Ministru kabineta noteikumi Nr. 13

Rīgā 2019. gada 15. janvārī (prot. Nr. 2 24. §)

Prasības kosmētiskā iedeguma pakalpojuma sniegšanai

Izdoti saskaņā ar Epidemioloģiskās drošības likuma
38.¹ panta pirmo un trešo daļu,
likuma "Par atbilstības novērtēšanu"
7. panta pirmo daļu
un Reklāmas likuma 7. panta otro daļu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka:

1.1. higiēnas prasības kosmētiskā iedeguma pakalpojuma (turpmāk – pakalpojums) sniedzējiem;

1.2. būtiskās prasības un to ievērošanas uzraudzības mehānismu ultravioletā starojuma iekārtām;

1.3. papildu prasības pakalpojuma reklāmas saturam un noformējumam;

1.4. kompetences prasības higiēnas jomā tām pakalpojuma sniedzēja nodarbinātajām personām, kuras pakalpojuma sniegšanā izmanto ultravioletā starojuma iekārtas (turpmāk – nodarbinātā persona);

1.5. kārtību, kādā nodarbinātās personas apmācāmas higiēnas jomā, un prasības apmācību programmai;

1.6. kārtību, kādā izsniedz apliecības par apmācību programmas apguvi higiēnas jomā, prasības apliecību izsniedzējam, kā arī apliecības paraugu.

2. Noteikumos lietotie termini:

2.1. ultravioletā starojuma iekārta – iekārta, kas nepieciešama pakalpojuma sniegšanai un kura atbilst šo noteikumu III nodaļā minētajām prasībām;

2.2. ultravioletais starojums – starojums, kura ietekmē mainās ādas pigmentācija un tiek iegūts kosmētiskais iedegums.

3. Par šo noteikumu prasību ievērošanu ir atbildīgs pakalpojuma sniedzējs.

4. Šo noteikumu izpildi (izņemot šo noteikumu 13. un 14. punktā minētās prasības) kontrolē Veselības inspekcija.

5. Šo noteikumu 13. un 14. punktā minēto prasību izpildi kontrolē Patērētāju tiesību aizsardzības centrs.

II. Prasības pakalpojuma sniegšanai, patērētāju informēšanai un papildu prasības pakalpojuma reklāmas saturam un noformējumam

6. Pakalpojumu sniedz tikai pilngadīgām personām.

7. Pirms pakalpojuma sniegšanas nodarbinātā persona pārliecinās par patērētāja vecumu, pārbaudot personu apliecinošu dokumentu.

8. Lai nodrošinātu drošu un cilvēka veselībai nekaitīgu pakalpojuma sniegšanu, pakalpojuma sniedzējs pirms pakalpojuma sniegšanas mutiski informē patērētāju par pakalpojuma saņemšanas nosacījumiem un ultravioletā starojuma radītajiem riskiem veselībai.

9. Pirms pakalpojuma sniegšanas pakalpojuma sniedzējs nodrošina, ka:

9.1. patērētājs aizpilda patērētāja aptaujas anketu, kurā pakalpojumu sniedzējs ir iekļāvis šo noteikumu 1. pielikumā minēto informāciju. Pie viena pakalpojuma sniedzēja aizpildītā anketa ir derīga sešus mēnešus no tās aizpildīšanas dienas;

9.2. nodarbinātā persona izsniedz patērētājam apmeklējumu uzskaites karti, kurā norādīts patērētāja vārds, uzvārds, apmeklējuma datums, laiks, pakalpojuma sniegšanas nosacījumi un informācija par ultravioletā starojuma radītajiem riskiem veselībai (2. pielikums);

9.3. nodarbinātā persona novērtē patērētāja ādas fototipu un, ņemot vērā patērētāja aptaujas anketā sniegto informāciju, sastāda sauļošanās plānu. Plānu pievieno apmeklējumu uzskaites kartei.

10. Ja patērētājs atsakās aizpildīt un parakstīt patērētāja aptaujas anketu, pakalpojuma sniedzējam ir tiesības pakalpojumu nesniegt.

11. Apmeklējumu uzskaites karte atrodas pie patērētāja. Ja apmeklējumu uzskaites karte tiek pazaudēta, pakalpojuma sniedzējs patērētājam izsniedz jaunu apmeklējumu uzskaites karti.

12. Pakalpojuma sniedzējs uzgaidāmajā telpā vai vietā, kā arī pie ultravioletā starojuma iekārtas izvieto šo noteikumu 2. pielikumā minēto informāciju, katru prasību norādot atsevišķi vismaz 21 x 30 cm lielā laukumā tā, lai informācija aizņemtu lielāko tehniski iespējamo daļu no tekstam paredzētā laukuma un lai patērētājam šī informācija būtu viegli ieraugāma un salasāma.

13. Pakalpojuma reklāmā iekļauj informāciju, ka pakalpojumu sniedz tikai pilngadīgām personām un ka pārmērīga ultravioletā starojuma iekārtas lietošana ir kaitīga cilvēka veselībai. Informācijai atvēl vismaz 10 procentus no konkrētās reklāmas apjoma. Burtu izmērs ir tāds, lai informācija aizņemtu lielāko tehniski iespējamo daļu no tekstam paredzētā laukuma.

14. Pakalpojuma reklāmā aizliegts reklamēt ieguvumus cilvēka veselībai no ultravioletā starojuma iekārtu lietošanas un vispārējās ultravioletā starojuma iedarbības, tai skaitā D vitamīna sintēzi.

III. Higiēnas prasības pakalpojuma sniegšanas telpām, ultravioletā starojuma iekārtām un aprīkojumam

15. Pakalpojuma sniegšanas vietā ir vismaz šādas telpas:

15.1. uzgaidāmā telpa vai vieta patērētājam;

15.2. telpa vai norobežota vieta, kur atrodas ultravioletā starojuma iekārta un vieta patērētāja personīgo mantu un drēbju novietošanai;

15.3. vieta telpu uzkopšanas inventāra uzglabāšanai;

15.4. tualete, kas paredzēta darbiniekiem un patērētājiem.

16. Pakalpojuma sniegšanas vietā ir dabīgā vai mehāniskā ventilācija, gaisa temperatūra nav zemāka par +18°C, grīdas ir viegli tīrāmas un dezinficējamas.

17. Telpu, ultravioletā starojuma iekārtas un aprīkojuma uzkopšanu veic regulāri atbilstoši pakalpojuma sniedzēja izstrādātajam telpu un aprīkojuma tīrīšanas un dezinfekcijas plānam.

18. Ultravioletā starojuma iekārtas ir apgādātas ar darba stundu uzskaites un sauļošanās laika mērītājiem, ventilācijas sistēmām un automātisko atslēgšanās sistēmu.

19. Ultravioletā starojuma iekārtas radītais maksimālais efektīvais ultravioletā starojuma līmenis nepārsniedz 0,3 W/m².

20. Ultravioletā starojuma iekārtas radīto maksimālo efektīvo ultravioletā starojuma līmeni apliecina ultravioletā starojuma iekārtas tehniskā dokumentācija, lampu ražotāja izsniegta atbilstības deklarācija vai mērījumu rezultāti.

21. Ultravioletā starojuma iekārtas radītā starojuma mērījumus ar kalibrētu mēraparatūru, kas atbilstoši ražotāja lietošanas instrukcijai ir piemērota attiecīgā ultravioletā starojuma mērīšanai, veic:

21.1. laboratorija, kura ir akreditēta saskaņā ar normatīvajiem aktiem par atbilstības novērtēšanas institūciju novērtēšanu, akreditāciju un uzraudzību;

21.2. citās Eiropas Savienības dalībvalstīs akreditēta institūcija, kura ir tiesīga veikt optiskā starojuma mērījumus;

21.3. persona ar atbilstošu kvalifikāciju mērījumu veikšanai.

22. Pakalpojuma sniedzējs nodrošina ierakstu veikšanu (elektroniski vai papīra formā) par ultravioletā starojuma iekārtu lampu maiņu, to nolietojuma pakāpi, kā arī jebkurām tehniskajām pārbaudēm. Šie dati pēc pieprasījuma ir pieejami patērētājiem un Veselības inspekcijai.

23. Pakalpojuma sniedzējs katram patērētājam nodrošina:

23.1. ultravioletā starojuma aizsargbrilles;

23.2. salvetes vai citus līdzekļus kosmētikas noņemšanai.

24. Pakalpojuma sniedzējs nodrošina, ka nodarbinātā persona ultravioletā starojuma iekārtu un ultravioletā starojuma aizsargbrilles tīra un dezinficē ar atbilstošiem tīrīšanas un dezinfekcijas līdzekļiem pēc katras lietošanas reizes.

IV. Prasības nodarbināto personu kompetencei un apmācības kārtībai higiēnas jomā

25. Pakalpojuma sniedzējs ir atbildīgs, lai nodarbinātajām personām būtu droša un cilvēka veselībai nekaitīga pakalpojuma sniegšanai nepieciešamās teorētiskās un praktiskās zināšanas par ādas uzbūvi, tipiem un fizioloģiju, ultravioletā starojuma fizikālo raksturojumu, ultravioletā starojuma fizioloģisko un terapeitisko iedarbību uz cilvēka organismu, indikācijām, kontrindikācijām, komplikācijām, ultravioletā starojuma iekārtu lietošanas iespējām, aparatūru, darba drošību un pirmo palīdzību ultravioletā starojuma izraisītu veselības traucējumu gadījumā. Šādas zināšanas apliecina medicīniskās izglītības dokuments, ārvalstīs iegūts attiecīgās izglītības vai profesionālās kvalifikācijas dokuments, kas Latvijā atzīts atbilstoši likumam "Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu", vai apliecība par apmācību programmas "Kosmētiskā iedeguma pakalpojumam noteiktās higiēnas prasības" (turpmāk – apliecība) apgūšanu (3. pielikums).

26. Apliecību izsniedz apmācīttiesīga institūcija, ja persona ir apguvusi sešu stundu apmācību programmu "Kosmētiskā iedeguma pakalpojumam noteiktās higiēnas prasības" (4. pielikums) un nokārtojusi zināšanu pārbaudi. Apliecības izsniedzējs apmācību programmas vispārīgās daļas tēmu apmācībā nodrošina sertificēta dermatologa vai sertificēta onkologa dalību.

27. Apliecība ir derīga piecus gadus no tās izsniegšanas dienas. Pēc apliecības derīguma termiņa beigām nepieciešams atkārtoti apgūt apmācību programmu un saņemt jaunu apliecību.

V. Noslēguma jautājumi

28. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2010. gada 7. septembra noteikumus Nr. 834 "Noteikumi par kosmētiskā iedeguma iegūšanas pakalpojuma higiēnas un nekaitīguma prasībām un šo prasību uzraudzīšanas kārtību" (Latvijas Vēstnesis, 2010, 144. nr.).

29. Noteikumi stājas spēkā 2019. gada 1. aprīlī.

Ministru prezidents Māris Kučinskis

Veselības ministre Anda Čakša

1. pielikums
Ministru kabineta
2019. gada 15. janvāra
noteikumiem Nr. 13

Patērētāja aptaujas anketa

Lūdzu, aplieciniet:

1. Esmu pilngadīgs/-a.

2. Neesmu grūtniece (siev.).

3. Neizmantošu ultravioletā starojuma iekārtas, ja pēc iepriekšējās sauļošanās saulē vai ultravioletā starojuma iekārtā nebūs pagājušas 48 stundas.

4. Atzīmējiet vienu no punktiem, kas attiecas uz Jums:

4.1. man nav un nav bijis ādas vēzis vai citas ādas slimības, kuru dēļ sauļošanās ir aizliegta, un esmu konsultējies/-usies ar ārstu par kosmētiskā iedeguma pakalpojuma saņemšanu;

4.2. man nav un nav bijis ādas vēzis vai citas ādas slimības, kuru dēļ sauļošanās ir aizliegta, un neesmu konsultējies/-usies ar ārstu par kosmētiskā iedeguma pakalpojuma saņemšanu;

4.3. man ir ādas problēmas, bet esmu konsultējies/-usies ar ārstu, kas ir atļāvis saņemt kosmētiskā iedeguma pakalpojumu;

4.4. man ir ādas problēmas, un neesmu konsultējies/-usies ar ārstu.

5. Man ir sniegta informācija par kosmētiskā iedeguma pakalpojumu un ar to saistītajiem riskiem veselībai.

6. Es apzinos riskus, kas potenciāli var rasties kosmētiskā iedeguma iegūšanas rezultātā – izmaiņas matu struktūrā un acu veselībā, priekšlaicīga ādas novecošanās, neatgriezeniskas ādas pigmentācijas izmaiņas, labdabīgie veidojumi, pirmsvēža un ādas vēža veidojumu attīstība ar visām izrietošām sekām, kuras var ietekmēt manu veselību un dzīvildzi.

7. Apņemos ievērot drošības prasības ultravioletā starojuma iekārtas izmantošanā, lai mazinātu iespējamos riskus veselībai (lietot aizsargbrilles, apsegt jutīgās ādas daļas, nepārsniegt noteikto sauļošanās ilgumu, konsultēties ar ārstu, ja pēc sauļošanās konstatēju ādas niezi, pietūkumu, izsitumus, izmaiņas ādas pigmentētajos veidojumos).

Veselības ministre Anda Čakša

2. pielikums
Ministru kabineta
2019. gada 15. janvāra
noteikumiem Nr. 13

Patērētājam sniedzamā informācija par ultravioletā starojuma radītajiem riskiem veselībai un kosmētiskā iedeguma pakalpojuma sniegšanas nosacījumi

1. Kosmētiskā iedeguma pakalpojumu sniedz tikai pilngadīgām personām.

2. Starptautiskais vēža pētniecības centrs ir atzinis ultravioletā starojuma iekārtas par I kategorijas kancerogēnu, kas nozīmē, ka ir pietiekami daudz pierādījumu, lai pamatotu cēloņsakarību starp ultravioletā starojuma un ļaundabīgā audzēja attīstību.

3. Pārmērīgi bieža un intensīva ultravioletā starojuma ietekme veicina ādas novecošanos un saslimšanu ar ādas vēzi. Ultravioletajam starojumam ir kumulatīvā iedarbība, saules un ultravioletā starojuma iekārtas radītais starojums organismā summējas un uzkrājas.

4. Ultravioletā starojuma iekārtas nedrīkst lietot:

4.1. personas ar pirmo ādas fototipu (ultravioletā starojuma ietekmē veidojas apsārtums, bet neveidojas iedegums);

4.2. personas, kurām bērnībā bijuši saules apdegumi;

4.3. personas ar lielu ādas pigmentēto veidojumu skaitu (kopējais skaits >100) vai iedzimtiem ādas veidojumiem, lielākiem par 1,5 cm;

4.4. personas, kuras novēro kādas no šādām pazīmēm attiecībā uz ādas veidojumu: veidojums kļuvis asimetrisks, nelīdzenām robežām, dažādu krāsu variācijas viena veidojuma ietvaros, progresīvas izmaiņas izmēros, virsmā (kreveles, zvīņas, asiņošana);

4.5. personas, kurām novēro ādas pigmentācijas izmaiņas – tumši vai gaiši plankumi jebkurā ķermeņa daļā;

4.6. personas, kurām saulei pakļautajās vietās (seja, ausis, kakls, dekoltē, apakšdelmi, apakšstilbi) ir pigmentācijas izmaiņas – tumši vai gaiši plankumi (saules plankumi), kā arī sārti plankumi ar vai bez virsmas sīkām zvīņām (saules keratozes);

4.7. personas, kurām ir medicīniska rakstura problēmas (kurām ir vai ir bijis ādas vēzis vai pirmsvēža ādas stāvokļi, kuras ir ārsta uzraudzībā tādu slimību dēļ, kas saistītas ar ādas fotojutību (jutību pret radiācijas enerģijas iedarbību), vai kuras lieto fotojutīgus medikamentus, personas pēc orgānu transplantācijas, personas ar iedzimtām ģenētiskām ādas slimībām, personas ar autoimūnām ādas slimībām);

4.8. personas, kuru asinsradiniekiem (tēvs, māte, brālis, māsa) bijuši ādas vēža gadījumi (jebkura ādas vēža forma);

4.9. personas, kurām ir ultravioletā starojuma izraisītas saistaudu slimības vai dermatoloģiskas slimības, kuru gaitu ultravioletais starojums var negatīvi iespaidot;

4.10. personas ar iedzimtām ģenētiskām ādas slimībām;

4.11. ja pēc iepriekšējās sauļošanās saulē vai ultravioletā starojuma iekārtā nav pagājušas 48 stundas;

4.12. ja ir grūtniecība.

5. Ultravioletā starojuma iekārtas nav ieteicams izmantot personām, vecākām par 40 gadiem, saistībā ar ievērojami augstāku ādas vēža attīstības risku.

6. Lai izvairītos no ultravioletā starojuma nelabvēlīgās ietekmes, izmantojot ultravioletā starojuma iekārtu, jāveic šādi drošības pasākumi:

6.1. vienmēr jālieto aizsargbrilles (kontaktlēcas vai saulesbrilles neaizvieto aizsargbrilles);

6.2. pirms sauļošanās jānoņem kosmētika. Bez saskaņošanas ar kosmētiskā iedeguma pakalpojuma sniedzēja nodarbināto personu nedrīkst lietot nekādus aizsargkrēmus vai iedegumu pastiprinošus produktus;

6.3. jāievēro kosmētiskā iedeguma pakalpojuma sniedzēja nodarbinātās personas ieteikumi, kas attiecas uz sauļošanās ilgumu vienā sauļošanās reizē (8–12 minūtes), intervālu starp sauļošanās reizēm un attālumu no lampām, par maksimālo pieļaujamo sauļošanās reižu skaitu gadā, nepārsniedzot personas minimālo eritēmas devu (MED);

6.4. jāapsedz jutīgās ādas daļas (piemēram, rētas, tetovējumi, kā arī ģenitālijas un krūšu gali), lai aizsargātu no ultravioletā starojuma iedarbības.

7. Nepieciešams konsultēties ar ārstu par iespējamiem ultravioletā starojuma radītiem veselības riskiem:

7.1. ja kosmētiskā iedeguma pakalpojumu saņem pirmo reizi mūžā vai pēc gadu ilga vai ilgāka pārtraukuma;

7.2. ja ir izteikta jutība vai alerģiskas reakcijas uz ultravioleto starojumu;

7.3. ja 48 stundu laikā pēc sauļošanās rodas ādas nieze, ir apdeguma sajūta, ādas pietūkums, ādas bojājumi, izsitumi vai arī tiek pamanītas izmaiņas pigmentētos veidojumos un citas neparastas ādas izmaiņas;

7.4. ja tiek lietotas jebkādas zāles;

7.5. ja ikdienā tiek veikts darbs ārpus telpām.

8. Ādas tipu raksturojums saskaņā ar Ficpatrika klasifikāciju:

8.1. I tips – ļoti gaiša āda, gaiši vai rudi mati, zilas acis, mēdz būt arī daudz vasaras raibumu. Saules apdegumi ir vienmēr, iedegums neveidojas nekad;

8.2. II tips – gaiša ādas krāsa. Bieži apdeg, veidojas viegls iedegums;

8.3. III tips – bēša (smilšu krāsas) ādas krāsa. Apdeg reti, iedegums veidojas vienmēr;

8.4. IV tips – gaiši brūna ādas krāsa. Apdeg minimāli, vienmēr labi iedeg;

8.5. V un VI tips – mēreni brūna un tumši brūna ādas krāsa. Nekad neapdeg, pigmentācija tikai pastiprinās.

Veselības ministre Anda Čakša

3. pielikums
Ministru kabineta
2019. gada 15. janvāra
noteikumiem Nr. 13

Apliecība par apmācību programmas "Kosmētiskā iedeguma pakalpojumam noteiktās higiēnas prasības" apgūšanu

Veselības ministre Anda Čakša

4. pielikums
Ministru kabineta
2019. gada 15. janvāra
noteikumiem Nr. 13

Apmācību programma "Kosmētiskā iedeguma pakalpojumam noteiktās higiēnas prasības"

Veselības ministre Anda Čakša