Latvijas Zemkopības ministrijas informācija

1997.gada 13.augustā

Par donoru atbalstu Latvijas lauksaimniecībai

Sākot ar 1991.gadu, Latvijas lauksaimniecībai ir sniegts ievērojams atbalsts. Šīs tehniskās palīdzības iespaids kļuva vēl jūtamāks 1994.gadā, kad tika atvērta Pasaules bankas kredītlīnija 25 miljonu ASV dolāru apmērā. Šo kredītlīniju, pazīstamu ar nosaukumu Lauksaimniecības attīstības projekts (LAP), pavadīja PHARE un bilaterālo donoru tehniskās palīdzības (TP) programmas, kas nostiprināja galvenās ar LAP kredītlīniju saistītās institūcijas.

No 1994.gada 16.aprīļa, kad sāka darboties LAP, līdz 1997.gada 31.jūlijam Laukkredīta (no 1997.gada 1.maija Hipotēku un zemes bankas) izsniegto aizdevumu kopējā vērtība ir 32,20 milj. USD, no kuriem 26,7 milj. ir iztērēti ar vidējo aizdevuma lielumu aptuveni USD 9300. Tā rezultātā ir iegūti 2016 klienti, kuri ir saņēmuši 2867 aizdevumus. Kredītu atgūšanas procents ir aptuveni 95 procenti. 49,5 procenti no visiem aizdevumiem tika izmantoti kā darba kapitāls, 50,5 procenti tika izmantoti ilgtermiņa investīcijām. Kopš 1995.gada augusta vairāk nekā 6 milj. USD ir tikuši izsniegti ar Hipotēku un Zemes bankas (Laukkredīta) starpniecību lauksaimniecības produkcijas pārstrādes uzņēmumiem, kā arī mežsaimniecībai un kokapstrādei. Papildus tam 2,4 milj. USD no LAP kredītlīnijas ir izmantoti Valsts zemes un Valsts zemesgrāmatu dienestam tehnikas iegādei, ko pavadīja attiecīga PHARE un citu donoru TP. Kopš 1993.gada 122 637 lauku īpašumi ir reģistrēti kadastrā un 88 145 īpašumi ir nostiprināti zemesgrāmatā. Atbilstošie dati pilsētās ir 28 051 un 21 564 (kas summāri ir 144 201 un 109 709). Īpaši jāatzīmē, ka lauku rajonos kopumā kadastrā ir reģistrēti 1,2 milj. ha no kopējās lauksaimniecībā izmantojamās zemes platības — aptuveni 2,5 milj. ha, t.i., aptuveni 48 procenti.

TP projekti, kurus finansēja PHARE programma Pasaules bankas kredītlīnijas atbalstam, kopumā ir sasnieguši aptuveni 18 MECU, t.i., apmēram 25 milj. USD. Šie projekti, kuri tika finansēti no 1993. — 1997.gada PHARE programmām, ir devuši savu ieguldījumu:

1. Zemkopības ministrijai (ZM) tās vadības un koordinācijas spēju nostiprināšanā, apmācībai, statistikas, politikas un ES likumdošanas saskaņošanai;

2. Laukkredītam, palīdzot novērtēt, izsniegt un atgūt kredītus, izmantojot pasaulē atzītus banku darbības principus;

3. Lauksaimniecības un mežsaimniecības konsultāciju dienestam (īpaši Latvijas Lauksaimniecības konsultāciju centram, kas deva iespēju zemniekiem saņemt labākus padomus, kā pacelt graudaugu ražas un palielināt lopkopības produkcijas pieaugumu, kā arī palīdzēt privātajiem mežu īpašniekiem gūt pastāvīgus ienākumus no mežu resursiem;

4. Valsts zemes dienestam, palīdzot zemes reģistrācijas un īpašumu nostiprināšanas procesam, ar mērķi veidot zemes tirgu, lai zeme varētu tikt izmantota kā ķīla banku aizdevumu saņemšanai;

5. lauksaimniecības uzņēmumu pārstrukturēšanai, palīdzot vidēja lieluma piena, gaļas, alus ražošanas uzņēmumiem, kā arī maizes, taukvielu/eļļu, saldumu, zivju un citu sektoru ražošanas uzņēmumiem, koncentrējot uzmanību uz tirgus izpētes, sadales, investīciju un īpaši kvalitātes kontroles problēmām; un

6. lauksaimniecības uzņēmumu privatizācijai, palīdzot pabeigt privatizācijas procesu izvēlētos lauksaimniecības un zivsaimniecības uzņēmumos, atvieglojot investīciju saņemšanu no vietējiem un ārzemju investoriem.

Tehniskā palīdzība LAP tika koordinēta ar bilaterālām programmām no Vācijas, ASV, Lielbritānijas, Dānijas, Zviedrijas un Somijas, kā arī Itālijas, Nīderlandes, Francijas, Norvēģijas, Austrālijas, Kanādas un Taivānas un citām valstīm. Kā piemēru var minēt Lielbritānijas finansētos konsultācijas pakalpojumus Bauskas, Tukuma un Ogres rajonā. Vācija ir palīdzējusi Talsu rajonam, kā arī Lauksaimniecības universitātei. Dānija arī pašlaik finansē vairākus projektus ZM, kā arī, sadarbībā ar LLKC, demonstrāciju projektus Cēsu un Gulbenes rajonā. ASV Lauksaimniecības departaments atbalsta programmas, kas palīdz Baltijas reģionā ieviest jaunas tehnoloģijas, ar kuru palīdzību iespējams attīstīt uzlabotas graudaugu šķirnes, jaunus lopbarības kultūru veidus, un piensaimniecības ģenētiku. Zviedrija sniegusi atbalstu zemes reformai. Francija ir vadījusi seminārus par kopējo lauksaimniecības politiku.

Skatoties no reģionālā viedokļa, Latvija (kopā ar Lietuvu un Igauniju) ir daudz ieguvusi ES integrācijas jomā, pateicoties Dānijas, Somijas, Zviedrijas palīdzībai “Programmas 3 + 3” ietvaros.

Papildus iepriekš minētajam, PHARE atbalsts sešu LLK dienestu tīklam ir pozitīvi iespaidojis lauksaimniecības uzņēmējdarbības attīstību. PHARE ir pastiprinājusi atbalstu arī Izglītības ministrijai profesionālās apmācības jomā, tajā skaitā ietverot arī lauksaimniecību. Kā izmēģinājums ar PHARE programmas atbalstu Cēsu rajonā ir izveidotas trīs kredītu apvienības.

Pasaules banka pašlaik palīdz valdībai sagatavot otro kredītlīniju 25 milj. USD apmērā. Šis Lauku attīstības projekts (LAP) padziļinās un paplašinās kredītu ņemšanas iespējas lauku sektoram, kā arī sniegs nepieciešamo tehnisko palīdzību vietējām rīcības grupām.

Trīs lieli PHARE projekti sāksies 1997.gada septembrī. Pirmais, kurš attiecas uz institucionālā atbalsta jomu lauksaimniecības sektoram, ietver lauksaimniecības politiku un statistiku, ES integrāciju, ZM reorganizāciju un vadības apmācību. Otrs projekts palīdzēs uzlabot pārtikas kvalitātes kontroli valsts un sektoru līmenī. Trešais projekts palīdzēs lauku attīstības un ekonomikas dažādošanas problēmu risināšanā. Šos trīs projektus pastiprinās robežu sanitārās inspekcijas un lopu identifikācijas izmēģinājuma veida pasākumi.

Tālākie PHARE projekti atrodas sagatavošanas stadijā. Tie tiks finansēti no 1997.gada programmas un realizēti 1998.gadā. To ietvaros ir ieplānots nostiprināt privātā mežsaimniecības sektora attīstību, racionalizēt veterinārijas/fitosanitārijas dienestus un paātrināt Latvijas un ES likumdošanas saskaņošanas procesu.

Zemkopības ministrijas preses dienests