projekti

Likumprojekts

Streiku likums

Izstrādāts Labklājības ministrijas Darba departamentā

un iesniegts Ministru kabinetā 1997.gada 1.jūlijā

I nodaļa. Vispārīgie noteikumi

1.pants. Likumā lietotie termini.

Kolektīvais darba strīds — tāds darba strīds, kurš izriet no darba tiesiskajām attiecībām un kurā darbinieku vai arodbiedrības prasības darba devējam attiecas uz visiem vai daļu no attiecīgajā uzņēmumā, uzņēmējsabiedrībā, iestādē, organizācijā vai nozarē strādājošajiem darbiniekiem un tās pauž visi vai daļa attiecīgo darbinieku.

Puses kolektīvā darba strīdā — darba devējs, darba devēju grupa vai darba devēju organizācija un attiecīgajā uzņēmumā vai nozarē strādājošie darbinieki, viņu pilnvarotie pārstāvji vai darbinieku arodbiedrības.

Streiks — kolektīvā darba strīda atrisināšanas forma, kas izpaužas kā brīvprātīgs noteiktas darbinieku grupas pilnīgs vai daļējs darba veikšanas pārtraukums.

Streika sarunas — sarunas, kuru mērķis ir panākt vienošanos kolektīvajā darba strīdā, novērst vai izbeigt streiku.

Solidaritātes streiks — streiks, kura pamatā nav kolektīvais darba strīds, bet solidarizēšanās ar cita uzņēmuma vai nozares darbinieku prasībām, lai panāktu to interešu ievērošanu.

Streika pieteikums — paziņojums par darbinieku, viņu pilnvaroto pārstāvju vai arodbiedrības pieņemto lēmumu streikot.

2.pants. Šis likums regulē

1) streika pieteikšanas un norises kārtību;

2) streikošanas tiesību ierobežojumus;

3) pamatu streika atzīšanai par nelikumīgu;

4) streika norises uzraudzību, kā arī starpniecību streika laikā;

5) darbinieku un darba devēju tiesības un pienākumus streika pieteikšanas un streika laikā;

6) atbildību par šī likuma un citu tiesību aktu pārkāpšanu un streika laikā nodarītajiem zaudējumiem.

3.pants. (1) Strādājošajiem ir tiesības streikot, lai aizstāvētu savas darba tiesības, ekonomiskās vai profesionālās intereses.

(2) Tiesības streikot izmantojamas kā galējs līdzeklis tikai tad, kad visas citas iespējas panākt vienošanos un samierināšanos kolektīvajā darba strīdā ir izsmeltas streika sarunās starp devēju un darbiniekiem vai arodbiedrību (8.pants).

4.pants. (1) Piedalīšanās streikā ir brīvprātīga.

(2) Nevienu darbinieku nedrīkst piespiest vai tam neļaut piedalīties streikā.

(3) Pret darbiniekiem, kas piedalās likumīgā streikā, nedrīkst vērst nekādus piespiedu pasākumus, lai viņi izbeigtu streiku.

5.pants. (1) Streika laikā kolektīvā darba strīda pusēm jāpiedalās streika sarunās, lai noregulētu kolektīvo darba strīdu.

(2) Prasības, priekšlikumi, ierosinājumi un atbildes uz tiem streika sarunu laikā, kā arī pieņemtie lēmumi un panāktās vienošanās jānoformē rakstiski.

(3) Ja darba devējs nepilda streika laikā notiekošajās streika sarunās panākto vienošanos par kolektīvā darba strīda atrisināšanu, tad darbiniekiem vai arodbiedrībai ir tiesības atsākt streiku bez pienākuma izpildīt šī likuma III nodaļas 12. un 13.pantā minētos noteikumus.

6.pants. Ja kolektīvais darba strīds attiecas uz vairākiem darba devējiem, tad tiem kopīgi jāizvirza pārstāvji sarunām ar darbiniekiem vai arodbiedrību.

7.pants. Kolektīvā darba strīda pusēm jānodrošina streika norise šajā likumā paredzētajā kārtībā.

II nodaļa. Sarunas pirms streika pieteikšanas

8.pants. (1) Kolektīvā darba strīda atrisināšanai pirms streika pieteikšanas darbinieki vai arodbiedrība un darba devējs rīko sarunas. Kolektīvā darba strīda pusēm no to pilnvarotajiem pārstāvjiem jāizveido izlīgšanas komisija ne mazāk kā sešu cilvēku sastāvā un vienādā skaitā no katras puses, lai atrisinātu kolektīvo darba strīdu. Šī komisija jāizveido ne vēlāk kā desmit dienu laikā pēc darbinieku vai arodbiedrības prasību iesniegšanas darba devējam.

(2) Darbinieku pilnvarotie pārstāvji un arodbiedrības pilnvarotie pārstāvji paši no sava vidus izvirza izlīgšanas komisijas locekļus.

9.pants. (1) Darbinieki savus pilnvarotos pārstāvjus ievēlē ar vienkāršu balsu vairākumu balsošanā, kurā piedalās vismaz puse no kopējā darbinieku skaita, bet ne mazāk par desmit darbiniekiem. Pilnvaroto pārstāvju skaitu nosaka paši darbinieki, taču to nedrīkst būt mazāk par vienu desmito daļu no kopējā darbinieku skaita uzņēmumā.

(2) Arodbiedrība savus pārstāvjus izvirza statūtos noteiktajā kārtībā. Ja uzņēmumā ir vairākas arodbiedrības, tās sarunām ar darba devēju pilnvaro pārstāvjus proporcionāli katras organizācijas biedru skaitam uzņēmumā, bet vismaz vienu pārstāvi.

10.pants. Sarunu gaita izlīgšanas komisijā ir jāfiksē protokolā.

11.pants. Ja izlīgšanas komisijā sarunu gaitā vienas puses iebildumu dēļ nav panākta vienošanās, tad darbiniekiem vai darbinieku arodbiedrībai ir tiesības pieteikt streiku šī likuma 12. un 13.pantā noteiktajā kārtībā.

III nodaļa. Streika pieteikšana

12.pants. (1) Uzņēmumā, uzņēmējsabiedrībā, iestādē, organizācijā (turpmāk tekstā — uzņēmumā) lēmumu par streika pieteikšanu pieņem visu darbinieku kopsapulcē, aizklāti balsojot. Lēmumu par streika pieteikšanu ir tiesīga pieņemt darbinieku kopsapulce, kurā piedalās vismaz trīs ceturtdaļas no visiem darbiniekiem.

(2) Ja darbinieku kopsapulci nav iespējams sasaukt darbinieku skaita dēļ vai darba organizācijas īpatnību dēļ, tad lēmumu par streika pieteikšanu pieņem darbinieku pilnvaroto pāstāvju sapulcē. Lēmumu par streika pieteikšanu sapulce ir tiesīga pieņemt, ja tajā piedalās vismaz trīs ceturtdaļas no darbinieku izvirzītajiem pilnvarotajiem pārstāvjiem.

(3) Lēmums par streika pieteikšanu var tikt pieņemts, ja trīs ceturtdaļas no darbinieku kopsapulcē klātesošajiem vai darbinieku izvirzītajiem pilnvarotajiem pārstāvjiem ir balsojuši par streika pieteikšanu.

13.pants. (1) Arodbiedrība lēmumu par streika pieteikšanu pieņem arodbiedrības statūtos noteiktā kārtībā sasauktā biedru kopsapulcē. Lēmumu par streika pieteikšanu arodbiedrība ir tiesīga pieņemt kopsapulcē, kurā piedalās vismaz trīs ceturtdaļas no arodbiedrības biedriem, aizklāti balsojot.

(2) Ja arodbiedrībai nav iespējams sasaukt arodbiedrības biedru kopsapulci biedru skaita dēļ vai darba organizācijas īpatnību dēļ, lēmumu par streika pieteikšanu pieņemt arodbiedrības statūtos paredzētā kārtībā sasauktā arodbiedrības biedru pilnvaroto pārstāvju sapulcē, aizklāti balsojot. Lēmumu par streika pieteikšanu šāda sapulce ir tiesīga pieņemt sapulcē, kurā piedalās vismaz trīs ceturtdaļas no arodbiedrības biedru pilnvarotajiem pārstāvjiem.

(3) Lēmums par streika pieteikšanu var tikt pieņemts, ja trīs ceturtdaļas no sapulcē klātesošajiem ir balsojuši par streika pieteikšanu.

14.pants. (1) Darbiniekiem vai arodbiedrībai, kas pieņem lēmumu par streika pieteikšanu, vienlaikus ar šī lēmuma pieņemšanu jāizveido streika komiteja, kas vadīs streiku un pārstāvēs darbinieku intereses sarunās ar darba devēju. Streiku komitejas skaitlisko sastāvu un izveidošanas kārtību nosaka attiecīgi paši darbinieki vai arodbiedrība.

(2) Streika komitejas pilnvaras izbeidzas, ja kolektīvā darba strīda puses vienojas par streika izbeigšanu, vai arī gadījumā, ja streiks tiek atzīts par nelikumīgu.

15.pants. (1) Streika komitejai ne vēlāk kā piecpadsmit dienas pirms streika sākuma rakstiski jāiesniedz darba devējam un Latvijas Trīspusējās darba devēju, valsts un arodbiedrību konsultatīvās padomes (turpmāk tekstā — Trīspusējā padome) sekretāram streika pieteikums, kurā norādīts

1) streika sākšanas datums, laiks un norises vieta;

2) streika iemesli;

3) streikotāju prasības;

4) streikotāju skaits;

5) streika komiteja, tās sastāvs un vadītājs.

(2) Papildus streika pieteikumam jāiesniedz sapulces lēmums par streika pieteikšanu, kā arī protokols, kas apliecina balsošanas rezultātus.

(3) Darbiniekiem un arodbiedrībām aizliegts streika laikā izvirzīt darba devējam tādas prasības, kas nav minētas iesniegtajā streika pieteikumā.

VI nodaļa. Streikošanas tiesību ierobežojumi

16.pants. (1) Streikot ir aizliegts tiesnešiem, prokuroriem, policijas darbiniekiem, robežsargiem, drošības iestāžu darbiniekiem, ieslodzījuma vietu uzraugiem, personām, kas dien Latvijas Republikas Nacionālajos bruņotajos spēkos, valsts civildienesta ierēdņiem (ierēdņu kandidātiem), ugunsdzēšanas dienestu darbiniekiem, kā arī Valsts ieņēmumu dienesta darbiniekiem.

17.pants. (1) Ja līdz streika pieteikumā norādītajam streika sākšanas datumam tiesā iesniegts pieteikums par streika pieteikuma atzīšanu par nelikumīgu, streiku nedrīkst uzsākt, līdz tiesas spriedums stājies likumīgā spēkā.

18.pants. (1) Lai garantētu sabiedrībai svarīgāko interešu aizsardzību, darba devējam un streika komitejai jānodrošina tāda minimāli nepieciešamā darba turpināšana streika laikā sabiedrībai nepieciešamajos dienestos, uzņēmumos, uzņēmējsabiedrībās, organizācijās un iestādēs (turpmāk tekstā — sabiedrībai nepieciešamajos dienestos), kura pārtraukšana radītu draudus valsts drošībai, visas sabiedrības, noteiktas iedzīvotāju grupas vai atsevišķu indivīdu drošībai, veselībai vai dzīvībai.

(2) Ja nepieciešams, ne vēlāk kā trīs darba dienas pirms streika sākuma darba devējs un streika komiteja rakstiski vienojas un nozīmē no tiem darbiniekiem, kas piedalīsies streikā, noteiktu skaitu darbinieku, kuri veiks šī panta pirmajā daļā minēto darbu streika laikā, vienlaikus nosakot tiem praktiskās darbības apjomu un dodot tiem konkrētus rīkojumus.

(3) Darbinieka atteikšanās pildīt šā panta otrajā daļā noteiktajā kārtībā uzlikto darbu sabiedrībai nepieciešamā dienestā vai darba līgumā, vai darba koplīgumā paredzēto streika laikā veicamo minimāli nepieciešamo darbu, uzskatāma par darba kārtības pārkāpumu un darbinieks ir saucams pie atbildības saskaņā ar spēkā esošajiem likumiem un citiem tiesību aktiem.

(4) Sabiedrībai nepieciešamie dienesti:

1) ārstniecības un medicīniskās palīdzības dienesti;

2) sabiedriskā transporta dienesti;

3) dzeramā ūdens piegādes dienesti;

4) elektroenerģijas un gāzes ražošanas un piegādes dienesti;

5) sakaru dienesti;

6) gaisa satiksmes kontroles dienesti un dienesti, kas nodrošina gaisa satiksmes kontroles dienestus ar metereoloģisko informāciju;

7) dienesti, kas saistīti ar visu veidu transporta kustības drošību;

8) atkritumu un notekūdeņu savākšanas un attīrīšanas iestādes vai dienesti;

9) radioaktīvo vielu un atkritumu uzglabāšanas, izmantošanas un kontroles dienesti;

10) civilās aizsardzības dienesti.

19.pants. Ikvienā darba līgumā un darba koplīgumā puses var vienoties par darbu, kas obligāti veicams streika laikā.

20.pants. Ja nepieciešams, streika komitejai un darba devējam ne vēlāk kā trīs darba dienas pirms streika sākuma rakstiski jāvienojas par pasākumiem streika laikā, kas

1) uzturētu uzņēmumu, tā iekārtas un aprīkojumu vai ierīces tādā stāvoklī, kas ļautu atsākt darbu tūlīt pēc streika beigšanās;

2) nodrošinātu aizsardzību izejmateriāliem, pabeigtajai un nepabeigtajai produkcijai;

3) nodrošinātu iekārtu un telpu apsardzi.

V nodaļa. Streika norises uzraudzība

21.pants. (1) Streika norises uzraudzību un kontroli veic streika uzraudzības komisija (turpmāk — Uzraudzības komisija), ko uz paritātes pamatiem izveido Trīspusējā padome.

(2) Uzraudzības komisija

1) pārbauda šajā likumā noteiktās streika pieteikšanas kārtības ievērošanu;

2) uzrauga streika norisi un atbilstību šim likumam un citiem tiesību aktiem;

3) uzrauga, kā tiek ievēroti tās lēmumi;

4) darbojas kā starpnieks streika sarunās starp devēju un streika komiteju, nosakot sarunu vietu un laiku, ja puses streika sarunās nespēj panākt vienošanos;

5) izstrādā un rakstiski iesniedz pusēm kolektīvā darba strīda risināšanas priekšlikumus, nosakot termiņu, kad pusēm jādod atbilde, ja puses streika sarunās nespēj panākt vienošanos;

6) tieši piedalās kolektīvā darba strīda risināšanā, iesaistoties jebkurā streika sarunu stadijā;

7) sastāda protokolu par administratīvo pārkāpumu.

(3) Uzraudzības komisijai ir tiesības

1) atlikt streiku 22.pantā paredzētajos gadījumos;

2) pieņemt saistošus lēmumus kolektīvajā darba strīdā iesaistītajām pusēm 23. un 24.pantā noteiktajos gadījumos;

3) pieprasīt no pusēm kolektīvā daba strīda atrisināšanai un streika sarunu rīkošanai nepieciešamo informāciju.

22.pants. Dabas katastrofas, liela mēroga avārijas vai epidēmijas gadījumos Uzraudzības komisija var atlikt streika sākumu vai pārtraukt streiku uz laiku līdz trim mēnešiem.

23.pants. Ja netiek pildīti 18.panta noteikumi, Uzraudzības komisija ir tiesīga pieņemt saistošus lēmumus minimāli nepieciešamā darba garantēšanai sabiedrībai nepieciešamajos dienestos, norādot darbinieku skaitu, kuriem jāveic 18.pantā paredzētais.

24.pants. Ja puses pēc streika pieteikšanas nevar vienoties par 20.pantā minētajiem pasākumiem, tad Uzraudzības komisija pēc darba devēja lūguma vai pēc savas iniciatīvas ir tiesīga noteikt darbinieku skaitu, kam jāveic 20.pantā paredzētie pasākumi.

VI nodaļa. Streika atzīšana par nelikumīgu

25.pants. (1) Streiks vai streika pieteikums ir atzīstams par nelikumīgu, ja

1) ir pārkāpti šā likuma noteikumi;

2) tas pieteikts jau noslēgta darba koplīguma darbības termiņa laikā, lai mainītu šī līguma noteikumus, pārkāpjot darba koplīgumā paredzēto līguma grozīšanas kārtību;

3) tas pieteikts, lai atrisinātu kolektīvu strīdu, kas neizriet no darba tiesiskajām attiecībām;

4) tas ir solidaritātes streiks;

5) tas ierosināts, lai paustu politiskas prasības vai politisku atbalstu vai protestu.

(2) Streiks ir atzīstams par nelikumīgu, ja tas attiecas uz jautājumiem, par kuriem puses jau ir vienojušās.

26.pants. (1) Streiku vai streika pieteikumu par nelikumīgu var atzīt tikai tiesa.

(2) Tiesības prasīt uz šajā likumā minēto iemeslu pamata atzīt streiku vai streika pieteikumu par nelikumīgu ir darba devējam, kā arī prokuroram pēc Uzraudzības komisijas iesnieguma vai pēc savas iniciatīvas, ja viņš uzskata, ka ir pietiekams pamats to darīt.

(3) Darba devējam pieteikums tiesā par streika pieteikuma atzīšanu par nelikumīgu jāiesniedz piecu dienu laikā no streika pieteikšanas dienas.

27.pants. Par nelikumīgu atzīts streiks nekavējoties ir jāpārtrauc, bet, ja streiks vēl nav sācies un tiesa atzinusi streika pieteikumu par nelikumīgu, tad ir aizliegts to uzsākt.

VII nodaļa. Darbinieku un darba devēju tiesības un pienākumi streika laikā

28.pants. (1) Streika ierosināšana, pieteikšana un piedalīšanās likumīgā streikā nav uzskatāma par darba līguma un darba tiesību aktu pārkāpumu un tāpēc nevar būt par pamatu darbinieka atlaišanai no darba.

(2) Darbiniekiem, kas piedalās likumīgā streikā, tiek saglabāta darba vieta.

(3) Darbinieki, kas piedalās likumīgā streikā, nav disciplināri sodāmi par to.

29.pants. (1) Laiku, ko darbinieks pavada streikā, pēc viņa pieprasījuma neieskaita uz noteiktu laiku noslēgta darba līguma termiņā. Šādiem līgumiem termiņa tecējums ir apturēts visu streika laiku, un tas atjaunojas, tīklīdz streiks tiek izbeigts.

(2) Laiku, ko darbinieks pavada streikā, pēc viņa pieprasījuma neieskaita darba līguma uzteikuma termiņā.

30.pants. (1) Streika laikā darbiniekiem, kas tajā piedalās, darba alga netiek maksāta, ja vien puses nav vienojušās citādi.

(2) Darbinieki, kas streika laikā strādā saskaņā ar šā likuma 16. vai 19.pantu, saņem darba samaksu atbilstoši veiktajam darbam.

31.pants. (1) Darbinieki, kuri nepiedalās streikā, bet sakarā ar streiku nevar pildīt savus darba pienākumus, saņem samaksu kā par dīkstāvi.

(2) Šādiem darbiniekiem uz noteiktu laiku noslēgta darba līguma termiņa tecējums pēc darbinieka pieprasījuma ir apturēts par to laiku, kurā darbinieks streika dēļ nevar veikt savu darbu, un tas atjaunojas, tiklīdz streiks tiek izbeigts.

32.pants. (1) Darbiniekiem, kas nepiedalās streikā un turpina darbu, ir saistoši visi darba līguma un darba koplīguma noteikumi, un viņi saņem darba samaksu atbilstoši tiem.

(2) Darbiniekus, kas nepiedalās streikā un turpina darbu, nevar piespiest uzņemties streikojošo darbinieku darbu, ja tas nav paredzēts darba līgumā.

33.pants. (1) Darbinieki, arodbiedrība, kā arī streika komiteja var izveidot fondu no brīvprātīgām darbinieku un citu personu iemaksām, ziedojumiem un citiem līdzekļiem, lai sniegtu materiālu atbalstu streikotājiem.

(2) Darbinieki vai arodbiedrība var izveidot arī īpašu brīvprātīgās apdrošināšanas fondu tiesību aktos noteiktajā kārtībā.

(3) Politisko partiju materiālā palīdzība šī panta pirmajā un otrajā daļā minētajiem fondiem ir aizliegta.

34.pants. (1) Uzņēmuma, kurā notiek streiks, blokāde, ieeju un caurbrauktuvju aizsprostošana ir aizliegta.

(2) Darbiniekiem streika laikā ir tiesības organizēt sapulces, gājienus un piketus likumā “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem” noteiktajā kārtībā.

35.pants. Likumīga streika laikā darba devējs nedrīkst pieņemt darbā jaunus darbiniekus streikojošo vietā, lai novērstu vai apturētu streiku vai arī lai kavētu streikojošo prasību izpildi.

36.pants. Darba devējam aizliegts vērsties pret darbiniekiem, pilnīgi vai daļēji apturot uzņēmuma darbību un liedzot darbiniekiem iespēju veikt darbu (lokauts).

VIII nodaļa. Atbildība par likumu pārkāpumiem

un streika laikā nodarītiem zaudējumiem

37.pants. Darba devēji un amatpersonas ir administratīvi atbildīgas par šā likuma noteikumu pārkāpšanu.

38.pants. Personas, kurām saskaņā ar šo likumu vai citiem tiesību aktiem aizliegts streikot, ir disciplināri, administratīvi un mantiski atbildīgas par piedalīšanos streikā.

39.pants. Darbinieki, kas piedalās nelikumīgā streikā, ir disciplināri un mantiski atbildīgi saskaņā ar Latvijas Darba likumu kodeksu.

40.pants. (1) Ja darbinieki vai arodbiedrība aicina piedalīties nelikumīgā streikā, kā rezultātā streiks notiek, tie ir atbildīgi par streikā nodarītajiem zaudējumiem darba devējam un trešajām personām, turklāt attiecīgie darbinieki vai arodorganizāciju vadītāji ir arī administratīvi atbildīgi.

(2) Ja arodbiedrība nepārtrauc streiku, kurš atzīts par nelikumīgu, tā ir atbildīga par streikā nodarītajiem zaudējumiem darba devējam un trešajām personām, bet attiecīgo arodorganizāciju vadītāji ir administratīvi atbildīgi.