MĒS VISI BALTIJĀ

Lietuvas Republikā

Atzīmēta pirmā pretpadomju mītiņa

desmitgade

Sestdien, 23. augustā, Viļņā pie Adama Mickeviča pieminekļa tika atzīmēta pirmā pretpadomju mītiņa desmitgade. 1987. gada 23. augustā pirmo reizi atklātībā pieminēts Molotova–Ribentropa pakts un tā slepenie protokoli.

Uz šo mītiņu bija sapulcējies apmēram tikpat cilvēku, cik pirms desmit gadiem, lielākā daļa no tiem — gados vecāki ļaudis. Ar klusuma brīdi godināja tos, kas gājuši bojā vai cietuši par Lietuvas brīvību. Viens no mītiņa rīkotājiem — Lietuvas brīvības līgas līderis A. Terļecks — nožēloja, ka daudzi no pirms desmit gadiem notikušā mītiņa dalībniekiem tā arī nesagaidīja savu sapņu piepildīšanos — redzēt patiešām demokrātisku, plaukstošu Lietuvu. Citi runātāji vairāk runāja par šodienas situāciju un problēmām, nekā par to, kas noticis pirms desmit gadiem. Viens no viņiem — Petrs Cidziks — savu runu sāka ar sveicienu bijušās valsts drošības komitejas darbiniekiem un paskaidrojumu, ka lietuvieši šodien jau ir drošāki, bet turpināja ar dusmām par to, ka bijušajiem politieslodzītajiem un izsūtītajiem valsts maksā tikai 100–200 “nolaizītu” litu.

Vītautu Šustausku publika pārtrauca ar saucieniem un svilpieniem, citus sveica ar aplausiem. Ar sajūsmu klātesošie sagaidīja arī Lietuvas Seima priekšsēdētāju Vītautu Landsberģi, diemžēl viņiem tā arī neizdevās sagaidīt V. Landsberģa runu. Seima priekšsēdētājs no mītiņa aizgāja, pat neapsveicis tā dalībniekus.

Jau iepriekš bija izziņots, ka mītiņa beigās runās prezidenta amata kandidāti un atbildēs uz visiem klātesošo jautājumiem. Šo iespēju izmantoja tikai trīs prezidenta kandidāti — Seima loceklis Kazis Bobelis, Republikāņu partijas līderis Kazimirs Petraitis un Reformu partijas vadonis Aļģirds Pilvelis.

Kinozvaigznes jaunais arods

Lietuviešu aktrise Ingeborga Dapkūnaite šonedēļ piedalās starptautiskajā kinofestivālā “Baltijas pērle”, žūrijas sastāvā vērtējot konkursa darbus. Pirms Rīgas Ingeborga viesojās Maskavā, bet viņas pastāvīgā mājvieta jau ilgāku laiku ir Londona. Tomēr starptautiskajā apritē pazīstamā kinozvaigze nav aizmirsusi ne Lietuvu, ne lietuviešu valodu. Pēdējā gadā līdztekus aktrises darbam Ingeborga Dapkūnaite uzsākusi arī pedagoģisko darbību. Par to— viņa pati:

— Londonas drāmas akadēmijā mācu jauniem cilvēkiem aktiera meistarību. Pat neticēju, ka tas būs tik interesanti — vērot, kā jaunieši sevi veido, un pašai līdzdarboties šajā procesā. Mācību iestādes vadība ir apmierināta ar to, ko daru. Kas tā ir par skolu? Ļoti dārga, studenti paši maksā par mācībām, tiesa, ir arī atbalsta stipendijas. Salīdzinu ar to laiku Lietuvā, kad pati mācījos,— konservatorijā starp pasniedzējiem un studentiem pastāvēja distance, mēs bijām viscaur no viņiem atkarīgi. Londonā attiecības ir demokrātiskākas, biedriskākas.

Pēc Ņikitas Mihalkova filmas “Saules nogurdinātie” mana sadarbība ar krievu kino ir apsīkusi, žēl. Turpinu filmēties dažos televīzijas seriālos, bet mans jaunākais tēls ir Breda Pita personāža sieva kinolentē “Septiņi mēneši Tibetā”. Loma nav gluži galvenā, bet es ticu, ka filma būs bezgala interesanta — tās pirmizrāde dažādās valstīs paredzēta oktobrī. Filmas režisors ir franču kinomeistars Žans Žaks Ano.

Londonā man atkal un atkal jāatbild uz jautājumu: “Bet kur ir tāda Lietuva?” Jāstāsta, pat nedrīkstu par šādu jautājumu dusmoties, tā ir mana darba daļa. Jo man ir Lietuvas pase un lietuviešu māte.

Lits joprojām būs saistīts ar ASV dolāru

Pagājušajā nedēļā Lietuvas presē parādījās apgalvojumi, ka no 30. augusta lits vairs nebūs saistīts ar ASV dolāru, bet tiks “piesiets” pie valūtu groziņa. Lietuvas bankas politikas departamenta direktora vietnieks Vaidevutis Ģeralavičs nosauca tādus apgalvojumus par preses pīli. Lietuvas Banka pat neapspriež iespēju tuvākajā laikā “atsiet” litu no dolāra. Šādas nepamatotas informācijas rašanos var izskaidrot ar radošu, bet būtībā nepareizu Lietuvas Bankas Naudas politikas programmas interpretāciju. Kā norādīja V. Ģeralavičs, Lita uzticamības likumā izdarīti grozījumi un tie paredz lita saistību ar pamatvalūtu, bet valūtu un kursu izvēlas valdība kopā ar Lietuvas Banku. Taču šādas iespējas iekļaušana likumā vēl nenozīmē, ka tā arī tiks izdarīts.

Lietuvas tirgū baumas par lita “atsiešanu” no dolāra uzņēma mierīgi, arī banku noguldītāji nemetās mainīt litus uz dolāriem, Viļņas bankas valdes priekšsēdētāja vietnieks Ģintauts Barika teica, ka pēc minētā paziņojuma bankā nekādu pārmaiņu nebija. Visvairāk uztraukušies investētāji no ārzemēm un Lietuvā strādājoši ārzemju uzņēmēji. Valsts vērtspapīru tirgus eksperti konstatējuši, ka pēc minētā paziņojuma pārraidīšanas “Reuter” aģentūrā Lietuvas tirgu atstājuši vairāki ārvalstu kapitāla ieguldītāji, bet citi ārzemnieki Lietuvas Bankai pieprasīja pierādījumus, ka 30.augustā nekas nenotiks.

V.Ģeralavičs uzskata, ka ekonomiskie iemesli baumām par lita “atsiešanu” no dolāra varētu būt Lietuvas eksportētaju neapmierinātība ar ļoti “novajējušo” Vācijas marku. Lita piesaistīšana markai atvieglotu nelielas Lietuvas uzņēmēju daļas dzīvi. Neviens taču nerunāja par lita “atsiešanu” no dolāra tad, kad marka bija salīdzinoši stipra. Dīvaini, ka notikumi pasaules tirgū tiek saistīti ar Lietuvas Bankas darbību, un nez kāpēc tiek domāts, ka centrālā banka ir spējīga atrisināt šādas problēmas.

V.Ģeralavičs apgalvoja, ka Lietuvas Banka balstās uz Naudas politikas programmā paredzēto stratēģiju un sekmīgi īsteno to, kas paredzēts pirmajā tās posmā. 28.augustā notiks pirmā komercbanku noguldījumu izsole, tiek gatavoti lombarda darījumu (bankas aizņemas naudu uz neilgu laiku no centrālās bankas, ieķīlājot vērtspapīrus) noteikumi, kā arī jauns likums par kredīta iestādēm.

Bet lita un dolāra attiecības vismaz līdz 1999.gadam paliks nemainīga — 4:1.

Igaunijas

Republikå

Kad saduras uzņēmēju

un dabas draugu intereses

Jau ilgāku laiku Igaunijas presē turpinās diskusija par un pret celtniecības darbiem Igaunijas svētvietā — Pihajerves ezera krastā (Pūha — svēts, järv — ezers). Pēc Igaunijas biznesa avīzes “Äripäev” publikācijas datiem, pērn jūlijā Hanzabankas padomes priekšsēdētājs Hanness Tamjervs, “Baltikas” valdes priekšsēdētājs Mēlis Milders un “Alexela” valdes priekšsēdētājs Juhans Kolks iegādājās 8,5 ha lielu nekustamo īpašumu Svētezera krastā par 330 000 kronu, tolaik bez celtniecības tiesībām. Bet tagad, pēc Pihajerves pagasta domes priekšsēdētāja Jiri Korka vārdiem, saskaņā ar likumu varot arī ezera krastā būvēt, jo ir nopirkts bijušais īpašums. Sākumā uzņēmēji bija iecerējuši uzcelt astoņas ēkas, bet beigās ir vienojušies par divām mājām, jo, pēc Korka vārdiem, vasarnīcu kooperatīvu šeit būvēt nedrīkst. Kā atzinuši paši uzņēmēji, ja viņi iepriekš būtu zinājuši, ka izraisīsies tāds “karš”, tad viņi šo zemes gabalu nemaz nebūtu pirkuši.

Pagasta domes priekšsēdētājs apgalvoja, ka uzņēmēji ir solījuši pildīt visas pagasta izteiktās prasības, ka viņi īpašumu nenorobežos ar žogu, cilvēki varēs doties uz savām iemīļotajām atpūtas vietām un tur uzsliet teltis.

Vietējie iedzīvotāji uzskata, ka viensētas pirkšana ir tikai iegansts iegūt īpašumu Pihajerves krastā, jo bijušie īpašnieki šo vietu nopirkuši 1939.gadā, bet ēku vietā bijušas tikai drupas, jo tās nodegušas trīsdesmito gadu sākumā, tā kā par viensētas atgūšanu te nevar būt ne runas. Vietējie iedzīvotāji, protams, baidās zaudēt arī savas iecienītās peldvietas, tāpēc sola jaunuzceltās ēkas nodedzināt. Uzņēmēji gan ir apgalvojuši, ka pludmale būs atklāta un šeit neparādīsies uzraksts: “Stāt! Privātīpašums!” Uzņēmēji vēloties izveidot nedaudz sāņus no jaunceļamām mājām jaunu peldvietu, jo nebūtu īpaši ērti, ja logu priekšā gozētos atpūtnieki.

Cik kronu tiks ieguldīts ēku celtniecībā, netiek izpausts. Hanness Tamjervs tikai izteicies, ka nauda tiks stipri tērēta, jo viņš negribētu, ka par viņa māju teiktu — “briesmīga māja”. Pagasta domes priekšsēdētājs Jiri Kolks ir apgalvojis, ka vairāk gan nevienu celtniecības atļauju pie Pihajerves neizsniegs, jo šī ir vienīgā viensēta pie ezera, ko pēc likuma var atgūt.

Svētezera aizstāvji ir savākuši 800 parakstu. Tautas sapulcē, ko rīkoja, protestējot pret celtniecības darbiem ezera krastā, pieņēma rezolūciju. Tika pieprasīts izstrādāt Otepē apvidus aizsardzības vispārējo plānu, aizliegt jaunu celtniecību un atpirkt biznesmeņiem pārdotās viensētas. Pihajerves pagasta domes vides komisijas priekšsēdētājs Reins Pullerits apgalvojis, ka uzņēmēji privātsarunā piekrituši zemi pārdot atpakaļ, ja tur tiks aizliegts veikt celtniecības darbus.

“Kā privātpersona arī es balsotu pret celtniecību Pihajerva krastā, bet kā domes priekšsēdētājs uzskatu, ka labāk ir atļaut dažiem bagātajiem, kuriem pietiek naudas, visus būvdarbus kārtīgi pabeigt. Par šiem (Tamjervs, Milders un Kolks) es esmu drošs, ka būvdarbi nepaliks pusratā” — apgalvoja pagasta domes priekšsēdētājs Jiri Korks. Pēc viņa vārdiem, Pihajerves pagastā ir 37 būves, kas naudas trūkuma dēļ nav pabeigtas.

Vietējie dabas draugi nesaprot, cik ļoti Otepē ir nepieciešams piesaistīt finanses. “Viņi (dabas draugi) karoja pret slēpošanas centru Mazajā Munameģi un grib aizliegt Pludmales svētkus. Tāču šādi pasākumi ir vienīgā iespēja vietējiem uzņēmējiem izdzīvot,” sacīja J.Korks.

P.S. Pihajervs (Svētezers) ir viens no Igaunijas dabas simboliem. Dabas aizsardzībā tas ir kopš 1929.gada. Netālu atrodas senais Otepē pilskalns un baznīca, kurā iesvētīts Igaunijas nacionālais zilimelnibaltais karogs.

Igaunijas iekšlietu ministrs

apsūdzēts kaitējumā firmai

Akciju sabiedrība “Avantek Internationalis” iesniegusi valsts prokuratūrā pieprasījumu uzsākt kriminālizmeklēšanu pret iekšlietu ministru Robertu Lepiksonu, kuru apsūdz 9,5 miljonu kronu kaitējuma izdarīšanā.

Zvērināts advokāts Marguss Hēgi atzinis, ka bijusī metālfirma apsūdz bijušo firmas direktoru Lepiksonu nelikumīgā skaidras naudas pārvešanā, zagšanā un dienesta stāvokļa izmantošanā.

Iesniegumā teikts, ka 1992. gadā, kad bija spēkā valūtas pārvedumu aizliegums, Lepiksons caur Somijas firmu “Kuusakoski OY” ievedis Igaunijā 156 000 dolārus. Lepiksons Somijā saņēmis lielāku summu, nekā iemaksājis firmas kasē — 77 950 dolārus. Tālāk tiekot uzskaitīti vairāki citi Lepiksona nelikumīgie darījumi.

“Avantek Internationalis” tagadējais direktors teicis, ka iesniegums pret Lepiksonu iesniegts tik vēlu tāpēc, ka vajadzējis tikt galā ar grāmatvedības dokumentiem, kas prasījis lielu laiku. Iekšlietu ministrs Roberts Lepiksons pret viņu vērsto apsūdzību noliedzis.

Prokuratūra joprojām turpina vākt materiālus šajā lietā, bet krimināllieta nav ierosināta, jo daudzi dokumenti ir “pazuduši”.

Materiāli “Latvijas Vēstnesim”:

par Lietuvu — Evija Liparte

un Andris Sproģis,

par Igauniju — Katrīna Ducmane