Uz Eiropu ceļš — tikai ar izcilu uzņēmējdarbību

Visi pārstāvji — gan no Briseles, gan Skandināvijas — izteica lielu pateicību konferences rīkotājiem par iespēju būt Latvijā un par tik aktīvu kvalitātes sistēmas modeļa popularizēšanu. EFQM kvalitātes modelis aptver visas uzņēmējdarbības sfēras un sabiedrisko (no budžeta finansēto) sektoru 36 pasaules valstīs, tajā skaitā arī Latviju (bez a/s “Aldaris”, kas ir EFQM biedrs, šīs organizācijas asociētais biedrs ir vēl arī Latvijas kvalitātes asociācija).

Konferencē tika runāts gan par EFQM veiksmīgas uzņēmējdarbības modeli, gan par tā saistību ar ISO - 9000 sistēmas kvalitātes standartiem, ko varētu nosaukt par EFQM modeļa pamatu. Kādēļ ir vajadzīgs vienots Eiropas kvalitātes modelis, vienota kvalitātes valoda un izpratne par kvalitātes jēdzienu? To visuzskatāmāk savā ziņojumā atainoja Lennarts Hillers ar piemēru no ASV biznesa vēstures. Šo faktu plašāk tika ziņojusi sabiedrība CNN 1992. gadā. Japānas produkcijas konkurētspējas dēļ pēdējo desmit gadu laikā ASV darbu bija zaudējuši 2 miljoni amerikāņu. Fakts šokējošs, un Amerikas sabiedrība sāka domāt, kādēļ šāds nepatīkams pavērsiens. Izrādās, ka Japāna ļoti ilgu laiku — apmēram 50 gadus — ir strādājusi visos līmeņos: no valsts un uzņēmumu vadības līdz pat vienkāršam strādniekam, lai izveidotu savu nacionālo kvalitātes sistēmu. Rezultāti runā paši par sevi. Protams, Amerika negaidīja, un drīz vien ASV prezidents Džordžs Bušs pasludināja, ka kvalitāte ir nācijas programma numur viens, kāda iepriekš vēl nekad nav bijusi, un tai jāiegūst likuma spēks. Un 1985. gadā šāda sistēma tika izveidota, par tās virsotni 1987. gadā kļuva Malkolma Baldridža nacionālā kvalitātes balva ( Malkolm Baldrige National Quality Award ).Tātad Amerikai jau bija ceļš uz efektīvu un kvalitatīvu ražošanu un pakalpojumu sniegšanu, tādēļ Eiropai bija pēdējais laiks sarosīties, lai padomātu par konkurētspēju nākotnē. EFQM izveidojās 1988. gadā, un visai drīz, 1989. gadā, tika izveidots Eiropas kvalitātes balvas modelis. Pirmo reizi Eiropas kvalitātes balvu, balstoties uz vienotu Eiropas kvalitātes sistēmu, pasniedza 1992. gadā. Tālāk vēstures griežos parādījās nacionālās kvalitātes sistēmas un balvas — Zviedrijā, Nīderlandē, Dānijā, Lielbritānijas Apvienotajā Karalistē, Bahamu salās utt.

Sava kārta pienākusi arī Latvijai. Pēc pasākuma sekojošajā prese konferencē Latvijas kvalitātes asociācijas prezidente Žanete Ilmete pastāstīja, ka Latvijā šogad pirmo reizi pasniegta Latvijas kvalitātes balva. Šobrīd konkursam pieteikušās 14 organizācijas, un apbalvošana notiks divās grupās: lielajiem uzņēmumiem un vidējiem, mazajiem (ieskaitot arī sabiedrisko sektoru) uzņēmumiem. Kvalitātes sistēmas pamatā, pēc kuras tiks vērtēti pretendenti, ir Eiropas kvalitātes modeļa 9 kritēriji, un, kā teica Žanete Ilmete, ar katru gadu aug to uzņēmēju skaits, kuri saprot nepieciešamību savā uzņēmumā ieviest veiksmīgas uzņēmējdarbības modeļa pamatprincipus.

Konferences darba gaitā Larss Levins stāstīja, kādā veidā praktiski ieviešama kvalitātes sistēma, proti, kā nokļūt no vietas vai situācijas, kur esam, tur, kur vēlamies nokļūt. Vissvarīgākais ir pirms modeļa ieviešanas veikt visaptverošu apmācību par to, kas ir šis modelis. Nākamais — ISO - 9000 sērijas kvalitātes standartu ieviešana uzņēmumā, jo tas ir pamatīgs tehnisks pamats kvalitātes procesu apzināšanai sabiedrībā. Trešais solis ir dažāda veida tehniski un praktiski instrumenti, piemēram, visa veida resursi; apzināti un kontrolēti mērķi; uzlabojumi šo mērķi īstenošanā, jo klientu interesē tikai galarezultāts, nevis problēmas; laika grafiks jeb stratēģiskā programma kvalitātes sistēmas pakāpeniskā ieviešanā. Ceturtais nepieciešamais līdzeklis ir stratēģijas kvalitāte. Taču šīs visas lietas nebūs iespējams paveikt, ja ceļā uz kvalitātes vadību nebūs izteiktas līderpozīcijas uzņēmuma vadībai. Kritiskais moments šajā virzībā uz izcilas uzņēmējdarbības modeli bieži vien ir nepietiekamā informācijas apmaiņa dažādos — vertikālos un horizontālos — līmeņos, savstarpējas izpratnes un dialoga trūkums (rodas lūzums modeļa piramīdas vidū, vienā pusē paliek vadība, otrā — darbinieki organizācijā), kā arī objektīvas kontroles trūkums izvēlētajam stratēģijas virzienam.

Džovanni Kvaglija savā ziņojumā arī uzsvēra tieši dialoga un izpratnes saites gan uzņēmuma iekšienē, gan sadarbību ar klientiem, patērētājiem un citiem uzņēmumiem. Tas, ka uzņēmums ir EFQM biedrs, dod nenovērtējamu iespēju mācīties no kvalitātes ziņā nobriedušākiem uzņēmumiem un organizācijām, mācīties no labākajiem. Taču visi, kas ir EFQM sastāvā, neliedz nevienam savas zināšanas un palīdzību kvalitātes modeļa izpratnē un ieviešanā. Džovanni Kvaglija uzsvēra, ka svarīgi ir strādāt ne tikai šodien, bet strādāt nākotnei, un kvalitātes sistēma ir investīcija nākotnei, bez kuras nebūs iespējama uzņēmuma tālāka pastāvēšana konkurences apstākļos nedz Eiropā, nedz pasaulē. Lai sasniegtu šo mērķi — visaptverošu kvalitāti, šis ceļš jāsadala mazos solīšos, kas pakāpeniski jāsper, nepārtraukti pašiem sevi kontrolējot.

Preses konferencē akciju sabiedrības “Aldaris” ģenerāldirektors Vitālijs Gavrilovs teica, ka “Aldarim” no brīža, kad uzņēmumā sākuši strādāt pie šīs kvalitātes sistēmas, līdz brīdim, kad radusies pareiza izpratne, ko tad īsti nozīmē izcilas uzņēmējdarbības modelis, pagājuši gandrīz divi gadi. Kā bilda Larss Levins, kvalitātes modeļa ieviešana Latvijā būs veiksmīga tikai tad, ja uzņēmuma darbiniekiem, vadībai un apkārtējai sabiedrībai būs radusies vienāda izpratne par kvalitāti, ja viņi runās vienā valodā un cits citu ne tikai sapratīs, bet arī izpratīs, nenovirzoties no mērķa — vispatverošas kvalitātes. Šis ceļš ir garš, patiesībā tas nekad nebeidzas, jo ar katru brīdi sistēma pilnveidojas gan nozarēs, gan arī kopumā. Tādēļ ir svarīga nemitīga mācīšanās no labākajiem ( benchmarking ) un nemitīga paškontrole. Lai kaut nedaudz būtu saprotama atšķirība starp to kvalitātes sistēmu, kas bija padomju laikos (daudzviet tā neapzināti ir arī vēl šodien), un jauno, kas tiek veidota visā Eiropā, Latvijas puses konferences līderi to formulēja šādi: “Tad mēs ražojām, lai pārdotu (lasi — sadalītu), tagad jāprot pārdot, lai varētu ražot ne tikai kvalitatīvu, bet, galvenais, klientu pieprasītu preci.” (Skumji, bet ne visi zālē sēdošie konferences laikā centās saprast šo atšķirību un pat bilda, ka tiekot mācītas ābeces patiesības...) Preses konferences noslēgumā pēc žurnālistu lūguma Lennarts Hillers atkārtoja četras rekomendācijas Latvijai (diemžēl konferencē neredzēja mūsu politiķus — Saeimas un valdības locekļus, kam kā vadošajām aprindām sabiedriskajā sektorā tiešām būtu ko padomāt un pārdomāt):

* jāpadara kvalitāte par nācijas prioritāti (nacionālo programmu) numur viens;

* ISO - 9000 standartu sērijai jākļūst par pamatu vispārējās kvalitātes vadīšanai ( Total Quality Management ), Eiropas kvalitātes balvas iegūšanai un arī Latvijas kvalitātes balvas iegūšanai;

* jāizveido stratēģiskā programma jeb plāns nacionālajai kvalitātes sistēmai;

* jāveic visptverošas visu līmeņu darbinieku un sabiedrības mācības kvalitātes jautājumos.

Lennarts Hillers vēlreiz uzsvēra vēstures mācību: ja mēs vēlamies nodrošināt ar darbu sevi un savus iedzīvotājus nākotnē, mums jāuzlabo visu veidu kvalitāte. Mācībām jābūt gan tieši par kvalitātes jautājumiem (šajā situācijā, kāda ir Latvijā, zināšanas jāapgūst iespējami daudziem jau strādājošajiem pieaugušajiem Latvijas darba devējiem un ņēmējiem), gan arī mums īpaši jādomā par to, kā izglītot mūsu bērnus, jo viņi būs nākotnē mūsu uzņēmumu vadītāji un Latvijas nākotnes veidotāji (kaut biežāk mēs paši to atcerētos!). Piemēram, Zviedrijā pirms desmit gadiem viena gada laikā par nekvalitatīvi veiktiem pakalpojumiem un ražojumiem sabiedrība samaksāja 50 biljonu Zviedrijas kronu. Pieredze rāda — katrā valstī no apgrozībā esošajiem ražojumiem 10 - 30% ir sliktas kvalitātes preču un pakalpojumu. Latvijā, kā teica Lennarts Hillers, arī sliktas kvalitātes ražojumi varētu iekļauties “klasiskajās” 10 - 30% robežās.

Preses konferences noslēgumā “Aldara” ģenerāldirektors Vitālijs Gavrilovs teica, ka kvalitātei ir jākļūst par lietu, par ko ne tikai runā, bet kas jāpadara par mūsu ikdienā lietojamu instrumentu, lai mēs spētu izturēt konkurenci ne tikai Latvijā, Baltijā un Eiropā, bet arī pasaulē. Jo ātrāk mēs sapratīsim to, ka bez labas kvalitātes nav nākotnes, jo ātrāk mēs uzsāksim šo bezgala grūto ceļu uz visaptverošu kvalitāti, kam ir sākums, bet nav beigu.

Rūta Bierande,

“LV” lauksaimniecības nozares redaktore