Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Savu pamatlicēju godinot. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 28.08.1997., Nr. 213 (928) https://vestnesis.lv/ta/id/30456

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Uzmanību, deg meži!

Vēl šajā numurā

28.08.1997., Nr. 213 (928)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Savu pamatlicēju godinot

Kārļa Ulmaņa piemiņai veltītajā Latvijas Lauksaimniecības universitātes akadēmiskajā sēdē vakar, 27. augustā

“Lai pieaug katrā nākamā audzē izsalkums un slāpes

pēc grāmatas, gudrības, cildenuma un daiļuma.”

K. Ulmanis

Jelgava, izrotājusi ābeļu zarus bagātīgām ābolu krellēm, sagaidīja savas augstskolas — Latvijas Lauksaimniecības universitātes akadēmisko sēdi, kas tika veltīta Jelgavas Lauksaimniecības akadēmijas dibinātāja Kārļa Ulmaņa piemiņai. Sēde LLU aulā kopā bija pulcējusi ne tikai cienījamas kundzes un vīrus sirmām galvām — universitātes mācībspēkus, bet arī Zemkopības ministrijas vadību, ar lauksaimniecību saistītu iestāžu darbiniekus, politiķus, tos cilvēkus, kas jūtas piederīgi un šo augstskolu sauc par savu “Alma mater”.

Pēc akadēmiskās sēdes atklāšanas un LLU karoga ienešanas svinīgu uzrunu klātesošajiem teica Valsts prezidents Guntis Ulmanis.

Uzrunājot augstskolas mācībspēkus un klātesošos, Valsts prezidents novēlēja veiksmīgu jauno mācību gadu un atzina, ka šī augstskola pirmā uzsāk Kārlim Ulmanim veltīto piemiņas pasākumu virkni.

“Katra valsts un katra tauta ir tik liela, cik lieli ir tās cilvēki, cik lieli ir tās darbi, cik tāla ir tās atmiņa un cik apņēmīga ir tauta neaizmirst neko no savas vēstures — gan labo, gan slikto, lai tālāk veidotu savu nākotni.

Kārlis Ulmanis ir lielā mērā šī apgalvojuma simbols. Viņš ir cilvēks, kas nācis no zemniekiem, visu mūžu saglabājis zemnieka tēlu gan savā darbībā, gan uzskatos, gan savā dzīvesveidā. Viņš ir cilvēks, kurš kopā ar daudziem citiem latviešiem ielika pamatus Latvijas valstij un turpināja to veidot,” uzrunā sacīja G.Ulmanis, uzsverot, ka līdzās Kārlim Ulmanim šodien jāpiemin visi tie viņa līdzgaitnieki, kas uzdrošinājās pasludināt Latviju par neatkarīgu, demokrātisku republiku.

LLU rektors Voldemārs Strīķis savā referātā runāja par Kārli Ulmani kā lauksaimniecības izglītības un zinātnes veicinātāju. LLU mācību prorektors analizēja pagājušā mācību gada veikumu un ieskicēja nākamā studiju gada metus saistībā ar izglītības reformu.

LLMZA loceklis Dr.Sigizmunds Timšāns, kurš no personīgās kolekcijas bija izveidojis nelielu izstādi par Kārļa Ulmaņa saistību ar laukiem un lauksaimniecisko izglītību, savā runā debatēs akcentēja, ka būtu ļoti nepieciešams finansiāls atbalsts, lai varētu sakopot savāktos materiālus un izdot Kārļa Ulmaņa bibliogrāfiju un darbu rādītāju.

Debatēs runāja arī profesors Ervids Grinovskis. Viņš asi vērsās pret politisko spekulāciju, kas šobrīd virmo gan ap Kārļa Ulmaņa, gan arī ap Zentas Mauriņas vārdu. “Toreiz,” Ervids Grinovskis teica, “1989. gada septembra pirmajā svētdienā, kad Pikšās notika simboliska Kārļa Ulmaņa atgriešanās Latvijā, to cilvēku, kas šodien Ulmani cildina, tur nebija. Viņu tur nebija, jo viņi klusēja vai arī bremzēja katru aktivitāti, kas saistījās ar Kārļa Ulmaņa piemiņu. Taču tur bija tie cilvēki, kuri šodienas politikā neiederas un kuri šodien ir nobīdīti malā vai atrodas pilnīgā informācijas izolācijā. Toreiz Ulmaņa piemiņu nesa citi, šodien — citi cilvēki.” Ervids Grinovskis uzsvēra, ka lauksaimniecības zinātnieks, kurš iegājis Latvijas vēsturē kā mūsu valsts simbols, ir tieši Kārlis Ulmanis: “Ne viņa akadēmiskās runas, bet gan viņa darbi liecina par spēcīgas personības spēju radīt likumdošanu, kura balstījās uz filozofiskiem pamatiem. Šobrīd to sauc par sociāli orientētu tirgus ekonomiku. Viņš dibināja savu politiku uz tirgus pamatiem un ievadīja lauksaimniecības atbalsta politiku jeb protekcionismu. Kārlis Ulmanis savu politiku virzīja uz spēcīga sabiedrības vidusslāņa radīšanu. Tā ir droša sabiedrība ar lielu tirgus ietilpību, tātad šī sabiedrība var pirkt produktus, līdz ar to garantējot ienākumus laukiem. Diemžēl šodien lielākais sabiedrības slānis balansē uz izdzīvošanas minimuma robežas. Secinājumus izdariet paši.”

Akadēmiskās sēdes noslēgumā notika LLU Konventa sēde, kurā tika apstiprinātas izmaiņas LLU Satversmē.

Valsts prezidenta preses dienests

Rūta Bierande,

“LV” laukaimniecības redaktore

Vēl par pasākumu — zemāk un 2.lpp.

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!