Pilsēta ir dzīvesvieta iedzīvotājiem, kas saista viņu likteņus kopā

Sestdien, 18. martā, Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga Liepājā piedalījās pilsētas dibināšanas 375. gadskārtas svinībās

Foto: Juris Krūmiņš — "Latvijas Vēstnesim"

Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga un Liepājas domes priekšsēdētājs Uldis Sesks Liepājas pilsētas svētkos sestdien, 18.martā, Rožu laukumā

Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga:

Uzruna Liepājas 375 gadu jubilejai veltītajā pasākumā Liepājā, Rožu laukumā, 2000. gada 18.martā

Augsti godātie Liepājas un sadraudzības pilsētu mēri, Jūsu ekselence Eiropas Savienības vēstnieka kungs, cienījamie svētku viesi, mīļie liepājnieki!

Man ir liels prieks sveikt Liepāju un liepājniekus šajā pilsētas nozīmīgajā jubilejā! Pilsētas dibināšana saistās ar zināmiem priekšnoteikumiem un privilēģijām, ko tā sniedz saviem iedzīvotājiem. Pilsēta ir paspārne ražošanai, rūpnieciskai vai amatnieciskai, pilsēta ir tikšanās vieta, kur tiek mainīts, pirkts un pārdots, kur apmainās ar precēm un idejām. Tā ir dzīvesvieta iedzīvotājiem, kas saista viņu likteņus kopā. Un pilsēta ir arī tā vieta, kur uzplaukst kultūras un gara dzīve.

Liepāja ir pārdzīvojusi gan maigus, gan skarbus vējus, gan uzplaukumu, gan arī grūtākus brīžus. Novēlu, lai Liepāja divdesmit piecos gados līdz savai četrsimtgadei piedzīvotu tās vēsturē vēl nepiedzīvotu veiksmi un uzplaukumu. Lai tā būtu plaukstoša pilsēta ne tikai Latvijā, bet arī Baltijas jūras reģionā, Eiropā. Novēlu veiksmīgus, auglīgus sakarus īpaši ar sadraudzības pilsētām, bet arī ar visu Eiropas kontinentu. Spēku, dzīvesprieku un sekmes jums! Lai plaukst šī pilsēta kā rozes šeit, Rožu laukumā, kā zaļā liepa Liepājas karogā! Lai Laima, kurai ir svētīts šis koks, rūpējas par to! Lai pilsēta plaukst un zeļ mūžīgi mūžos!

Liepājas domes priekšsēdētājs Uldis Sesks:

Godātie liepājnieki! Cienītā Valsts prezidentes kundze! Dāmas un kungi!

Šodien ir 375. gadadiena, kopš dibināta Liepāja.

Es apsveicu šajos svētkos visus, kuriem Liepāja ir dzimtā pilsēta, kuri šeit dzīvo un strādā, kuri šeit izveidojuši savas ģimenes un audzina bērnus.

Es sveicu visus, kuriem Liepāja ir dzimtā pilsēta, lai arī viņi tagad vairāk uzturas Rīgā vai citur Latvijā un pasaulē.

Es apsveicu jūs visus, kuriem Liepājas vārds joprojām ir dārgs un kuri to nes sirdī ar lepnumu un apzinās savu piederību Liepājai.

Pateicos pilsētas viesiem no mūsu sadraudzības pilsētām, kuri ieradušies uz jubilejas svinībām. Es vēlos īpaši atgādināt to, ka svinībās ar mums kopā atrodas Liepājas partnerpilsētu delegācijas. Mūsu pilsētas draugi ir Liepājas jubilejas īpašie ciemiņi.

Dāmas un kungi!

Liepājai šī ir 375. gadadiena. Pilsētai ir vēsture, pagātne — pagātne, kas bijusi ļoti dažāda. Tomēr svarīgāk ir tas, ka mums ir iespējams raudzīties nākotnē un saskatīt savas attīstības horizontu nākamajiem desmit gadiem.

Liepājas dzīvē turpmāk noteicošas būs vairākas jomas — osta un ekonomika, izglītība, mūzika un kultūra. Ja paraudzīsimies kartē, tad secināsim, ka šinī ziņā Liepāja ir izņēmums Latvijā. Jau kopš daudziem gadu desmitiem visas šīs jomas pie mums tiek pilnveidotas. Šo bagātīgo daudzveidību vēlamies saglabāt, un, galvenais, mums ir vēlēšanās šīs jomas padarīt par modernām.

Tik lielu dažādību var atļauties tikai lielas un spēcīgas pilsētas. Tik lielu dažādību veidot un attīstīt saskaņā ar mūsdienīgām prasībām ir vilinošs un vienlaikus arī grūts uzdevums. Tik liela dažādība ir liela priekšrocība un bagātība, tas ir potenciāls, kas mums vēl pilnībā jāizmanto. Ostas un rūpniecības modernizēšana ir ilglaicīgs uzdevums. Pēdējo gadu laikā esam jau daudz ko paveikuši, un izmaiņas ir redzamas — jaunas ražotnes, jauni pievedceļi ostai un jauni termināli, padziļināti kanāli ostā, jaunas ielas un ēkas.

Tomēr rūpniecisko un tranzīta ekonomisko struktūru izveidošana par tādām, kas iekļautos mūsdienu Eiropas ekonomikā, ir uzdevums, kas prasīs tālākas investīcijas. Taču citas alternatīvas nav, ir jāturpina Liepājas ostas saimniecības un rūpniecības integrācija Eiropas kopējā ekonomikā.

Daudzi uzskata, ka mēs vēl neesam gatavi konkurēt Eiropas ekonomiskajā telpā. Konkurence tiešām ir grūta, un ir redzams, ka tikai lēnām Liepājas ekonomika kļūst konkurētspējīga. Tomēr Eiropa ir arī līdzeklis, lai modernizētu Liepāju, līdzeklis, lai uzlabotu mūsu izglītību, lai pilnveidotu dzīvi. Liepājas ekonomika pilnveidojas sīvā konkurencē. Konkurence ir neizbēgama un patiesībā parāda mūsu stiprās puses, mūsu priekšrocības. Domājot par savas pilsētas ekonomikas attīstību, ir īpaši jāapzinās savas salīdzinošās priekšrocības. Priekšrocības, kas mums ir salīdzinājumā ar citiem, tās, kas mums ļaus īsākā laika sprīdī sasniegt lielākus panākumus. Priekšrocības, kas šobrīd varbūt ir tikai daļēji izmantots potenciāls, bet kas dos mums ievērojamu atdevi rīt un parīt.

Liepājas salīdzinošās priekšrocības ir vairākas. Tā ir ģeogrāfiski izdevīga osta un tranzītceļi, tā ir speciālā ekonomiskā zona, tie ir lielie un konkurētspējīgie uzņēmumi, kas veido Liepājas ekonomikas mugurkaulu. Pie mūsu priekšrocībām noteikti ir jāpieskaita izglītības iestādes Liepājā, bagātīgā kultūras un mākslas dzīve, bet lielākā no mūsu priekšrocībām ir tā, ka šeit dzīvo ievērojami un apdāvināti cilvēki. Liepājnieki jau kopš seniem laikiem ir pazīstami ar savu patriotismu un novada mīlestību. Tā ir bijusi svarīgākā iezīme liepājnieku raksturā visos laikmetos, un tā tas ir arī tagad.

Liepājnieki var mainīt savu dzīves vietu, var atrasties tālu no savām dzimtajām mājām, tomēr liepājnieka lepnums paliek un liek atkal atrast ceļu uz šejieni.

Pilsētā ir daudz uzņēmīgu cilvēku. Tā ir liela bagātība. Viņus var redzēt "Liepājas metalurgā" un "Laumā", un viņi veido darbavietas liepājniekiem. Viņus var sastapt slavenajā Liepājas teātrī un orķestra vadībā, un viņi pilnveido kultūras tradīcijas Liepājā un Latvijā. Viņi vada jauno viesnīcu un sporta halli, veido pilsētas vaibstus. Viņi strādā skolās un sagatavo jauniešus mācību olimpiādēm un studijām.

Es sirsnīgi sveicu jūs visus mūsu pilsētas dzimšanas dienā. Es vēlos pateikties jums visiem par darbu, enerģiju un idejām, kas ar katru dienu padara Liepāju skaistāku un mūsdienīgāku.

Dāmas un kungi!

Liepāja veidojas par Kurzemes centru.

Pēdējā gada laikā bijis daudz diskusiju par reģionālo attīstības politiku Latvijā. Tas ir ļoti pamatoti un ļoti savlaicīgi. Eiropas Savienībā tā ir viena no centrālajām politikām, un tāpēc ir skaidrs, ka Eiropas Savienība aizvien vairāk sniedz palīdzību un sagaida no mums mūsdienīgu reģionālās attīstības politiku.

Latvijas novadi vēlas un ir gatavi ņemt vairāk varas savās rokās. Varai ir jābūt pēc iespējas tuvu iedzīvotājiem. Tradīcija, kad visiem visos jautājumos ir jābrauc uz Rīgu pie premjera, valdības un Saeimas, vairs neatbilst laikmeta uzdevumiem. Lēmumiem ir jātiek pieņemtiem viszemākajā līmenī, kādā tas iespējams.

Ekonomiskais ieguvums un ekonomiskais izdevīgums — tie ir galvenie principi tad, kad runājam par reģionālo attīstības politiku. Nav nekādas vajadzības veidot kādu jaunu reģionālo pašvaldību slāni. Tas būtu nevajadzīgs un pilnīgi mākslīgs starpposms.

Reģionālās attīstības politikas pamatā es saredzu sekojošo. Tā ir pilsētu un pagastu spēja atrast un izstrādāt kopējus projektus, piesaistīt tiem finanses un tos rūpīgi īstenot. Tā ir plānošanas reģionu izveide, kas ir priekšnoteikums reģionālas nozīmes projektiem, un tas īpaši attiecas uz vides aizsardzību, ceļu un infrastruktūras projektiem. Tās ir kopēji dibinātas attīstības aģentūras kā instrumenti, lai īstenotu reģionu attīstību un spētu apgūt arī tos līdzekļus, kurus mums piedāvā Eiropas Savienība.

Liepājai šinī ziņā jau ir uzkrāta sava pieredze, un mēs turpināsim aktīvi sadarboties ar saviem kaimiņiem reģionālās politikas ietvaros.

Reģionālā politika man ir svarīga nākotnes dēļ. Liepāja ir cietusi no tā, ka daudzi jauni cilvēki aizbrauc no šejienes, bet šobrīd, Liepājai aizvien vairāk izvirzoties par Kurzemes centru, jaunieši iegūtu papildu iespējas radošam darbam. Turklāt tas būs darbs, kas saistīts ar novada nākotni Latvijas un Eiropas Savienības kontekstā. Reģionālās attīstības politikas ietvarā katra pilsēta iegūst papildu attīstību, paveras jauni horizonti un iespējas īstenot jaunas idejas un nozīmīgus projektus. Tāpēc es vēlos aicināt Liepājas jauniešus ieguldīt savu izglītību, domājot par pilsētas un novada attīstību. Te ir jauna iespēja jūsu studijām, jūsu darbam un piepildījumam.

Protams, izglītības sistēmu vajag maksimāli modernizēt, un ir nepieciešams liels ieguldījums, lai šeit daudz ātrāk un kvalitatīvāk veidotos uzņēmēju vide.

Dāmas un kungi!

Laiks, kad par Liepāju runāja kā par depresīvu pilsētu, jau ir pagātnē.

Mūsu uzdevums bija izkustināt pilsētu, un mēs to esam izdarījuši — ir sākusies pilsētas attīstība: pieaug pilsētas budžets, pieaug ieguldījumi pilsētas sociālajā jomā, pieaug apgrozījums ostā, pilsētas uzņēmumu eksports aizvien vairāk orientēts uz Eiropas Savienības valstīm.

Ledus ir sakustējies — attīstība un augšupeja ir sākusies, un tāpēc es redzu jaunus uzdevumus.

Kāpēc pirms simt gadiem, XIX gadsimta beigās, Liepāja strauji uzplauka un kļuva par pilsētu ar lielu izstarojumu uz visu Kurzemi. Šeit bija nozīmīga osta visai cara impērijai. Šeit bija tolaik modernas rūpnīcas.

Kas noteica to, ka pilsēta īsā laika sprīdī — kādos desmit divdesmit gados — nostiprinājās par līderi reģiona attīstībā un kļuva par nozīmīgu ekonomisko un humanitāro spēku neatkarīgajā Latvijā?

Atbildes ir daudzas, tomēr ir svarīgi uzsvērt vienu: pilsēta izmantoja savas priekšrocības, tā spēja saskatīt savu lomu ekonomiskajos un tirdzniecības tīklos un plūsmās. Jeb, citiem vārdiem sakot, pilsētas iedzīvotāji spēja saskatīt iespēju kļūt par līderi Kurzemē, kļūt par nozīmīgu spēku Latvijā, kļūt par vērtīgu sadarbības partneri saviem Eiropas kaimiņiem.

Pilsētas attīstības politika pirms simt gadiem ir bijusi tāda, ka no tās var ko mācīties arī tagad. Ticēt savai nākotnei, mācīties izmantot visu savu potenciālu, saglabāt tradicionālās kultūras un dzīves vērtības un sava novada patriotismu, atbalstīt pilsētnieku iniciatīvas.

Tātad māksla apvienot un lietderīgi izmantot visus Liepājā esošos un iespējamos resursus — tas kļūst par nākamo uzdevumu šeit, Liepājā.

Beigt savu uzstāšanos es gribētu, citējot prezidentu Kārli Ulmani:

"...arī še īstais ceļš ir uzsākts, un pa to vajaga tikai uz priekšu iet! Jums ir ļoti lieli nākotnes plāni. Kad jau tās lietas sāk labi uz priekšu iet, viņu ceļš top gaišāks un gludāks, tad arī diži plāni iet līdzi." Šie prezidenta vārdi tika veltīti Liepājai 1939. gadā.

Mīļie liepājnieki! Draugi!

Šodien es gribu jums visiem novēlēt prasmi dāvāt prieku. Jo, kur ir prieks, tur ir cerība. Un tā ir gara veselības pazīme. Un mēs to esam pelnījuši.

Cienītā Valsts prezidentes kundze! Godātie Liepājas viesi! Dāmas un kungi! No sirds sveicu jūs visus Liepājas dzimšanas dienā!

Foto: Juris Krūmiņš — "Latvijas Vēstnesim"

Valsts prezidenti Vairu Vīķi-Freibergu Liepājā 18.martā sagaidīja gan pilsētas domes priekšsēdētājs Uldis Sesks, gan mazie liepājnieki

Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga un Liepājas garnizona komandieris 18.martā pilsētas galvenajā laukumā — Rožu laukumā sasveicinās ar goda sardzi

Valsts prezidente, Liepājas domes priekšsēdētāja sniegtajās pusdienās un apmeklējot izstādi Liepājas Latviešu biedrības namā

Vaira Vīķe–Freiberga ciemos pie vecākās liepājnieces Johannas Lūcijas Grīnhāgenas, kurai aprīļa sākumā paliks 100 gadi