Valsts maks — mūsu visu maks

Raits Černajs, Valsts kontrolieris, — “Latvijas Vēstnesim”

Turpinājums no 1.lpp.

Vēl kāda problēma, par ko esmu runājis gan Pašvaldību savienībā, gan ar pašvaldību lietu ministru. Tā ir kurināmā iegāde pašvaldībās. Valstī ir 24 lieli rajoni un pilsētas, 600 pagastu. Un katrs šo dīzeļdegvielu, mazutu (par malku te nav runa) iegādājas, kā nu prot. Skaidrs ir viens — pērkot šo kurināmo atsevišķi, tiek samaksāts dārgāk, nekā ja ar to nodarbotos viena institūcija. Iespējams, to būtu grūtāk koordinēt, taču, manuprāt, šādi rīkojoties, starpība būtu milzīga. Līdzšinējā prakse nav ekonomiska. Domāju, ka Pašvaldību savienībai derētu izsludināt konkursu, lai izveidotu šādu institūciju, un no tā tikai pašvaldības iegūtu.

Vēl gribētu pieskarties finansu norēķiniem pašvaldībās. Pašvaldībām trūkst līdzekļu, bet, ja, piemēram, saskaitītu visus kontu atlikumus kaut vai nedēļas laikā, tad kopā veidojas ap 10 miljoni latu, kuri ir bez kustības. It kā pašvaldībās naudas nav, bet tajā pašā laikā visā valstī ir. Šī nauda nekur netiek ieguldīta, tā nepelna, un rezultātā inflācija to “apēd”. To VK vērtē kā nesaimniecisku rīcību. Protams, šie atlikumi katrā atsevišķā pašvaldībā ar laiku tiek izmantoti, bet, ja nauda kādu laiku nav apgrozībā, tad rodas zaudējumi. Nedomāju uzstāties pret pašvaldību autonomiju, patstāvību, jo tās pārstāv savus vēlētājus, tomēr kopīgi ar Pašvaldību savienību jāpadomā par vienota finansu norēķinu centra izveidošanu.

VK speciālistiem savās ierosmēs un zināšanās ir iespēja dalīties ar pašvaldību darbiniekiem. Tā Valsts kontroles darbiniekus labprāt gaida ar lekcijām Pašvaldību savienības mācību centrā. Uzskatām, ka kļūdas bieži vien rodas nezināšanas dēļ. Domāju, ka tieši šī izglītojošā, audzinošā funkcija ir pat nozīmīgāka, dod lielāku ekonomisko efektu nekā tas 50 000 latu uzrēķins. Izglītojošo, informatīvo pasākumu iznākumā tiek novērstas iespējamās kļūdas, saglabāti un pareizi tērēti līdzekļi.

— Droši vien ļoti nozīmīgs ir Valsts kontroles darbs privatizācijas jomā.

— Jā, mūsu Privatizācijas revīziju departaments pārbauda un analizē aktuālus privatizācijas jautājumus. Un viens no āķīgākajiem ir noma ar izpirkumu. Tas nozīmē, ka nākamais īpašnieks nomā kādu objektu un pakāpeniski maksā, lai nākotnē to privatizētu. Pilnīgi likumīgs privatizācijas veids. Taču, apsekojot 30 šādus uzņēmumus, Valsts kontrole secināja: šeit ir zināma neatbilstība starp likumu un Ekonomikas ministrijas noteikto kārtību. Likums nosaka, ka privatizācijas līdzekļi var būt tikai nauda un sertifikāti. Bet Ekonomikas ministrija atļāvusi izpirkumā ieskaitīt arī investīcijas. Tas ir, ja šis nomnieks uzņēmuma attīstībai investē naudu, tad automātiski par šo summu tiek samazināta izpirkuma maksa. Pēc aptuveniem aprēķiniem, šādā veidā valsts zaudē ap septiņiem miljoniem latu. Protams, šādas investīcijas veicina attiecīgā uzņēmuma attīstību, taču zaudē Privatizācijas fonds, jo izpirkuma naudu varētu ieguldīt citu, arī mazāku uzņēmumu attīstībā.

Patlaban Saeimā otrā lasījumā gatavo likumprojektu par izmaiņām Satversmes tiesas likumā, kur Valsts kontrolei paredzētas tiesības iesniegt priekšlikumus Satversmes tiesā. Ja tos pieņems, iespējams, Satversmes tiesai tad būs jāizskata, vai Ekonomikas ministrijas minētā atļauja atbilst likumam par privatizāciju vai ne. Jo, kā jau teicu, te ir pretruna, un tiek zaudētas ievērojamas summas, ko, tā teikt, uzdāvina nomniekam. Pašlaik Valsts kontrole nevar pavēlēt Ekonomikas ministrijai atcelt tās lēmumu; arī attiecīgajam uzņēmumam nevaram uzlikt uzrēķinu par tādu rīcību, jo, lūk, ministrija to atļāvusi. Formāli uzrēķinu varētu uzlikt ministrijai, taču tai nav tādu līdzekļu budžetā, no kā varētu samaksāt. Jāteic, ka līdz šim mēs nereti atrodam neatbilstību starp Ministru kabineta rīkojumiem, atsevišķu ministriju lēmumiem un likumu. Tas būtu jānovērš.

— Pirms kāda laika Valsts kontrole uzsāka revīziju Aizsardzības ministrijā. Vai par tās gaitu un atklātajiem trūkumiem var jau runāt?

— Lai gan šajā ministrijā Valsts budžeta revīzijas departaments revīziju vēl nav pabeidzis, tomēr jau konstatēta liela nesakārtotība. Joprojām nav izpildīts vēl 1992.gadā pieņemtais Latvijas Republikas, toreiz Augstākās padomes likums, kas noteica Ministru kabinetam pieņemt noteikumus par Bruņoto spēku saimniecisko un finansu darbības regulāciju. Arvien tiek uzsvērts, ka armijai maz līdzekļu, bet tajā pašā laikā mobilajā strēlnieku brigādē Ādažos par celtniecības darbos iztērēto pusmiljonu latu nav nepieciešamo dokumentu un vismaz par 50 tūkstošiem latu klaji redzams, ka šādi celtniecības darbi nav veikti. Arī par humānās palīdzības saņemšanu trūkst īstas skaidrības. Nesaimnieciski izlietoti līdzekļi kartupeļu un citu produktu iegādē.

Valsts kontroles Valsts budžeta revīzijas departamenta revidenti turpina augstāko mācību iestāžu saimnieciskās un finansiālās darbības pārbaudes. Tās jau pabeigtas, ir pieņemti attiecīgi kolēģijas lēmumi gan par Tehnisko universitāti, gan par Aviācijas universitāti (tie arī publicēti “LV”), kā arī Mākslas akadēmiju. Pašlaik revīzija notiek Medicīnas akadēmijā. Darbs šajā jomā turpināsies.

— Iepriekšējā tikšanās reizē jūs, Černaja kungs, runājāt par ieceri izveidot konsultatīvo Valsts kontroles padomi, kurā sabiedriskā kārtā darbotos nevalstisku organizāciju dažādu profesiju pārstāvji. Vai tāda padome jau pastāv?

— Pašlaik vēl apzinām to cilvēku loku, kuri tajā varētu darboties. Tur būs cilvēki, kuri paši tieši nav atbildīgi par kādu nozari, valdības programmas realizāciju, bet labi izjūt uz savas ādas reformu, situācijas gaitu, zina problēmas un ir gatavi noteikt konkrētus risināšanas ceļus. Domāju, ka septembra beigās varētu notikt šīs padomes pirmā sēde.

— Jūsu viedoklis par Korupcijas novēršanas likuma pārkāpumiem?

— Tas ir tikai viens ķieģelītis kopīgajā sistēmā. Sabiedrībā, saziņas līdzekļos tiek akcentēts šis pats korupcijas iespējamais fakts. Teorētiski pastāv šis interešu konflikts, bet — cik tas ir bijis reāli? Tur jau tas galvenais. Protams, ir svarīgi, ka ir šāds likums, taču slikti, ka nav sekundārās likumdošanas — Ministru kabineta noteikumu, kādā veidā jārisina šīs lietas. Protams, arī formāli likumu nedrīkst pārkāpt, taču mans viedoklis ir: visam šim skandālam vairāk piemīt politiska nokrāsa, kuras aizsegā var darīt citas, daudz lielākas nelikumības...

Man, piemēram, ir savs viedoklis par tiem pašiem dažādu uzņēmumu padomju pilnvarniekiem. Viņiem vajadzētu būt profesionāļiem, nevis politiskām figūrām, kas mainās vienlaikus ar kādas partijas ietekmi valdībā. Uzskatu, ka nav normāli, ka amatpersonas, valsts ierēdņi, turklāt vēl savas pakļautības uzņēmuma padomē, saņem lielāku algu, nekā strādājot savā pamatdarbā. Pilnvarniekam jābūt profesionālim, jo uzņēmumam jāstrādā neatkarīgi no tā, kura partija sastāda valdību.

— Pagājušās piektdienas, 29.augusta, numurā “Latvijas Vēstnesis” publicēja Valsts kontroles atzinumu par 1996.gada valsts budžeta izpildi. Vai jums ir ko piebilst pie jau publicētā?

— Atbilstoši likumam Finansu ministrija savu pārskatu kopā ar Valsts kontroles atzinumu iesniedza Ministru kabinetam, bet valdība — savukārt Saeimai. Kā redzams, tas ir skaitliski iepriecinošāks salīdzinājumā ar 1995.gadu. Par vienu trešdaļu samazinājies budžeta deficīts, un tas ir iepriekšējās valdības nozīmīgs panākums. Tomēr gribu piebilst, ka mūsu valsts potences nodokļu ievākšanā ir ļoti lielas. Domāju, pastiprinot darbu šajā virzienā, valsts iegūtu vēl vismaz 100 miljonus latu. Un budžeta deficīta vispār nebūtu.

Iepriecinoši, ka šogad Saeima nolēma no valsts budžeta papildus piešķirt Valsts kontrolei 300 000 latu, jo klāt nāca jauni pienākumi. Nākamā gada budžets Valsts kontrolei tiek plānots šī gada ietvaros — tas ir, aptuveni viens miljons 300 tūkstoši latu.

— Vai turpināt sadarbību ar citu valstu kolēģiem?

— Jā, mums ir labi kontakti un sadarbības programmas gan ar Dāniju, Norvēģiju, gan Bavārijas un vēl citu valstu kontrolieriem. Nesen atgriezos no Kopenhāgenas, kur notika Baltijas un Ziemeļvalstu Valsts kontrolieru saiets. Dānija turpina mums palīdzēt revidentu izglītošanā, šoreiz — pašvaldību jautājumos. Nesen saņēmām no Norvēģijas 50 datorus. Vairāki darbinieki stažējas un turpinās to darīt Bavārijā, arī Dānijā. Tā ka par darbinieku izglītošanu, profesionālās mākas paaugstināšanu tiek pastāvīgi domāts. Pasaules banka piešķīrusi mums 250 000 dolāru mācību programmas īstenošanai, metodisko materiālu izstrādei, tehniskā aprīkojuma uzlabošanai un citām vajadzībām.

Ir vēl kāds jaunums — šajā gadā nodibinājām Valsts kontroles atzinības rakstu, ko piešķir darbiniekiem vai citām personām par ieguldījumu Valsts kontroles darba veicināšanā. Ar pirmo šādu atzinības rakstu apbalvota Latvijas Ārlietu ministrijas darbiniece Bonnā Iveta Šulca — par palīdzību, nodibinot kontaktus un risinot konkrētus jautājumus ar Bavārijas Valsts kontroli. Otrais atzinības raksts piešķirts nu jau bijušajam Dānijas Valsts kontrolierim Gravesena kungam, kurš daudz palīdzēja Dānijas valdības finansētās kontroles darbinieku mācību programmas izpildē, bet trešais — Norvēģijas Valsts kontrolei kā iestādei par jau minēto 50 datoru piešķiršanu.

Nākotnē sadarbība ar citu valstu kolēģiem turpināsies un paplašināsies. Mēs mācāmies no viņiem, taču nu jau arī no mums var šo to pamācīties.

— Labu veiksmi jums šajā valstiski svarīgajā darbā!

Rita Belousova,

“LV” nozares redaktore

Foto: Arnis Blumbergs, “LV”