedz no Izglītības un zinātnes ministrijai piešķirtajiem budžeta līdzekļiem.

VII. Noslēguma jautājumi

37. Šo noteikumu 7.6.3. apakšpunktā minētais nosacījums par izglītības kvalitātes monitoringa datiem stājas spēkā 2019. gada 1. jūlijā.

38. Studiju virziena akreditācijas iesniegumus un iesniegumus par izmaiņām studiju virzienā vai studiju virziena akreditācijas lapā, kas iesniegti līdz 2018. gada 31. decembrim, izskata atbilstoši Ministru kabineta 2015. gada 14. jūlija noteikumiem Nr. 407 "Augstskolu, koledžu un studiju virzienu akreditācijas noteikumi".

39. Noteikumi stājas spēkā 2019. gada 1. janvārī.

Ministru prezidents Māris Kučinskis

Izglītības un zinātnes ministra pienākumu izpildītājs,
labklājības ministrs Jānis Reirs

1. pielikums
Ministru kabineta
2018. gada 11. decembra
noteikumiem Nr. 793

Studiju virzieni augstākajā izglītībā

1. Izglītība un pedagoģija.

2. Mākslas.

3. Reliģija un teoloģija.

4. Vēsture un filozofija.

5. Valodu un kultūras studijas, dzimtās valodas studijas un valodu programmas.

6. Tulkošana.

7. Psiholoģija.

8. Socioloģija, politoloģija un antropoloģija.

9. Ekonomika.

10. Informācijas un komunikācijas zinātnes.

11. Vadība, administrēšana un nekustamo īpašumu pārvaldība.

12. Tiesību zinātne.

13. Dzīvās dabas zinātnes.

14. Ģeogrāfijas un zemes zinātnes.

15. Ķīmija, ķīmijas tehnoloģijas un biotehnoloģija.

16. Fizika, materiālzinātne, matemātika un statistika.

17. Informācijas tehnoloģijas, datortehnika, elektronika, telekomunikācijas, datorvadība un datorzinātne.

18. Mehānika un metālapstrāde, siltumenerģētika, siltumtehnika un mašīnzinības.

19. Enerģētika, elektrotehnika un elektrotehnoloģijas.

20. Ražošana un pārstrāde.

21. Arhitektūra un būvniecība.

22. Lauksaimniecība, mežsaimniecība, zivsaimniecība un pārtikas higiēna.

23. Veterinārmedicīna.

24. Veselības aprūpe.

25. Sociālā labklājība.

26. Viesnīcu un restorānu serviss, tūrisma un atpūtas organizācija.

27. Transporta pakalpojumi.

28. Vides aizsardzība.

29. Iekšējā drošība un civilā aizsardzība.

30. Militārā aizsardzība.

31. Jūrniecība.

32. Sports.

Izglītības un zinātnes ministra pienākumu izpildītājs,
labklājības ministrs Jānis Reirs

2. pielikums
Ministru kabineta
2018. gada 11. decembra
noteikumiem Nr. 793

(lielais Latvijas valsts ģerbonis)

Studiju virziena akreditācijas lapa

Izglītības un zinātnes ministra pienākumu izpildītājs,
labklājības ministrs Jānis Reirs