Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Latvijas Republikas valdības memorands par Eiropas savienības Komisijas dokumentu 'Agenda 2000 - Eiropas Komisijas atzinums par Latvijas pieteikumu iestāties ES'. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 27.08.1997., Nr. 212 (927) https://vestnesis.lv/ta/id/30437

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Finansu ministrijas informācija

Organizāciju saraksts, kurām Finansu ministrija ir izsniegusi atļaujas 1997.gadā saņemt ziedojumus, ziedotājiem saņemot uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaides saskaņā ar likuma "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" 20.pantu

Vēl šajā numurā

27.08.1997., Nr. 212 (927)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

valsts dokumenti

Latvijas Republikas valdības memorands par Eiropas savienības Komisijas dokumentu

'Agenda 2000 — Eiropas Komisijas atzinums

par Latvijas pieteikumu iestāties ES'

Eiropas attīstība pēdējo gadu laikā nepārprotami liecina par tās spēju atteikties no ģeopolitiskā domāšanas veida, kas šī gadsimta otrajā pusē radīja vēl nepieredzētu Eiropas sadalījumu divās ideoloģiski un politiski vienu otru izslēdzošās valstu grupās. Bipolārais pasaules dalījums ir likvidēts. Vardarbīgi padomju ietekmes sfērā iekļautās Centrālās un Austrumeiropas valstis ir atguvušas neatkarību un ir izvēlējušas demokrātijas, pašu gribas noteiktas sadarbības un integrācijas globālajās un Eiropas struktūrās attīstības ceļu. Rietumu demokrātiju sadarbības svarīgākās organizācijas — Eiropas savienība (ES), Ziemeļatlantijas līguma organizācija (NATO) un Pasaules tirdzniecības organizācija (PTO) ir paudušas gatavību uzņemt jaunas dalībvalstis, kam būs izšķiroša nozīme stabilitātes, demokrātijas un ekonomiskās labklājības zonas paplašināšanai Eiropā.

1. Latvijas Eiropas politika

Latvijas valdības realizēto demokrātisko un ekonomisko reformu process ar mērķi izveidot modernu, demokrātisku, drošu, ekonomiski spēcīgu un Eiropas struktūrās integrētu valsti, ir vērtējams kā vienotas un nedalītas Eiropas integrācijas sastāvdaļa. Integrācija Eiropas savienībā ir bijis viens no Latvijas valdības ārpolitikas stratēģiskajiem mērķiem jau kopš valsts neatkarības atjaunošanas 1990./91.gadā.

1995.gadā Latvijas valdības izstrādātā un Saeimā akceptētā Latvijas Republikas Ārpolitikas koncepcija nosaka, ka iestāšanās ES ir būtiska latviešu tautas izdzīvošanas un Latvijas valsts saglabāšanas iespēja. Iekļaušanās ES ekonomiskajā sistēmā veicinās Latvijas saimniecības, zinātnes, izglītības un kultūras straujāku attīstību. Ārpolitikas koncepcija nosaka, ka Latvijas Republikas stratēģiskais galamērķis ir iestāšanās Eiropas savienībā.

1992.gada 11.maijā starp Latvijas Republiku (LR) un Eiropas Ekonomisko kopienu (EEK) tika noslēgts Līgums par tirdzniecību un komerciālo un ekonomisko sadarbību.

1993.gada 5.maijā abas puses noslēdza līgumu par attiecībām zvejniecībā.

Pašreizējo Latvijas — Eiropas kopienas līgumtiesisko pamatu veido 1994.gada 18.jūlijā noslēgtais Līgums par brīvo tirdzniecību un ar tirdzniecību saistītajiem jautājumiem.

1995.gada 12.jūnijā starp Latviju un Eiropas kopienām tika noslēgts Eiropas līgums par asociācijas izveidošanu, kas veidos abu pušu attiecību līgumtiesisko pamatu. Līgums stāsies spēkā pēc tam, kad to būs ratificējušas visas ES dalībvalstis. Ratifikācija Latvijā ir jau veikta.

Apņēmību kļūt par ES dalībvalsti Latvija atkārtoti uzsvēra 1995. gada 14.oktobrī, kad visas Saeimā pārstāvētās politiskās partijas pievienojās Valsts prezidenta paziņojumam par Latvijas integrācijas ES politiku.1995. gada 27.oktobrī tika iesniegts Latvijas pieteikums dalībai ES.

1996.gada decembrī Latvijas valdība pieņēma Latvijas integrācijas ES Nacionālo programmu, kura nosaka valsts integrācijas procesa ES stratēģiju. Šī gada septembrī tā tiks atjaunota, ņemot vērā arī ES Komisijas viedoklī paustās rekomendācijas, kā arī tiks apstiprināts likumdošanas saskaņošanas kalendārais grafiks.

Latvijas parlaments (Saeima), šī gada 7. augustā apstiprinot jauno Latvijas valdību un tās “Deklarāciju par Ministru kabineta iecerēto darbību”, ir vēlreiz paudis atbalstu integrācijai ES kā vienai no galvenajām valdības darba prioritātēm.

2. Eiropas savienības paplašināšanās

Ievērojot iepriekš teikto, Latvijas valdība pozitīvi vērtē Eiropas Komisijas (EK) dokumentā Darba kārtība 2000 (Agenda 2000) paustās rekomendācijas Eiropas savienības padomei par ES iestāšanās sarunu uzsākšanu un pirmsiestāšanās stratēģijas kandidātvalstīm pastiprināšanu. Priekšlikums sākt iestāšanās sarunas ar Centrālās un Austrumeiropas asociētajām valstīm, tai skaitā ar Igauniju, liecina, ka Baltijas valstis tiek uztvertas par vienotās Eiropas pilnvērtīgiem subjektiem, kas īsā laika posmā ir spējīgas veikt integrācijai ES nepieciešamās reformas.

Latvijas valdība vēlas uzsvērt tās Eiropas līgumā ietverto domu, ka eksistē nepieciešamība pēc Baltijas valstu savstarpējas reģionālas sadarbības, jo ciešākai integrācijai starp ES un Baltijas valstīm, savstarpējai integrācijai starp Baltijas valstīm un arī integrācijai plašākā reģionālā kontekstā ir jābūt paralēliem procesiem.

Latvijas valdība ar gandarījumu konstatē, ka dokumentā Darba kārtība 2000 piedāvātais ES paplašināšanās modelis ir process, kurš neizslēdz nevienu kandidātvalsti neatkarīgi no laika, kad tiks uzsāktas iestāšanās sarunas. Komisija uzsver, ka tās piedāvātās pastiprinātās pirms–iestāšanās stratēģijas divu galveno elementu — iestāšanās partnerattiecību (the Accession Partnership) un noteiktu Kopienas programmu un procedūru attiecināšana uz kandidātvalstīm, mērķis ir sagatavot Centrālās un Austrumeiropas valstis dalībai ES neatkarīgi no to specifiskās situācijas un laika, kad tās iestāsies ES.

Tajā pašā laikā Latvijas valdība uzskata, ka ES paplašināšanās procesā ir jāievēro tā politiskie aspekti. Vienlaicīga iestāšanās sarunu uzsākšana ar visām kandidātvalstīm ir vienīgais politiski pareizais risinājums. Komisijas viedoklī sniegtā analīze liecina, ka kandidātvalstu starpā nav tik būtisku atšķirību, kas ļautu precīzi noteikt, kura valsts atbilst un kura nē Kopenhāgenas ES Padomē izvirzītajiem kritērijiem. Kandidātvalstis ir ieguldījušas ievērojamu darbu šo kritēriju izpildē. Vienlaicīga iestāšanās sarunu uzsākšana ar visām kandidātvalstīm vairos šo valstu ekonomisko un sociālo stabilitāti un dos papildus impulsu integrācijai Eiropas savienībā nepieciešamo papildus reformu veikšanā. Valdība neuzskata, ka visas kandidātvalstis savu mērķi — dalību ES sasniegs vienlaicīgi. Valstu diferenciācijai ir jānotiek, taču tai jāpamatojas uz iestāšanās sarunu norises gaitu un reformu procesa progresu katrā no kandidātvalstīm.

Valdība pieliks visas pūles, lai šī gada decembra Eiropas savienības padome Luksemburgā uzaicinātu Latviju sākt sarunas par iestāšanos ES.

Latvijas valdība kā ļoti pozitīvu vērtē Komisijas priekšlikumu paplašināšanās procesā galveno uzmanību veltīt kandidātvalstu institūciju un administrācijas spēju palielināšanai un šajās valstīs esošo uzņēmumu atbilstības Kopienas noteiktajiem vides, darba apstākļu, transporta u.c. standartu ieviešanai. Tas nozīmē EK investīciju pieaugumu vides projektu realizācijai, transporta infrastruktūru attīstībai un industrijas pārstrukturēšanai.

Latvijas valdība apsveic Komisijas pausto gatavību regulāri sekot visu kandidātvalstu sagatavošanās dalībai ES progresam un, sākot ar 1998.gadu, iesniegt Eiropas savienības padomei ziņojumu par katru no kandidātvalstīm.

Latvijas valdība pilnībā pievienojas Komisijas paustajam viedoklim, ka nākamā ES paplašināšanās atšķirsies no visām iepriekšējām ar to, ka visām kandidātvalstīm pastiprinātās pirms–iestāšanās stratēģijas ietvaros ir jārada to individuālās iestāšanās stratēģijas, kas būtu balstītas uz pastiprinātu administratīvo un finansiālo palīdzību, izvairoties no nepieciešamības ieviest garus pārejas posmus dalībai ES.

3. Latvijas atbilstība

Kopenhāgenas Eiropas savienības padomē

izvirzītajiem kritērijiem

Eiropas Komisijas sagatavoto ziņojumu par attīstību valstī un tās gatavību uzņemties pilntiesīgas ES dalībvalsts saistības Latvijas valdība uztver kā kopumā pozitīvu un lielākoties objektīvu vērtējumu, kuram ir stratēģiska nozīme Latvijas tālākajā integrācijas ES procesā.

Vienlaicīgi valdība vēlas atzīmēt, ka Komisijas sagatavotajā viedoklī par Latviju ir vērojamas neprecizitātes, faktu kļūdas un neviennozīmīgs vērtējums. Latvijas valdība ir veikusi Komisijas viedokļa detalizētu analīzi, ar kuras rezultātiem Komisija šī mēneša laikā tiks iepazīstināta.

3.1. Atbilstība politiskajiem kritērijiem

LR valdība augsti vērtē Komisijas slēdzienu par politiskās situācijas Latvijā atbilstību Kopenhāgenā izvirzītajiem politiskajiem kritērijiem: demokrātiju nodrošinošo institūciju stabilitāte, likuma vara, cilvēktiesību un minoritāšu tiesību ievērošana un aizsardzība. 1993. un 1995. gadā notikušās vēlēšanas ir raksturotas kā brīvas un taisnīgas, kuru rezultātā ir izveidojušās koalīcijas valdības ar darbojošos opozīciju. LR valdība uzsver, ka mūsu valsts gadījumā pozitīvajam atzinumam par demokrātijas attīstību ir īpaši būtiska nozīme, ņemot vērā vēlo valstiskās neatkarības atgūšanu salīdzinot ar citām Centrālās un Austrumeiropas valstīm.

3.2. Atbilstība ekonomiskajiem kritērijiem

Izvērtējot valsts ekonomiskās situācijas atbilstību Kopenhāgenas kritērijiem — funkcionējoša tirgus ekonomika un spēja saglabāt konkurētspēju ES Vienotajā tirgū —, LR valdība vēlas uzsvērt, ka jāņem vērā tempi, cik ātri Latvija no plānveida ekonomikas ir radījusi apstākļus tirgus ekonomikas funkcionēšanai un atbilstošās likumdošanas bāzes izveidošanai. Par Latvijas ekonomikas konkurētspējas nostiprināšanos liecina tādas pozitīvas tendences kā stabils eksporta un tiešo ārvalstu investīciju pieaugums. LR valdība pauž apmierinātību par Komisijas slēdzienā atzinīgi novērtēto Latvijas ekonomisko attīstību, 1996.gadā panākto pozitīvo ekonomisko pieaugumu, veiksmīgi īstenoto stingro fiskālo politiku, zemo ārējā parāda līmeni, kā arī sekmīgo tirdzniecības un cenu liberalizāciju.

3.3. Spēja uzņemties ES dalībvalsts pienākumus

(atbilstība acquis )

Attiecībā uz Latvijas spēju uzņemties ES dalībvalsts pienākumus, tai skaitā valsts gatavību pievienoties politiskai, ekonomiskai un monetārai savienībai, LR valdība uzsver, ka Komisija ir augsti novērtējusi LR–ES Brīvās tirdzniecības līgumu precīzo saistību izpildi Latvijā, kā arī līgumā paredzēto normu ieviešanu atbilstoši sākotnčjam kalendāram. Kopš šī līguma noslēgšanas Komisija nav konstatējusi nopietnas divpusējas problēmas. LR valdība apveic viedoklī atzīmēto progresu ar Vienotā tirgus likumdošanu saistīto aktu saskaņošanā, īpaši izceļot banku sektoru, rūpnieciskā īpašuma tiesības, standartu salīdzināšanu un atbilstības izvērtēšanu, kā arī tirdzniecības likumdošanu.

Latvijas valdība pauž savu gandarījumu par Komisijas konstatēto Latvijas gatavību pildīt kopējās ārējās un drošības politikas saistības.

LR valdība ir apmierināta ar Komisijas viedoklī konstatēto progresu Latvijas Republikas – Krievijas Federācijas attiecību veidošanā. Tā pamatā ir bijusi valdības īstenotā ārpolitika, kuras viena no prioritātčm ir labu kaimiņattiecību veidošana ar Krieviju.

4. Latvijas valdības

praktiskā rīcība tuvākajam laikam,

pamatojoties uz Komisijas viedoklī par Latviju

pausto reformu procesa novērtējumu

Latvijas valdība uzsver, ka homogēnas sabiedrības pastāvēšana ir priekšnoteikums demokrātiskas, stabilas un drošas valsts eksistencei. Šī mērķa sasniegšanu būtiski veicinošs faktors ir Latvijas atbilstības Kopenhāgenas ES Padomes noteiktajiem kritērijiem nodrošināšana.

Katrs indivīds un sabiedrība kopumā ir vērtības, kurām integrācijas procesā ir pievēršama lielākā uzmanība. Integrācijas veiksmīguma priekšnoteikums ir sabiedrības informētība un atbalsts. Tikai jūtot integrācijas praktiskos rezultātus ikdienā, sabiedrība būs gatava ne tikai pasīvi atbalstīt integrācijas procesu, bet arī aktīvi iesaitīties valsts reformās, radot ES vērtību nostiprināšanos, kas būs garants sabiedrības stabilitātei un demokrātijas padziļināšanai.

Kā konstruktīvu, uz sadarbību vērstu atbildi Komisijas viedoklim Latvijas valdība ir izstrādājusi rīcības plānu `Latvijas integrācijas Eiropas savienībā intensificēšanai, kas izriet no Eiropas Komisijas dokumenta `Agenda 2000' — Eiropas Komisijas atzinums par Latvijas pieteikumu iestāties ES', kurā izvirzītie uzdevumi ir atspoguļoti arī jaunajā valdības deklarācijā, kas sevī ietver tuvākajā laikā izpildāmus pasākumus un kurā ņemtas vērā Eiropas Komisijas viedoklī sniegtās rekomendācijas. Plāns nosaka valsts institūciju pastiprinātas rīcības integrācijai ES elementus, kuru izpildē vidējā laika posmā ir iesaistītas visas valdības institūcijas.

4.1. Uzdevumi

Kopenhāgenas Eiropas savienības padomē

izvirzīto politisko kritēriju sasniegšanai

Latvijas valdība uzskata, ka naturalizācijas procesa pilnveidošana ir homogēnas sabiedrības izveidošanas priekšnoteikums. Valdība ir konceptuāli akceptējusi priekšlikumu diferencēt naturalizācijas nodevu. Valdība apņemas veikt nopietnu analīzi lai konstatētu cēloņus, kas kavē to cilvēku naturalizāciju, kuriem uz to ir tiesības. Tiek veikta un tiks turpināta ierobežojumu izvērtēšana uz noteiktiem nodarbošanās veidiem.

Likumības un tiesu varas nostiprināšana ir priekšnoteikums iedzīvotājiem drošas valsts izveidošanā. Izstrādājot un 1997.gada jūnijā Komisijai iesniedzot Latvijas stratēģiju integrācijas ES sadarbības 3.pilārā (iekšlietas un tieslietas), Latvijas valdība nepārprotami uzsvēra, ka šai jomai valdības politikā ir ierādīta īpaši prioritāra vieta. Stratēģijas ietvaros valdība turpinās pievērst pastiprinātu uzmanību valsts austrumu robežas kā potenciālās ES austrumu robežas sakārtošanai.

Kā nozīmīga joma valsts reformās un integrācijā ir mazāk aizstāvētās sabiedrības daļas tiesību un iespēju uzlabošana. Ieslodzīto apstākļu uzlabošanā jau notiek aktīvas pārmaiņas gan veicot cietumu rekonstrukcijas, iekārtojot sporta un atveseļošanās kompleksus, gan labojot Soda izpildes kodeksu kā rezultātā jau divus gadus ir ieviesta soda izciešanas progresīvā izpilde. 1997. gada jūlijā Saeimā iesniegta `Eiropas Konvencija par spīdzināšanu un necilvēciskas vai pazemojošas rīcības vai soda novēršanu' ar tās papildu protokoliem nr. 1 un nr. 2. Konvencijas ratifikācija paredzama līdz 1997. gada beigām.

Ņemot vērā Latvijas un ES savstarpējās informētības un sakaru veicināšānas nozīmi, īpaša vērība ir veltāma aktīvai dalībai Kopienas programmās izglītības un jaunatnes jomās. Tomēr šī dalība ir saistīta ne tikai ar vēlmi piedalīties, bet arī ar noteiktām finansiālām saistībām. Tādējādi Latvija pakāpeniski, atbilstoši budžeta iespējām, aktīvi piedalīsies Kopienas jaunatnes programmās: tādās kā Socrates, Youth for Europe, Safe, SME, Tempus, Leonardo un Life .

4.2. Uzdevumi

Kopenhāgenas Eiropas savienības padomē

izvirzīto ekonomisko kritēriju sasniegšanai

Vērtējot valsts ekonomiku, ir atzīstams, ka realizētā ekonomiskā politika nodrošina pastāvīgu pieaugumu. Lai veicinātu turpmāku labvēlīgu ekonomisko attīstību, Latvijas valdība ir apņēmusies pabeigt uzņēmumu un zemes privatizācijas programmu, kā arī nodrošināt efektīva banku sektora darbību, stiprināt īpašuma tiesības, liberalizēt tirdzniecību, kā arī efektivizēt kopbudžeta izdevumus turpināt jau sasniegto attīstību nodokļu administrācijas jomā.

Lai sekmētu tautsaimniecības sekmīgu attīstību, Latvijas valdība veicinās konkurenci, nodrošinot labvēlīgu vidi visu veidu uzņēmējdarbībai, pilnveidojot uzņēmējdarbību regulējošo normatīvo bāzi. Lai pilnveidotu rūpniecības attīstību, tiek strādāts pie pastiprinātas investīciju piesaistes ražošanā, nodrošinot atbilstošu informatīvo bāzi un izplatīšanas sistēmu pilnveidošanu, veidojot pilnīgāku līgumisko bāzi ārvalstu investīciju piesaistīšanā un starptautiskās ekonomiskās sadarbības paplašināšanā.]

Ar Eiropas komisijas atbalstu tiek izstrādāta ekonomiskās attīstības stratēģija, kas ietvers valsts institūciju koordinētu pasākumu kopumu ekonomiskās izaugsmes aktivizācijai.

Īpaša nozīme tiek veltīta investīciju piesaistei. Latvijā pēdējā gada laikā ir veikti dažādi pasākumi ar mērķi piesaistīt ārvalstu investīcijas, t.sk. ārvalstu investīcijām ir atcelti visi ierobežojumi.Īstenotās politikas rezultātā uzkrātās ārvalstu investīcijas uz 1996. gada beigām sasniedza 613 miljonu ekiju. Valdība arī plāno Latvijas pievienošanos OECD Daudzpusējam investīciju līgumam (MAI), kas būs nozīmīgs solis ārvalstu investīciju piesaistei.

Ārējās tirdzniecības bilancē iezīmējas pozitīvas attīstības tendences par ko liecina pieaugošais tehnoloģisko iekārtu īpatsvars preču importā, kā arī stabilie eksporta pieauguma tempi, kas šā gada pirmajos piecos mēnešos apsteidza importa pieauguma tempus par 4,2 procentu punktiem.

Tirdzniecībā ar Eiropas savienību Latvija realizē liberālu ārējās tirdzniecības politiku, tai skaitā arī attiecībā uz lauksaimniecības precēm. Latvija ir gatava arī turpmāk liberalizēt tirdzniecību ar lauksaimniecības precēm.

Latvijas apņēmība saskaņot savu ekonomisko politiku ar ES dalībvalsts statusa prasībām skaidri izpaužas arī Latvijas fiskālajos un monetārajos rādītājos, kur Latvija ir tuvu Eiropas vienotās valūtas ieviešanas kritērijiem. Latvija jau tagad izpilda Māstrihtas līguma prasības par budžeta deficītu un valsts parādu. Latvija tuvojas arī inflācijas kritērija izpildei. Ir paredzēts, ka inflācija 1997. gadā būs zemāka par 10 procentiem, kā arī valsts vērtspapīru procentu likmes kritērija izpildei, kur pašlaik 2 gadu valsts iekšējā aizņēmuma parādzīmju diskonta likme svārstās ap 9 procentiem.

1997. gada 1. jūlijā stājās spēkā jaunais Muitas likums, kas ir izstrādāts atbilstoši ES prasībām. Lai veiktu muitas administrācijas modernizāciju, tuvāko mēnešu laikā tiek plānots pievienoties “Vienotā administratīvā dokumenta konvencijai”, ieviest muitas procedūru finansu garantiju sistēmu un ieviest ES muitas likumdošanas normas par muitas maksājumu atlikšanu .

Ņemot vērā Komisijas viedoklī izteikto vērtējumu par vides situāciju Latvijā, valdība plāno veikt juridisko atšķirību analīzi starp ES un Latvijas likumdošanu, izstrādāt paātrinātu rīcības plānu vides aizsardzības likumdošanas saskaņošanai un novērtēt izmaksas atbilstības panākšanai ar ES likumdošanu, kā arī, vadoties no šī plāna, palielināt valsts investīciju apjomu vides aizsardzības jomā.

4.3. Uzdevumi

spēju uzņemties ES dalībvalsts pienākumus

sasniegšanai

Sevišķa uzmanība tiks veltīta valsts pārvaldes aparāta darbības uzlabošanai un valsts pārvaldes darbinieku kvalifikācijas celšanai. Valdība sadarbībā ar PHARE programmas projektu `Latvijas Eiropas integrācijas programma', kā arī ņemot vērā ES Komisijas rekomendācijas, plāno tuvākajā laikā veikt integrācijas procesa vadības un koordinācijas uzlabošanu, kas sekmēs ātrāku ES likumdošanas normu iestrādi Latvijas normatīvajos aktos, bet tas savukārt Latvijai ļaus ātrāk uzņemties dalības ES saistības (acquis) .

Latvijas valdība uzsver, ka integrācija ES ir viena no tās darbības galvenajām prioritātēm, kas ir priekšnoteikums demokrātiskas, modernas, ekonomiski spēcīgas un drošas valsts izveidošanai. Saskaņā ar valdības deklarāciju pastiprināta uzmanība tiks pievērsta ar integrāciju Eiropas savienībā saistīto valsts iekšējo reformu īstenošanai. Valdība turpinās intensificēt sadarbību ar ES dalībvalstu valdībām un ES institūcijām.

Memoranda teksts angļu valodā vēl tiek literāri kārtots, —

tā publikācija paredzama “Latvijas Vēstneša” nākamajā numurā

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!