Ministru kabineta noteikumi Nr. 46

Rīgā 2019. gada 15. janvārī (prot. Nr. 2 58. §)

Valsts vienotā jurista profesionālās kvalifikācijas eksāmena kārtība

Izdoti saskaņā ar Augstskolu likuma
58. panta ceturto daļu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka:

1.1. valsts vienotā jurista profesionālās kvalifikācijas eksāmena (turpmāk – kvalifikācijas eksāmens) satura pamatvirzienus, kas izriet no profesijas standarta, kā arī kvalifikācijas eksāmena organizēšanas, norises, finansēšanas un vērtēšanas kārtību;

1.2. kvalifikācijas eksāmena komisijas (turpmāk – komisija) izveidošanas un darbības kārtību;

1.3. par kvalifikācijas eksāmenu atbildīgo institūciju.

2. Kvalifikācijas eksāmens ir profesionālās maģistra studiju programmas sastāvdaļa. Kvalifikācijas eksāmenu kārto jurista profesionālās kvalifikācijas iegūšanai.

3. Kvalifikācijas eksāmena apjoms ir četri kredītpunkti.

4. Kvalifikācijas eksāmenu kārto pēc maģistra darba aizstāvēšanas.

5. Par kvalifikācijas eksāmenu atbildīgā institūcija ir Tieslietu ministrija.

6. Tieslietu ministrija, noslēdzot deleģēšanas līgumu, deleģē Latvijas Universitātei elektroniskās vides uzturēšanu, kurā notiek kvalifikācijas eksāmens.

7. Augstskola, kas īsteno profesionālo maģistra studiju programmu jurista profesionālās kvalifikācijas iegūšanai (turpmāk – augstskola), akadēmiskā gada sākumā rakstveidā informē Tieslietu ministriju par akadēmiskā gada kalendāru.

8. Augstskola divas reizes gadā (trīs mēnešus pirms ziemas un vasaras sesijas) elektroniskajā vidē publicē informāciju par prognozējamo studējošo skaitu, kuri kārtos kvalifikācijas eksāmenu.

II. Komisijas sastāvs un darbības kārtība

9. Tieslietu ministrs ne retāk kā reizi gadā apstiprina komisiju 45 locekļu sastāvā. Komisijas sastāvā ietilpst augstskolu un šo noteikumu 12. punktā minēto institūciju pārstāvji. Komisijas locekli komisijas sastāvā drīkst iekļaut atkārtoti.

10. Darbam komisijā izvirza augstskolas pārstāvi, kurš ir ieguvis doktora grādu tiesību zinātnē un ir ievēlēts Akadēmiskā personāla reģistrā ietvertajā akadēmiskajā amatā vai ievēlēts Akadēmiskā personāla reģistrā ietvertajā akadēmiskajā amatā vismaz piecus gadus.

11. Augstskolas pēc tieslietu ministra uzaicinājuma dalībai komisijā izvirza tieslietu ministra noteiktu pārstāvju skaitu proporcionāli prognozējamam studējošo skaitam, kuri kārtos kvalifikācijas eksāmenu, bet ne mazāk kā vienu pārstāvi un informāciju par pārstāvjiem iesniedz apstiprināšanai tieslietu ministram.

12. Ģenerālprokuratūra un juridisko nozari pārstāvošās profesionālās organizācijas – Latvijas Zvērinātu advokātu padome, Latvijas Zvērinātu notāru padome, Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome, Latvijas Tiesnešu biedrība – pēc tieslietu ministra uzaicinājuma dalībai komisijā izvirza tieslietu ministra noteiktu komisijas pārstāvju skaitu proporcionāli minēto institūciju skaitam un informāciju par pārstāvjiem iesniedz apstiprināšanai tieslietu ministram. No katras institūcijas komisijā ir vienāds pārstāvju skaits.

13. Komisiju veido tā, lai tajā vienādā skaitā būtu pārstāvētas visas šo noteikumu 24. punktā minētās jomas, pēc iespējas ņemot vērā sadalījumu starp šo noteikumu 11. punktā minēto augstskolu un šo noteikumu 12. punktā minēto institūciju pārstāvjiem.

14. Komisijas locekļus uz pirmo sēdi sasauc tieslietu ministrs. Līdz brīdim, kamēr komisija ievēlē komisijas priekšsēdētāju un komisijas priekšsēdētāja vietnieku, komisijas sēdi vada tieslietu ministra pilnvarota persona.

15. Komisijas locekļi, atklāti balsojot, ar vienkāršu balsu vairākumu no sava vidus ievēlē komisijas priekšsēdētāju un komisijas priekšsēdētāja vietnieku. Komisijas priekšsēdētājs un komisijas priekšsēdētāja vietnieks nevar būt augstskolas pārstāvis, kā arī juridisko nozari pārstāvošās organizācijas pārstāvis, kurš piedalās studiju programmas īstenošanā augstskolā.

16. Komisijas darbu, kvalifikācijas eksāmena sagatavošanu un tā izvērtēšanu organizē komisijas priekšsēdētājs, bet viņa prombūtnes laikā – komisijas priekšsēdētāja vietnieks.

17. Komisijas sekretāra pienākumus pilda Tieslietu ministrijas norīkota persona. Komisijas sekretārs nav komisijas loceklis.

18. Komisija ir lemttiesīga, ja komisijas darbā un lēmumu pieņemšanā klātesošo locekļu skaits ir lielāks par pusi no komisijas sastāva.

19. Komisijas lēmumus pieņem ar vienkāršu balsu vairākumu, atklāti balsojot. Ja balsu skaits sadalās vienādi, izšķirošā ir komisijas priekšsēdētāja balss.

20. Komisijas darbību materiāltehniski nodrošina Tieslietu ministrija.

21. Komisijas darba telpas atrodas Rīgā, Tieslietu ministrijā.

III. Kvalifikācijas eksāmena organizēšanas kārtība

22. Kvalifikācijas eksāmenu Tieslietu ministrija organizē divas reizes gadā atbilstoši ziemas un vasaras sesijai augstskolās.

23. Komisija vismaz mēnesi pirms kvalifikācijas eksāmena norises dienas pieņem lēmumu par kvalifikācijas eksāmena kārtošanas datumu un laiku un publicē informāciju elektroniskajā vidē.

24. Kvalifikācijas eksāmenā pārbauda studējošā zināšanas un prasmes šādās jomās:

24.1. krimināltiesības un kriminālprocesa tiesības;

24.2. civiltiesības, civilprocesa tiesības un komerctiesības;

24.3. konstitucionālās tiesības, administratīvās tiesības un administratīvā procesa tiesības;

24.4. starptautiskās un Eiropas Savienības tiesības;

24.5. tiesību teorija, tiesību filozofija un Latvijas tiesību vēsture.

25. Kvalifikācijas eksāmenu organizē šādās daļās:

25.1. teorētiskā daļa, kurā rakstveidā sniedz izvērstas atbildes uz 15 jautājumiem (katrā šo noteikumu 24. punktā minētajā jomā ir trīs jautājumi);

25.2. praktiskā daļa, kurā rakstveidā risina piecus praktiskus uzdevumus (kāzusus) (katrā šo noteikumu 24. punktā minētajā jomā ir viens uzdevums (kāzuss)).

26. Komisijas priekšsēdētājs nodrošina kvalifikācijas eksāmena jautājumu un uzdevumu (kāzusu) sagatavošanu šo noteikumu 24. punktā minētajās jomās.

27. Kvalifikācijas eksāmena jautājumus un uzdevumus (kāzusus) komisija izstrādā komisijas priekšsēdētāja noteiktajā termiņā.

28. Visus iespējamos kvalifikācijas eksāmena jautājumus apstiprina komisijas sēdē. Lai nodrošinātu objektivitāti kvalifikācijas eksāmena jautājumu izstrādē un izvēlē, komisija izstrādā lielāku iespējamo kvalifikācijas eksāmena jautājumu skaitu, nekā tas paredzēts šo noteikumu 25.1. apakšpunktā.

29. Komisijas priekšsēdētājs nosaka saglabājamo un elektroniskajā vidē iekļaujamo kvalifikācijas eksāmena jautājumu skaitu katrā šo noteikumu 24. punktā minētajā jomā.

30. Konkrētus kvalifikācijas eksāmena jautājumus nosaka komisijas priekšsēdētājs, komisijas priekšsēdētāja vietnieks un nozares pārstāvji no Ģenerālprokuratūras un juridisko nozari pārstāvošajām profesionālajām organizācijām. Nosakot konkrētus kvalifikācijas eksāmena jautājumus, komisijas sēdē nepiedalās juridisko nozari pārstāvošo organizāciju pārstāvji, kuri piedalās studiju programmas īstenošanā augstskolās.

31. Studējošajam nav pieejami kvalifikācijas eksāmena jautājumi un uzdevumi (kāzusi).

32. Divas nedēļas pirms kvalifikācijas eksāmena kārtošanas komisija sagatavo avotu sarakstu, kas izmantojams kvalifikācijas eksāmena praktiskajā daļā (uzdevumu (kāzusu) risināšanā) un ir pieejams elektroniskajā vidē.

IV. Kvalifikācijas eksāmena norises un vērtēšanas kārtība

33. Studējošie kvalifikācijas eksāmenu kārto vienlaikus tiešsaistē, izmantojot elektronisko vidi. Piekļuves tiesības elektroniskās vides kvalifikācijas eksāmena sadaļai ir Tieslietu ministrijai, komisijas locekļiem un studējošajiem.

34. Šo noteikumu prasību izpildei augstskola nodrošina atbilstošu kvalifikācijas eksāmena norises darba vidi un aprīkojumu.

35. Studējošais kvalifikācijas eksāmenu drīkst kārtot vienu reizi sesijas laikā.

36. Ja, kārtojot kvalifikācijas eksāmena attiecīgās jomas daļu, elektroniskajā vidē rodas tehniskas problēmas, studējošais to drīkst kārtot atkārtoti komisijas noteiktajā dienā attiecīgās sesijas laikā.

37. Kvalifikācijas eksāmena laikā eksāmena telpā atrodas komisijas loceklis un augstskolas norīkoti novērotāji. Novērotājiem nav tiesību ietekmēt kvalifikācijas eksāmena norisi.

38. Studējošais, ierodoties uz kvalifikācijas eksāmenu, komisijas loceklim uzrāda personu apliecinošu dokumentu. Katram studējošajam piešķir identifikācijas numuru (kodu), ar kuru aizstāj studējošā personas datus.

39. Ja studējošais nokavē kvalifikācijas eksāmena sākumu, viņš ar komisijas locekļa atļauju drīkst kārtot kvalifikācijas eksāmenu. Kvalifikācijas eksāmena izpildes laiku nepagarina.

40. Kvalifikācijas eksāmena praktiskajā daļā studējošajam ir tiesības izmantot šādus līdzpaņemtos palīglīdzekļus (papīra formā) bez piezīmēm – normatīvos aktus, tiesu nolēmumus un juridisko literatūru. Kvalifikācijas eksāmena teorētiskajā daļā palīglīdzekļus izmantot aizliegts.

41. Elektroniskās vides kvalifikācijas eksāmena sadaļā elektroniskā formā ir pieejami kvalifikācijas eksāmena praktiskajā daļā (uzdevumu (kāzusu) risināšanā) izmantojamo avotu sarakstā norādītie normatīvie akti.

42. Kvalifikācijas eksāmena laikā studējošais var izmantot pierakstu lapu (melnrakstu), uz kuras norāda identifikācijas numuru (kodu) un fiksē kvalifikācijas eksāmena izpildes gaitas piezīmes. Kvalifikācijas eksāmena beigās studējošais pierakstu lapu (melnrakstu) nodod komisijas loceklim.

43. Ja studējošais kvalifikācijas eksāmena laikā izmanto neatļautus palīglīdzekļus vai citā veidā pārkāpj akadēmiskā godīguma principus, kvalifikācijas eksāmenu uzskata par nenokārtotu. Komisijas loceklis par konstatēto faktu izdara piezīmi elektroniskajā vidē.

44. Ja konstatē šo noteikumu 43. punktā minēto pārkāpumu, studējošais kvalifikācijas eksāmenu var kārtot atkārtoti ne ātrāk kā pēc gada, izlaižot nākamo kvalifikācijas eksāmena kārtošanas reizi.

45. Kvalifikācijas eksāmena teorētisko un praktisko daļu katrā no šo noteikumu 24. punktā minētajām jomām kārto vienā dienā. Atbilžu sagatavošanas laiks teorētiskajā daļā ir viena stunda, praktiskajā daļā – divas stundas.

46. Kvalifikācijas eksāmenu organizē ne ilgāk kā divu nedēļu garumā, nodrošinot, ka pārtraukums starp kvalifikācijas eksāmena daļām ir vismaz viena diena.

47. Ārkārtas gadījumā (veselības stāvokļa vai fizioloģisku iemeslu dēļ) komisijas loceklis var atļaut kvalifikācijas eksāmena norises laikā vienlaikus iziet no eksāmena telpas ne vairāk kā vienam studējošajam iepriekš norīkotas atbildīgās personas (novērotāja) pavadībā. Šādā gadījumā komisijas loceklis elektroniskajā vidē izdara piezīmi par prombūtnes faktu un laiku. Studējošā kvalifikācijas eksāmena izpildes laiku nepagarina.

48. Kvalifikācijas eksāmena vērtēšanas metodiku apstiprina komisija.

49. Kvalifikācijas eksāmena vērtēšana notiek anonīmi elektroniskajā vidē. Komisijas loceklis, ja nepieciešams, pievieno īsu vērtējuma pamatojumu.

50. Kvalifikācijas eksāmena teorētiskās daļas atbildes uz jautājumiem un praktiskās daļas uzdevumu (kāzusu) risinājumus vērtē kvalifikācijas eksāmena attiecīgās jomas komisijas loceklis.

51. Komisijas loceklis atbildes uz kvalifikācijas eksāmena teorētiskās daļas jautājumiem un praktiskās daļas uzdevumu (kāzusu) novērtē 10 ballu sistēmā saskaņā ar kvalifikācijas eksāmena vērtējumu aprakstu (pielikums).

52. Studējošā kvalifikācijas eksāmena darbu vai tā daļu nevērtē un kvalifikācijas eksāmenu uzskata par nenokārtotu, ja:

52.1. studējošais tajā ir norādījis vārdu, uzvārdu vai citus identificējošus datus;

52.2. tajā lasāmi cilvēka cieņu aizskaroši izteikumi;

52.3. elektroniskajā vidē ir izdarīta komisijas locekļa piezīme, ka studējošais izdarījis šo noteikumu 43. punktā minēto pārkāpumu.

53. Kvalifikācijas eksāmens ir nokārtots, ja katrā šo noteikumu 24. punktā minētās jomas teorētiskajā un praktiskajā daļā studējošais ir saņēmis sekmīgu vērtējumu.

V. Kvalifikācijas eksāmena rezultātu paziņošana un kvalifikācijas eksāmena apstrīdēšanas kārtība

54. Kvalifikācijas eksāmena rezultātus paziņo elektroniskajā vidē viena mēneša laikā no kvalifikācijas eksāmena pirmās daļas (jomas) kārtošanas dienas.

55. Mēneša laikā pēc lēmuma paziņošanas par kvalifikācijas eksāmena rezultātu studējošais kvalifikācijas eksāmena rezultātu un kvalifikācijas eksāmena procesu var apstrīdēt apelācijas komisijā. Komisijas priekšsēdētājs katrā apstrīdēšanas gadījumā apstiprina apelācijas komisiju triju locekļu sastāvā. Apelācijas komisijā neiekļauj kvalifikācijas eksāmena vērtētāju, kura vērtējums ir apstrīdēts.

56. Studējošais pamatotu iesniegumu par kvalifikācijas eksāmena apstrīdēšanu iesniedz komisijas priekšsēdētājam. Komisijas priekšsēdētājs iesniegumu nodod apelācijas komisijai.

57. Apelācijas komisija izskata studējošā iesniegumu, izvērtē kvalifikācijas eksāmenā piešķirto vērtējumu vai kvalifikācijas eksāmena procesa pārkāpumus un pieņem lēmumu Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Apelācijas komisijas lēmumu var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

VI. Kvalifikācijas eksāmena finansēšanas kārtība

58. Komisijas darbības materiāltehniskās nodrošināšanas izmaksas, kā arī elektroniskās vides pielāgošanas un uzturēšanas izmaksas sedz no valsts budžeta.

59. Komisijas metodiskās vadības, kvalifikācijas eksāmena jautājumu un uzdevumu (kāzusu) sagatavošanas, kvalifikācijas eksāmena novērošanas un vērtēšanas izmaksas, ciktāl tās saistītas ar augstskolas noteikto pārstāvju darba samaksu komisijā, sedz augstskola atbilstoši darba slodzei.

60. Komisijas metodiskās vadības, kvalifikācijas eksāmena jautājumu un uzdevumu (kāzusu) sagatavošanas, kvalifikācijas eksāmena novērošanas un vērtēšanas izmaksas, ciktāl tās saistītas ar šo noteikumu 12. punktā minēto institūciju noteikto pārstāvju darba samaksu komisijā, sedz attiecīgā institūcija.

VII. Noslēguma jautājumi

61. Noteikumus piemēro attiecībā uz studējošajiem, kuri studijas profesionālā maģistra studiju programmā uzsākuši ar 2019. gada rudens semestri.

62. Augstskolas profesionālās maģistra studiju programmas jurista kvalifikācijas iegūšanai pielāgo šo noteikumu prasībām un līdz 2019. gada 1. maijam iesniedz Akadēmiskās informācijas centrā iesniegumu izmaiņu veikšanai studiju virzienā.

Ministru prezidents Māris Kučinskis

Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs

Pielikums
Ministru kabineta
2019. gada 15. janvāra
noteikumiem Nr. 46

Kvalifikācijas eksāmena vērtējumu apraksts

Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs