Ministru kabineta rīkojums Nr. 711

Rīgā 2018. gada 19. decembrī (prot. Nr. 60 93. §)

1. Ministru kabinets (Rīgā, Brīvības bulvārī 36, LV-1050), izskatot Jolantas Plūmes lūgumu atļaut savienot Liepājas speciālās ekonomiskās zonas valdes locekļa amatu ar Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieka amatu, konstatēja:

1.1. saskaņā ar likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" (turpmāk – likums) 4. panta 2.³ daļu par valsts amatpersonām ir uzskatāmas arī personas, kuras ieņem Liepājas speciālās ekonomiskās zonas valdes locekļa amatu. Saskaņā ar likuma 7. panta piekto daļu likuma 4. panta 2.³ daļā minētā amatpersona papildus likuma 6. panta ceturtajā daļā noteiktajam var savienot valsts amatpersonas amatu tikai ar citu amatu, uzņēmuma līguma vai pilnvarojuma izpildi, ja šī savienošana nerada interešu konfliktu un ir saņemta tās valsts amatpersonas vai koleģiālās institūcijas rakstveida atļauja, kura attiecīgo personu iecēlusi amatā;

1.2. Ministru kabinets ir institūcija, kas saskaņā ar likuma 7. panta piekto daļu ir kompetenta izsniegt atļauju savienot Liepājas speciālās ekonomiskās zonas valdes locekļa amatu ar Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieka amatu;

1.3. saskaņā ar likuma 8.¹ panta trešo daļu valsts amatpersona, kura vēlas savienot valsts amatpersonas amatu ar citu amatu (uzņēmuma līguma vai pilnvarojuma pildīšanu) un kurai šāda amatu savienošana ir pieļaujama, saņemot likuma 7. panta piektajā, sestajā vai astotajā daļā minētās amatpersonas (institūcijas) rakstveida atļauju, iesniedz minētajai amatpersonai (institūcijai) rakstveidā lūgumu atļaut savienot valsts amatpersonas amatu ar citu amatu (uzņēmuma līguma vai pilnvarojuma izpildi). Saskaņā ar likuma 7. panta ceturto daļu, ja valsts amatpersona ieņem vairākus valsts amatpersonas amatus, rakstveida atļauja saņemama katram amatam, kura savienošanai ar citu amatu saskaņā ar likumu ir nepieciešama atļauja;

1.4. Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likuma 3. pantā noteikts, ka Liepājas speciālā ekonomiskā zona izveidota, lai attīstītu un veicinātu tirdzniecību, rūpniecību, kuģniecību un gaisa satiksmi, kā arī starptautisku preču apmaiņu caur Latviju. Tās uzdevums ir piesaistīt ieguldījumus ražošanas un infrastruktūras attīstībai un jaunu darbavietu radīšanai Liepājā, kā arī veicināt Liepājas reģiona attīstību. Liepājas speciālās ekonomiskās zonas valde saskaņā ar Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likuma 10. pantu:

1.4.1. apstiprina Liepājas speciālās ekonomiskās zonas attīstības plānu saskaņā ar šo likumu, valsts, pašvaldību un sabiedrības interesēm;

1.4.2. slēdz līgumus ar Liepājas speciālās ekonomiskās zonas ieguldītājiem par ieguldījumiem un komercsabiedrību darbību Liepājas speciālās ekonomiskās zonas teritorijā;

1.4.3. slēdz līgumus ar Liepājas speciālās ekonomiskās zonas komercsabiedrībām par to komercdarbību Liepājas speciālās ekonomiskās zonas teritorijā;

1.4.4. izsniedz Liepājas speciālās ekonomiskās zonas komercsabiedrībām apliecības par tiesībām piemērot likumā "Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās" paredzētos nodokļu atvieglojumus;

1.4.5. nosaka brīvās zonas un to robežas, saskaņojot ar Valsts ieņēmumu dienestu šo zonu atbilstību brīvās zonas režīma ieviešanai;

1.4.6. slēdz līgumus par Liepājas speciālās ekonomiskās zonas teritorijā esošās zemes iznomāšanu vai atsavināšanu, izņemot ostas zemes atsavināšanu, kā arī šajā likumā norādītos gadījumus, kad zemes un cita nekustamā īpašuma privatizāciju Liepājas speciālās ekonomiskās zonas teritorijā veic citas institūcijas;

1.4.7. slēdz līgumus ar Liepājas speciālās ekonomiskās zonas komercsabiedrībām par atsevišķu saimniecisko funkciju vispārēju nodošanu tām atsevišķās Liepājas speciālās ekonomiskās zonas apkalpošanas jomās vai atsevišķās Liepājas speciālās ekonomiskās zonas teritorijas daļās;

1.4.8. kontrolē noslēgto līgumu izpildi;

1.4.9. apstiprina perspektīvo un nākamā gada finanšu līdzekļu izlietojuma budžetu;

1.4.10. ieceļ, vada un kontrolē Liepājas speciālās ekonomiskās zonas izpildaparātu;

1.4.11. veic normatīvajos aktos noteiktos brīvās zonas administrācijas pienākumus Liepājas speciālās ekonomiskās zonas teritorijā;

1.4.12. izlemj citus jautājumus, kas ietilpst tās kompetencē saskaņā ar šo likumu, Likumu par ostām, Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldes nolikumu, Liepājas ostas noteikumiem un citiem normatīvajiem aktiem;

1.4.13. var pārņemt savā kompetencē jebkuru Liepājas speciālās ekonomiskās zonas izpildaparāta kompetencē nodoto jautājumu;

1.5. ar Finanšu ministrijas 2014. gada 2. jūlija rīkojumu Nr. 332-p "Par J. Plūmes pārcelšanu valsts sekretāra vietnieka amatā" J. Plūme ir iecelta Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieka budžeta jautājumos amatā;

1.6. Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieka budžeta jautājumos amata mērķis ir nodrošināt vidēja termiņa budžeta ietvara likumprojekta, gadskārtējā valsts budžeta likumprojekta un tā grozījumu, kā arī to paskaidrojumu sagatavošanu, valsts budžeta finanšu plānošanas un vadības metodoloģijas veidošanu saistībā ar budžeta stratēģijas jautājumiem, nodrošināt pašvaldību budžeta veidošanas un uzraudzības politikas izstrādi, pašvaldību finansiālās darbības uzraudzību, pašvaldību finanšu rādītāju analīzes, gadskārtējā valsts budžeta likumprojekta un tā paskaidrojumu izstrādāšanu. Valsts sekretāra vietnieka amatā veicami šādi pienākumi:

1.6.1. koordinēt ministrijas politikas izstrādi, politisko lēmumu īstenošanu, stratēģijas izstrādi un tās īstenošanu saskaņā ar vadības nostādnēm savas kompetences ietvaros;

1.6.2. plānot, vadīt, organizēt, dot uzdevumus un koordinēt tieši pakļauto struktūrvienību darbu;

1.6.3. nodrošināt normatīvo aktu un ministra un valsts sekretāra rīkojumu izpildi atbilstoši kompetencei;

1.6.4. atbilstoši kompetencei pārstāvēt ministriju attiecībās ar citām valsts pārvaldes iestādēm, starptautiskajām institūcijām, kā arī juridiskajām un fiziskajām personām;

1.6.5. iesniegt valsts sekretāram priekšlikumus par tieši pakļauto struktūrvienību struktūru un darba organizāciju, ierēdņu iecelšanu amatā un atbrīvošanu no amata, darbinieku pieņemšanu darbā un atbrīvošanu no darba, ierēdņu un darbinieku pienākumu apjomu, darbības rezultātiem, materiālo un morālo stimulēšanu, kā arī saukšanu pie disciplināratbildības;

1.6.6. noteikt tieši pakļauto struktūrvienību vadītāju pienākumus un atbildību un iesniegt valsts sekretāram apstiprināšanai struktūrvienību vadītāju amatu aprakstus;

1.6.7. nodrošināt gadskārtējā valsts budžeta likumprojekta un tā grozījumu (likumprojekta paketes), gadskārtējā valsts budžeta likumprojekta un tā grozījumu (likumprojekta paketes) paskaidrojumu sagatavošanu atbilstoši Ministru kabineta lēmumiem;

1.6.8. nodrošināt valsts budžeta izdevumu finanšu vadības un budžeta plānošanas metodoloģijas veidošanu, koordinēšanu un uzlabošanu;

1.6.9. nodrošināt pašvaldību budžeta veidošanas principu un uzraudzības politikas izstrādi, pašvaldību finansiālās darbības uzraudzību, pašvaldību finanšu rādītāju analīzes, gadskārtējā valsts budžeta likumprojekta un tā paskaidrojumu izstrādāšanu;

1.6.10. koordinēt ar gadskārtējā valsts budžeta likuma izpildi saistīto jautājumu risināšanu;

1.6.11. veikt citas tiesību aktos noteiktās darbības kompetences jomā;

1.7. vienlaikus J. Plūme pilda arī Studiju un studējošo kreditēšanas iepirkumu komisijas priekšsēdētāja pienākumus (iecelta ar finanšu ministra 2017. gada 7. decembra rīkojumu Nr. 546 "Par kredītiestāžu izsoles organizēšanu"). Komisija izveidota saskaņā ar Ministru kabineta 2001. gada 29. maija noteikumu Nr. 220 "Kārtība, kādā tiek piešķirts, atmaksāts un dzēsts studiju kredīts un studējošā kredīts no kredītiestāžu līdzekļiem ar valsts vārdā sniegtu galvojumu" 8. punktu. Tās sastāvā ir Finanšu ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas un Valsts kases pārstāvji. Minētā komisija izsoles rezultātus izvērtē un apstiprina saskaņā ar finanšu ministra apstiprinātiem izsoles noteikumiem, lai nodrošinātu kredītiestādes apstiprināšanu, kurai tiks piešķirtas tiesības saņemt valsts vārdā sniegtu galvojumu studiju un studējošā kredītu izsniegšanai.

2. Izvērtējot Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likuma 10. pantā noteiktās Liepājas speciālās ekonomiskās zonas valdes funkcijas kopsakarā ar Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieka pienākumiem, secināms, ka Liepājas speciālās ekonomiskās zonas valdes locekļa amata savienošana ar Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieka amatu interešu konfliktu nerada, kā arī nav pretrunā ar valsts amatpersonai saistošām ētikas normām un nekaitēs valsts amatpersonas tiešo pienākumu pildīšanai. Netiks ierosināti un pieņemti lēmumi vai veiktas citas darbības, kas varētu skart J. Plūmes kā valsts amatpersonas personiskās un mantiskās intereses.

3. J. Plūme, pildot Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieka amata pienākumus, pieņem lēmumus, kas nav saistīti ar ostu darbību, un neveic tādas ar amata pienākumu pildīšanu saistītas darbības, kas ietekmē vai varētu ietekmēt ostu politikas veidošanu un īstenošanu.

4. Ņemot vērā, ka J. Plūmes veicamie pienākumi Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieka amatā nav savstarpēji saistāmi ar pienākumiem Liepājas speciālās ekonomiskās zonas valdes locekļa amatā, tiks nodrošināta J. Plūmes kā valsts amatpersonas pieņemto lēmumu un darbību objektivitāte un neitralitāte.

5. Ņemot vērā minētos apsvērumus un likuma 8.¹ panta trešo, ceturto un piekto daļu, atļaut J. Plūmei savienot Liepājas speciālās ekonomiskās zonas valdes locekļa amatu ar Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieka amatu.

6. Atbilstoši likuma vispārīgajam regulējumam amatpersona pati ir atbildīga par interešu konflikta nepieļaušanu un valsts amatpersonas ētikas normu ievērošanu, tāpēc, neraugoties uz kompetentās institūcijas doto atļauju savienot amatus, J. Plūmei ir pienākums jebkurā brīdī izvērtēt interešu konflikta iespējamību un rīcības atbilstību amatpersonas ētikas normām, ja, pildot Liepājas speciālās ekonomiskās zonas valdes locekļa amatu vai pārējos minētos amatus, pastāv iespēja, ka J. Plūme var nonākt interešu konflikta situācijā.

7. Šo rīkojumu saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 76. panta otro daļu un 188. panta otro daļu, kā arī Administratīvā procesa likuma 189. panta pirmo daļu var pārsūdzēt Administratīvās rajona tiesas attiecīgajā tiesu namā mēneša laikā no šā rīkojuma spēkā stāšanās dienas.

Ministru prezidents Māris Kučinskis

Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola