svētki un godadienas

Moldovas Republikå

27. augustā valsts svētki — Neatkarības diena

Moldovas Republika līdz 199l. gadam ietilpa PSRS sastāvā un savu valstisko neatkarību ieguva pēc padomju impērijas sabrukšanas.

Teritorijas ziņā (33,7 tūkstoši kvadrātkilometru) Moldova ir divreiz mazāka par Latviju, bet iedzīvotāju skaita ziņā pārsniedz mūsu valsti nepilnas divas reizes. Tagadējā Moldovas teritorija bijusi apdzīvota jau sirmā senatnē. Jau V gadu tūkstotī pirms Kristus šeit bija attīstīta zemkopība un lopkopība. IV gadsimtā pirms Kristus šeit apmetās trāķiešu ciltis geti un daki, bet mūsu ēras 106. gadā Dakijas teritoriju iekaroja romieši. Vēlāk, V—VII gadsimtā, tagadējās Moldovas teritorijā apmetās slāvu ciltis. XIII gadsimtā šīs teritorijas dienvidaustrumu daļa nonāca tatāru – mongoļu jūgā, bet dienvidrietumos savu ietekmi sāka nostiprināt ungāru feodāļi. 1359. gadā izveidojās Moldāvijas kņaziste. XVI gadsimtā Moldova nonāca turku jūgā. Pēc 1774. gada Kičukainardžas miera līguma turku jūgs atslāba, un Moldāvijā nodibinājās Krievijas protektorāts. Pēc gada Moldāvijas kņazistes ziemeļu daļa tika atdota Austrijai, bet moldāvu apdzīvotā teritorija Dņestras kreisajā krastā 1791. gadā tika pievienota Krievijai. Pēc Žečpospolitas otrās dalīšanas Krievijai tika pievienots arī Dņestras labais krasts. 1812. gadā pēc Bukarestes miera līguma Moldāvijas kņazistes austrumu zemes starp Dņestru un Prutu tika nosauktas par Besarābijas apgabalu un arī pievienotas Krievijai. Par šī apgabala centru tika pasludināta Kišiņeva.

Pēc boļševiku apvērsuma 1917. gada beigās Moldāvijā ienāca Rumānijas karaspēks, bet Dņestras kreisajā krastā operācijas veica Antantes valstu armijas. 1918. gada sākumā Moldāvijā pie varas nāca komunisti, kuru pozīciju nostiprināšanā izšķiroša nozīme bija Krievijas Sarkanās armijas klātbūtnei. 1924. gada oktobrī tika izveidota Moldāvijas Autonomā PSR Ukrainas PSR sastāvā.

1940. gada jūnijā Padomju Savienība, kas jau bija sākusi enerģisku Eiropas pārdalīšanas procesu (šajā mēnesī tika okupētas arī trīs Baltijas valstis) panāca līdz tam Rumānijā ietilpušās Besarābijas pievienošanu Moldāvijai. 2. augustā tika izveidota Moldāvijas PSR, kas pēc nepilna gada tika ierauta asiņainās Otrā pasaules kara kaujās. 1944. gada vasarā Moldāviju atkal ieņēma Sarkanā armija, un padomju vara tajā pastāvēja līdz pat PSRS sabrukumam. Šajā laikā Moldāvijas nacionālā ekonomika tika pakļauta PSRS impēriskajām interesēm.

Moldovas Republikā ir augsti attīstīta lauksaimniecība un pārtikas rūpniecība. Īpaša nozīme Moldovas eksportā ir augļiem un slavenajiem moldāvu vīniem. Moldāvu zemnieki audzē arī kukurūzu, dārzeņus un tehniskās kultūras. Moldovas rūpniecība pēc PSRS sabrukuma pārcieš grūtības, jo tās produkcija tika komplektēta galvenokārt no Krievijā un citos PSRS reģionos ražotām detaļām. Moldovas straujāku pāreju uz tirgus ekonomiku un saimniecisko uzplaukumu kavē politiskās grūtības. Moldovas teritorijā ir izveidota tā sauktā Piedņestras republika, kas naidīgi izturas pret moldāvu tautas interesēm suverēnajā Moldovas valstī. Pēc preses ziņām, Piedņestras republikas drošības spēkos patvērumu atraduši arī vairāki bijušie Rīgas omonieši, kas tiek meklēti par 1990. un 199l. gadā Latvijā pastrādātajiem noziegumiem.

Mūsu valsts diplomātiskās attiecības ar Moldovas Republiku nodibināja 1992. gada 1. septembrī. Moldovas intereses Latvijā pārstāv Viņa ekselence Jons Lešanu ( Ion Leshanu ), ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks, kurš savu akreditācijas rakstu Latvijas Republikas Valsts prezidentam Guntim Ulmanim iesniedza 1995. gada 25. jūnijā. Viņa rezidence ir Minskā.

Jānis Ūdris,

“LV” ārpolitikas redaktors