Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
VEF izaicinājums. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 28.08.1997., Nr. 213 (928) https://vestnesis.lv/ta/id/30478

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Piektdiena, 29.08.1997.

Laidiena Nr. 214 (929), OP 1997/214

Vēl šajā numurā

28.08.1997., Nr. 213 (928)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

VEF izaicinājums

Lielo uzņēmumu

privatizācijai sekojot

Lielā Latvijas rūpniecības giganta sekmīga privatizācija ir izaicinājums. Taču tā arī paver reālas iespējas prasmīgiem investoriem. Kā privatizēt leģendu? Firmu ar VEF vārdu — vienu no Latvijas populārākajiem uzņēmumiem? Ir nepieciešama ļoti radoša pieeja un plānošana.

VEF tika dibināta 1919.gadā, lai remontētu telefonus. Turpmākajos gadu desmitos tās darbība izvērsās no slēdžiem un instrumentiem līdz radioaparatūrai, iespiedplatēm, darbarīkiem, matricēm, lauksaimniecības mašīnām, transportam un celtniecībai. VEF radīja arī “Minox” fotoaparātu, kuru vēlāk attīstīja un ražoja Vācijā.

Līdz 1991.gadam konglomerāts nodarbināja 20 000 cilvēku, firmas nosaukums neprasīja komentārus un tās filiāles atradās visā Latvijā. Uzņēmums projektēja automātiskās telefonu centrāles, kuras ražoja arī Baltkrievijā, Bulgārijā, Ungārijā, Krievijā un Ukrainā, un piegādāja 40% no kopējā telekomunikāciju centrāļu aprīkojuma bijušajai Padomju Savienībai. Reālais šī tirgus zaudējums, no kā VEF bija pilnībā atkarīga, bija smags trieciens uzņēmumam.

Šodien VEF teritorija Rīgā joprojām aizņem 24 hektārus — platību ar augstām administratīvajām izmaksām, tomēr daudzas ēkas ir nolaistas un netiek izmantotas. Kopumā ņemot, pašlaik tiek izmantoti apmēram 30% no kādreizējām jaudām, strādā aptuveni 3 500 darbinieku. Taču daži grupas uzņēmumi var daudz piedāvāt: pierādītu kvalitāti un attīstību, kvalificētus elektronikas speciālistus, kā arī nesalīdzināmas un plašas zināšanas par Krievijas un citu NVS valstu tirgiem. Tā kā bija nepieciešams steidzami privatizēt VEF, Latvijas Valsts īpašuma fonds (tagad likvidēts) 1995.gadā to sadalīja septiņos darbojošos uzņēmumos. Pēc tam tie tika piedāvāti starptautiskā piedāvājuma konkursā un kopumā saņēma 18 privatizācijas piedāvājumus. Tomēr turpmākās sarunas attiecībā uz reorganizāciju, biznesa plāniem vai turpmāko finansēšanu nebija apmierinošas.

Jauna privatizācijas koncepcija

Privatizācijas aģentūra (PA), kas tagad atbild par VEF privatizāciju, ir izstrādājusi skaidru uzņēmuma nākotnes koncepciju. VEF kopējā platība ir ļoti liela. Tas aizņem lielu platību ar milzīgām fabrikām, to šķērso daudz ceļu, un kompleksam ir septiņas galvenās ieejas. VEF ir izdevīgā vietā, ļoti tuvu Rīgas centram, desmit minūšu braucienā ar mašīnu no Vecrīgas. Tramvaju un trolejbusu satiksme ir ērta darbiniekiem, un šis rajons tiek uzskatīts par ļoti labu.

VEF uzņēmumi pašreiz izmanto apmēram 30% ēku (sk. diagrammu). Vēl vairākas ēkas ir ļoti labā stāvoklī, ar labu elektrības padevi, siltumapgādi utt. Tās ir ideāli piemērotas jauniem investoriem, kas vēlas uzsākt ražošanu. Dr.Ferdinands Bokle, ES PHARE konsultants Privatizācijas aģentūrā, kurš palīdzēja izstrādāt šo koncepciju, ir pilnīgi pārliecināts par VEF telpu izmantošanas potenciālu. “Tās nav gluži piemērotas smagajai rūpniecībai,” viņš saka,” attiecīga jumtu augstuma un grīdu nostiprinājuma trūkuma dēļ. Taču tās ir lieliskas montāžas uzņēmumiem, elektronikas izstrādājumu, autoelektroizstrādājumu, trikotāžas vai koka produkcijas ražošanai.”

Koncepcija paredz arī to, ka tiks nojauktas vairākas lielas vairs neizmantojamas ēkas, kas aizņem apmēram 10 hektārus teritorijas centrā. Tas būtu izcils potenciāls jaunbūvēm, kas veidotu jaunus uzņēmumus ar trīs galvenajām ieejām ar ceļiem no visām pusēm. Pārējās ēkas aizņem pieci VEF uzņēmumi, kam nepieciešamas investīcijas. Tagad vairs nav centralizētas VEF vadības, katrs uzņēmums ir stingri noteikta vienība ar individuāliem biznesa plāniem turpmākajai darbībai.

Piecas investīciju iespējas

VEF—KT, VEF grupas lielākais uzņēmums darbinieku skaita un aktīvu ziņā, bija galvenais telefonu centrāļu ražotājs bijušajā PSRS, nodrošinot vairāk nekā 80% no tirgus pieprasījuma. Savos ziedu laikos tas ražoja aptuveni 40 000 analogo telefona centrāļu un apmēram vienu miljonu līniju gadā.

Bet kopš 1991.gada Rietumu piegādātāji (izdevīgu finansiālo noteikumu un garantiju, kā arī modernas produkcijas dēļ) praktiski ir pārņēmuši visus uzņēmuma tirgus.

Šodien uzņēmums turpina ražot un projektēt mazas ciparu centrāles. Tā ražošanas jauda ir 30 000 kvazielektronisku līniju, 300 000 ciparu līniju, 120 dispečerpulšu/centrāļu un 60 000 telefona aparātu gadā. VEF apgrozījums 1996.gadā bija 4 miljoni USD, darbinieku skaits — apmēram 1 400. Vienlaikus ar tirgošanos Austrumu tirgū uzņēmums savai produkcijai meklē arī jaunus, tālākus noieta tirgus Āzijā.

VEF–Tranzistora vēsture ir bijusi pārmaiņām bagāta. Tā sasniedza savu kulmināciju 1988.gadā, kad 3 000 darbinieku ražoja 700 000 radioaparātu un magnetofonu, kā arī 400 000 telefonu gadā. Tos pārdeva Krievijā, Francijā, Irākā, Irānā un vēl 27 citās valstīs. Kad Krievijas noieta tirgus izsīka, apsīka arī darbs rūpnīcā. Tad 1992.gadā tika atrasts partneris Vācijā, kas palīdzēja finansiāli. Uzņēmumā tika nomainītas iekārtas, un tas sāka montēt telefonus no Vācijā ražotām detaļām, pēc tam pārdodot tos NVS valstīs. Tika atjaunoti arī veci telefoni Vācijas tirgum.

Šodien radioaparātu ražošana pakāpeniski ir samazinājusies un telefonu aparāti veido 85% no saražotās produkcijas. Uzņēmuma ražošanas jauda ir 780 000 aparātu gadā, un 1996.gadā apgrozījums bija ap 5 miljoniem USD, darbinieku skaits — 760.

Trešais VEF uzņēmums — VEF REC (tas nozīmē — reorganizācija) sāka darboties tikai 1990.gadā, nodarbinot 10 inženierus un konstruktorus. Tas ražo dažādas iekārtas lauksaimniecībai, mežrūpniecībai, materiālu apstrādei, galvenokārt Latvijas tirgum, pašlaik nodarbinot 140 cilvēkus, un tā apgrozījums bija USD 340 000 1996.gadā. Uzņēmuma vadība meklē partnerus kopuzņēmumam vai arī licences jaunas produkcijas ražošanai. Krievija, kā arī Ķīna varētu būt potenciāli tirgi nākotnē. VEF–Instrumentu rūpnīca savukārt ir vairāk orientēta uz Rietumiem. Tas ir Latvijas galvenais matricu un presformu ražotājs, un pirms 1991.gada 600 cilvēku tika nodarbināti ražošanā un 100 — projektēšanā. Pašreiz tikai 200 darbinieku veido matrices un presformas uzņēmumiem Zviedrijā, Somijā, Izraēlā, Polijā, Vācijā un ASV. Neskatoties uz vismodernākās tehnikas trūkumu, VEF—Instrumentu rūpnīcas ražošanas jauda ir 15 presformas mēnesī, un tā apgrozījums bija aptuveni USD 340 000 1995.gadā.

Pretstatā iepriekšminētajam piektais VEF uzņēmums — VEF Iespiedplašu rūpnīca — ir ļoti labi aprīkots, un tā ražošanas platība ir 14 000 m2. Tas ražo augstas kvalitātes iespiedplates. Ražošanas jaudas ir 25 000 m2 vienpusējās iespiedplates un 50 000 m2 divpusējās iespiedplates gadā. Taču uzņēmums izmanto tikai apmēranm 30% no savām ražošanas jaudām. Neskatoties uz to, ka materiāli un daļas tiek ievestas no Rietumiem un uzņēmuma klienti ir “Motorola” un Vācijas un Zviedrijas medicīnisko instrumentu ražotāji, 1995.gadā apgrozījums sasniedza tikai USD 170 000. Ja ražošanas jaudas izmantotu pilnībā un modernizētu montāžas procesu, VEF—Iespiedplašu rūpnīca varētu kļūt ļoti konkurētspējīga nākotnē.

Labāk nekā jaunbūve

Ir pilnīgi skaidrs, ka pieci VEF uzņēmumi piedāvā interesantas un daudzpusīgas iespējas investoriem. Dr.Bokle, komentējot vispārējo potenciālu, saka: “Jebkurš nopietns investors — vai tas būtu ārzemnieks, vai no Latvijas —, kas iesniegtu pamatotu biznesa plānu, kurš paredz nodrošināt ražošanu un darbavietas, varētu nopirkt šo uzņēmumu ar ļoti izdevīgiem noteikumiem.”

Ārvalstu investori, it īpaši no Tālajiem Austrumiem, jau ir izteikuši interesi — VEF ir labi attīstīti tirdzniecības sakari ar NVS valstīm. Dr.Bokle piebilst: “Latvijai ir unikāls ģeogrāfiskais novietojums, kas ir ļoti būtiski tirdzniecībai. Tai vienīgajai Baltijā ir neaizsalstošas ostas, un lidosta tagad ir starptautiska šī vārda patiesajā nozīmē. Papildu labiem saziņas līdzekļiem ir arī kvalificēta, labi apmācīta darbaspēka rezerve, sevišķi elektronikas un elektroenerģijas nozarēs.”

Kas attiecas uz VEF privatizācijas jauno koncepciju, kuru ir izstrādājis Dr.Bokle, viņš ir pārliecināts, ka pastāv neierobežotas iespējas jauniem uzņēmumiem attīstīties VEF kompleksa ietvaros. “Investoriem, kas vēlas sākt, ir lielas priekšrocības,” viņš saka. “Viņi uzreiz saņem labas rūpnīcu telpas, kur ir visas nepieciešamās iekārtas. Tas varētu būt labāk, nekā sākt visu no jauna!”

Maiks Veids,

LPA konsultants

– ieejas, ceļi

– platība, kuru nākotnē

izmantos VEF uzņēmumi

– platība, kuru varēs izmantot

jaunie investori

– neizmantotā platība/ēkas –

gatava visāda veida izmantošanai

–privātīpašums ar pamestām

(tukšām) VEF ēkām

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!