Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Šoruden Saeimai būs sevišķi daudz darba. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 28.08.1997., Nr. 213 (928) https://vestnesis.lv/ta/id/30464

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Šoruden Saeimai būs sevišķi daudz darba (turpinājums)

Vēl šajā numurā

28.08.1997., Nr. 213 (928)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

INTERVIJAS. SARUNAS

Šoruden Saeimai būs sevišķi daudz darba

Alfrēds Čepānis, 6. Saeimas priekšsēdētājs, — “Latvijas Vēstnesim”

— Kā jūs vērtējat sestās Saeimas darbību pēdējā mēneša laikā, kas vasaras brīvdienās tomēr nav pilnīgi apsīkusi? Kas, jūsuprāt, ir bijis būtiskākais, nozīmīgākais kopš 24. jūlija, kad arī, kā ik mēnesi, atbildējāt uz “Latvijas Vēstneša” jautājumiem?

— Manuprāt, pats svarīgākais augustā bija jaunās valdības apstiprināšana Saeimā. Turklāt esmu gandarīts, ka ar tik lielu balsu vairākumu — 73 balsīm — Guntara Krasta vadītais Ministru kabinets tika apstiprināts. Godīgi sakot, — un to jau arī lasītāji paši zina, — mums ir jaunā vecā valdība, jo nomainījušies tikai četri ministri un pats Ministru prezidents. Lielākā daļa no ministriem ir tie, par kuriem bija dažādi raksti avīzēs — galvenokārt ar negatīvu nokrāsu. Tomēr viņi ir palikuši savos amatos. Tātad, pēc manām domām, tas ir bijis svarīgākais notikums pēdējā mēneša laikā.

Augusts izrādījās Saeimai necerēti bagāts dažādu diplomātisko jeb ārējo aktivitāšu ziņā. Šomēnes Saeimā ieradās gan jaunakreditētie ārvalstu vēstnieki, gan tie vēstnieki, kas beidz savu diplomātisko darbību Latvijas Republikā — no daudzām, es teiktu, eksotiskām zemēm. Bija Japānas parlamenta deputātu delegācija. Bija Šrilankas vēstnieks, bija Čīles vēstnieks, vakar, 27.augustā, veicot akreditācijas vizīti, Saeimu apmeklēja Argentīnas vēstnieks. Bija arī Horvātijas vēstnieks.

Pirmdien, 25. augustā, Latvijā ieradās Somijas parlamenta spīkere Rita Osukainena, tiesa, šoreiz nevis kā parlamenta priekšsēdētāja, bet kā “Alco” padomes priekšsēdētāja.

Es viņu sagaidīju lidostā, un kopā ar viņu pavadošajiem deputātiem un biznesmeņiem bijām jaunā “Alco” firmā, kas nodarbojas ar alkoholisko dzērienu ražošanu. Somi tur iegulda savu tehnoloģiju, dod savas iekārtas un atveduši savus strādniekus tās montāžai. Tādējādi viņi pilda savas līgumsaistības ar latviešu uzņēmējiem. Tagad somiem tur pieder 51 procents no kapitāla, Latvijas pusei — 49 procenti. Vizīte gan bija ļoti īsa, un viņa pat negribēja tikties ar žurnālistiem. Bet tā katrā ziņā bija vērtīga, un man bija liels prieks, ka Osukainenas kundze ir tāds stipri piezemēts cilvēks, ļoti enerģiska, dzīvespriecīga un somiem neraksturīgi runīga.

Tādas ir bijušas aktivitātes ārlietās.

Pēdējā laikā ir notikušas gan Saeimas komisiju, gan tās frakciju sēdes sakarā ar Latvijas Bankas prezidenta kandidatūras izvirzīšanu. Gandrīz visas frakcijas ir izteikušas savu viedokli par to, ka atbalstīs Eināra Repšes kandidatūru arī turpmākajiem sešiem gadiem Latvijas Bankas prezidenta postenī. Izņemot frakciju “Latvijai”, kura ir izvirzījusi šim amatam savu pārstāvi — profesoru Elmāru Zelgalvi. Ir bijušas runas arī par Gundaru Valdmani, bet Saeimas Kancelejā oficiāls dokuments par Valdmaņa kunga izvirzīšanu nav ienācis. Tādēļ, šodien, 28.augustā, kad notiks ārkārtas plenārsēde, šī kandidatūra vispār netiks izskatīta.

Tādas ir galvenās aizvadītā mēneša aktivitātes. Pamazām mēs gatavojamies rudens sesijas atklāšanai, kurai jāsākas nākamnedēļ.

— Cik pilns ir Saeimas “portfelis”, lai varētu ražīgi sākt šo rudens sesiju? Kas būtu tas nozīmīgākais vai aktuālākais, pie kā vajadzētu ķerties klāt jau tuvākajā laikā?

— Saeimas “portfelis” patlaban ir ļoti piepildīts. Paredzams, ka mēs jau ārkārtas sesijā 28. augustā 45 likumprojektus nodosim izskatīšanai Saeimas komisijām. Tos ir iesniegušas gan deputātu grupas, gan frakcijas, gan arī lielu daļu Ministru kabinets. Turklāt parlamenta brīvdienu laikā Ministru kabinets ir pieņēmis Satversmes 81.panta kārtībā aptuveni 30 likumdošanas aktus — kā Ministru kabineta noteikumus. Bet tos mēs nodosim tālākai izskatīšanai komisijām tikai pirmajā rudens sesijas plenārsēdē 4.septembrī — kas vienlaikus uzskatāms arī par šo dokumentu izskatīšanu pirmajā lasījumā. Tādēļ visām komisijām būs ārkārtīgi daudz darba.

Viens no būtiskākajiem jautājumiem, kas skar ārlietas, ir likums, ko mēs pieņēmām pavasara sesijas pēdējā dienā, 19.jūnijā, — par Ženēvas konvencijas par bēgļiem ratifikāciju. Lasītāji varbūt atceras, ka šajā ratifikācijas dokumentā mēs ar balsu vairākumu izteicām viedokli, ka piekrītam tādam variantam, ka Latvija uzņems bēgļus tikai no Eiropas valstīm. Bet mūsu kaimiņvalstis Zviedrija un Somija ļoti vēlas, lai mēs atkārtoti izskatītu šo likumu un pieņemtu tādu normu, kas ļautu Latvijā uzņemt bēgļus arī no Āzijas valstīm. Es nevaru prognozēt, kā deputāti balsos — vai piekritīs šim viedoklim vai ne. Bet Somijas, Zviedrijas un vēl dažu citu valstu prasība ir tāda, ka bezvīzu režīmu ar Latvijas Republiku tās ieviesīs tikai tad, ja Latvija būs pievienojusies šai bēgļu konvencijai tieši tādā variantā, ka mēs uzņemsim bēgļus arī no Āzijas valstīm. Es labi saprotu un apzinos, ka Latvijas Republikai tas var būt diezgan neērti, dažkārt pat nepatīkami un bīstami. Bet, ja nu mēs gribam ieviest labas kaimiņattiecības un bezvīzu režīmu ar Somiju, Zviedriju un citām valstīm, tad mums ļoti nopietni pie šī likumprojekta jāstrādā.

Ministru kabinets ir sagatavojis un iesniedzis ārkārtīgi daudz dažādu dokumentu, kas skar likumdošanu ekonomikas jomā. Tie ir grozījumi likumdošanas aktos, kas saistīti ar nodokļiem, uzņēmējdarbību, akciju sabiedrībām, sabiedrībām ar ierobežotu atbildību un citām saimnieciskām lietām.

Bet, kā man šķiet, pati svarīgākā rudens sesija būs valsts budžeta apstiprināšana 1998.gadam. Tas būs arī pārbaudes akmens Guntara Krasta valdībai — vai tā noturēsies vai nenoturēsies? Es zinu, ka valdību veidojošajām frakcijām ir vairākas domstarpības — starp “Saimnieku”, “Latvijas ceļu”, “Tēvzemei un Brīvībai” un arī “zemniekiem” — attiecībā uz iespējamo 1998. gada budžeta veidošanu. Taču pagaidām neko detalizēti izklāstīt es nevaru. Katrā ziņā Guntars Krasts, kad viņu apstiprināja par Ministru prezidentu, 7.augusta sarunā ar mani teica, ka budžeta projekts Saeimai tiks iesniegts septembrī un ka novembrī mēs to varētu pieņemt abos lasījumos — gan pirmajā, gan otrajā. Tas nozīmē, ka viss oktobris paliek Saeimas frakcijām, komisijām un visiem deputātiem ļoti nopietnam darbam, lai detalizēti iepazītos ar piedāvāto budžeta projektu. Tas būs pats galvenais, pats svarīgākais Saeimas lēmums rudens sesijā, raugoties kā no ekonomiskā, tā arī no politiskā viedokļa. Es pats personīgi ļoti ceru, ka mēs budžetu tomēr apstiprināsim un līdz ar to Krasta valdība noturēsies. Un domāju, ka Latvijas valsts stratēģiskais kurss nemainīsies tādēļ vien, ka nupat ir nomainījies Ministru prezidents un drusciņ mainījies arī Ministru kabineta sastāvs.

— Vai jums kā Saeimas priekšsēdētājam tagad ir iznācis tikties ar jauno Ministru prezidentu?

— Mēs tikāmies tikai tūlīt pēc viņa iecelšanas šajā amatā. Toreiz es viņam šajā kabinetā svinīgi pasniedzu Saeimas paziņojumu par Ministru kabineta apstiprināšanu. Pēc tam vairākkārt telefoniski esam sarunājušies. Bet nākamajā nedēļā — pirms rudens sesijas atklāšanas, man ir paredzēta diezgan ilga un nopietna tikšanās ar viņu. Lai, pārrunājot gluži praktiskas lietas, mūsu abu nostādnes, mums nebūtu dažādi viedokļi par dažiem svarīgiem jautājumiem.

— Šķiet, ka tagad Latvijā, kā jau pienāktos normālas attīstības valstī, var uzskatīt, ka beidzot pamatvilcienos ir pārklāti “baltie plankumi” likumdošanā. Līdz ar to parlaments, tāpat kā citās demokrātiskās zemēs, lielākoties nodarbojas ar grozījumiem jau esošajos likumos. Un tomēr — vai tuvākajā laikā ir paredzami arī kādi gluži jauni likumi?

— Ekonomikas ministrija, Ministru kabinets un deputātu grupas strādā arī pie vairākiem jauniem likumdošanas aktiem. Tie ir jau Ministru kabineta akceptēti un iesniegti Saeimai. Es šobrīd diemžēl nevaru precīzi tos nosaukt. Bet zinu, ka ir trīs vai četru pilnīgi jaunu likumdošanas aktu projekti.

Bet jums taisnība, galvenais darbs nu jau ir pie esošo likumdošanas aktu dažādiem grozījumiem — kā daudzviet citur pasaulē. Turklāt grozījumi bieži vien tiek izdarīti likumos, kas pavisam nesen ir pieņemti. Piemēram, var minēt grozījumus likumā par Liepājas speciālo ekonomisko zonu. Dažkārt dzīve tikai dažu mēnešu laikā jau apliecina, ka vēlreiz ir jāpiestrādā un šis tas jāpamaina likumos.

— Taču daudziem likumiem laika gaitā citi pēc cita sakrājušies tik daudzi grozījumi — 10, 15 un pat vairāk —, ka tas rada diezgan lielas grūtības un neskaidrības cilvēkiem, kas vēlas tos apzinīgi ievērot.

— Patiešām, tiem cilvēkiem, kas rūpīgi seko līdzi izmaiņām likumdošanas aktos un kam tas ir, kā saka, maizes darbs, tiem, kam ir jāgādā, lai viņu saimnieciskā darbība atbilstu pieņemtajiem likumiem, ir diezgan grūti. Jo viņi vienkārši nespēj vai negrib izsekot līdzi tai informācijai, ko uzņēmējiem un arī Latvijas iedzīvotājiem kopumā vajadzētu saņemt par grozījumiem likumdošanas aktos. Es pārliecinos arvien vairāk par to, ka “Latvijas Vēstnesi”, kas perfekti visu šajā ziņā publicē, daudzi uzņēmēji ne pārāk uzmanīgi lasa. Un līdz ar to, nesekodami līdzi visām izmaiņām likumdošanā, paši izdara daudz kļūdu un veido labu augsni visiem juristiem un advokātiem, kuri šajos likumdošanas džungļos jūtas kā zivis ūdenī. Jo vairāk labojumu un pretrunu, jo lielākas viņu iespējas labi nopelnīt.

Par to, ka pieņemtajiem grozījumiem ir grūti izsekot līdzi, esmu pārliecinājies, arī tiekoties šovasar dažādos Latvijas novados gan ar uzņēmējiem, gan ar gluži vienkāršiem cilvēkiem, kas ir tikai darba darītāji un kam pašiem nekas nepieder. Un viņi bieži vien uzdod jautājumus. Taču šo jautājumu būtu daudz mazāk, ja paši vairāk sekotu pirmavotiem.

Viens piemērs. Ir nedaudz cēlusies sertifikātu cena sakarā ar to, ka intensīvi norisinās dzīvokļu privatizācija. Privatizācijas sertifikātu cena tagad jau ir nepilni trīs lati, kā man zināms. Un nu cilvēki prasa padomu, kā nu kuros uzņēmumos ieguldīt savus sertifikātus. Bet kāds gan es varu būt padomdevējs? Nedod Dievs, pateikšu vēl ko nepareizi. Protams, man ir savs viedoklis par sertifikātu izmantošanu. Bet ej nu nu tu kādam to izsaki. Ja nu kļūdos? Tad es būšu tas vainīgais. Tādēļ es visiem saku — pērciet vai abonējiet “Latvijas Vēstnesi”.

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!