Pēc notikuma

Zemkopji piedāvā, vērtē un mācās —

lauksaimniecības izstādē “Vecauce '97

Kad labības pļauja jau tuvojas nobeigumam un aizsākta kartupeļu novākšana, jau par tradīciju kļuvis vasaras nogalē rīkot Vislatvijas lauksaimniecības izstādi.

Šoreiz nedēļas nogalē visi ceļi atkal veda uz Vecauci — Latvijas Lauksaimniecības universitātes Valsts mācību un pētījumu saimniecību, kura šogad atzīmē savas pastāvēšanas 75 gadu jubileju. “Vecauce” ir ne vien studentu mācību un zinātniski pētnieciskais centrs, bet arī zemnieku apmācības un konsultācijas saimniecība. Arī pirmā lielā Latvijas lauksaimniecības izstāde “Vecauce '95" pirms pāris gadiem notika šeit. Tā rosinājusi rīkot reģionālas izstādes Priekuļos un Viļānos.

Atklājot tradicionālo izstādi “Vecauce '97", zemkopības ministrs Andris Rāviņš aicināja visus klātesošos censties gūt pēc iespējas vairāk ierosmes turpmākajam darbam. Un ko redzēt un gūt bija pietiekami daudz. 250 Latvijas un ārzemju firmas un uzņēmumi piedāvāja visdažādākās preces un pakalpojumus. Tematiski tā bija — pārtikas produktu ražošana un pārstrāde; agroserviss, lauksaimniecības tehnika un darbu tehnoloģijas; mājdzīvnieku ēdināšana, turēšana un ārstēšana; sēklas, barības piedevas, ķimikālijas. Zemkopji vaigu vaigā varēja tikties ar lauksaimniecības zinātniekiem, arī ar saviem kolēģiem un iepazīties ar visu jaunāko, ko piedāvā zinātne un praktiķi.

Vispirms jau jāmin pašu mājinieku — “Vecauces” zinātnieku — veikums. Šeit tiek izvērtētas 39 lucernas šķirnes un pēdējo četru gadu laikā salīdzināti 80 kukurūzas hibrīdi. Kukurūza var būt nākotnes lopbarība. Par to ir pārliecināti arī Jaunpils lopkopības izmēģinājumu stacijas zinātnieki. Vecaucieši piedāvā arī plašu kartupeļu šķirņu klāstu, veic graudaugu sēklu sākotnējā materiāla pavairošanu.

Daudzas no Latvijas firmām un uzņēmumiem “Vecauces” izstādē piedalās atkārtoti. Piemēram, “Zemgales piens”, kas saviem klientiem piedāvā 34 veidu produkciju un šajā izstādē iepazīstināja ar diviem jauniem — biezpiena torti ar riekstiem un salātu krējumu.

Izstādē bija pārstāvēti arī divi labi sadarbības partneri — SIA “Ulbroka”, kas audzē nobarojamās cūkas, un Rīgas kombinētās lopbarības rūpnīca, kas piedāvā zemniekiem kombinēto lopbarību ne tikai nobarojamām cūkām, bet arī sivēniem, slaucamām govīm, putniem. Iecienītas ir arī šajā rūpnīcā ražotās olbaltumvielu piedevas. Kā pastāstīja rūpnīcas direktora vietniece Ināra Osipova, šosezon jau iepirktas 3000 tonnas graudu. Patlaban tiek pieņemti graudi apmaiņā pret lopbarību.

Plašs bija arī piedāvātās tehnikas klāsts – sākot no traktoriem, kombainiem, piekabes inventāra un beidzot ar detaļām. SIA “Lauktehnika”, kurai ir filiāles Tukumā, Grobiņā un Ropažu pagastā un kas pārstāv 60 privātus uzņēmumus, spēj piegādāt zemniekiem automobiļus, traktorus, dažādu lauksaimniecības tehniku, būvmateriālus, dārzkopības inventāru, arī lauksaimniecības tehnikas rezerves daļas. SIA “Lauktehnika” importē preces no Somijas, Baltkrievijas, Spānijas, Itālijas, Francijas, Dānijas, Vācijas, Austrijas, Lietuvas, Igaunijas un Krievijas. Tātad izvēle bagātīga un par to varēja pārliecināties arī izstādes apmeklētāji.

Līdzās ārvalstu firmu dīleriem bija arī pašas firmas. Piemēram, VFR Ziemeļreinas–Vestfālenes pavalsts aktīvi sadarbojas ar Valmieras rajonu. Šeit ar vācu speciālistu atbalstu izveidots un sekmīgi darbojas Jeru tehnikas rings.

Savukārt gaļas liellopu ciltsdarba organizēšanā savu palīdzību piedāvāja vēl divas vācu firmas — “Fleischrindzuchtverband” un “Rekasan”.

Dobeles dārzkopības selekcijas un izmēģinājumu stacija uz izstādi varēja atvest tikai daļu no dažādu šķirņu ābolu klāsta. Toties zinātnieces Māra Skrīvele un Silvija Ruisa tikko spēja atbildēt uz daudzajiem jautājumiem. Dārzkopju skaits valstī arvien pieaug. Bet ne visi prot iekārtot intensīvo dārzu un ieviest modernāko tehnoloģiju. Šeit savu palīdzību piedāvā Dobeles zinātnieki.

Īpaši pievilcīgs šajā isztādē bija dzīvnieku demonstrēšanas laukums, kurā bez ierastajām govīm, cūkām, zirgiem, bija arī visdažādākie putni, truši, kazas un arī mājas mīluļi suņi un kaķi.

Atklājot dzīvnieku demonstrēšanu, zemkopības ministrs Andris Rāviņš teica:

— Dzirdam, ka lopkopji smagi strādā, ka nozare ir nerentabla gan piena, gan gaļas ražošana. Šeit, apskatot no visiem novadiem savestos dzīvniekus, šos skaistos lopus, rodas cerība, ka Latvija šajā nozarē tomēr būs labākā Baltijā. Lai šodien redzētais ilgi paliek atmiņā un visiem kopā mums veicas.

Pēc iejādes elementu demonstrēšanas, ko skaisti veica LLU daiļās jātnieces, izstādes laukums tika nodots Latvijas brūno lopu audzētāju rīcībā. Latvijā vienmēr tik populārā škirne šogad atzīmē 75 gadu jubileju. Un, kā atzina komentētāja LLU pasniedzēja Daina Kairiša, visaugstvērtīgākais ganāmpulks ir Valsts mācību pētījumu saimniecībā “Vecauce”. Tā demonstrētā buļļu māte Vīģe septītajā laktācijā devusi 7000 kg piena ar tauku saturu 4,5 un olbaltuma saturu 3,61 procents. Savukārt Dāmītes, kuras dzīslās rit Amerikas Švices šķirnes asinis, vidējais izslaukums bijis 5533 kg. Jāpiebilst, ka Latvijas brūno govju šķirne uzņemta 1993. gadā dibinātajā Eiropas Sarkano govu šķirņu asociācijā.

Jaunpils lopkopības izmēģinājumu stacija demonstrēja melnraibās šķirnes govis. Astoņdesmitajos gados saimniecībā no Holandes un Dānijas tika ievestas tīršķirnes teles. Tagad jau var teikt, ka izveidots vietējais ganāmpulks, kas pilnīgi aklimatizējies. Vidējais izslaukums no govs 1996. gadā saimniecībā bija 5515 kg ar tauku saturu 4,07 procenti. Bet demonstrētā Kima ir īsta rekordiste, jo sestajā laktācijā tās izslaukums bijis 9734 kg augsts. Savukārt Teika otrajā laktācijā devusi 7669 kg piena. Patlaban tās izslaukums sasniedz 40 kg dienā. Jaunpilī ir 50 elites kategorijas buļļu mātes. Protams, speciālisti ieteica ņemt vērā, ka, iegādājoties melnraibos lopus, jārēķinās ar to, ka tie ir daudz prasīgāki barības ziņā un arī ēdelīgāki.

Skatītājus sajūsmināja Kurzemes Valsts ciltslietu mākslīgās apsēklošanas stacijas demonstrētie vaislas buļļi. Kā pastāstīja uzņēmuma direktors Gunārs Veska, patlaban stacijā ir septiņu šķirņu 65 vaislas buļļi. Buļļu māšu vidējā ražība sasniedz 7500 kg ar tauku saturu 4,48 procenti. Zemniekiem iespējams pievērsties arī gaļas šķirnes dzīvnieku audzēšanai. Ciltslietu stacijā ir perspektīvs vaislinieks Šarolē šķirnes bullis Ēriks, kas jau tagad pāris gadu vecumā sver 860 kg. Viņa tēvs bijis šķirnes čempions Francijā.

Cūku skaits Latvijā salīdzinājumā ar 1996. gada 1. janvāri katru gadu samazinās par 18 procentiem. Kaut arī pašpatēriņam cūkgaļa tiek izmantota pietiekami daudz un drīzāk liecina par tās trūkumu. Šķirnes dzīvnieku audzēšana īpaši lielu peļņu nenes. Tomēr līdzās valsts saimniecībām — Jaunpils lopkopības izmēģinājumu stacijai, kur audzē Beļģijas Landrases, VMPS “Vecaucei”, kur pamatā ir Latvijas baltās šķirnes cūkas, un VZPA “Krimuldai”, kur audzē Zviedrijas izcelsmes Landrases dzīvniekus, ir pietiekami daudz privāto uzņēmumu, kur sasniegti atzīstami rezultāti. Tīršķirnes Latvijas baltās dzīvniekus demonstrēja SIA “Avoti” no Talsu rajona, bet Igaunijas bekona — Liepājas rajona zemnieku saimniecība “Rukši”. Izstādē vairākšķirņu krustojuma dzīvniekus demonstrēja SIA “Ulbroka”, zemnieku saimniecība “Sprīdītis” un citas.

Protams, ka demonstrēšanas laukumā visvairāk tika gaidīti zirgi. Un kā lai nesajūsminās par Tērvetē audzētajiem skaistuļiem. Agrofirma “Tērvete” patlaban ir vadošā saimniecība valstī šķirnes zirgu audzēšanā. Savus zirgus demonstrēja arī SIA “Princis”, Apguldes lauksaimniecības skola un LLU Zirgkopības mācību centrs “Mušķi”.

Patlaban valstī ir 28,3 tūkstoši zirgu. Pēdējos gados to skaits nedaudz palielinājies. Tomēr perspektīvi ir audzēt sporta tipa zirgus, jo tos labprāt iegādājas Rietumeiropas valstīs kā hobijzirgus.

Pastāvīgu vietu Latvijas lopkopības nozarē ieņem arī kazkopība. Patlaban vidējie izslaukumi laktācijā no kazas sasniedz 600 — 800 kg. Lieli kazu ganāmpulki ir Mārai Liepiņai Cenu pagasta zemnieku saimniecībā “Līcīši” un Mudītei Zelvei Līvbērzes pagasta zemnieku saimniecībā “Apiņi”. Abas saimniecības atrodas Jelgavas rajonā. Bet ne mazāk aktīvi ir kazu audzētāji Tukuma un Rīgas rajonā. Jāteic, ka Zānes šķirnes izkopšanai par valsts subsīdijām iepirkti jaundzīvnieki no Čehijas.

Par šīs nozares nozīmību liecina kaut vai šādi aprēķini. Ja vajadzētu aizvietot valstī esošo kazu ganāmpulku ar govīm, tad būtu nepieciešami vizmaz 1500 dzīvnieki.

Protams, izstādes apmeklētāji varēja iepazīties arī ar putnkopju, zvērkopju un truškopju darbu. Bet ne mazāk iemīļoti ir arī kaķi un suņi. Rīgas dienesta suņu audzētava iepazīstināja ar vācu aitas suņu prasmi izpildīt komandas. Lauksaimniecības izstādē piedāvājumu tiešām bija daudz. Interesenti varēja vērot Dobeles arāju sacensības un slaukšanas demonstrējums un iepazīties ar jaunāko lauksaimniecības tehniku. Bija ko darīt gan lieliem, gan maziem. Un cerams, ka ierosmes turpmākajam darbam būs guvis ikviens “Vecauce '97" dalībnieks un apmeklētājs.

Ingrīda Rumbēna,

“LV” nozares redaktore

Foto: Māris Kundziņš

Izstādē ar savu produkciju iepazīstināja Rīgas kombinētās lopbarības rūpnīcas direktora vietniece Ināra Osipova un laborante ķīmiķe Anita Sakalauska

Ar varenu šāgada ražu no Dobeles dārzkopības selekcijas un izmēģinājumu stacijas var lepoties zinātnieces Māra Skrīvele un Silvija Ruisa

Ar izstādi “Vecauce '97” iepazīstas zemkopības ministrs Andris Rāviņš (centrā) un “Vecauces” direktors Ludvigs Teteris

Latvijas Lauksaimniecības universitātes Zirgkopības mācību centra izaudzētais Holšteinas šķirnes zirgs Lagoss

Jaunpils lopkopības izmēģinājumu stacijas lepnums — ražīgākā govs Kima, kopēja Velta Tiļļa

Talsu rajona SIA “Avoti” demonstrē Latvijas balto sivēnmāti ar trīspadsmit sivēniem