Vēstules “Latvijas Vēstnesim”

Par incidentu ap Valmieras

Sv. Sīmaņa draudzes dievnamu

Oskaram Gertam, “Latvijas Vēstneša” galvenajam redaktoram

Godātais Gerta kungs!

Atsaucoties uz Jūsu laikrakstā 22.augustā publicēto Rīgas arhibīskapa Jāņa Vanaga atklāto vēstuli Valsts cilvēktiesību biroja direktoram Olafam Brūveram, lūdzu rast iespēju publicēt O.Brūvera atbildes vēstuli, ko pievienoju šim faksam.

Jau iepriekš pateicoties, cieņā —

Kristīne Mālere,

Rīgā 1997. gada 26. augustā Valsts cilvēktiesību biroja preses sekretāre

Atklāta atbildes vēstule

Rīgas arhibīskapam Jānim Vanagam

par Islandes mācītājas vadīto dievkalpojumu Valmierā

Godātais Vanaga kungs,

Valsts cilvēktiesību birojs bija konferences “Sievietes un vīrieši dialogā”, kas notika 7.–9. augustā Valmierā, līdzorganizētājs. Jūsu apgalvojums par biroja darbinieku “mēģinājumu ar viltu un varu iekļūt Valmieras dievnamā” (“Latvijas Vēstnesis”, 22.08.97., “Diena”, 25.08.97.) ir aizskarošs un neatbilst patiesībai, tāpēc vēlos Jūs un citus interesentus informēt par organizētāju rīcību, nodrošinot dievkalpojuma noturēšanu.

Lēmumu par Islandes Nacionālās baznīcas pārstāves vadītu dievkalpojumu konferences ietvaros pieņēma starptautiska komiteja, kura apstiprināja visu konferences saturu. Saskaņā ar noslēgto līgumu starp Valsts cilvēktiesību biroju un Valmieras rajona padomi Valmieras rajona padome apņēmās nodrošināt telpas un darbības vietas konferences norisei. Pēc biroja rīcībā esošās informācijas Valmieras vietējās organizācijas komiteja un dome lūdza atļauju noturēt dievkalpojumu Sv. Sīmaņa baznīcā gan prāvestam A. Kavacim, gan Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas Konsistorijai un saņēma atteikumu. Uz šī atteikuma pamata Valmieras pilsētas dome nolēma atļaut noturēt dievkalpojumu pilsētas laukumā pie domes ēkas, kam piekrita Islandes mācītāja un Valsts cilvēktiesību birojs (faktiski dievkalpojums notika pilsdrupās).

No Valsts cilvēktiesību biroja puses netika veikti nekādi neformāli mēģinājumi iekļūt baznīcā. Valsts cilvēktiesību birojs respektēja draudzes lēmumu, un baznīcas īpašums netika skarts. Uzskatu, ka nekādi cilvēktiesību pārkāpumi saistībā ar šo dievkalpojumu nav notikuši.

Vanaga kungs, esmu gandarīts, ka mēs esam vienisprātis par Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas 18. panta nozīmību, kas skan: “Katram cilvēkam ir tiesības uz domu, apziņas un reliģijas brīvību, brīvību pieņemt reliģiju vai pārliecību pēc savas izvēles un brīvību nodoties savai reliģijai un pārliecībai tiklab vienatnē, kā arī kopā ar citiem publiski vai nošķirti, piekopjot kultu, izpildot reliģiskas vai rituālas ceremonijas un sludinot mācību.”

Cieņā, —

Olafs Brūvers,

Valsts cilvēktiesību biroja direktors