MĒS UN EIROPA

Par Eiropas slieksni

Diplomātisko misiju vadītāji — “Latvijas Vēstnesim”

Divas dienas Rīgā ritēja mūsu valsts diplomātisko misiju vadītāju darba sanāksme, kurā uzmanības centrā ir Latvijas integrācija Eiropas Savienībā. Tajā piedalījās Latvijas Republikas Valsts prezidents Guntis Ulmanis un Ministru prezidents Guntars Krasts, kā arī augsta ranga amatpersonas no Saeimas un ministrijām. Vēstnieki tika informēti par mūsu valsts integrācijas procesa norisi dažādās tautas saimniecības nozarēs. Savukārt “Latvijas Vēstnesī” vēstnieki iepazīstināja ar saviem viedokļiem un pārdomām šis problēmas kompleksā.

Anna Žīgure,

Latvijas Republikas

ārkārtējā un pilnvarotā

vēstniece Somijā:

— Kā jūs vērtējat mūsu valsts integrēšanās gaitu Eiropas Savienībā un šim procesam veltīto darba sanāksmi Ārlietu ministrijā?

— Šādas sanāksmes sasaukšanu es vērtēju ļoti pozitīvi. Domāju, ka tā nesīs pozitīvas domas un rezultātus mūsu, vēstnieku, turpmākajai darbībai. Man ļoti simpātiska likās doma, ko izteica viens no mūsu vēstniekiem: ka Latvijas integrēšanās Eiropas Savienībā nozīmē nevis Ārlietu ministrijas integrēšanos, bet gan visas valsts integrēšanos. Un atkarībā no tā, cik gatava Eiropas Savienībai būs, teiksim, Liepāja, Jelgava vai Rēzekne, Zemgale, Vidzeme, Kurzeme vai Latgale, cik gatavi būs visi cilvēki, mēs vai nu integrēsimies, vai arī tas process būs daudz, daudz ilgāks.

— Kāda ir jūsu pašas izjūta šajā procesā? Vai esat noskaņota optimistiski?

— Jā, man ir optimistisks noskaņojums. Mums ir beidzot jāatrota piedurknes. Visiem, visai tautai. Jabeidz meklēt vainīgo. Šī vainīgā meklēšana mums nāk līdzi no vecās sabiedrības. Tā, meklējot vainīgo, tiek patērēta ļoti liela enerģija. Mūsos, visā tautā, ir jāatraisa pozitīvā enerģija. Un jāvirzās uz priekšu pareizajā virzienā. Lai mēs varētu integrēties Eiropas Savienībā.

Andris Piebalgs,

Latvijas Republikas

ārkārtējais un pilnvarotais

vēstnieks Igaunijā:

— Kā jūs vērtējat Rīgas darba sanāksmē apspriežamo procesu — Latvijas integrāciju Eiropas Savienībā?

— Manuprāt, tas norit veiksmīgi. Es pats esmu optimists. Ņemsim kaut vai Latvijas “avis” (franču val. — vērtējums): visumā tas tomēr ir pozitīvs. Tas nav negatīvs vērtējums, no kā mēs varētu baidīties. Bija tikai norādītas tās sfēras, kurās, pēc Eiropas Komisijas viedokļa, mēs neesam varbūt pietiekami gatavi, lai iestātos Eiropas Savienībā, bet gatavi sarunu uzsākšanai. Vienkārši mums tas process varētu būt garāks. Tā ka no šī viedokļa, es domāju, visas institūcijas ir pietiekami strādājušas, lai parādītu mūsu vietu. Mums faktiski bija grūtāk, jo dinamika notika pēdējā gadā. Igaunijā dinamika sākās kādu laika sprīdi ātrāk, bet viņiem arī visa situācija bija objektīvi vieglāka. Un es domāju, ka arī lēmums — jā, varētu varbūt arī teikt “mums nelabvēlīgais lēmums” — ar ierobežotu valstu skaitu no kandidātvalstīm tomēr mums ir labvēlīga zīme. Jo tomēr tiek jaukts tā sauktais bijušais padomju bloks, jo Igaunija jau tiek nosaukta ārpus tā. Jebkurš analītiķis var pateikt, ka atšķirība starp Baltijas valstīm tomēr nav liela. Principā jau tas tomēr zināmā mērā ir pozitīvs lēmums arī Latvijai. Jo ir skaidrs, ka Baltijas valstu uzņemšana Eiropas Savienībā ir pārstājusi būt politiska problēma. Tagad jau tā ir kvalitatīva problēma. Konkrētu kritēriju problēma. Mums jādara viss, lai pēc iespējas ātrāk izlabotu nepilnības un parādītu mūsu darbības soļus, likvidējot Eiropas Komisijas uzrādītās problēmas.

— Kā Igaunijas politiskajās aprindās uzņēma šo viņiem it kā ļoti labvēlīgo Eiropas Komisijas dokumentu? Vai valdīja liela eiforija?

— Nē, nebija lielas eiforijas. Un tas mani pārsteidza. Neapšaubāmi, ikviens Igaunijas pilsonis ir pagodināts par šo Eiropas Komisijas viedokli. Faktiski šeit ir tā mūsu nelaime. Jo šāds Eiropas Komisijas viedoklis arī veido sabiedrības apziņu. Un ikviens igaunis ir lepns, ka viņu politika ir atzīta. Tajā pašā laikā Igaunijā saprot, ka viņu uzdevums nebūt nav vieglāks. Jo arī viņu vērtējumā ir norādīta vesela virkne sfēru, kurās vēl ļoti daudz jādara. Un vienmēr Igaunijā tiek pasvītrots, ka ļoti daudz vēl ir darāmā. Ka tas, kas izdarīts, ir tikai daļa no darba.

Valdis Krastiņš,

Latvijas Republikas

ārkārtējais un pilnvarotais

vēstnieks Čehijā,

Slovākijā un Turcijā:

— Kāds ir jūsu viedoklis par Latvijas integrācijas procesu Eiropas Savienībā?

— Protams, par šo procesu var būt ļoti dažādi viedokļi. Es domāju, katrā ziņā jāņem vērā viss Eiropas Komisijas slēdzienā teiktais. Jāņem vērā, kas šajā slēdzienā bijis mums negatīvs. Bet es šajā ziņā esmu skeptiķis un domāju, ka tas bija politisks, nevis ekonomisks lēmums. Ka gluži vienkārši pašreizējā Eiropas Savienības struktūra, kāda tā patlaban ir, nevar funkcionēt, ja dalībnieku skaits pieaugtu ļoti lielā mērā. Jo sākotnēji bija 6 dalībvalstis, tad 12, tagad 15...