Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Savu pamatlicēju godinot. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 28.08.1997., Nr. 213 (928) https://vestnesis.lv/ta/id/30468

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Šoruden Saeimai būs sevišķi daudz darba

Vēl šajā numurā

28.08.1997., Nr. 213 (928)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

runas. referāti

Savu pamatlicēju godinot

LLU rektors Voldemārs Strīķis:

Kārlis Ulmanis —

lauksaimniecības izglītības

un zinātnes veicinātājs

Foto: Arnis Blumbergs, “LV”

4. septembrī Rīgā Latviešu biedrības namā paredzēta plaša konference. Tad daudzo ziņojumu vidū paredzēti arī mūsu profesoru Benjamiņa Treija un Baibas Rivžas, kā arī docenta Sigizmunda Timšāna ziņojumi. Tiks rīkota konference Jelgavā, būs arī daudzi citi pasākumi.

Šodien, Latvijas Lauksaimniecības universitātes gadskārtējā akadēmiskajā sēdē, kurā esam iecerējuši iztirzāt aizvadītā studiju gada rezultātus un ieskicēt mūsu uzdevumus, nolēmām uzsvērt pamatdomu — Kārlis Ulmanis un Latvijas Lauksaimniecības universitāte, Kārlis Ulmanis un lauksaimniecības izglītība, zinātne Latvijā.

Latvijā, arī pasaulē Kārli Ulmani pazīst kā valstsvīru, par ko ir ļoti daudz vēstures liecību, grāmatu un publikāciju, diemžēl par Kārļa Ulmaņa devumu lauksaimniecības izglītības, zinātnes attīstībā Latvijā ir mazāk rakstīts. Šo mazāk izgaismoto viņa dzīves devumu cenšas aizpildīt mūsu mācību spēki un studenti, kas jau sešus, septiņus gadus vāc materiālus, raksta apcerējumus, top publikācijas. Jau vairākus gadus ir nodibināta Kārļa Ulmaņa stipendija, kuru ik gadu piešķir Senāts un pēdējos gados tā tiek pasniegta Kārļa Ulmaņa dzimšanas dienā “Pikšās”. Šīs stipendijas priekšnosacījums ir ne tikai teicami mācīties, bet arī studēt Kārļa Ulmaņa dzīvi, darbību, rakstīt par to. Ir iedibināta grāmata, kur tiek fiksēti stipendiāti, to devums tiek saglabāts publikācijās.

Ko vēsta šīs publikācijas, ko vēsta Kārļa Ulmaņa biogrāfija, izdotās daudzās grāmatas?

Pirmkārt, tās sniedz izziņas, ka Kārlis Ulmanis bija Zemgales zemnieka dēls, ka viņš kā pienākas lauku puisim bijis ļoti strādīgs, uzcītīgs gan lauku darbos, gan skolas gaitās. Iepazinis Latvijas vēsturi, smēlies no tās zemes un tautas mīlestību un gara stiprumu, meklē ceļus, kā izkļūt no cara pakļautības. Un to viņš darīja, visupirms uzcītīgi mācoties. Pēc Jelgavas reālskolas beigšanas pabeidzis piensaimniecības kursus Austrumprūsijā, pēc tam ar pārtraukumiem studējis Vācijā, Šveicē un tikai 1909. gadā Amerikā beidza Nebraskas universitātes lauksaimniecības fakultāti, iegūdams agronoma kvalifikāciju.

Otrkārt, var tikai apbrīnot Kārļa Ulmaņa degsmi un cenšanos savas zināšanas nodot lauksaimniekiem, piensaimniekiem. To viņš centīgi darījis jau no pirmajām studiju dienām.

1899. gadā, 22 gadu vecumā, Kārlis Ulmanis, kurš saskatīja piensaimniecības attīstības lielās iespējas Latvijā, uzaicināts referēt lauksaimniecības kongresā Rīgā, kur piedalījās ap 1200 lauksaimnieku no visas Latvijas. Temats “Piena ražojumi un viņu izlietošana”, kas vēlāk publicēts žurnālā “Zemkopis” un rakstu krājumā. Ar to aizsākās Kārļa Ulmaņa daudzās publikācijas žurnālos un laikrakstos, kas veltītas aktuāliem lauksaimniecības jautājumiem.

1902. gadā Kārlis Ulmanis 25 gadu vecumā, kopā ar vēlāk ievērojamo mūsu profesoru Jāni Bergu jau vada piensaimniecības kursus Bērzmuižas izmēģinājumu saimniecībā, kas bija pirmā šāda veida Latvijā un pildīja lauksaimniecības skolas funkcijas, jo tādu tad vēl Latvijā nebija. Vēlāk līdzīgi kursi tika vadīti arī Valmierā. Zīmīgi, ka visi referāti tika publicēti žurnālos. Tad sekoja 1905. gads, — cietums, trimdinieka gaitas. Skolotājs lauksaimniecības skolā Vācijā 1907. gadā, kad Kārlim Ulmanim ir trīsdesmit gadu, iznāk viņa pirmā grāmata “Ienesīgā piensaimniecība”, tai seko otrā — “Ienesīgā cūkkopība”. Kad Kārlis Ulmanis beidz augstskolu Amerikā ar lauksaimniecības zinātņu bakalaura grādu, tad iznāk arī trešā grāmata — “Ienesīgā lauksaimniecība”. Tad viņš kādu laiku strādā Nebraskas Linkolna universitātē par piensaimniecības nodaļas asistentu, pievērsdamies arī praktiskai darbībai.

Kārļa Ulmaņa centieni pēc izglītības pašam un reizē izglītojot Latvijas zemniekus ar ļotim aktīvu darbību, rakstot ik gadus daudzus rakstus, rediģējot žurnālus, rīkojot kursus, izstādes, raksturo to darba cēlienu, līdz viņš kļuva par Latvijas neatkarības dibinātāju, Latvijas valstsvīru.

Tad aizsākās cīņa par Latvijas neatkarības nosargāšanu, Latvijas tautsaimniecības attīstību, bet reizē viņš bija arī izglītības, kultūras darbinieks plašā nozīmē. Viņa nopelnus lauksaimniecības un tautsaimniecības laukā 1934.gadā novērtēja Latvijas Universitātes Lauksaimniecības un Tautsaimniecības fakultātes, piešķirot viņam gan lauksaimnieka, gan tautsaimnieka goda doktora grādus.

Kārlis Ulmanis aizvien uzsvēra lauksaimniecības nozīmi un mežsaimniecības nozīmi un tagad nu mēs, kas strādājam lauksaimniecībā, mūsu augstskolā varam godināt doktoru Kārli Ulmani kā mūsu augstskolas dibinātāju (jūsu rīcībā Jelgavas Lauksaimniecības akadēmijas Satversme, ar kuru tika nodibināta mūsu augstskola un kuru parakstījis Valsts un Ministru prezidents Kārlis Ulmanis 1938.gada 23.decembrī, kā arī runa JLA iesvētīšanas svinībās 28.oktobrī).

Jelgavas Lauksaimniecības akadēmija Kārļa Ulmaņa nopelnus atzīmēja ar viņa ievēlēšanu 1939.gadā par pirmo mūsu augstskolas goda biedru.

Godātie akadēmiskās sēdes dalībnieki! Par mūsu augstskolas pirmā godabiedra, lauksaimniecības un ekonomikas goda doktora Kārļa Ulmaņa ieceru piepildījumu šodien esam atbildīgi arī mēs, kas strādājam laukos, kas strādājam LLU. Tāpēc turēsim augstu viņa piemiņu, studēsim viņa dzīves devumu, darbus, strādāsim Latvijas lauku, tās nākotnes labad. Būsim pašaizliedzīgi, strādāsim gan nozares, gan politikas laukā, būsim godprātīgi, godīgi pret sevi un savu tautu, strādāsim tās labā un audzināsim tādus studentus, kas būtu Kārļa Ulmaņa piemiņas cienīgi.

Šodien tas ir īpaši aktuāli, jo mēs izvērtēsim studiju gada devumu, pārrunāsim ieceres. Lai tas būtu saistībā ar Latvijas cilvēkiem, tās laukiem, mežiem, ūdeņiem. Lai mēs, redzot tās grūtības, saskatītu tās pārvarēšanas iespējas. Lai mūsu turpmākā saruna ir Kārļa Ulmaņa devuma kopsakarā, jo mēs strādājam viņa dibinātajā augstskolā.

Runa Kārļa Ulmaņa piemiņai veltītajā Latvijas Lauksaimniecības universitātes akadēmiskajā sēdē vakar, 27. augustā Jelgavā

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!