Ministru kabineta noteikumi Nr. 43

Rīgā 2019. gada 15. janvārī (prot. Nr. 2 54. §)

Noteikumi par nosacījumiem drošības incidenta būtiski traucējošās ietekmes noteikšanai un kārtību, kādā piešķir, pārskata un izbeidz pamatpakalpojuma sniedzēja un pamatpakalpojuma statusu

Izdoti saskaņā ar Informācijas tehnoloģiju
drošības likuma 3.¹ panta sesto daļu

1. Noteikumi nosaka:

1.1. nosacījumus informācijas tehnoloģiju drošības incidenta (turpmāk – drošības incidents) būtiski traucējošās ietekmes noteikšanai;

1.2. informācijas pieprasīšanas kārtību no privāto tiesību juridiskajām personām;

1.3. pamatpakalpojuma sniedzēja un pamatpakalpojuma statusa piešķiršanas, pārskatīšanas un izbeigšanas nosacījumus;

1.4. kārtību, kādā informē Digitālās drošības uzraudzības komiteju par pamatpakalpojumiem un to sniedzējiem.

2. Drošības incidents var radīt būtiski traucējošu ietekmi uz dzeramā ūdens piegādes vai izplatīšanas pakalpojumu, ja ir spēkā viens no šādiem nosacījumiem:

2.1. pakalpojuma sniedzējs ir vienīgais šāda veida pakalpojuma sniedzējs Latvijas Republikas teritorijā;

2.2. pakalpojuma sniedzējs ir vienīgais šāda veida pakalpojuma sniedzējs kādā no Latvijas plānošanas reģioniem;

2.3. pakalpojuma sniedzējam ir dominējošā tirgus daļa starp Latvijā reģistrētajiem komersantiem;

2.4. pakalpojuma sniedzējs sniedz pakalpojumu vismaz 10 000 lietotāju;

2.5. pakalpojuma sniedzējs sniedz pakalpojumu stacionārai ārstniecības iestādei, kurai nav alternatīvu ūdens apgādes iespēju.

3. Drošības incidents var radīt būtiski traucējošu ietekmi uz interneta plūsmas apmaiņas punkta pakalpojumu, domēnu nosaukumu sistēmas pakalpojumu, augstākā līmeņa domēna nosaukumu reģistra pakalpojumu, ja ir spēkā viens no šādiem nosacījumiem:

3.1. pakalpojuma sniedzējs ir vienīgais šāda veida pakalpojuma sniedzējs Latvijas Republikas teritorijā;

3.2. pakalpojuma sniedzējs ir vienīgais šāda veida pakalpojuma sniedzējs kādā no Latvijas plānošanas reģioniem;

3.3. pakalpojuma sniedzējam ir dominējošā tirgus daļa starp Latvijā reģistrētajiem komersantiem.

4. Drošības incidents var radīt būtiski traucējošu ietekmi uz pakalpojumu enerģētikas nozarē, ja ir spēkā viens no šādiem nosacījumiem:

4.1. pakalpojuma sniedzējs ir vienīgais šāda veida pakalpojuma sniedzējs Latvijas Republikas teritorijā;

4.2. pakalpojuma sniedzējs ir vienīgais šāda veida pakalpojuma sniedzējs kādā no Latvijas plānošanas reģioniem;

4.3. pakalpojuma sniedzējam ir dominējošā tirgus daļa starp Latvijā reģistrētajiem komersantiem;

4.4. pakalpojuma sniedzēja uzstādītā faktiskā jauda pārsniedz 50 megavatus;

4.5. pakalpojuma sniedzēja īpašumā ir vismaz 100 km gari siltumtīkli;

4.6. pakalpojuma sniedzējs sniedz pakalpojumu vismaz 10 000 lietotāju.

5. Drošības incidents var radīt būtiski traucējošu ietekmi uz pakalpojumu transporta nozarē, ja ir spēkā viens no šādiem nosacījumiem:

5.1. pakalpojuma sniedzējs ir vienīgais šāda veida pakalpojuma sniedzējs Latvijas Republikas teritorijā;

5.2. pakalpojuma sniedzējam ir dominējošā tirgus daļa starp Latvijā reģistrētajiem komersantiem;

5.3. pakalpojuma sniedzējs ir TEN-T pamattīkla infrastruktūras pārvaldītājs.

6. Drošības incidents var radīt būtiski traucējošu ietekmi uz pakalpojumu veselības nozarē, ja ir spēkā viens no šādiem nosacījumiem:

6.1. pakalpojuma sniedzējs ir vienīgais šāda veida pakalpojuma sniedzējs Latvijas Republikas teritorijā un ietekmē neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanu;

6.2. pakalpojuma sniedzējs nodrošina neatliekamo medicīnisko palīdzību vismaz astoņos stacionārās veselības aprūpes profilos.

7. Lai par dzeramā ūdens piegādes vai izplatīšanas, interneta plūsmas apmaiņas punkta, domēnu nosaukumu sistēmas un augstākā līmeņa domēna nosaukumu reģistra pakalpojumu jomu un enerģētikas, transporta un veselības nozari atbildīgā ministrija (turpmāk – atbildīgā ministrija) pamatpakalpojuma sniedzēja un pamatpakalpojuma statusa piešķiršanas vai pārskatīšanas procesā noteiktu drošības incidenta būtiski traucējošo ietekmi uz pakalpojuma sniegšanu, tā pieprasa no privāto tiesību juridiskajām personām visu nepieciešamo informāciju, lai identificētu pamatpakalpojuma sniedzēju.

8. Šo noteikumu 7. punktā minēto informāciju privāto tiesību juridiskā persona sniedz mēneša laikā no pieprasījuma saņemšanas.

9. Ja atbildīgā ministrija pamatpakalpojuma sniedzēja un pamatpakalpojuma statusa piešķiršanas vai pārskatīšanas procesā konstatē, ka pakalpojuma sniedzējs sniedz pakalpojumu arī citā Eiropas Savienības dalībvalstī, tā pirms lēmuma pieņemšanas par pamatpakalpojuma sniedzēja statusa piešķiršanu vai saglabāšanu sazinās ar konkrētās Eiropas Savienības dalībvalsts kontaktpunktu (Eiropas Savienības dalībvalsts izraudzīta iestāde, kas atbild par pamatpakalpojuma sniedzēju un digitālā pakalpojuma sniedzēju informācijas tehnoloģiju drošību konkrētajā dalībvalstī un koordinē sadarbību, nodrošinot pārrobežu sadarbību ar citām dalībvalstīm, Tīklu un informācijas sistēmu drošības direktīvas sadarbības grupu un datordrošības incidentu reaģēšanas vienību tīklu).

10. Atbildīgā ministrija vismaz reizi divos gados un šo noteikumu 12. punktā minētajā gadījumā izvērtē pakalpojuma sniedzēja un tā sniegto pakalpojumu atbilstību Informācijas tehnoloģiju drošības likuma 3.¹ panta pirmās daļas 1. punktā minētajai jomai vai nozarei, kā arī šā likuma 3.¹ panta pirmajā daļā minētajiem kritērijiem un šajos noteikumos minētajiem drošības incidenta būtiski traucējošās ietekmes nosacījumiem un pieņem lēmumu par pamatpakalpojuma sniedzēja un pamatpakalpojuma statusa piešķiršanu, saglabāšanu vai izbeigšanu.

11. Atbildīgā ministrija šo noteikumu 10. punktā minēto lēmumu Administratīvā procesa likuma noteiktajā kārtībā paziņo Digitālās drošības uzraudzības komitejai un pamatpakalpojuma sniedzējam, kuram piešķirts, saglabāts vai izbeigts attiecīgais statuss.

12. Pakalpojuma sniedzējam, kuram piešķirts pamatpakalpojuma sniedzēja statuss, ir tiesības vērsties atbildīgajā ministrijā ar lūgumu to pārskatīt, ja notikušas izmaiņas un pamatpakalpojuma sniedzējs vai tā sniegtais pakalpojums vairs neatbilst Informācijas tehnoloģiju drošības likuma 3.¹ panta pirmās daļas kritērijiem un šajos noteikumos minētajiem drošības incidenta būtiski traucējošās ietekmes uz pakalpojuma sniegšanu nosacījumiem.

13. Atbildīgā ministrija pirmo reizi pakalpojuma sniedzēju un tā sniegto pakalpojumu atbilstību Informācijas tehnoloģiju drošības likuma 3.¹ panta pirmās daļas kritērijiem un šajos noteikumos minētajiem drošības incidenta būtiski traucējošās ietekmes nosacījumiem izvērtē līdz 2019. gada 31. janvārim un pieņem lēmumu par pamatpakalpojuma sniedzēja un pamatpakalpojuma statusa piešķiršanu.

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvu

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 6. jūlija Direktīvas (ES) 2016/1148 par pasākumiem nolūkā panākt vienādi augsta līmeņa tīklu un informācijas sistēmu drošību visā Savienībā.

Ministru prezidents Māris Kučinskis

Aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis