INFORMĀCIJA
Lutera akadēmijā —
pirmais mācību gads
Vakar, 2.septembrī, pirmais mācību gads sākās Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas (LELB) konsistorijas dibinātajā Lutera akadēmijā. Šī augstākā mācību iestāde pašlaik atrodas LELB Konsistorijas namā Rīgā, Mazā Pils ielā 4.
Bet dienu iepriekš, 1.septembrī, žurnālisti tika aicināti uz kārtējo preses konferenci jeb informācijas stundu, lai sīkāk pastāstītu gan par minētās akadēmijas uzsākto darbu un iecerēm, gan citām norisēm Latvijas luteriskās Baznīcas dzīvē. Preses konferencē piedalījās Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags, Lutera akadēmijas rektors, vācu teologs Reinhards Slenska, šīs akadēmijas izpilddirektors mācītājs Guntis Kalme, Saldus Sv.Gregora kristīgās kalpošanas skolas direktors mācītājs Jānis Bitāns, Slokas draudzes mācītājs Aivars Beimanis un vēl daži citi konsistorijas darbinieki.
Arhibīskaps Jānis Vanags preses konferences ievadījumā ar gandarījumu minēja faktu, ka šī gada 1. februārī nodibinātā LELB mācību iestāde — Lutera akadēmija — tomēr uzsāks savu pirmo mācību gadu. Tās mērķis ir sniegt teoloģisko izglītību tiem Latvijas luterisko draudžu locekļiem un teoloģisko mācību iestāžu absolventiem, kuri grib kļūt par Baznīcas garīdzniekiem un garīgajiem darbiniekiem. J.Vanags pastāstīja par akadēmijas rektoru no Vācijas — Reinhardu Slensku, uzsvēra viņa augsto profesionālo sagatavotību, minēja kā vairāku reliģiska satura grāmatu autoru, kurš pārnācis uz dzīvi Latvijā un centīgi mācās latviešu valodu. “Latvijai viņš ir ieguvums, Vācijai — zaudējums”, piezīmēja J.Vanags.
Lutera akadēmijas izpilddirektors mācītājs Guntis Kalme informēja žurnālistus par akadēmijas mācību programmām, par studentu uzņemšanu, pasniedzējiem un citām iecerēm. Akadēmijā uzņemti 13 cilvēki, kas jau beiguši kādu augstāko mācību iestādi, vispirms jau Teoloģijas fakultātes beidzēji. Taču, kā piebilda G.Kalme, šo akadēmijas studentu vidū ir arī citu profesiju cilvēki — arhitekts, dizaineri, skolotāji, režisors un vēl citu augstāko mācību iestāžu absolventi, maģistri, arī vairāku svešvalodu pratēji. Mācības notiks vakaros, un triju gadu laikā akadēmijas studenti apgūs teoloģiskos bāzes kursus, arī citus priekšmetus. Pasniedzēji būs gan pašmāju, gan vieslektori no ārzemēm. Pēc akadēmijas beigšanas speciāla komisija vērtēs iegūtās zināšanas, piešķirot mācītāja sertifikātu. Ir iecere Lutera akadēmiju pārvērst par luteriskās Baznīcas izglītojošo un audzinošo koordinācijas centru kvalificētu garīdznieku un garīgo darbinieku sagatavošanā.
Preses konferencē mācītājs Jānis Bitāns pastāstīja par Saldus Sv.Gregora kristīgās kalpošanas skolas darbu, kura jau septembra vidū sāks savu trešo mācību gadu. Tā ir viengadīga mācību iestāde, kas gatavo draudžu lajus diakonijas, evaņģelizācijas, misijas, kristīgās izglītības, katehēta, jauniešu darba vadītāja pienākumu veikšanai. Atzinīgi vārdi tika vasaras kursiem, ko rīkoja ar Saldus draudzes palīdzību uz Sv.Gregora skolas bāzes. Šeit draudžu locekļi un mācītāji izglītojās, atpūtās kopā ar ģimenes locekļiem.
Pēdējos gados strauji audzis arī pie draudzēm nodibināto svētdienas skolu skaits. No pašām pirmajām Liepājā un Slokā vēl Atmodas sākumā svētdienas skolu skaits pieaudzis jau līdz sešiem simtiem ar vairākiem tūkstošiem bērnu, kas apmeklē šīs skolas. Aktīvi darbojas Slokas svētdienas skola, par kuru un citiem ar šīm skolām saistītajiem jautājumiem pavēstīja Slokas draudzes mācītājs Aivars Beimanis.
Preses konferencē saziņlīdzekļu pārstāvji uzzināja, ka šogad 22. un 23. septembrī Kongresu namā notiks Latvijas Evaņģēliski luteriskās sieviešu apvienības un Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas Konsistorijas rīkotā starptautiskā un ekumēniskā konference “Kristīgā Baznīca par laulību un ģimeni”. Tajā piedalīsies visu Latvijā izplatītāko kristīgo konfesiju vadītāji, lektori — dažādu profesiju pārstāvji — gan no ārvalstīm, gan Latvijas, un viesi — mācītāji un draudžu locekļi no visām četrām kristīgajām konfesijām un ārvalstīm. Konferences galamērķis — izstrādāt un iesniegt Latvijas valdībai un Valsts prezidentam Kristīgo Baznīcu kopīgi parakstītu rezolūciju, kā arī publicēt konferences materiālus.
Rita Belousova,
“LV” nozares redaktore