INFORMĀCIJA

Pie Valsts prezidenta —

ASV latviešu jaunieši

Vakar, 26.augustā, Valsts prezidents Guntis Ulmanis tikās ar izglītības programmas “Sveika, Latvija!” dalībniekiem. Tā ir ASV dzīvojošo latviešu programma, kuras mērķis ir dot iespēju katram latviešu jaunietim, kurš absolvē ASV skolu, iepazīt zemi, no kuras nākuši viņa senči. Šī iepazīšanās notiek gada garumā un beidzas ar 15 dienu ilgu Latvijas apmeklējumu.

Tikšanās laikā Valsts prezidents uzrunāja jauniešus, kā arī atbildēja uz viņus interesējošiem jautājumiem. Tostarp tika pārrunāts Latvijas nākotnes attīstības modelis, latviešu atgriešanās Latvijā, integrācijas procesi, investīcijas, lauksaimniecības perspektīvas u.c.

“Mums pašiem ar savu nostāju un apziņu ir jāpanāk, lai cittautieši cienītu mūsu valsti. Tad arī viņi vēlēsies mācīties latviešu valodu un leposies ar zemi, kurā dzīvo,” atzina Valsts prezidents, atbildot uz jautājumu, kādu viņš saskata Latviju pēc desmit gadiem. Par galveno šajā laika posmā G.Ulmanis uzskata nepilsoņu skaita sarukumu, lai pēc šiem gadiem Latvijā nebūtu vairs ap 30 procentiem nepilsoņu kā tagad, bet arī ne vairāk par 10 procentiem. Gluži tāpat desmit gadu periodā Valsts prezidents cer Latviju redzēt kā valsti, kur nacionālais kopprodukts pieaugtu ik gadu par 5 — 6 procentiem, bet inflācija — ne vairāk par 5 procentiem, iedzīvotāju algām būtu jāpalielinās divkārt, atbilstoši jāpieaug arī pensijām.

Kopumā Valsts prezidents atzinīgi novērtēja programmas “Sveika, Latvija!” ideju un pateicās tās īstenotājiem, izsakot cerību, ka tā turpināsies arī nākotnē.

Valsts prezidenta preses dienests

Vizītē Grieķijā —

Latvijas ārlietu ministrs

Šodien, 27. augustā, sākas Latvijas Republikas ārlietu ministra Valda Birkava darba vizītē Grieķijā, kas ilgs līdz 31.augustam.

Grieķija ir Eiropas valsts, kas iedzīvotāju skaita ziņā (10,264 miljoni) četras reizes pārspēj Latviju. Pēc militārā režīma (1967 — 1974) krišanas Grieķijā 1974.gada 8.decembra referendumā grieķu tauta noraidīja monarhijas atjaunošanas ideju, un 1975.gada 11.jūnijā pieņemtā jaunā Konstitūcija noteica kā valsts iekārtu prezidentāli parlamentāru republiku.

Grieķijas valsts galva ir prezidents, ko uz pieciem gadiem ievēlē parlaments, ja prezidents ieguvis divas trešdaļas deputātu balsu. Kopš 1995.gada 8.marta valsts prezidents ir Konstantins Stepanopuloss (Constantinos Stephanopoulos) . Prezidentu var atkārtoti ievēlēt ne vairāk kā vienu reizi, un viņš nedrīkst būt jaunāks par 40 gadiem. Prezidentam ir plašas pilnvaras un likumdošanas varas tiesības, plašākas nekā parasti parlamentārās republikās. Viņam ir tiesības atlaist valdību un parlamentu, izsludināt pirmstermiņa parlamenta vēlēšanas, uzlikt veto parlamenta pieņemtajiem likumprojektiem, bez parlamenta piekrišanas izsludināt valstī ārkārtējo stāvokli. Prezidents ir arī bruņoto spēku virspavēlnieks. Prezidenta padomdevējs orgāns ir Republikas padome. Likumdošanas vara Grieķijā pieder prezidentam un vienpalātas parlamentam — Deputātu palātai (300 deputātu), ko ievēl uz četriem gadiem pēc proporcionālās sistēmas. Pēdējās vēlēšanas notika 1996.gada 22.septembrī. Izpildvara pieder prezidentam un valdībai. Vispārējo tiesu augstākā instance ir Kasācijas tiesa. Bez tam ir Augstākā speciālā tiesa, kas izlemj strīdus, kas saistīti ar Deputātu palātas ievēlēšanu, kā arī uzrauga likumu atbilstību konstitūcijai.

Kopš 1981.gada 1.janvāra Grieķija ir Eiropa Savienības dalībvalsts un kopš 1952.gada — NATO locekle.

Grieķija ir industriāli agrāra valsts, visai bagāta ar vērtīgajiem izrakteņiem un enerģētiskajiem resursiem. Pusi no nacionālā kopprodukta rada neražojošā sfēra. Lauksaimnieciskā ražošana, tajā skaitā mežkopība un zvejniecība, joprojām ieņem būtisku vietu grieķu ekonomikā. Lauksaimnieciskajā ražošanā aizņemta trešdaļa valsts darbspējīgo iedzīvotāju. Galvenā lauksaimniecības nozare ir zemkopība. Ievērojama vieta ekonomikā ir kuģniecībai. 16 procenti no pasaules tirdzniecības flotes kuģiem pieder grieķu kuģu īpašniekiem (pēc Loida reģistra datiem, tā ir lielākā tirdzniecības flote pasaulē gan kuģu skaita, gan tonnāžas ziņā). Lielus ienākumus Grieķija gūst no ārzemju tūrisma, kas ir otrs lielākais ārzemju valūtas avots pēc palīdzības fondiem no Eiropas Savienības. Grieķijas galvenās eksportpreces ir tekstilpreces, naftas produkti, metālizstrādājumi, augļu un dārzeņu produkcija, kokvilna, alumīnijs, cements, tabaka.

Pēc Latvijas Ārlietu ministrijas viedokļa, mūsu valsts ir ieinteresēta veidot ciešu politisko dialogu ar Eiropas Savienības dienvidu reģiona valstīm. Dialoga padziļināšanu veicinās ārlietu ministra Valda Birkava vizīte Grieķijā. Latvijas puse organizēs arī pie Grieķijas prezidenta Konstantina Stepanopulosa vizīti — ielūgumu apmeklēt Latviju ministrs V.Birkavs nodos vizītes laikā.

Iespēja Grieķijas prezidentam ierasties oficiālā vizītē Rīgā apspriesta jau mūsu valsts vēstnieka Mārtiņa Perta akreditācijas vizītes laikā. Konstantins Stepanopuloss, atzinīgi novērtējis iespēju apmeklēt Baltijas valstis.

1995.gadā jau notika ārlietu ministra Valda Birkava darba vizīte Atēnās. Īpašu uzdevumu ministrs Eiropas lietās Aleksandrs Kiršteins darba vizītē Grieķijā bija 1996.gada maijā. Savukārt Grieķijas ekonomikas ministrijas delegācija viesojās Rīgā 1996.gada jūlijā.

Jānis Ūdris,

“LV” ārpolitikas redaktors