Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Muzeju likums - pavērtā perspektīve. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 27.08.1997., Nr. 212 (927) https://vestnesis.lv/ta/id/30425

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par incidentu ap Valmieras Sv.Sīmaņa draudzes dievnamu

Vēl šajā numurā

27.08.1997., Nr. 212 (927)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

preses konferences

Muzeju likums — pavērtā perspektīve

Par to, kā tapis ilgi gaidītais Muzeju likums, kā tas apmierina muzeju darbiniekus un kāda būs tā vieta Latvijas kultūrpolitikā, muzeju darbinieki un Kultūras ministrijas speciālisti žurnālistiem stāstīja 26. augusta preses konferencē. Sarunā piedalījās Latvijas Muzeju asociācijas vadītājs Jānis Garjānis, Mākslas muzeju apvienības direktore Ilze Konstante, juriste Māra Frankevica, vecākā referente Inta Bušmane, Turaidas muzejrezervāta direktore Anna Jurkāne, Rīgas Vēstures un kuģniecības muzeja direktore Klāra Radziņa, Latvijas Kara muzeja direktore Aija Fleija un Rīgas Motormuzeja direktors Edvīns Liepiņš. Viņi visi piedalījušies likuma izstrādē, kas uzsākta jau 1991. gada novembrī. Tā arī likuma galvenā vērtība: tas nav nācis “no augšas”, nav aizgūts no kādas svešas zemes (kaut arī citu valstu pieredze tikusi studēta). Likumu veidojuši profesionāļi, savas nozares speciālisti. Bijuši strīdi un diskusijas, līdz panākts kompromiss gan savā starpā, gan ar pastāvošo likumdošanu.

Patlaban Latvijā ir 101 valsts un pašvaldību muzejs un vairāk nekā 90 dažādu organizāciju, izglītības iestāžu un privātie muzeji. Muzeju tīkls aptver visu Latvijas teritoriju, un tā struktūra ir līdzīga citu Eiropas valstu muzeju tīkla struktūrām. Tāpat kā Lietuvā un Igaunijā, arī Latvijā ir salīdzinoši daudz memoriālo muzeju, kas lielākoties tapuši ar sabiedrības ierosmi un līdzdalību, lai apliecinātu nacionālās kultūras pastāvēšanu un saglabātu lauku sētas un kultūrvēsturiskās ainavas.

Saskaņā ar Muzeju likumu ne vēlāk kā 1998. gada 1. janvārī darbu sāks Muzeju valsts pārvalde, kas pildīs visas administratīvi saimnieciskās un organizatoriskās valsts funkcijas muzeju sfērā. Ne vēlāk kā 1. martā sāks darboties Latvijas Muzeju padome, kas veicinās valsts stratēģijas izstrādi, muzeju attīstību un sadarbību. Īsi sakot, Muzeju pārvalde nodrošinās kultūras birokrātiju, bet padome — demokrātiju. Muzeju padomi 15 locekļu sastāvā uz četriem gadiem pēc kultūras ministra ierosinājuma apstiprina Ministru kabinets. Astoņus pārstāvjus uz padomi deleģēs valsts muzeji, četrus — pašvaldību muzeji un pa vienam — Pašvaldību savienība un Muzeju asociācija. Saskaņā ar ieņemamo amatu padomē darbojas arī kultūras ministrs.

Speciālisti pievērš īpašu uzmanību likuma pantiem, kas nosaka Ministru kabineta un Kultūras ministrijas kompetenci muzeju jomā un paredz Nacionālā krājuma veidošanu un aizsardzību.

Anna Jurkāne šīs likuma normas uzskata par pašām būtiskākajām:

— Deviņdesmito gadu sākumā mēs Turaidā ļoti uztraucāmies, kas notiks ar muzejrezervāta zemi un ēkām, kā varēsim visu saglabāt un nosargāt. Padomju laikos bija stingras instrukcijas, perfekta muzejisko vērtību reģistrācija, uzskaite un arī atbildība. Kad nu instrukcijas zaudēja spēku, bija jādomā, kā saglabāt atbildību. Cilvēki taču mums uzticas, bieži vien atdod visdārgākās ģimenes relikvijas. Sak, mazmeita var arī pazaudēt, bet muzejā būs drošībā. Tāpēc bija nepieciešams, lai šo atbildību uzņemtos arī valsts. Lai cilvēki varētu paļauties ne tikai uz muzeja darbinieku godaprātu, bet būtu arī valsts garantijas. Un lai arī neviena augsta amatpersona nevarētu iedomāties no Nacionālā krājuma kaut ko paņemt, aizņemties vai nopirkt.

Turaidas muižas klētī, kas celta gadsimta sākumā, pašlaik top pamatīga fondu glabātava. Mēs par to bijām domājuši, uz to gājuši jau gandrīz 20 gadus. Tagad ar valsts investīciju palīdzību esam pilnīgi atjaunojuši skaisto akmens mūra māju. Tā tiks pienācīgi saglabāta kā arhitektūras piemineklis un reizē nodrošinās fondu saglabāšanu.

Ar šo likumu pirmo reizi strikti nokārtota muzeju finansēšana. Muzejiem netiks piešķirts vairāk naudas, bet būs pilnīga skaidrība par valsts, pašvaldību un privāto muzeju finansēšanas kārtību. Paredzēta muzeju akreditācija un noteiktas akreditēto muzeju tiesības.

Kā optimistiski rezumēja Klāra Radziņa, ir pieņemts labs likums. Tagad tikai jāķeras pie darba un pēc iespējas drīzāk jāizstrādā visi normatīvie akti, lai tas varētu sākt tā īsti darboties.

Aina Rozeniece,

“LV” nozares redaktore

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!