Ministru kabineta noteikumi Nr. 30

Rīgā 2019. gada 15. janvārī (prot. Nr. 2 39. §)

Grozījumi Ministru kabineta 2009. gada 24. marta noteikumos Nr. 268 "Noteikumi par ārstniecības personu un studējošo, kuri apgūst pirmā vai otrā līmeņa profesionālās augstākās medicīniskās izglītības programmas, kompetenci ārstniecībā un šo personu teorētisko un praktisko zināšanu apjomu"

Izdoti saskaņā ar Ārstniecības likuma
27. pantu un 33. panta trešo daļu

Izdarīt Ministru kabineta 2009. gada 24. marta noteikumos Nr. 268 "Noteikumi par ārstniecības personu un studējošo, kuri apgūst pirmā vai otrā līmeņa profesionālās augstākās medicīniskās izglītības programmas, kompetenci ārstniecībā un šo personu teorētisko un praktisko zināšanu apjomu" (Latvijas Vēstnesis, 2009, 58. nr.; 2011, 161. nr.; 2013, 12. nr.; 2016, 101., 245. nr.; 2018, 128. nr.) šādus grozījumus:

1. Izteikt 2.33., 2.34. un 2.35. apakšnodaļu šādā redakcijā:

"2.33. Psihiatrs (P 19)

202. Psihiatrs ir ārsta pamatspecialitāte.

203. Psihiatra kompetencē ir veikt psihisko traucējumu un slimību diagnostiku, ārstēšanu, profilaksi un psihiatrisko rehabilitāciju.

204. Lai veiktu ārstniecisko darbību, psihiatram ir teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaņas šādos jautājumos:

204.1. psihiatrijā izmantojamās diagnostiskās un ārstnieciskās metodes, tai skaitā objektīvās un subjektīvās psihiatriskās anamnēzes iegūšana;

204.2. pacienta psihiskā stāvokļa novērošana, novērtēšana un aprakstīšana;

204.3. psiholoģiskā un psihodiagnostiskā izmeklēšana, darbs ar psihiatrijā izmantojamiem psiholoģisko un psihodiagnostisko testu komplektiem un izmeklēšanas metodiku psihiatram nepieciešamajā apjomā;

204.4. speciālā neiropsihiatriskā izmeklēšana psihiatram nepieciešamajā apjomā: neiroloģiskas patoloģijas simptomu atklāšanai – neiroloģiskā izmeklēšana, smadzeņu šķidruma diagnostika, elektroencefalogrāfija, galvas smadzeņu datortomogrāfija un kodolmagnētiskā rezonanse, darbs ar lumbālpunkcijas instrumentiem;

204.5. psihofarmakoloģisko līdzekļu izmantošana psihisku un uzvedības traucējumu ārstēšanā;

204.6. modificētā elektrokonvulsīvā terapija un citas bioloģiskās ārstēšanas metodes psihiatrijā, psihiatrijā izmantojamās medicīniskās ierīces, tai skaitā elektrokonvulsīvās terapijas aparatūra;

204.7. krīžu psihoterapija, atbalsta psihoterapija un sistēmiskā ģimenes psihoterapija;

204.8. kognitīvi biheiviorālās psihoterapijas teorija, kognitīvi biheiviorālās psihoterapijas lietošana psihisku un uzvedības traucējumu ārstēšanā psihiatram nepieciešamajā apjomā, grupu psihoterapijas izmantošana psihiatram nepieciešamajā apjomā;

204.9. psihodinamiskās teorijas, kā arī psihisku un uzvedības traucējumu psihodinamiskā attīstība, psihodinamiskā psihoterapija psihiatram nepieciešamajā apjomā;

204.10. izpratne par ergoterapiju, mākslas terapiju (mākslas, mūzikas, kustību) un fizioterapiju psihiatrisko pacientu rehabilitācijā;

204.11. multiprofesionālas komandas vadīšana ambulatorās un stacionārās ārstēšanas etapā un psihiatrisko pacientu rehabilitācijā;

204.12. neiroloģija un narkoloģija psihiatram nepieciešamajā apjomā;

204.13. psihiatriskās aprūpes, ārstēšanas un rehabilitācijas organizēšana un vadīšana;

204.14. profesionālās darbības juridiskie pamati, tai skaitā par psihiatrisko ārstēšanu un rehabilitāciju pacientiem, kuriem ar tiesas lēmumu noteikts medicīniska rakstura piespiedu līdzeklis.

205. Rezidentūras ilgums specialitātē ir četri gadi:

205.1. pirmajā un otrajā studiju gadā tiek iegūtas teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaņas klīniskajā psihopatoloģijā un psihiatrijā, neatliekamajā medicīniskajā palīdzībā, psihofarmakoloģijā, neiroloģijā psihiatram nepieciešamajā apjomā, tiek apgūti psihoterapijas pamati, kā arī bērnu un pusaudžu psihiatrijas pamati;

205.2. trešajā un ceturtajā studiju gadā tiek iegūtas teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaņas narkoloģijā un narkoloģiskajā ekspertīzē, tiesu psihiatrijā, konsultāciju (Liasion) psihiatrijā, psihiatriskajā rehabilitācijā, gerontopsihiatrijā, psihoterapijā psihiatriskajā klīnikā, ambulatorajā un sociālajā psihiatrijā.

2.34. Bērnu psihiatrs (P64)

206. Bērnu psihiatrs ir ārsta pamatspecialitāte.

207. Bērnu psihiatra kompetencē ir bērnu un pusaudžu psihisko traucējumu un slimību diagnostika, ārstēšana, profilakse un psihiatriskā rehabilitācija.

208. Lai veiktu ārstniecisko darbību, bērnu psihiatram ir teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaņas šādos jautājumos:

208.1. attīstības psiholoģija, pediatrija, psihoterapija, bērnu neiroloģija, psihiatrija un bērnu psihiatrija;

208.2. bērnu psihiatrijā izmantojamās diagnostiskās un ārstnieciskās metodes, tai skaitā objektīvās un subjektīvās psihiatriskās anamnēzes iegūšana, akcentējot grūtniecības norisi, dzemdību patoloģiju, agrīnās attīstības īpatnības, pacienta psihiskā stāvokļa novērošana, novērtēšana un aprakstīšana, psiholoģiskā un psihodiagnostiskā izmeklēšana, speciālā neiropsihiatriskā izmeklēšana bērnu psihiatram nepieciešamajā apjomā neiroloģiskās patoloģijas simptomu atklāšanai (neiroloģiskā izmeklēšana, smadzeņu šķidruma diagnostika, elektroencefalogrāfija, neiroultrasonogrāfija, galvas smadzeņu datortomogrāfija, kodolmagnētiskās rezonanses tomogrāfija) un iegūto rezultātu interpretācija, atbalsta psihoterapija, kognitīvi biheiviorālā psihoterapija, spēļu psihoterapija, ģimenes terapija, aizņemtības un darba terapija, mācības pedagogu vadībā, uz pierādījumiem balstīta psihofarmakoterapija, akcentējot īpaši bērniem lietojamos medikamentus un to devas;

208.3. darbs ar psiholoģisko un psihodiagnostisko testu komplektiem un izmeklēšanas metodiku bērnu psihiatram nepieciešamajā apjomā;

208.4. profesionālās darbības juridiskie pamati.

209. Rezidentūras ilgums bērnu psihiatra pamatspecialitātē ir četri gadi:

209.1. pirmajā un otrajā studiju gadā tiek iegūtas teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaņas klīniskajā psihopatoloģijā un psihiatrijā, neatliekamajā medicīniskajā palīdzībā, psihofarmakoloģijā, neiroloģijā psihiatram nepieciešamajā apjomā, tiek apgūti psihoterapijas pamati, kā arī bērnu un pusaudžu psihiatrijas pamati;

209.2. trešajā studiju gadā tiek iegūtas teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaņas narkoloģijā, tiesu psihiatriskajā un narkoloģiskajā ekspertīzē, bērna attīstības novērtēšanā, organiskajos psihiskajos traucējumos bērniem un pusaudžiem, kā arī pediatrijā (medicīniskajā ģenētikā, endokrinoloģijā, gastroenteroloģijā, kardioloģijā, infektoloģijā, intensīvajā terapijā) bērnu psihiatram nepieciešamajā apjomā;

209.3. ceturtajā studiju gadā tiek iegūtas teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaņas bērnu psihiatrijā, psihofarmakoloģijā un psihoterapijā, kā arī multiprofesionālās rehabilitācijas komandas darbā bērnu un pusaudžu psihiatrijā.

2.35. Tiesu psihiatrijas eksperts (A 192)

210. Tiesu psihiatrijas eksperts ir psihiatra apakšspecialitāte.

211. Tiesu psihiatrijas eksperta kompetencē ir:

211.1. veikt psihisko traucējumu, slimību un garīgās atpalicības diagnostiku, ja tam ir nozīme kriminālprocesā un civilprocesā, administratīvajā procesā vai administratīvo pārkāpumu procesā;

211.2. lemjot par personas tiesisko statusu, ja nepieciešams, ieteikt medicīniska rakstura piespiedu līdzekļa piemērošanu, novērtēt personas spēju pareizi uztvert nozīmīgus lietas apstākļus, kontrolēt savu darbību, kā arī novērtēt, vai persona psihiskā stāvokļa dēļ spējīga izciest sodu brīvības atņemšanas vietā;

211.3. sniegt pacientiem augsti kvalificētu un profesionālu psihiatrisku palīdzību akūtu un hronisku psihisku slimību un traucējumu diagnostikā, ārstēšanā, profilaksē un rehabilitācijā.

212. Lai veiktu ārstniecisko darbību, tiesu psihiatrijas ekspertam ir teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaņas šādos jautājumos:

212.1. pirmsklīniskie un klīniskie mācību priekšmeti;

212.2. psihiatrija un tiesu psihiatrija;

212.3. neiroloģija, narkoloģija, seksoloģija un psiholoģija psihisko traucējumu un slimību diagnosticēšanai, ārstēšanai un tiesu psihiatrijas ekspertīzei nepieciešamajā apjomā;

212.4. psihiatrijā un tiesu psihiatrijā izmantojamās diagnostiskās metodes, tai skaitā pilnīgas objektīvās (tiek ievākta, iepazīstoties ar krimināllietu vai civillietu un studējot un analizējot medicīnisko dokumentāciju) un subjektīvās anamnēzes iegūšana, ekspertējamās personas psihiskā stāvokļa aprakstīšana un novērtēšana. Ekspertējamās personas attieksmes novērtēšana pret agrāk pārciestiem psihiskajiem traucējumiem, psihotiskiem traucējumiem izmeklēšanas brīdī, ekspertējamās personas attieksmes novērtēšana pret juridisko situāciju. Psihopatoloģisko traucējumu kvalifikācija un diagnozes noformulēšana atbilstoši vispārpieņemtajiem diagnostiskajiem kritērijiem. Eksperta atzinuma sagatavošana un sniegšana tiesā. Izpratne par psihodiagnostiskās izmeklēšanas metodēm, speciālo neiropsihiatrisko izmeklēšanu tiesu psihiatrijas ekspertam nepieciešamajā apjomā;

212.5. psihofarmakoterapija;

212.6. darbs ar psihiatrijā izmantojamām medicīniskajām ierīcēm – lumbālpunkcijas instrumentiem, psiholoģisko un psihodiagnostisko testu komplektiem un izmeklēšanas metodiku tiesu psihiatrijas ekspertam nepieciešamajā apjomā;

212.7. profesionālās darbības juridiskie aspekti, it īpaši attiecībā uz kriminālprocesu, civilprocesu, administratīvo procesu, administratīvo pārkāpumu procesu un tiesu eksperta darbību.

213. Rezidentūras ilgums apakšspecialitātē ir divi gadi:

213.1. pirmajā studiju gadā tiek iegūtas teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaņas tiesu psihiatriskās ekspertīzes veikšanas kārtībā un tiesu psihiatriskās ekspertīzes veidos kriminālprocesa un civilprocesa ietvaros aizdomās turamajiem, apsūdzētajiem, lieciniekiem un cietušajiem un psihisko traucējumu un slimību tiesu psihiatriskā izvērtējuma iespējās un īpatnībās atkarībā no nozoloģijas;

213.2. otrajā studiju gadā tiek iegūtas teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaņas tiesu psihiatriskās ekspertīzes īpatnībās pusaudžiem, penitenciārajā psihiatrijā un medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanas, grozīšanas un atcelšanas kārtībā."

2. Izteikt 2.43. apakšnodaļu šādā redakcijā:

"2.43. Narkologs (P 28)

242. Narkologs ir ārsta pamatspecialitāte.

243. Narkologa kompetencē ir veikt atkarības slimību (alkohola, narkotisko, psihotropo un toksisko vielu, nikotīna, spēļu atkarības) profilaksi, diagnostiku, ārstēšanu un rehabilitāciju.

244. Lai veiktu ārstniecisko darbību, narkologam ir teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaņas šādos jautājumos:

244.1. atkarības slimību profilakse, diagnostika, ārstēšana un rehabilitācija;

244.2. specialitātes, kas saistītas ar narkoloģiju (psihiatrija, neiroloģija un neatliekamā medicīniskā palīdzība);

244.3. narkoloģijā izmantojamās diagnostiskās un ārstnieciskās metodes, to veikšanas indikācijas un iegūto rezultātu izvērtēšana;

244.4. narkoloģijā izmantojamās medicīniskās tehnoloģijas un vadlīnijas;

244.5. profesionālās darbības juridiskie pamati.

245. Rezidentūras ilgums specialitātē ir četri gadi:

245.1. pirmajā un otrajā studiju gadā tiek iegūtas teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaņas klīniskajā psihopatoloģijā un psihiatrijā, neatliekamajā medicīniskajā palīdzībā, psihofarmakoloģijā, neiroloģijā psihiatram nepieciešamajā apjomā, tiek apgūti psihoterapijas pamati, kā arī bērnu un pusaudžu psihiatrijas pamati;

245.2. trešajā studiju gadā tiek iegūtas teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaņas klīniskajā narkoloģijā, tiesu psihiatriskajā un narkoloģiskajā ekspertīzē, ambulatorajā narkoloģijā, kā arī alkohola atkarības teorētiskajos un klīniskajos aspektos, kā arī praktiskās iemaņas alkohola psihoterapeitiskās ārstēšanas metodēs;

245.3. ceturtajā studiju gadā tiek iegūtas teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaņas narkotisko, psihotropo un toksisko vielu atkarības teorētiskajos un klīniskajos aspektos, alkohola, narkotisko, psihotropo toksisko vielu, azartspēļu vai datorspēļu atkarīgo pacientu psihoterapijas un psihosociālās rehabilitācijas metodēs, infekcijas slimībās, kā arī intensīvajā terapijā un toksikoloģijā."

3. Izteikt 402. punktu šādā redakcijā:

"402. Rezidentūras ilgums papildspecialitātē ir viens gads. Rezidentūras laikā tiek iegūtas teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaņas asins dienesta darbības principos, kvalitātes sistēmā asins dienestā, asins dienesta darbību reglamentējošajos normatīvajos aktos un vadlīnijās transfūziju terapijā, asins komponentu drošībā un izsekojamībā (hemovigilance), asins pagatavojumu kvalitātes kontroles noteikumos, donoru atlases noteikumos, donoru kustības veicināšanā un attīstībā, asins un asins komponentu sagatavošanas medicīniskajās tehnoloģijās, plazmas preparātu nomenklatūrā, ražošanas principos un klīniskajā lietošanā, asins komponentu nomenklatūrā, klīniskajā lietošanā un īpatnībās dažādās medicīnas nozarēs un specialitātēs, donoru asins paraugu laboratoriskās izmeklēšanas tehnoloģijās un noteikumos, asins pagatavojumu uzglabāšanas un transportēšanas noteikumos, asins aizvietotājos un to klīniskajā lietošanā, transfūziju efektivitātes novērtēšanā, asins gravitācijas ķirurģijas medicīniskajās tehnoloģijās un klīniskajā lietošanā, asins pagatavojumu marķēšanas noteikumos, asins dienesta medicīnas ētikas normās, asins komponentu transfūzijas medicīniskajās tehnoloģijās, imūnhematoloģijā transfuzioloģijā, audu saderības izmeklējumos transfuzioloģijā, transfuzioloģijā dažādu profilu nodaļās stacionārā (hematoloģija, neonataloģija, infektoloģija, ķirurģija, intensīvā terapija, imunoloģija)."

4. Izteikt 637. punktu šādā redakcijā:

"637. Šo noteikumu 137.⁵ un 257.⁵ punkts ir spēkā līdz 2019. gada 30. aprīlim. Šo noteikumu 217.⁵ punkts ir spēkā līdz 2021. gada 31. decembrim."

5. Papildināt noteikumus ar 643. un 644. punktu šādā redakcijā:

"643. Studējošie, kuri attiecīgajā izglītības programmā imatrikulēti līdz 2018. gada 1. oktobrim (attiecas uz šo noteikumu 2.33., 2.34., 2.43. un 2.78. apakšnodaļu), izglītības programmas apguvi beidz atbilstoši tam izglītības programmas ilgumam un saturam, kāds bija spēkā 2018. gada 1. oktobrī.

644. Bērnu psihiatriem, kuri ir reģistrēti Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistrā, piešķirtie sertifikāti bērnu psihiatra apakšspecialitātē ir derīgi līdz sertifikāta derīguma termiņa beigām. Pēc sertifikāta derīguma termiņa beigām resertifikāciju veic bērnu psihiatra pamatspecialitātē."

Ministru prezidents Māris Kučinskis

Veselības ministre Anda Čakša