Samērojot

īpašuma tiesību atgūšanu

Vācijā un Latvijā

Īstenojot sadarbību starp Latvijas Republikas Tieslietu ministriju un Ziemeļreinas-Vestfālenes zemes Tieslietu ministriju, Ķelnē (Vācija) — uzturējās Latvijas Republikas Tieslietu ministrijas, Latvijas Republikas Augstākās tiesas un zemesgrāmatu tiesnešu delegācija. Tiesiskās informācijas un praktiskās pieredzes apmaiņas sakarā tā iepazinās ar Vācijas federālo un Ziemeļreinas -Vestfālenes zemes likumdošanu īpašuma tiesību restitūcijas (atjaunošanas) jautājumos, zemesgrāmatu darba organizācijas un īpašuma tiesību nostiprināšanas jautājumiem.

Līdz ar vienotas Vācijas izveidošanos, kas bija saistīta ar Vācijas Demokrātiskās Republikas apvienošanos ar Vācijas Federatīvo Republiku vienotā Vācijā, tika uzsākta pakāpeniska bijušās Vācijas Demokrātiskās Republikas saimniecības pārorientācija uz Vācijas Federatīvās Republikas saimniecības modeli. Tas neizbēgami bija saistīts ar īpašuma tiesisko attiecību maiņu un kļuva par cēloni īpašuma tiesību sakārtošanai uz nekustamajiem īpašumiem un restitūcijas jeb īpašuma tiesību atjaunošanas procesa uzsākšanai bijušajā Vācijas Demokrātiskās Republikas teritorijā. To var vērtēt kā līdzvērtīgu procesu, kāds pēc Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas tika uzsākts Latvijas Republikā, veicot zemes reformu un īpašuma tiesību atjaunošanu, un denacionalizāciju attiecībā uz namīpašumiem, kuri tika nacionalizēti vai citādi atsavināti padomju varas gados Latvijas Republikas teritorijā. Izejot no uzkrātās pieredzes līdzvērtīgu jautājumu risināšanā, abu ministriju darbiniekiem un tiesnešiem izvērtās interesantas un auglīgas diskusijas par atsevišķu problēmu, kas saistīta ar īpašuma tiesību uz nekustamo īpašumu atjaunošanu un reģistrāciju zemesgrāmatā tiesisko un praktisko risinājumu, ļaujot īsi pakavēties pie Vācijā realizējamās īpašuma tiesību atjaunošanas procesa galvenajiem momentiem.

Uzsākot šo īpašuma tiesību atjaunošanas procesu, tika izvirzīts uzdevums ieviest visā Vācijā vienotu zemes reģistra sistēmu, kāds tas līdz īpašuma tiesību atjaunošanas procesa uzsākšanai Austrumvācijā bija pastāvējis Vācijas Federatīvajā Republikā, un, veicot īpašuma tiesību atjaunošanu uz nekustamajiem īpašumiem, par pamatu īpašuma objekta noteikšanai, uz kuru atjaunojamas īpašuma tiesības bijušajiem īpašniekiem, ņemot līdz nacionalizācijas vai cita veida atsavināšanas brīdim pastāvējušās zemes robežas. Tādējādi praktiski izslēdzot būtiskas īpašuma objektu robežu izmaiņas.

Nosakot likumdošanas ceļā to personu loku, kas ir tiesīgas prasīt un arī saņemt atpakaļ atsavinātos īpašumus, vērojams, ka īpašuma tiesību atjaunošanas process nav vērsts tikai uz tiem gadījumiem, kad īpašniekam īpašuma tiesības uz tam piederošo īpašumu ir atņemtas Vācijas Demokrātiskās Republikas nacionalizācijas politikas īstenošanas rezultātā, bet ir attiecināms arī uz tiem gadījumiem, kad personai īpašuma tiesības uz tam piederošajiem īpašumiem tika atņemtas ārizācijas procesa rezultātā 1939. — 1941. gada laikā, padomju okupācijas pārvaldes laikā līdz 1949.gadam, piespiedu izraidīšanas rezultātā no Vācijas Demokrātiskās Republikas, notiesāšanas rezultātā. Vienlaicīgi ar iespēju atjaunot īpašuma tiesības uz atsavinātiem nekustamajiem īpašumiem tika paredzēta iespēja kompensēt atsavinātā īpašuma vērtību tā bijušajam īpašniekam, ja saskaņā ar likumdošanu nav iespējams atjaunot viņam īpašuma tiesības uz atpakaļ pieprasīto īpašumu.

Praktiskais īpašuma tiesību atjaunošanas process iepriekš pārskaitītajos gadījumos tiek uzsākts, pamatojoties uz noteiktā termiņā iesniegtu ieinteresētās personas iesnieguma pamata, kas bijušajiem īpašniekiem bija jāiesniedz līdz 1992. gada 31. decembrim. Institūcija, kura izskata šo iesniegumu, veic tā pārbaudi, noskaidrojot, vai personai, kas iesniegusi iesniegumu ir tiesības saņemt īpašumā iesniegumā pieprasīto īpašumu. Šīs darbības ietvaros tiek pārbaudīta informācija, kas glabājas attiecīgās teritoriālās vienības zemesgrāmatā, no kuras tiek saņemta informācija par nekustamā īpašuma īpašnieku pirms īpašuma atsavināšanas un atsavināšanas pamatu. Konstatējot, ka pieprasījuma iesniedzējas personas iesniegumā teiktais ir pamats īpašuma tiesību atjaunošanai, pēc dokumentu pārbaudes pieņem lēmumu par īpašuma tiesību atjaunošanu vai kompensācijas izmaksu.

Par principiāli līdzvērtīgu Latvijas Republikā esošajai varētu uzskatīt radīto mehānismu īpašuma tiesību atjaunošanas procesa īstenošanai, kas pēc būtības ir administratīvs process, kuru īsteno attiecīgās administratīvi teritoriālās vienības pārvaldes institūcija.

Īstenojot īpašuma tiesību atjaunošanas procesu, par pirmo pieteikumu un informācijas līmeni ir uzskatāms pilsētā vai apgabala pārvaldē pieņemtais lēmums īpašuma tiesību atjaunošanas pieteikuma lietā. Šis lēmums ir izskatāms atkārtoti federālās zemes Finansu ministrijas sastāvā ietilpstošā institūcijā, ja kāda no īpašuma tiesību atjaunošanas lietā ieinteresētajām pusēm nepiekrīt sākotnēji pieņemtajam lēmumam īpašuma tiesību atjaunošanas lietā, kura pieņem lēmumu. Šis pieņemtais lēmums ir pārsūdzams administratīvajā tiesā.

Praktiski līdz ar lēmuma īpašuma tiesību atjaunošanas lietā spēkā stāšanos, bet gadījumos, kad īpašniekam ir atjaunotas īpašuma tiesības uz tam piederējušo nekustamo īpašumu ar nekustamā īpašuma nodošanu un tiesību uz šo īpašumu nostiprināšanu zemesgrāmatā, ir noslēdzies īpašuma tiesību atjaunošanas process, kas pēc savas būtības atbilst Latvijas Republikā notiekošajiem īpašuma tiesību atjaunošanas un denacionalizācijas procesiem ar atsevišķām niansēm, kas padara šo procesu vairāk kontrolējamāku un sniedz lēmumu īpašuma tiesību atjaunošanas lietās pieņēmējām institūcijām lielākas iegūtās informācijas par īpašuma tiesību subjektiem atbilstības garantijas.

Analizējot zemesgrāmatu darbu Vācijā un salīdzinot to ar paveikto Latvijas Republikā, gribētu atzīmēt, ka Latvijas Republikas zemesgrāmatu darba organizācija un materiāli tehniskais nodrošinājums ir vērtējams kā progresīvāks salīdzinājumā ar tām darba metodēm, kas pastāv Vācijas zemesgrāmatās. Galvenā atšķirība tajās ir tā, ka Latvijas Republikas zemesgrāmatu darbs ir datorizēts un vienlaicīgi ar īpašuma tiesību nostiprināšanu tiek veidota nekustamo īpašuma datu bāze, kas reāli pastāv Latvijas Republikā.

Veidojot un turpinot šo savstarpējo sadarbību, kā arī vērtējot vācu kolēģu centienus modernizēt savu zemesgrāmatu sistēmu un vērojot tās pirmsākumus Minhenē, Bavārijā, kur tiek veidota pirmā Vācijā datorizētā zemesgrāmatu sistēma, būtu lietderīgi iepazīstināt vācu zemesgrāmatu darbiniekus ar Latvijas Republikā izveidoto zemesgrāmatu sistēmu un tās praktisko pielietojumu.

Gatis Šņore,TM

Kā paātrināti privatizējamas neapdzīvojamās telpas?

Kopš šā gada 11.jūlijā stājušies spēkā grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”, paātrinātajā privatizācijā iespējams piedalīties arī neapdzīvojamo telpu nomniekiem. Tātad viņiem vairs nav jāgaida, kad vispārējai privatizācijai nodos visu māju.

Informē Rīgas Dzīvojamo māju vērtēšanas nodaļas vadītājs Māris Laukalejs:

— Iesniegumus par neapdzīvojamo telpu paātrinātu privatizēšanu Rīgas pilsētas dzīvojamo māju privatizācijas komisija pieņem tikai no pašvaldību māju nomniekiem. Ar valsts māju dzīvokļu un neapdzīvojamo telpu privatizāciju nodarbojas Centrālā dzīvojamo māju privatizācijas komisija.

Pirmpirkuma tiesības piešķirtas visiem nomniekiem, kas nomas līgumu noslēguši līdz šā gada 1.jūnijam un izpildījuši līguma prasības.

Protams, iesniegumu par piedalīšanos paātrinātajā privatizācijā var rakstīt arī nomnieki, kuri nomas līgumu noslēguši pēc 1.jūnija, taču pēc telpu novērtēšanas tās nonāks izsolē. Sevišķi jaunajos dzīvojamos rajonos pretendentu uz šīm telpām nebūs tik daudz, un tātad arī šādā veidā neapdzīvojamās telpas esošajam nomniekam iespējams iegūt īpašumā līdz visas mājas nodošanai privatizācijā.

Kā notiks neapdzīvojamo telpu paātrinātās privatizācijas procedūra? Privatizācijas komisijā nomniekam jāizpilda privatizācijas pieteikuma veidlapa, pēc tam divu nedēļu laikā tiks apsekots, vai telpas attiecīgajā mājā atbilst visiem privatizācijas priekšnoteikumiem — vai māja tiešām ir pašvaldības valdījumā, vai tā nav nodota denacionalizācijai utt. Ja privatizācija iespējama, tad komisija ar nomnieku noslēgs līgumu par telpu vērtēšanas iemaksu. Atšķirībā no vispārējās privatizācijas, paātrināti privatizējot neapdzīvojamās telpas, nomniekam jāapmaksā šo telpu vērtēšanas izdevumi, kas varētu būt 300–500 latu. Precīzi šo summu noteiks attiecīgs Ministru kabineta lēmums.

Pēc tam privatizācijas komisija, pasūtot vērtējumu, savukārt noslēdz līgumu ar vērtētāju. Novērtēšana ilgs apmēram mēnesi (tā noteikts arī likumā), un pēc tam, atbilstoši vērtējumam, privatizācijas komisijai atkal mēneša laikā jāpieņem lēmums par galīgās pirkuma maksas noteikšanu. Taču vērtējumā noteiktajai summai, iespējams, tiks pielietots arī kāds koeficients. Kālab? Strīdīgs šajā gadījumā ir jautājums, ko darīt ar zemes cenu. Ir noteikts, ka paātrinātajā privatizācijā, nosakot pirkuma maksu, zemes cena netiek ņemta vērā. Taču neapdzīvojamo telpu privatizācijā acīmredzot būs jāpielieto kāds cenu paaugstinošs koeficients, kas pirkuma maksā iekļautu arī zemes cenu. Šī problēma tiks atrisināta tā mēneša laikā, kas atvēlēts galīgās pirkuma cenas noteikšanai. Līdzīgi kā pie vispārējās privatizācijas, tiks pielietoti arī pazeminoši koeficienti — gadījumā, ja telpas šķērso inženierkomunikācijas vai ir kādi citi tehniskie apstākļi, kas ļoti būtiski ietekmē telpu turpmāko ekspluatāciju. Un tātad — pēc vērtējuma saņemšanas, ko komisija apstiprina un izsūta nomniekam, viņš saņems arī veidlapu, kas jāaizpilda un mēneša laikā atkal jāiesniedz komisijā. Šajā dokumentā viņš var akceptēt noteikto galīgo pirkuma maksu un pie viena uzrādīt, kādā veidā nokārtos maksājumus: visu nepieciešamo summu sertifikātos un naudā iemaksās uzreiz vai ar tā dēvēto atlikto maksājumu. Ja nomnieks vērtējumam nepiekrīt un no privatizācijas atsakās, viņš zaudē arī vērtēšanai iemaksāto naudu, taču nezaudē tiesības privatizēt vispārējā kārtībā. Citu iespēju viņam nav. Domājam arī par to, ka būtu nepieciešams paaugstinošs vai pazeminošs koeficients, kuru pielietosim atkarībā no izvēlētā maksājuma veida, jo ir ļoti liela starpība, vai nomnieks samaksā visu summu uzreiz (tad būtu jāpielieto pazeminošs koeficients) vai maksā pakāpeniski. Tad varbūt rīkosimies tāpat kā vispārējā privatizācijā — pie atliktā maksājuma pieskaitīsim gada vidējās inflācijas koeficientu.

Un — pēdējais posms. Kad apstiprinājums no nomnieka saņemts, privatizācijas komisija ar viņu kopīgi izstrādā galīgo pirkuma maksājuma grafiku, un mēneša laikā, saskaņojot ar nomnieku, tiek noteikta pirmā iemaksa. Ja visa summa tiek samaksāta uzreiz, tad slēdz pirkuma pārdevuma līgumu. Ja ir atliktais maksājums, tiek noslēgts ķīlas līgums.

Šī neapdzīvojamo telpu privatizēšanas procedūra varētu ilgt apmēram piecus mēnešus.

Rīgas pilsētas Dzīvojamo māju privatizācijas komisija jau saņēmusi apmēram divdesmit iesniegumus par neapdzīvojamo telpu privatizēšanu.

Metodiku vēl precizēsim, procesu aprobējot.

“LV” informācija

“Unibankasī akciju kotēšana ārzemēs

1997.gada 21.augustā Privatizācijas aģentūras valde nolēma par a/s “Latvijas Unibanka” valstij piederošo akciju atbildīgo izplatītāju starptautiskajā vērtspapīru tirgū noteikt Šveices apvienoto banku (Union Bank of Switzerland) . “Unibankas” akcijas tiks izplatītas, izmantojot globālo depozitāro sertifikātu ( Global Depository Receip t (GDR)) programmu. GDR ir paredzēts kotēt Londonas biržā, iespējama arī “Unibankas” akciju izvietošana Amerikas Savienotajās Valstīs saskaņā ar Noteikumu 144A prasībām. Programmu paredzēts realizēt 1997.gada rudenī.

“Unibanka” ir lielākā Latvijas komercbanka. 1997.gada 30.jūnijā tās aktīvu kopējā vērtība bija Ls 188 miljoni, tekošajos un depozītrēķinos bija noguldīti Ls 145 miljoni. 1996.gada “Unibankas” aktīvu pelnītspēja bija 4,5%, bet kapitāla pelnītspēja 29,7%. Bankas piedāvātos pakalpojumus klientiem sniedza 1200 “Unibankas” darbinieki 32 filiālēs un 42 norēķinu grupās visā Latvjā. 1997.gada pirmā pusada beigās “Unibankas” lielākie akcionāri bija PA kā valsts kapitāla daļas pārvaldītāja — 33,3%, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka — 20,9% un “Swedfund International AB” — 7,5%. “Unibankas”akcijas tiek kotētas Rīgas Fondu biržas oficiālajā sarakstā kopš 1996.gada, un tās ir vienas no visaktīvāk tirgotajām akcijām RFB.

“Unibanka” ir pirmā sabiedrība Latvijā un Baltijas valstīs, kas uzsāks akciju kotēšanu ārzemēs. PA cer, ka akciju izplatīšana starptautiskajā vērtspapīru tirgū būs nozīmīgs notikums ne tikai “Unibankai”, bet arī Latvijas valstij. Uzskatām, ka šis piedāvājums un iecere veikt otrreizējo vērtspapīru apgrozību Londonā cels “Unibankas” prestižu un veicinās privatizācijas procesa norisi Latvijā.

LPA informācija

Privatizācija

procesā

Par Centrālās

dzīvojamo māju privatizācijas

komisijas sēdi

Centrālā dzīvojamo māju privatizācijas komisija savā šīsnedēļas sēdē pieņēma lēmumu par 125 valsts dzīvokļu nodošanu īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai.

Saskaņā ar likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” pēdējiem grozījumiem komisija pieņēma lēmumu par vairāku dzīvokļu privatizāciju ģimenes locekļiem kā kopīpašumu, bet viena komunālā dzīvokļa īrniekiem atļāva nodot dzīvokļa izpirkšanas tiesības juridiskai firmai, kura nodrošinās īrniekus ar atsevišķiem labiekārtotiem dzīvokļiem, atbrīvojot dzīvokli firmas vajadzībām.

Kā liecina dzīvokļu “paātrinātās” privatizācijas statistika, neskatoties uz atvaļinājumu periodu un karsto vasaras laiku, iedzīvotāju aktivitāte valsts dzīvokļu privatizācijā nav kritusies. Lielākā interese par valsts dzīvokļu “paātrināto” privatizāciju vērojama Rīgā un Rīgas rajonā, kur jau šogad privatizēti 1400 dzīvokļi valsts dzīvojamās mājās.

Vasarā akceptētie likuma grozījumi komisijai ļāva pieņemt pirmo lēmumu par neapdzīvojamās telpas Rīgā, Biķernieku ielā 49, nodošanu īpašumā tās nomniekam, firmai “ELVA COLOR”, līdz dzīvojamās mājas privatizācijai. Nomniekam par neapdzīvojamo telpu privatizāciju pirkuma samaksa noteikta sertifikātos un latos, kas jāiemaksā vienādās daļās līdz nākamā gada beigām, maksājot papildus 4 procentus gadā no nenomaksātās summas.

Pēdējā mēneša laikā komisija no vairāk nekā četrdesmit neapdzīvojamo telpu nomniekiem saņēmusi iesniegumus par nomāto telpu nodošanu īpašumā līdz valsts dzīvojamās mājas privatizācijai. Lielākā daļa nomnieku jau tuvākajā laikā varēs saņemt atļaujas privatizēt nomātās telpas.

Nomnieki, kas vēlas privatizēt nomātās telpas līdz valsts dzīvojamās mājas privatizācijai, var saņemt konsultācijas Centrālajā dzīvojamo māju privatizācijas komisijā.

CDzMPK informācija

Par valsts akciju sabiedrības –

kūdras fabrikas “Baloži”

kontrolpaketes īpašnieku

Kontrolpaketes īpašnieks: sabiedrība “Pindstrup Mosebrug A/S”, reģistrēta 1948. gada 23. septembrī Midtjursā, Dānijā.

Pamatdarbības veidi: kūdras ieguve, apstrāde un tirdzniecība.

Svarīgākie noieta tirgi: Skandināvija.

Uzņēmējsabiedrības dalībnieki: nav tādu dalībnieku, kuru rīcībā būtu vairāk nekā 25 procenti akciju.

Bilance

(tūkst. DDK)

1997. gada 1. janvāris

Aktīvs

Ieguldījumi 89,689

Krājumi 42,216

Debitori 34,242

Naudas līdzekļi 22,584

Kopā 188,731

Pasīvs

Kapitāls 101,606

Uzkrājumi 24,319

Kreditori 62,806

Kopā 188,731

Peļņas un zaudējumu aprēķins

(tūkst. DDK)

1997. gada 1. janvāris

Neto apgrozījums 175,723

Ražošanas izmaksas 93,229

Bruto peļņa 82,494

Pārējie ieņēmumi 22,058

Pārējās izmaksas 75,159

Peļņa pirms nodokļiem 29,393

Nodokļi 3,162

Peļņa vai zaudējumi 26,231

Īss atskats uzņēmējsabiedrības vēsturē: sabiedrība “Pindstrup Mosebrug A/S” dibināta 1905. gadā un kopš tā laika darbojas kūdras ieguves, apstrādes un tirdzniecības jomā. Sabiedrībai ir četri uzņēmumi Dānijā, Ziemeļīrijā, Spānijā, Igaunijā, kuri kopā realizē 700 000 m3 kūdras. Sabiedrība faktiski ir viena no lielākajām kūdras ieguves un realizācijas sabiedrībām Eiropā.

Svarīgākās ražošanas iekārtas, to atrašanās vieta: kūdras ieguves un apstrādes iekārtas Kogerslevā (netālu no Ālborgas), Dānijā.

Darbinieku skaits: 120.

Citas ziņas, ko kontrolpaketes īpašnieks sniedzis par sevi: valsts akciju sabiedrības “Baloži” kontrolpaketi (145 299 jeb 51 procentu akciju) iegādājusies sabiedrība “Pindstrup Mosebrug A/S” izsolē par Ls 475 299 (izsoles sākuma cena Ls 145 299), kas samaksājama latos trīs gadu laikā un privatizācijas sertifikātos divu gadu laikā, maksājot 30 procentus latos un 70 procentus privatizācijas sertifikātos.

Iesniedzot apliecinājumu par valsts akciju sabiedrības “Baloži” kontrolpaketes privatizāciju, pircējs samaksājis Ls 10 000 drošības naudu.

Kontrolpaketes pircējam trīs gadus jāsaglabā 89 darba vietas.

“Latvijas Vēstneša”

privatizācijas lietu virsredaktore

MUDĪTE LUKSA