Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Šoruden Saeimai būs sevišķi daudz darba (turpinājums). Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 28.08.1997., Nr. 213 (928) https://vestnesis.lv/ta/id/30465

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Katra valsts un katra tauta ir tik liela, cik lieli ir tās cilvēki, cik tāla ir tās atmiņa

Vēl šajā numurā

28.08.1997., Nr. 213 (928)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

INTERVIJAS. SARUNAS

Šoruden Saeimai

būs sevišķi daudz darba

Alfrēds Čepānis,

6. Saeimas priekšsēdētājs, — “Latvijas Vēstnesim”

“Latvijas Vēstneša” katrā numurā ir sludinājumi par to, kuri uzņēmumi ir nodoti privatizācijai, kādi ir privatizācijas noteikumi, kuru uzņēmumu akciju kurss biržā aug vai, gluži otrādi, samazinās. Tādēļ šī avīze katram normāli ekonomiski domājošam cilvēkam būtu jālasa katru dienu, kad tā iznāk. Bet cilvēki diemžēl uzskata, ka, lūk, “Vakara Ziņas” vai kāda cita avīze ir interesantāka, jo tur ir kaut kādas kārtējās sensācijas par kādu politiķi, policisti vai mākslinieku vai aprakstīts kāds sensacionāls notikums, piemēram, par Maikla Džeksona koncertu Tallinā. To visu labprātāk lasa. Bet kur ieguldīt sertifikātus, prasa man. “Latvijas Vēstnesis” šajā ziņā ir tieši tāda avīze, kas var stipri vien palīdzēt domājošiem cilvēkiem.

— Šeit es varētu tikai piekrist.

— Ak tāÉ Atvainojiet, es pavisam aizmirsu, ar ko runāju! Protams, arī daudzas citas avīzes publicē dažādu ekonomisko informāciju. Manuprāt, pietiekami korekts ir “Dienas Bizness”, tāpat “Lauku Avīze”, arī dažas citas. Bet “Latvijas Vēstnesis” tomēr ir tas oficiālais laikraksts, kurā var iegūt visu oficiālo informāciju. Tur ir noteikts, cik un kādas daļas, kādā kārtībā no šī lielā vai mazā uzņēmuma tiks privatizētas par sertifikātiem. Bet risks katram jau nu jāuzņemas pašam.

Nezinu, vai tas lasītājus īpaši interesēs, bet gribu piebilst, ka vairākos Latvijas laikrakstos ir izteikts viedoklis, ka opozīcija acīmredzot veiks kādas aktivitātes attiecībā uz dažu Saeimas Prezidija locekļu atsaukšanu no ieņemamajiem amastiem. Tas skar arī Saeimas priekšsēdētāju un priekšsēdētāja biedru Aigaru Jirgenu. Es šajā sakarā gribu pateikt “Latvijas Vēstneša”lasītājiem, ka tādas tiesības patiešām ir katram deputātam vai deputātu grupai — šo ierosinājumu rakstiskā veidā var iesniegt Prezidijam desmit deputāti. Tad Kārtības rullī noteiktajā kārtībā šis jautājums tiks iekļauts darba kārtībā un arī tiks izskatīts. Bet, kas attiecas uz mani, tad es to uztveru pavisam mierīgi un, domāju, arī pietiekami civilizēti, un nekādu histēriju šajā sakarā netaisos izrādīt. Ja tāda būs deputātu griba, es, tā sakot, samierināšos ar savu likteni un no šī amata aiziešu.

Bet gribu gan pateikt, ka, ja tomēr vairākums deputātu nobalsos par manis atsaukšanu, būs problēmas arī ar Jirgena kunga palikšanu Prezidijā. Šobrīd, kad ir tikko izveidota jauna valdība, kur galvenie politiskie spēki ir valdību veidojošajās frakcijās, es nedomāju, ka tas varētu dot kādu labumu. Es personīgi nebaidos par savu ādu, bet, manuprāt, tas varētu tikai lieki uzkurināt nevajadzīgas politiskās kaislības. Diez vai no tā kādam būtu kāds labums.

— Jūs minējāt Kārtības rulli. Vai tajā paredzami kādi grozījumi? Pavasara sesijā iesniegtie taču tika noraidīti.

— Jā, pavasara sesijā daži grozījumi patiešām tika iesniegti. Diemžēl toreiz tie netika pieņemti. Runa ir par debašu laika samazināšanu, par reģistrācijas kārtību, par deputātu staigāšanu no vienas frakcijas uz otru un dažām citām lietām. Es zinu, ka tagad vairākas frakcijas un deputāti grib atgriezties pie šīm pašām izmaiņām. Bet ir radušies arī daži jauni ierosinājumi par grozījumiem Kārtības rullī. Nupat, pagājušajā piektdienā, kad notika Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas sēde, finansu ministrs Roberts Zīle iesniedza dažus priekšlikumus likumprojektā par budžeta un finansu vadību, kas precīzāk, skaidrāk un labāk noteiktu budžeta izskatīšanas un apstiprināšanas kārtību Saeimā. Līdz ar to ir iesniegts arī projekts par dažiem grozījumiem Kārtības rullī. Mēs vienojāmies, ka šajā nedēļā notiks augsta ranga un pietiekami kompetentu juristu sanāksme sakarā ar šīm iespējamajām izmaiņām Kārtības rullī. Bet pirmdien, otrdien vai trešdien, pirms rudens sesijas sākuma, mēs izskatīsim šos grozījumus. Un tad iesniegsim arī šos labojumus Saeimas Kārtības rullī. Bet jau Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā.

— Diemžēl ļoti daudz Saeimā ir pie frakcijām nepiederošo jeb “neatkarīgo” deputātu. Vai ir kādas pazīmes, ka to skaits tuvākajā laikā varētu samazināties, tiem pievienojoties citām frakcijām?

— Tādu ir 23. Jā, ceturtā daļa no Latvijas parlamenta tagad nepieder ne pie vienas frakcijas. Pazīmju, ka to skaits varētu samazināties, pašlaik nav. Par to es esmu pārliecināts. Sociālistiskās partijas un kustības “Līdztiesība” frakcija izjuka, kā man zināms, savstarpējo nesaskaņu dēļ. Tautas kopa “Brīvība” varbūt ir izveidojusies un reģistrēta kā partija, taču Kārtības rullī attiecībā uz frakciju veidošanos noteikts, ka frakciju var izveidot no vienas partijas vai no viena saraksta ievēlētie deputāti. No dažādām frakcijām un partijām salasīti cilvēki nevar izveidot frakciju. Tiesa, var pievienoties kādai jau esošai frakcijai. Tā ir cita lieta.

Bet, pazīstot tos cilvēkus, kas tagad jau ir aizgājuši no frakcijām un kļuvuši par pie frakcijām nepiederošiem deputātiem, man šķiet, ka pie frakcijām nepiederošo deputātu skaits saglabāsies līdz sestās Saeimas pilnvaru beigām. Varbūt var kaut kas mainīties, jo, kā lasītāji atceras, nupat apvienojās “Tēvzemei un Brīvībai” un LNNK. Daļa no LNNK kļuva par Nacionālās reformu partijas biedriem, veidojot frakciju kopā ar Zaļo partiju. Tādas izmaiņas un kustības partiju un frakciju iekšienē var būt. Ļoti daudzi cilvēki un politiķi runā par to, ka nupat ir jāizveidojas kādai jaunai partijai. Jo likumā ir noteikts, ka nākamās Saeimas vēlēšanās varēs startēt tikai tie, kas nodibinājuši partiju vismaz gadu pirms vēlēšanām. Varbūt vēl septembrī var kāda izveidoties. Bet nedomāju, ka šie cilvēki, kas pašlaik ir Saeimas deputāti un nav nevienā frakcijā, būtu kādam īpaši vajadzīgi. Tas skan diezgan nežēlīgi un varbūt pat ciniski, bet tā nu tas ir izveidojies.

— Kā sokas lielie pārbūves darbi Saeimas namā?

— Saeimas Sarkano zāli, kurā notiks rudens sesijas sēdes — visu septembri, oktobri, novembri un decembri —, paspējām sagatavot normālam darbam līdz 1. augustam. 7. augustā tur jau notika Saeimas ārkārtas sesijas sēde. Lielajā plenārsēžu zālē katru dienu strādā 10 līdz 15 cilvēki. Kā mani ir informējis Kancelejas direktora vietnieks Ziemeļa kungs, darbi tiek stipri kontrolēti, un tie iekļaujas noteiktajos grafikos. Visas firmas, kas piedalījās konkursā par tiesībām strādāt plenārsēžu zālē, savus solījumus un līgumsaistības godprātīgi pilda.

Darbs, jāatzīst, ir piņķerīgs. Jo tomēr tā nav ne noliktava, ne šķūnis. Tur bieži vien ir vajadzīgs smalks, tehniski diezgan grūts darbs. Bet visas firmas savās līgumsaistībās ir iekļāvušās. Es ļoti ceru, ja vien nenotiks kādas kataklizmas, nākamo, ziemas sesiju, pēc Jaungada mēs varēsim atklāt jau rekonstruētajā plenārsēžu zālē.

— Bet vai Sarkanajā zālē nav nekādu problēmu? Pēc 7. augusta sēdes taču bija izteikti daži iebildumi.

— Iebildumi ir bijuši no jūsu kolēģu žurnālistu puses. Zālē ir simt sēdvietas, ko aizņem deputāti, un piecas sēdvietas Prezidijam, tātad 105 sēdvietas. Žurnālistiem paliek tikai pati aizmugure, kas ir apmēram pusotru metru plata. Tāpēc žurnālisti bija neapmierināti. Sevišķi rādošie žurnālisti, kas strādā ar televīzijas vai kino kamerām, jo tur viņiem neesot vietas. Patiešām, pašlaik tāda problēma ir. Daži deputāti saka, ka viņi savas darba vietas varot atdot šiem žurnālistiem. Lai viņi tā dara, ja vēlas. Tur es neko nevaru ne iebilst, ne piebilst. Bet šie četri mēneši kaut kā būtu jāpiecieš. Varbūt mēs tomēr varētu kādu stacionāro televīzijas kameru kādā no Sarkanās zāles stūriem pietiekami kompakti iekārtot, lai tā netraucētu deputātiem un apkalpojošajam personālam. Bet par to, raugoties no tehniskās puses, ir jārunā ar televīzijas pārstāvjiem un Kancelejas darbiniekiem, kas ar to nodarbojas. Ja tur kaut mazāko stūrīti žurnālistiem varēs atrast, man nebūs nekādu iebildumu. Lai viņi tur filmē un strādā.

Bet pārējiem — rakstošajiem — žurnālistiem diemžēl jāiztiek ar tiem monitoriem, kas tagad ir izvietoti citās Saeimas nama telpās, kur var sekot līdzi plenārsēdes norisei. Tiesa gan, bija pretenzijas pret attēla kvalitāti. Bet es esmu runājis ar personālu, un man teica, ka šo jautājumu var atrisināt. Katrā ziņā demokrātija no tā nav cietusi. Žurnālistam, kurš grib gūt priekšstatu par Saeimas darbu, informācijas būs pietiekami. Ja arī viņš netiek plenārsēžu zālē — viens otrs uztraucas par to, ka nevarēs uzņemt aizmigušu vai avīzi lasošu deputātu —, viņš var deputātu nointervēt ārpus plenārsēžu zāles kādā citā Saiemas nama telpā. Nu, kaut kā ir jāpiecieš šis laiks.

— Vai tas monitors arī turpmāk būs novietots Saeimas kafejnīcā?

— Jā. Runa bija par to, ka tas varētu būt arī kādā citā telpā, kur būtu ērtāk. Jo dažkārt sanāk ļoti daudz žurnālistu. Tiešām, kafejnīca nav tā piemērotākā vieta. Bet šobrīd citas telpas nav. Pie mums tomēr notiek remontdarbi — nav izmantojama ne Lielā plenārsēžu zāle, ne Prezidija zāle. Mums gluži vienkārši nav citas vietas, kur monitoru novietot.

— Varbūt intervijas beigās vēl kaut ko gribat pateikt?

— Par vēl vienu jaunumu. Pagājušajā nedēļā es biju ieradies pie ģenerālprokurora Jāņa Skrastiņa. Interesējos, kā sokas ar deputātu lietu vai materiālu pārbaudi saistībā ar korupcijas novēršanas likuma ievērošanu. Skrastiņa kungs detaļas man neizpauda, bet pateica, ka katrā ziņā līdz rudens sesijas sākumam viņš iedos pilnu informāciju par katru deputātu individuāli. Turklāt kā ģenerālprokurors, kā Latvijas valsts amatpersona iesniegs Saeimai izlemšanai arī savus secinājumus un slēdzienus par to, kas, pēc viņa prāta, būtu grozāms, uzlabojams vai maināms korupcijas novēršanas likumā un citos likumdošanas aktos, kas ir saistīti ar deputātu darbību kādā no uzņēmējsabiedrībām.

— Par cik deputātiem tad tiks saņemta informācija?

— Bija pavisam 47 vai 48. Par septiņiem jau pagājušajā nedēļā tika izdarīts slēdziens. Šonedēļ tiks pabeigts darbs attiecībā uz visiem pārējiem.

— Vai šie materiāli tiks izsniegti katram deputātam personīgi?

— Prokuratūras uzdevums ir dot atbildi tam, kas attiecīgos dokumentus ir iesniedzis. Materiālus ir iesniegusi Saeimas Mandātu un iesniegumu komisija. Tā arī saņems atbildi no prokuratūras. Atbildi no prokuratūras saņems arī Saeimas Prezidijs, un tad mēs koleģiāli vienosimies par to, kādā veidā šī informācija būtu izplatāma. Es esmu par to, ka šie materiāli ir jāiedod katram Saeimas deputātam.

Mintauts Ducmanis,

“LV” redaktors

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!