Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Vēlreiz par Streiku likuma projektu. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 28.08.1997., Nr. 213 (928) https://vestnesis.lv/ta/id/30462

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Konkursi

Vēl šajā numurā

28.08.1997., Nr. 213 (928)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Vēlreiz — par Streiku likuma projektu

Otrdien, 26.augustā, notika Latvijas Trīspusējās darba devēju arodbiedrību un valsts konsultatīvās padomes sēde, kurā tika izskatīts Labklājības ministrijas sagatavotais un Ministru kabineta komitejā jau reizi izskatītais un no valsts kā sociālā partnera piedāvātais Streika likuma projekts.

No valsts puses konsultatīvās padomes sēdi vadīja Ministru kabineta padomnieks labklājības jautājumos Mārtiņš Šics. Labklājības ministrijas Darba departamenta pārstāvji komentēja sagatavoto likumprojektu. Mārtiņš Šics uzsvēra, ka Streika likums atbilst demokrātiskas valsts un sabiedrības prasībām un pēc tā pieņemšanas arodbiedrībām būs likumīgs pamats organizēt streiku kā galēju darba strīda risināšanas formu un ievērot, lai pirms šī galējā soļa streika organizēšanas mehānisms būtu loģisks un likumīgs (izveidota streika komiteja, notikušas divpušu darba devēju un darba ņēmēju vai trīspušu sarunas pirms streika organizēšanas u.c.).

Konsultatīvajā padomē Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) bija iesniegusi virkni labojumu un precizējumu ļoti daudzos likumprojekta pantos. Būtiskākās domstarpības skāra likumprojekta pirmo pantu un tajā definētos terminus. Bija grūti rast kompromisu jautājumā par arodbiedrību lomu streiku organizācijā. Lielākā daļa privātuzņēmumos strādājošo pašlaik nav arodbiedrību biedri (LBAS apvieno tikai 33 procentus strādājošo), tāpēc privātuzņēmumos ir sarežģīti slēgt darba koplīgumus, jo bezdarba apstākļos privātuzņēmējiem ir iespēja izvēlēties mazāk prasīgus darbiniekus. Tomēr, no sabiedrības sakārtotības viedokļa raugoties, darba devējiem būtu izdevīgāki organizēti un prognozējami darba ņēmēji vai viņu organizācijas. Pēc LBAS informācijas, līdz šim Latvijā ir noslēgti 21 404 darba koplīgumi.

Neatbildēts palika 1.panta jautājums, vai arodbiedrībā neapvienojušies darbinieki var iesaistīties kolektīvā darba strīdā. LBAS priekšsēdētājs Agris Olmanis izteica cerību, ka Streika likums ne tikai sakārtos darba attiecības, bet arī palīdzēs organizēties darba ņēmējiem.

Diskusija izraisījās par likumprojekta 17.pantu, kurā definēti aizliegumi dažādu profesiju darbiniekiem pieteikt streiku, un 18.pantu, kurā noteikti daļēji ierobežojumi, kā arī par 20.pantu, kurā definēta streiku uzraudzības kārtība.

Valdības piedāvātajā projektā streika norises uzraudzību un kontroli veic streika uzraudzības komisija, ko uz paritātes pamatiem izveido Trīspusējā darba devēju, darba ņēmēju un valsts konsultatīvā padome (argumentējot to ar Rietumu demokrātisko valstu pieredzi, kur šādus jautājumus kārto tikai divpusējās sarunās starp darba devējiem un ņēmējiem un valsts parasti tajā neiesaistās).

LBAS kontroli pār streika norisi iesaka veikt valsts institūcijai — Labklājības ministrijas Valsts darba inspekcijai, ko varētu raksturot kā pašas arodbiedrības atkāpšanos no demokrātijas principiem.

Neizdiskutēts palika jautājums par to, vai valsts budžeta iestādēs strādājošajiem ir tiesības piedalīties jebkurā streikā. Pēc pusotras stundas karstām diskusijām trīspusējā konsultatīvā padome darbu pārtrauca un nolēma turpmākai viedokļa saskaņošanai izveidot speciālu darba grupu un pēc tam līdz galam noslīpēto likumprojektu izskatīt no jauna trīspusējai konsultatīvajai padomei šā gada 1.oktobrī.

Sarunās darba devējus — Latvijas Darba devēju konfederāciju — pārstāvēja tās prezidents a/s “Aldaris” ģenerāldirektors Vitālijs Gavrilovs.

Ināra Baumane,

Labklājības ministrijas

Sabiedrisko sakaru nodaļas

vadītāja

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!