Rīgas domes saistošie noteikumi Nr.66

Rīgā 2018.gada 19.decembrī (prot. Nr.41, 100.§)

Par decentralizēto kanalizācijas pakalpojumu sniegšanas, uzskaites un kontroles kārtību

Izdoti saskaņā ar Ūdenssaimniecības pakalpojumu
likuma 6.panta ceturtās daļas 5.punktu,
Ministru kabineta 2017.gada 27.jūnija noteikumu Nr.384
"Noteikumi par decentralizēto kanalizācijas sistēmu
apsaimniekošanu un reģistrēšanu" 6.punktu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Saistošie noteikumi nosaka:

1.1. Rīgas pilsētas pašvaldības (turpmāk – Pašvaldība) administratīvajā teritorijā esošo decentralizēto kanalizācijas sistēmu (turpmāk – sistēmas) un decentralizēto kanalizācijas pakalpojumu sniedzēju (turpmāk – asenizatori) reģistrācijas un uzskaites kārtību, kā arī to kontroles un uzraudzības kārtību;

1.2. prasību minimumu asenizatoram;

1.3. minimālo biežumu notekūdeņu un nosēdumu izvešanai no sistēmām.

2. Saistošie noteikumi neattiecas uz decentralizētajām kanalizācijas sistēmām, kuru ekspluatācijai ir izsniegtas piesārņojošo darbību atļaujas vai apliecinājumi atbilstoši Ministru kabineta 2010.gada 30.novembra noteikumiem Nr.1082 "Kārtība, kādā piesakāmas A, B un C kategorijas piesārņojošas darbības un izsniedzamas atļaujas A un B kategorijas piesārņojošo darbību veikšanai".

II. Pašvaldības kompetence sistēmu uzskaites un kontroles jomā un sistēmas īpašnieka pienākumi

3. Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta (turpmāk – Departaments) uzraudzība pār Pašvaldības administratīvajā teritorijā esošajām sistēmām ietver:

3.1. sistēmu reģistra izveidi un uzturēšanu;

3.2. sistēmu ekspluatācijas un uzturēšanas prasību ievērošanas kontroli;

3.3. sistēmās uzkrāto notekūdeņu izvešanas biežuma kontroli un uzraudzību;

3.4. nekustamajā īpašumā radīto vidē novadāmo notekūdeņu paraugu analīžu kontroli;

3.5. kontroli par sistēmās savākto notekūdeņu un nosēdumu regulāru savākšanu, apjoma uzskaiti un to nodošanu attīrīšanai.

4. Sistēmas īpašnieks vai valdītājs (turpmāk – Īpašnieks) līdz 2019.gada 1.jūnijam iesniedz Departamentā sistēmas reģistrācijas iesniegumu.

5. Ikviena sistēmas Īpašnieka pienākums ir:

5.1. nodrošināt regulāru notekūdeņu nodošanu asenizatoru reģistrā reģistrētiem asenizatoriem, nepieļaujot uzkrāto notekūdeņu ilgstošu uzkrāšanos sistēmā, ņemot vērā novadāmo notekūdeņu apjomu un sistēmas tilpumu un saistošajos noteikumos noteikto notekūdeņu izvešanas biežumu;

5.2. nodrošināt vidē novadīto notekūdeņu kvalitātes atbilstību saistošo noteikumu pielikumā noteiktajām prasībām;

5.3. nodrošināt Departamenta atbildīgajai amatpersonai piekļuvi sistēmām tehniskā nodrošinājuma un ekspluatācijas prasību ievērošanas kontrolei un sistēmu darbības pārbaudei;

5.4. ražotāja noteiktā laikā veikt sistēmas tehnisko apkopi, ja nekustamajā īpašumā tiek ekspluatēti šādi sistēmu veidi:

5.4.1. rūpnieciski izgatavotas notekūdeņu attīrīšanas iekārtas, kuras attīrītos notekūdeņus novada vidē un kuru kopējā jauda ir mazāka par 5 m³/diennaktī;

5.4.2. septiķis.

6. Ja notikušas izmaiņas sistēmas reģistrācijas apliecinājumā norādītajā informācijā (sistēmas Īpašnieka maiņa, sistēmas pārbūve, sistēmas veida maiņa, izmaiņas plānoto notekūdeņu novadīšanas apjomā, izmaiņas deklarēto personu sastāvā), Īpašniekam ne vēlāk kā mēneša laikā pēc notikušajām izmaiņām jāiesniedz paziņojums Departamentā par veiktajām izmaiņām, norādot ziņas par veiktajām izmaiņām un to veikšanas datumu.

III. Decentralizēto kanalizācijas pakalpojumu sniegšanas kārtība

7. Departaments izveido un uztur asenizatoru reģistru.

8. Reģistrācijas nodrošināšanai asenizators iesniedz Departamentā rakstveida iesniegumu un līguma, kas noslēgts ar notekūdeņu attīrīšanas iekārtu vai specializēto noliešanas vietu īpašnieku, kopiju.

9. Reģistrācijas veikšanai nepieciešamās prasības:

9.1. asenizators normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir reģistrējis savu komercdarbību vai saimniecisko darbību;

9.2. asenizators ir saņēmis valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Autotransporta direkcija" izsniegtu licenci kravas komercpārvadājumiem vai sertifikātu kravas pašpārvadājumiem;

9.3. iesnieguma iesniegšanas dienā asenizatoram Latvijā nav nodokļu parādu, tajā skaitā valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parādu;

9.4. noslēgts līgums ar notekūdeņu attīrīšanas iekārtu vai specializēto noliešanas vietu īpašnieku.

10. Reģistrācijas iesniegumu asenizators var iesniegt:

10.1. personīgi Departamentā Brīvības ielā 49/53, Rīgā;

10.2. pa pastu;

10.3. elektroniski (e-pasts: dmv@riga.lv) normatīvajos aktos par elektronisko dokumentu noformēšanu noteiktajā kārtībā.

11. Lai veiktu reģistrāciju, Departaments normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā iegūst šādu informāciju un pārliecinās par atbilstību saistošo noteikumu 9.punktā noteiktajām prasībām:

11.1. Uzņēmumu reģistra piešķirtajiem asenizatora reģistrācijas datiem, ja asenizators ir juridiska persona;

11.2. Valsts ieņēmumu dienesta publiskajā datubāzē reģistrētajiem datiem par ienākuma nodokļa maksātājiem, ja asenizators ir fiziska persona;

11.3. valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Autotransporta direkcija" publiskajā datubāzē reģistrētajiem datiem par saņemtajām atļaujām komercpārvadājumu veikšanai ar autotransportu;

11.4. Valsts ieņēmumu dienesta publiskajā nodokļu parādnieku datubāzē par nodokļu un nodevu apmaksu.

12. Asenizatoram ir tiesības pašam iegūt un iesniegt Departamentā saistošo noteikumu 9.punktā minēto informāciju apliecinošus dokumentus.

13. Asenizatora iesniegums tiek uzskatīts par saņemtu brīdī, kad ir iesniegti visi šajos saistošajos noteikumos norādītie dokumenti. Asenizatora iesniegums tiek izskatīts Administratīvā procesa likumā noteiktajā termiņā.

14. Asenizatora reģistrācija asenizatoru reģistrā tiek veikta, ja asenizators atbilst saistošo noteikumu 9.punktā izvirzītajām prasībām.

15. Departamenta atbildīgā amatpersona piecu darba dienu laikā no dienas, kad Departaments pieņēmis lēmumu par asenizatora atbilstību saistošo noteikumu prasībām, izvieto Departamenta tīmekļvietnē informāciju par asenizatora reģistrācijas faktu. Ja iesniegums nav parakstīts, ir iesniegts, neievērojot Valsts valodas likuma prasības, vai tam nav pievienoti pilnvarojumu apliecinoši dokumenti, Departaments iesniegumu atstāj bez virzības un nosaka iesniedzējam termiņu norādīto trūkumu novēršanai. Ja Departamenta norādītie trūkumi noteiktajā termiņā netiek novērsti, Departaments iesniegumu atzīst par neiesniegtu un atdod to atpakaļ iesniedzējam.

16. Ja asenizatora darbībās tiek konstatēti normatīvo aktu pārkāpumi, kas skar decentralizēto kanalizācijas pakalpojumu sniegšanas jomu, kravas komercpārvadājumu/kravas pašpārvadājumu jomu, profesionālās darbības sfēru, vides aizsardzības jomu, finanšu saistību izpildi, tostarp asenizatoram Latvijā ir nodokļu parādi, tajā skaitā valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu parādi, Departamenta izveidota komisija:

16.1. uz laiku līdz vienam mēnesim aptur asenizatora tiesības sniegt decentralizētos kanalizācijas pakalpojumus, brīdinot par izslēgšanu no asenizatoru reģistra, ja pārkāpumi netiks novērsti;

16.2. ja mēneša laikā asenizators nav novērsis pārkāpumus, pieņem lēmumu par izslēgšanu no asenizatoru reģistra.

17. Departamenta tīmekļvietnē tiek veiktas atzīmes par asenizatora darbības apturēšanu un dzēšanu no asenizatora reģistra, par to rakstveidā nosūtot paziņojumu asenizatoram.

18. Asenizators ir tiesīgs apstrīdēt reģistrācijas ieraksta dzēšanu Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā Departamenta direktoram, savukārt Departamenta direktora pieņemto lēmumu var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā.

19. Ja asenizatora pakalpojumu sniegšana ir apturēta vai reģistrācijas ieraksts ir dzēsts, pamatojoties uz informāciju, ka asenizatoram ir apturēta vai anulēta kravas komercpārvadājuma licence vai sertifikāts kravas pašpārvadājumiem, asenizatora reģistrācijas ieraksts tiek atjaunots, pamatojoties uz valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Autotransporta direkcija" lēmumu par licences kravas komercpārvadājumiem vai sertifikāta kravas pašpārvadājumiem atjaunošanu/izsniegšanu.

20. Departaments reizi gadā pārbauda saistošo noteikumu 11.punktā minēto informāciju par asenizatoriem un aktualizē to.

21. Asenizators sistēmās savāktos notekūdeņus pārvadā ar šim nolūkam paredzēto specializēto transportlīdzekli.

IV. Minimālais biežums notekūdeņu un nosēdumu izvešanai no sistēmām

22. Pašvaldības administratīvās teritorijas robežās esošajās sistēmās uzkrātie notekūdeņi un nosēdumi ir jāizved uz sadzīves notekūdeņu attīrīšanas iekārtām vai speciāli izveidotām notekūdeņu pieņemšanas vietām.

23. Notekūdeņu minimālo izvešanas biežumu (reizes/gadā) no notekūdeņu krājtvertnēm nosaka atbilstoši formulai:

23.1. ja īpašumā ir uzstādīti ūdens patēriņa skaitītāji:

I = B/A, kur

I – notekūdeņu krājtvertnes izvešanas biežums (reizes/gadā);

B – notekūdeņu daudzums pēc ūdens patēriņa skaitītāju rādījumiem (m³/gadā);

A – krājtvertnes tilpums (m³);

23.2. ja īpašumā nav uzstādīti ūdens patēriņa skaitītāji:

I = B/A, kur

I – notekūdeņu krājtvertnes izvešanas biežums (reizes/gadā);

B – notekūdeņu daudzums, pieņemot, ka viena deklarētā persona rada 25 l/diennaktī (9125 l/gadā) jeb 9,125 m³/gadā;

A – krājtvertnes tilpums (m³).

24. Notekūdeņu daudzuma uzskaitē nav ņemams vērā izlietotā ūdens daudzums, kas izmantots dārza vai piemājas teritorijas laistīšanai, ja tā apjoms ir noteikts ar šim nolūkam speciāli ierīkotu ūdens mēriekārtu.

25. Ja mainās īpašumā dzīvojošo personu skaits, kas izmantots, lai noteiktu minimālo notekūdeņu izvešanas biežumu, vai personu skaits, kas deklarējušas dzīvesvietu īpašumā, ir lielāks, nekā faktiski dzīvojošo personu skaits vismaz 30 dienas pēc kārtas, Īpašnieks par izmaiņām paziņo Departamentam rakstveidā vai arī, izmantojot elektronisko pastu (dmv@riga.lv).

26. Minimālais notekūdeņu nosēdumu izvešanas biežums no septiķa ir viena reize gadā.

27. Minimālais notekūdeņu nosēdumu vai dūņu izvešanas biežums no rūpnieciski izgatavotām attīrīšanas iekārtām, kuras attīrītos notekūdeņus novada vidē un kuru kopējā jauda ir mazāka par 5 m³/diennaktī, ja Īpašnieks dūņas neizmanto kompostēšanai vai kā mēslojumu, ir nosakāms, ievērojot iekārtas ražotāja izdoto tehnisko dokumentāciju vai instrukcijas par šo iekārtu ekspluatāciju.

V. Sistēmu kontroles un uzraudzības kārtība

28. Departamenta atbildīgā amatpersona ir tiesīga:

28.1. pārbaudīt decentralizēto notekūdeņu pakalpojuma saņemšanas faktu apliecinošo attaisnojuma dokumentu esību;

28.2. veikt no sistēmām vidē novadāmo notekūdeņu analīzes un pieprasīt sistēmas Īpašniekam veikt samaksu par analīzēm, ja vidē novadāmie notekūdeņi neatbilst saistošo noteikumu pielikuma prasībām;

28.3. saskaņojot ar Īpašnieku, piekļūt sistēmām tehniskā nodrošinājuma un ekspluatācijas prasību ievērošanas kontrolei;

28.4. pārbaudīt sistēmu reģistrā ietvertās informācijas atbilstību, nepieciešamības gadījumā veicot tās precizēšanu, pamatojoties uz veiktajiem pārbaudes rezultātiem;

28.5. pieprasīt atskaites par izvesto notekūdeņu apjomu no asenizatoru reģistrā iekļautajiem asenizatoriem.

29. Departaments kontrolē saistošo noteikumu izpildi.

Rīgas domes priekšsēdētājs N.Ušakovs

Pielikums
Rīgas domes 2018.gada 19.decembra
saistošajiem noteikumiem Nr.66

Prasības no lokālām attīrīšanas iekārtām vidē emitētajiem ūdeņiem attiecībā uz bioloģisko skābekļa patēriņu, ķīmisko skābekļa patēriņu suspendētajām vielām, kopējo slāpekli un kopējo fosforu

1. Piesārņojuma samazinājuma (turpmāk – samazinājums) procentus nosaka, salīdzinot piesārņojošās vielas daudzumu attīrītajos notekūdeņos ar tās daudzumu attīrīšanas iekārtās ieplūstošajos notekūdeņos.

2. Kopējais slāpeklis (N_kop) ir organiskā slāpekļa un neorganiskā slāpekļa summa.

Rīgas domes priekšsēdētājs N.Ušakovs

Paskaidrojuma raksts
Rīgas domes 2018.gada 19.decembra saistošajiem noteikumiem Nr.66 "Par decentralizēto kanalizācijas pakalpojumu sniegšanas, uzskaites un kontroles kārtību"

Rīgas domes priekšsēdētājs N.Ušakovs