Zivju fonds - mūsu lomu sākums

Normunds Riekstiņš,

Valsts Zivsaimniecības pārvaldes priekšnieks, - "Latvijas Vēstnesim"

Aizvadītajā gadā darbu uzsāka Zivju fonds. Tā padome apstiprināta 1996. gada 29. martā. Līdz 1997. gada 1. jūnijam notikušas 13 padomes sēdes, kurās izskatīti 155 finansējuma pieprasījumi. No tiem finansējums piešķirts 143 projektiem par kopējo summu 938,7 tūkstošiem latu.

Normunds Riekstiņš:

- Acīm redzot, jāsāk vispirms ar to, ka Zivju fonda galvenie darbības virzieni ir:

- zivju krājumu atražošana zivju mazuļu audzētavās;

- zivju krājumu aizsardzība, ko veic Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā;

- zivju resursu zinātniskie pētījumi.

Šiem mērķiem tiek piešķirts finansējums. Piemēram, šogad Jūrmalas pilsēta un Rīgas pilsētas Dome ir lūgušas piešķirt finansu līdzekļus, lai varētu izpētīt savas zivsaimniecības ūdenstilpes. Valstij nav tik daudz līdzekļu, lai varētu veikt reģionam nepieciešamos pētījumus, kas jebkurā gadījumā ir svarīgi. Piemēram, Rīgas teritorijā ir ļoti daudz iedzīvotāju, un tāpēc ir liela slodze gan no makšķernieku puses, gan no zvejnieku puses. Tāpēc nepieciešamas rekomendācijas, lai Rīgas Dome varētu sekmīgāk pārvaldīt savus ūdeņus. Kā zināms, tagad zivju resursus savos ūdeņos pārvalda pašvaldības, bet mēs tikai koordinējam šo darbību. Tāpēc ir nodibināts Zivju fonds, kur arī pašvaldības iegulda līdzekļus no ieņemtajām summām par zvejas tiesību nomu, bet šeit var arī saņemt naudu, ja tām ir vēlme organizēt zivju resursu pārvaldi savās teritorijās.

Virknei ūdenstilpju tiek izstrādāti zivsaimniecības ekspluatācijas noteikumi, galvenokārt tām, kur iniciatīvu ir izrādījušas pašvaldības. Atsevišķas pašvaldības vai reģioni izrāda sevišķi lielu aktivitāti zivju krājumu aizsardzībā. Piemēram, Burtnieku apsaimniekošanai izveidota ezera pārvalde. Vietējā pašvaldība pilnvarojusi šo pārvaldi kārtot visus ar zivsaimniecību saistītos jautājumus. Burtnieku ezera pārvaldei piešķirts finansējums, lai nodrošinātu zivju aizsardzības pasākumus un to krājumu atražošanu. Domāju, ka mums nākotnē jākoncentrē uzmanība uz iekšējiem ūdeņiem, uz lielākiem ezeriem, kur Zivju fonds varētu sniegt attiecīgu finansiālu atbalstu.

Pagājušajā gadā pieņemti piecu ezeru zivsaimnieciskās ekspluatācijas noteikumi. Šogad tādi paši noteikumi jāpieņem Lubānas, Usmas, Burtnieku, Cirmas un Lielajam Ludzas ezeram. Ir paredzēts, ka šie ezeri būs publiskās ūdenstilpes. Ekspluatācijas noteikumos būs noteikts, kā šajos ezeros zvejot un makšķerēt, cik un kādas zivis tajos izlaist, atjaunojot resursus.

Tika finansēta vēžu audzēšanas, vēžu krājumu izpēte. Tiek izstrādāta vēžu audzēšanas koncepcija Latvijā.

Palīdzība zivju audzētavām

Liels atbalsts tika sniegts zivju mazuļu audzētavām, jo tās jau bija nonākušas līdz kritiskai robežai. Piemēram, zivju audzētavās visu laiku nepārtraukti plūst ūdens, un ikvienam ir skaidrs, ka nolietojas gan ēku konstrukcijas, gan ūdensapgādes sistēmas, gan baseini un citas būves. Nepieciešama to atjaunošana. Šogad situācija mainījās tādā ziņā, ka Zivju fondam tika uzlikts par pienākumu visā pilnībā nodrošināt zivju audzētavu saimniecisko darbību, jo no budžeta līdzekļi tika piešķirti tikai algām. Tas, protams, palielināja to atbildību un nozīmību, un līdz ar to Zivju fonda līdzekļi lielā mērā tika izmantoti zivju audzēšanas pasākumu veikšanai un zivju audzētavu tehniskā nodrošinājuma uzlabošanai.

Ir radīti apstākļi zivju audzētavu vairāk vai mazāk sekmīgai darbībai un attīstībai. Zivju fonds ir piedalījies zivju ceļa izbūvē Amatas upē pie Kārļu zivju audzētavas. Tas ir interesants projekts. Jāpievērš uzmanība šādu projektu efektivitātei, kas acīmredzot ir pētījumu jautājums. Vienkārši tāpat piešķirt līdzekļus nebūtu tas pareizākais variants. Vispirms jāpārliecinās, ka šie līdzekļi tiks lietderīgi izmantoti. Ir jāzina, vai zivis tiks zivju ceļam cauri un spēs nārstot upēs. Tad būs iespējams attīstīt un uzlabot nārsta apstākļus upēs. Ir arī ideja radīt nārsta vietas aizaugušās upēs, uzirdinot un izņemot šo aizaugumu.

- Cik Latvijā ir zivju audzētavu un kāda palīdzība tām nepieciešama?

- Valstī darbojas astoņas zivju audzētavas, un katrai no tām ir sava specifika, savs darbības virziens. Piecās audzētavās tiek audzēti laši, katrā no tām tiek atjaunota sava lašu populācija. Pērn zivju audzētavas saņēma 220 000 latu lielu finansējumu. Bet sakarā ar to, ka šogad jāapmaksā visa saimnieciskā darbība, ieplānots 275 000 latu finansējums. Dažas audzētavas ir izstrādājušas attīstības projektus un prasa līdzekļus papildus ieplānotajiem, jo ir uzsākti būvdarbi - cehu rekonstrukcija, jaunu mazuļu audzēšanas laukumu būve utt. Protams, būtu labi, ja tās varētu šos darbus pabeigt.

Visvairāk līdzekļu gan pagājušajā, gan šajā gadā piešķirti Braslas zivju audzētavai, jo tur tiek veikti vislielākie darbi - veidots jauns mazuļu audzēšanas laukums ar jauniem baseiniem. Speciālas naudas summas atvēlētas jauna zivju ikru inkubācijas ceha projektēšanai un celtniecībai Braslā, kā arī esošo inkubācijas cehu rekonstrukcijai un kapitālajam remontam. Jāmin Kārļu zivju audzētava, kur pagājušajā gadā tika izbūvēts zivju ceļš un pašai audzētavai piešķirti līdzekļi apkures uzlabošanai.

Tomes zivju audzētavai piešķirti līdzekļi ūdensapgādes sistēmas atjaunošanai un taimiņu vaislinieku baseina izveidošanai. Tad šie vaislinieki vairs nebūtu jātur Daugavas grīvā krātiņos un jāsargā visu nakti, tos varētu pārvest uz audzētavu un sagaidīt, kad tie nogatavojas, lai noņemtu ikrus un pieņus. Līdzekļi piešķirti arī ikru ieguvei, lai līgumdarbos iesaistītu arī zvejniekus.

Lieli darbi uzsākti Pelčos, kur līdz šim strādāja sentēvu laika līmenī ar plēves segumu apjumtos šķūņos. Arī šeit būs iespējams uzsākt remontdarbus.

Finansējums pērn tika piešķirts zivju barības iegādei. Mēs gribējām pāriet uz labāku zivju barību, nekā tika lietota pirms tam. Lietojot iepriekšējo barību, no vienas partijas zivis sāka iet bojā. Līdzekļi piešķirti arī jaunas zivju barošanas sistēmas ieviešanai. Vecā barošanas sistēma dažādās audzētavās pastāvēja kopš septiņdesmitajiem - astoņdesmitajiem gadiem, turklāt no valsts budžeta netika piešķirti līdzekļi tās modernizēšanai. Strādājošo skaits nav liels, tādēļ barošanas procesu nepieciešams automatizēt.

Mēs izlaižam diezgan lielus zivju daudzumus, ik gadus vismaz 7,8 miljonus dažāda vecuma zivju. Saskaņā ar mūsu zivsaimniecības attīstības programmu šis skaitlis ir jāpalielina līdz 10 miljoniem. Latvijā ir ļoti daudz ezeru, kur būtu nepieciešams papildināt krājumus, ielaižot vērtīgākās zivju sugas, tādas kā zandarti, vimbas, brekši un taimiņi, jo šo zivju zveja faktiski balstās tieši uz mākslīgo zivju audzēšanu. Ezeros varētu izlaist arī pavisam jaunas sugas. Zivju audzētavas šajā ziņā uzkrājušas samērā lielu pieredzi un guvušas starptautisku atzinību. Latvija ir viens no līderiem lašu audzēšanā Baltijas reģionā. Runājot par lašu audzēšanas problēmām, jāteic, ka pie mums situācija ir labāka nekā kaimiņvalstīs - Somijā un Zviedrijā, kur lašus skārušas slimības. Ar mums vēlas sadarboties Krievija, Lietuva un Polija. Mēs piegādājam poļiem Daugavas lašu ikrus, kurus viņi audzē savās audzētavās un pēc tam izlaiž savās upēs, lai atjaunotu iznīkušo lašu populāciju. Poļi ir ļoti apmierināti ar ikriem un pieņiem, ko saņem Latvijā. Tā tiešām ir kvalitatīva produkcija. Ārvalstu eksperti ir pārsteigti par to, ka pašas zivis ir fiziski spēcīgas. Pēc zinātnieku vērtējuma, lašu krājumu stāvoklis Latvijas ūdeņos ir labāks nekā pārējā Baltijas jūrā, un tas ir liels mūsu zivju audzētavu nopelns. Ik gadus mēs izlaižam 800 tūkstošus jau paaugušos vienu līdz divus gadus vecus lašus, kuri jau ir gatavi doties uz jūru, kārtīgi baroties un nākt atpakaļ uz upēm nārstot.

Izglītības projekti

Zivju fonds ir finansējis arī reģionāla un izglītojoša rakstura projektus. Atšķirībā no citiem fondiem mūsu fondā projektus var iesniegt ne vien pašvaldības, bet arī mazākas struktūras. Galvenais nosacījums - rūpes par zivju krājumiem, zivju resursu aizsardzību un papildināšanu, to izpēti. Projektam jābūt ļoti pārdomātam, mums jāzina, kas to izstrādās un kāds būs rezultāts. Vairākus projektus esam arī noraidījuši.

Zivju fonds piešķir līdzekļus, piemēram, mācību zivju dīķu ierīkošanai Valsts Jaungulbenes lauksaimniecības skolā.

Fonds ir daļēji finansējis arī dokumentālo filmu uzņemšanu par zivsaimniecību un zvejniecību. Ivara Selecka dokumentālā filma "Sāļā dzīve" stāsta par zveju Liepājas rajonā, par skarbiem apstākļiem, kādos cilvēki strādā. Filmai ir mazliet nomācošs iespaids, bet tā ir dzīves īstenība, un tas ir labi, ka mēs parādām patieso situāciju.

Otra filma, kuru daļēji finansējam, - "Lielā dzīve" - tiek filmēta Salacgrīvas pusē. Tā stāstīs par Salacgrīvas zivju audzētavu, par zivju aizsardzību, par to, kā darbojas vietējie inspektori, par zivju pārstrādi, zvejniecību, nēģu zveju Salacas upē un dzīvi šajā reģionā.

Ir iecerēta vesela virkne filmu par piekrasti, nākamā varētu būt Jūrmala. Šīs filmas mēs finansējam tikai daļēji, jo pamatfinansējums tām tomēr ir. Mēs saņemam procentus atkarībā no sava ieguldījuma, kas tiek pārskaitīti Zivju fondā. Tā mēs cenšamies rast iespēju papildināt fondu. Otra iespēja ir griezties pie pašvaldībām, kuras būtu ieinteresētas ar mums sadarboties.

Pērn Zivju fonds piešķīra līdzekļus Latvijas zivju ekspozīcijas iekārtošanai dabas muzejā. Tur paredzēts izgatavot zivju mulāžas (zivju izbāzeņus). Līdzīgu ekspozīciju no Daugavas zivīm grib izveidot arī Doles muzejs, un arī tam mēs esam piešķīruši līdzekļus.

Tuvākajā laikā paredzēts izdot Latvijas zivju atlantu, kurā būs apkopoti apraksti par visām Latvijas zivju sugām. Finansējam arī metodisko materiālu komplekta "Kā noteikt upes tīrības pakāpi" izdošanu. Šis komplekts tika izsūtīts vides un dabas resursu aizsardzības jomā aktīvākajām Latvijas skolām, kas bija pateicīgas par šiem mācību līdzekļiem. Ir ļoti daudz dažādu aktivitāšu, ko var veicināt ar Zivju fonda palīdzību.

Viens no attīstības virzieniem ir starpvalstu sadarbība. Arī tai tiek piešķirti līdzekļi, jo Latvija piedalās Starptautiskajā jūras pētniecības padomē, kur Latvijas zinātnieki dod ieguldījumu Baltijas jūras resursu novērtēšanā. Salīdzinājumā ar citām valstīm Latvijas zivju resursi ir visumā labi, tāpēc teorētiski mums ir iespēja saņemt lielākas nozvejas kvotas.

Zivju fonda piešķirto finansējumu struktūra

Ingrīda Rumbēna,

"LV" nozares redaktore