Uz aptieku — ne tikai pēc zālēm

Mazo uzņēmumu

privatizācijai sekojot

Valda Ozoliņa

Skaidrīte Egle

Vēl karš nebija beidzies, kad Tilta ielas 1. namā durvis vēra aptieka un tajā sāka strādāt tikko divdesmit gadu slieksni pārkāpusī Skaidrīte Egle. Nekādas farmaceitiskas izglītības viņai nebija, toties bija liela vēlēšanās strādāt un ģimenē ieaudzināta kārtības un atbildības sajūta. Kad gadus 15 vēlāk uz aptieku atnāca Medicīnas institūta absolvente Ligita Riba, viņa jaunajai kolēģei jau varēja dot vienu otru padomu. Viņām abām (un vēl trim provizorēm) šī aptieka ir pirmā un vienīgā darbavieta. Un aptiekā zāles pērk un pasūta jau kurā sarkandaugaviešu paaudze.

Tieši doma par darba vietu saglabāšanu un rūpes par gadu gaitā iepazīto klientu loku mudināja jauno, enerģisko vadītāju Valdu Ozoliņu domāt par aptiekas privatizāciju. Ceļš uz to gan vedis pa dažādu instanču neizdarības un neziņas līkločiem un ievilcies turpat četru gadu garumā. Pirkuma līgums parakstīts tikai 1997. gada 16. maijā. Valdai Ozoliņai pa šiem gadiem sakrājusies prāva dokumentu grēda un palicis arī rūgtums par brīžam velti šķiesto enerģiju:

— Ar aptiekas darbiniekiem par savas sabiedrības veidošanu sākām runāt jau 1994. gadā, tiklīdz parādījās likums par aptieku nodošanu nomā. Nodibinājām sabiedrību ar ierobežotu atbildību un pieteicāmies uz biznesa plānu konkursu. Visus dokumentus iesniedzām 1995. gada martā. Pēc noteikumiem komisija bija jāsasauc divu mēnešu laikā. Diemžēl nekas tāds nenotika un mēs tikām turēti pilnīgā neziņā. Klauvējām pie dažādām durvīm, pat atvaļinājumā negājām, bet tā arī nekādu lēmumu no Labklājības ministrijas nevarējām sagaidīt. Uzrakstījām oficiālu iesniegumu Saeimas deputātam Leopoldam Ozoliņam. Tikai tad lieta iekustējās. 1995. gada 4. decembrī tika pieņemts lēmums, ar kuru mūsu SIA VS un Ko “Sarkandaugavas aptieka” atzīta par konkursa uzvarētāju. Pēc tam visu līdz galam vajadzēja novest Labklājības ministrijas kontroles un pārziņas nodaļai, taču tur lieta atkal iestrēga, līdz 1996. gada janvārī tika pieņemts jaunais likums, ar kuru nomu atcēla un viss pārgāja Privatizācijas aģentūras ziņā. Gods kam gods, tās darbinieki strādā profesionāli. Parādījās grafiki, kas strikti tika ievēroti. Par visu mūs laikus informēja. Tiesa, pirmajā kārtā neiekļuvām, bet vēlāk par to tikai priecājāmies. Toreiz vēl nebija noteikts, ka sabiedrībām, kurās 51 procents sākumkapitāla pieder aptiekas darbiniekiem, piekrīt pirmpirkuma tiesības. Aptiekas tika izsolītas. Vērojām, par kādām summām nosolīja, piemēram, Lāčplēša un Šmerļa aptiekas. Mums tādu līdzekļu nebija. Izmantojot pirmpirkuma tiesības, mēs savu aptieku esam ieguvuši par 8000 latu. Tā ir reāla summa, kas aprēķināta, ņemot vērā pagājušā gada apgrozījumu.

Jāsaka gan, ka tāda īsti moderna manta aptiekā ir tikai abi jaunie kases aparāti. Viss pārējais jau krietni palietots. Telpas tiek īrētas no pašvaldības. Tai, kā jau palaikam pašvaldībām, naudas remontam nav, tāpēc jāremontē pašiem, cik nu rocība atļauj. Iesākts ar pagrabtelpām, kur ir arī medikamentu noliktava.

— Telpas pagrabstāvā ir plašas un diezgan labas. Mums pat radusies doma iekārtot tur nelielu ārsta kabinetu. Kā daudzās aptiekās, esam pieņēmuši uz pusslodzi dakterīti, kas mēra asinsspiedienu. Bet mūsu Elita ir sertificēta ģimenes ārste un labprāt sniedz pacientiem arī padomus, izraksta zāles. Pie viņas sākuši vest arī bērnus. Tikai ar telpām pašlaik pašauri, tāpēc plānojam pārcelt šo dienestu stāvu zemāk. Tas, protams, nebūs vienkārši, viss pienācīgi jāiekārto. Bet ar laiku tas būs!

Sarkandaugavieši sevišķi augstu vērtē to, ka viņu aptiekā zāles var arī pasūtīt.

— Jā, receptūru nodaļas uzturēšana ir tiešām nerentabla. Ķīmiskās un bakterioloģiskās analīzes ir ļoti dārgas. Tāpēc daudzas aptiekas šīs nodaļas slēdz. Bet mēs esam nolēmuši turēties, cik ilgi vien varēsim. Mēs taču gandrīz vai vaigā pazīstam savus klientus, un arī viņi ir pieraduši pie mūsu darba stila, pakalpojumu spektra. Turklāt zāļu izgatavošana ir tā reize, kad varam nākt pretim tiem klientiem, kam naudasmaciņš visplānākais. Medikamentus lētāk nolaist nevaram, bet par savu darbu varam aprēķināt arī kādu santīmu mazāk.

Nesen aptiekā iekārtota arī optikas nodaļa. Ir vēl dažādas ieceres.

— Tāpēc jau esam ņēmuši aptieku savā ziņā. Lai paši domātu un paši darītu.

Aina Rozeniece, “LV”

Aiz šīm durvīm daudzus jo daudzus sagaidījusi atsaucība un palīdzība Foto: Māris Kundziņš