Latvijas Republikas politiskās organizācijas

Saskaņā ar likuma

“Par sabiedriskajām organizācijām

un to apvienībām” 48. pantu

Politiskās organizācijas (partijas), kas reģistrētas Latvijas Republikas Tieslietu ministrijā no 1.01.1997. līdz 29.08.1997.

Kristīgi demokrātiskās savienība

Valsts reģistra nr. PO-060 Reģ. 23.08.1997.

Statūti

Pieņemti Latvijas Kristīgo demokrātu savienības un

Kristīgās tautas partijas apvienošanās kongresā 1997.gada 28.jūnijā

1. Kristīgi demokrātiskā savienība (KDS/KTP) ir politiska partija, kas izveidojusies 1997.gada 28.jūnijā, apvienojoties Latvijas Kristīgo demokrātu savienībai (KDS) un Kristīgai tautas partijai (KTP). Partiju apvienošanās tiek veikta, pamatojoties uz abu partiju kongresos un apvienošanās kongresā pieņemtajiem lēmumiem atbilstoši likuma “Par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām” 32.pantam. Kristīgi demokrātiskā savienība (KDS/KTP) ir Latvijas Kristīgo demokrātu savienības un Kristīgās tautas partijas saistību un tiesību pārņēmēja.

2. Mūsu mērķis — balstoties uz kristīgi demokrātiskās un kristīgi sociālās politikas principiem, veidot latvisku, demokrātisku un tiesisku labklājības valsti, kuras ekonomiku veido sociāli atbildīga tirgus ekonomika.

3. Savā darbībā Kristīgi demokrātiskā savienība (KDS/KTP) pamatojas uz Latvijas Satversmi, ievēro Latvijas likumus, darbojas ar demokrātiskām, nevardarbīgām metodēm, ievērojot atklātuma principu.

4. Par apvienotās partijas biedriem kļūst visi pašreizējie KDS un KTP biedri, pārreģistrējoties līdz apvienotās partijas kārtējam kongresam, kas paredzēts 1997.gada rudenī. Jaunu biedru uzņemšana notiek ar nodaļas vai centrālās valdes lēmumu.

Katram partijas biedram reizi ceturksnī ir jāsamaksā biedra nauda, kuras lielumu nosaka dome.

Biedru var izslēgt no partijas ar motivētu centrālās valdes vai nodaļas lēmumu, ja viņš tīši rīkojies pretēji statūtiem, pārkāpis programmas vadlīnijas vai darbojies pret centrālo institūciju lēmumiem.

5. Kristīgi demokrātiskā savienība (KDS/KTP) sastāv no pirmorganizācijām, nodaļām un nodaļu apvienībām. Līdz šim pastāvējušās KDS un KTP grupas, nodaļas un nodaļu apvienības apvienojas un izveido kopīgas vadības institūcijas.

6. Kristīgi demokrātisko savienību (KDS/KTP) 6. Saeimā pārstāv KDS deputāti.

7. Kristīgi demokrātiskās savienības (KDS/KTP) kongress ir augstākais lēmējs. Kongress pieņem, groza un papildina statūtus un programmu. Vienīgi kongress lemj par Kristīgi demokrātiskās savienības (KDS/KTP) likvidēšanu vai apvienošanos ar citām partijām. Lēmumam par likvidāciju nepieciešams 3/4 vairākums.

8. Kristīgi demokrātiskā savienība (KDS/KTP) veido šādas centrālās vadības institūcijas:

8.1. priekšsēdētājs, kuru ievēlē partiju apvienošanās kongresa delegāti;

8.2. priekšsēdētāja vietnieki, kurus ievēlē partiju apvienošanās kongresa delegāti, ievērojot, ka priekšsēdētājs un vietnieki nedrīkst būt no vienas no līdz šim pastāvējušās partijas;

8.3. dome, kuras sastāvā ir priekšsēdētājs, priekšsēdētāja vietnieki, ģenerālsekretārs un pa 20 domniekiem (to skaitā centrālās valdes locekļi) no KDS un KTP, kas ievēlēti šo partiju kongresos. Dome sagatavo Kristīgi demokrātiskās savienības (KDS/KTP) kārtējo kongresu. Domes sēdes tiek sasauktas pēc faktiskās nepieciešamības. Tās sasauc partijas priekšsēdētājs. Arī trešā daļa domnieku var pieprasīt sēdes sasaukšanu. Pēc kārtējā kongresa dome tiek papildināta ar nodaļu pilnvarotiem domniekiem un KDS Saeimas frakcijas deputātiem;

8.4. ģenerālsekretārs, kuru pēc priekšsēdētāja ieteikuma apstiprina dome. Viņa pienākumos ietilpst partijas darba organizācija, dalībnieku pārreģistrācija, nodaļu un grupu apvienošanās process, apvienotās partijas sekretariāta izveidošana;

8.5. centrālā valde, kuras sastāvā ir priekšsēdētājs, priekšsēdētāja vietnieks, ģenerālsekretārs, pa astoņiem pārstāvjiem no līdzšinējām KDS un KTP valdēm. Pagaidu centrālā valde sanāk ne retāk kā reizi divās nedēļās. Ar balsstiesībām centrālās valdes sēdēs var piedalīties visi KDS Saeimas deputāti un valdības locekļi;

8.6. centrālo revīzijas komisiju finansiālās darbības kontrolei. KDS un KTP kongresu lēmumiem katra līdzšinējā partija apstiprina divus centrālās revīzijas komisijas locekļus;

8.7. sekretariātu apvienošanās procesa tehniskai nodrošināšanai izveido ģenerālsekretāra vietas izpildītājs, iesaistot tajā līdzšinējos KDS un KTP algotos darbiniekus.

9. KDS un KTP visu vēlēto institūciju pilnvaras paliek spēkā līdz Kristīgi demokrātiskās savienības (KDS/KTP) reģistrācijai Tieslietu ministrijā.

10. Kristīgi demokrātiskai savienībai (KDS/KTP) ir sava manta un finansu līdzekļi, ko veido biedru naudas, fizisko un juridisko personu ziedojumi, citi ieņēmumi no finansēšanas avotiem, kas nav aizliegti ar likumu.

11. Kristīgi demokrātiskā savienība (KDS/KTP), tās nodaļas un preses izdevumi ir juridiskas personas. Tām var būt zīmogi un konti bankās.

12. Kristīgi demokrātiskai savienībai (KDS/KTP) ir sava simbolika, kuru apstiprina dome.

13. Likvidējot partiju, kongress ievēl likvidācijas komisiju, kura lemj par mantas un finansu līdzekļu sadalījumu atbilstoši tiesību aktos noteiktai kārtībai un kongresa lēmumiem.

14. Kristīgi demokrātiskās savienības (KDS/KTP) jurdiskā adrese ir KTP birojs Rīgā, Vecpilsētas ielā 13/15.

U.Augstkalns, J.Kokins, A.Kurgs

Partija “Måras zemeī

Valsts reģistra nr. PO-061 Reģ. 29.08.1997.

Statūti

Apstiprināti partijas “Māras zeme” kongresā 1997.gada 19.jūlijā

1. Vispārējā daļa

1.1. “Māras zeme” ir atklāta politiska partija, kas darbojas uz nacionāli demokrātiskiem principiem.

1.2. “Māras zeme” apvieno domubiedrus ar kopīgām interesēm par Latvijas neatkarības nostiprināšanu, valsts pārvēršanu par izglītības, zinātnes un kultūras zemi, izceļot nepieciešamību attīstīt valstiskas rūpes par latviešu nācijas izdzīvošanu un tālāko uzplaukumu. “Māras zeme” iestājas par mieru, labklājību, kas sasniedzams mērķtiecīgā darbā, piedaloties visiem Latvijas iedzīvotājiem.

1.3. “Māras zeme” darbojas Latvijas Republikas Satversmes un likumu ietvaros saskaņā ar saviem Statūtiem un Programmu visā Latvijas teritorijā un tiek pārstāvēta ārzemēs.

1.4. “Māras zemes” vadošās institūcijas atrodas Rīgā, Ganību dambī 3, LV-1045.

1.5. Savu līdzdalību Latvijas garīgajā dzīvē “Māras zeme” saskata tautas gudrības un tikumu atdzīvināšanā cilvēku attiecībās.

1.6. “Māras zemei” ir sava simbolika (emblēma, karogs u.c.).

2. Mērķi, uzdevumi un darbības metodes

2.1. “Māras zemes” pamatmērķi:

• Latvijas neatkarības nostiprināšana;

• valsts pārvēršana par izglītības, zinātnas un kultūras zemi;

• tautsaimniecības pārkārtošana tautas interesēm, nodrošinot ekonomisko uzplaukumu;

• latviešu nācijas izdzīvošanas priekšnosacījumu attīstīšana;

• vienotības panākšana Baltijas valstu starpā, kā arī Baltijas valstu reģionā kā miera un labklājības garantam;

2.2. Uzdevumi:

• apvienot kopējā politiskā darbībā Latvijas pilsoņus, kuri atbalsta “Māras zemes” Statūtus un Programmu;

• iesaistīt partijas aktivitātēs visos līmeņos pēc iespējas plašāku vēlētāju loku;

• nodrošināt vienādu iespēju darboties partijā visiem, kas to vēlas, neatkarīgi no tautības, reliģiskās piederības, vecuma, dzimuma un iepriekšējās politiskās darbības;

• vienot latviešu tautu visā pasaulē, tam radot priekšnosacījumus;

• izkopt katram sevī vienības ideju, apzinot sevi kā nepieciešamo daļu no veselā;

• izkopt demokrātiskās dzīves tradīcijas;

• aizstāvēt politiskās, saimnieciskās, izglītības, zinātnes un kultūras intereses valsts un sabiedriskajā dzīvē;

• organizēt partijas darbu visos Latvijas novados un starp latviešiem viņu mītnes zemēs;

• veidot labestīgas vides un cilvēku savstarpējās attiecības;

• sadarboties ar sabiedriskajām organizācijām, partijām, kuru centieni atbilst “Māras zemes” Programmas pamatnostādnēm.

2.3. Darbības metodes:

• savu mērķu sasniegšanai un uzdevumu veikšanai “Māras zeme” paredz izmantot tikai tās metodes, kas nav pretrunā ar spēkā esošo LR likumdošanu un citiem normatīviem aktiem;

• veic informatīvo un izdevējdarbību;

• organizē mītiņus, demonstrācijas, ielu gājienus un sapulces publiskās vietās;

• uztur sakarus ar citu valstu sabiedriskajām un politiskajām organizācijām;

• nodarbojas ar komerciālo un cita veida darbību līdzekļu iegūšanai savas darbības nodrošinājumam;

• rīko seminārus, diskusijas, izstādes, kultūras pasākumus;

• meklē un izmanto praksē aizvien jaunas darbības formas un metodes.

3. Vadības un kontroles struktūras

3.1. “Māras zemes” vadības struktūras:

• augstākā vadības struktūra — kongress, kurā apvienojas visu reģionālo struktūru pārstāvji;

• kongresu starplaikā kā augstākā lēmēj un izpildstruktūra darbojas — valde;

• pastāvīgi darbojošā valdes izpildstruktūra — birojs.

Partijas finansiālo, saimniecisko un sabiedrisko darbību kontrolē kongresa ievēlētā galvenā revīzijas komisija (GRK).

4. Kongress

4.1. Kongress ir augstākā partijas lēmējinstitūcija.

4.2. Kongress ir tiesīgs pieņemts lēmumus, ja tajā pārstāvēti vairāk nekā puse no partijas dalībniekiem.

4.3. Jautājumos par partijas statūtu pieņemšanu, grozīšanu vai papildināšanu, kā arī organizācijas pašlikvidāciju nepieciešams kongresa kvorums, kas pārstāv divas trešdaļas dalībnieku. Pārējos jautājumos lēmumi tiek pieņemti ar vienkāršu balsu vairākumu no kongresā reģistrēto delegātu skaita.

4.4. Kongress tiek sasaukts ne retāk kā reizi divos gados vai pēc nepieciešamības (Statūtu grozījumi u.c.).

4.5. Kongresu sasaukt ir tiesīgs partijas priekšsēdētājs (vai tā vietnieki) vai valde ar 2/3 balsu vairākumu. Kongresa sanākšanas vietu nosaka partijas priekšsēdētājs.

4.6. Ārkārtas kongresu tiesīgas sasaukt partijas priekšsēdētājs vai valde ar 2/3 balsu vairākumu. Sasaukšanu var ierosināt valdē revīzijas komisija vai divas reģionālās nodaļas, vai 25% no partijas dalībnieku skaita. Ja valde lēmumu par kongresa sasaukšanu nepieņem — ieinteresētās reģionālās nodaļas var izveidot savu sasaukšanas rīcības komiteju.

4.7. Kongress ir tiesīgs lemt, ja tajā piedalās ne mazāk kā puse no ievēlēto delegātu skaita.

4.8. Ja kongresa darba uzsākšanai nav nepieciešams kvorums — tas sasaucams atkārtoti.

4.9. Ja atkārtoti sasauktais kongress nevar uzsākt darbu kvoruma trūkuma dēļ — nozīmējamas jaunas delegātu vēlēšanas, valdei saglabājot iepriekšējās vai nosakot jaunas pārstāvniecības normas.

4.10. Kongresa darbs tiek organizēts saskaņā ar valdes sagatavoto dienas kārtību, kas ne vēlāk kā mēnesi pirms kongresa tiek izsūtīta visām partijas reģionālajām nodaļām.

4.11. Ja kongresa darbs tiek organizēts pēc revīzijas komisijas, nodaļu vai valdes pieprasījuma — dienas kārtību nosaka pieprasītāja struktūra.

Kongresa rīkošanai iepriekš tiek izveidotas procedūras, rezolūciju, mandātu un balsu skaitīšanas komisijas, kuras apstiprina vai izmaina kongress.

4.12. Kongresu atklāj partijas priekšsēdētājs. Kongresa sēdes vada vēlēts vadītājs, norisi fiksē vēlēts sekretariāts (sekretārs).

4.13. Kongresa kompetencē ietilpst:

• partijas statūtu pieņemšana, grozīšana un papildināšana;

• partijas priekšsēdētāja, valdes, galvenās revīzijas komisijas ievēlēšana un atbrīvošana no amata;

• finansiālās darbības gada bilances un tāmes apstiprināšana;

• galvenās revīzijas komisijas ziņojuma apstiprināšana;

• lēmumu pieņemšana par partijas darba izbeigšanu, tās sadalīšanos, pievienošanos vai apvienošanos ar citu partiju:

• pieņemot programmātiska rakstura rezolūcijas.

4.14. Kongresa delegātus ievēl partijas reģionālās nodaļas (RN) saskaņā ar valdes apstiprinātām pārstāvniecības normām. Pārstāvniecības normas nosakot, jāvadās no kritērijiem par RN līdzdalību kongresa darbā, visu Latvijas novadu dažādu profesiju un dažādu viedokļu pārstāvības.

4.15. Par kongresa delegātiem atzīstami valdes locekļi un partijas dalībnieki, kas ir Saeimas deputāti.

4.16. Pēc partijas priekšsēdētāja uzaicinājuma vai tiesu personīgā pieteikuma kongresa viesu statusu bauda LR un ārvalstu politiskie un sabiedriskie darbinieki, masu mediju pārstāvji.

4.17. Lēmumus pieņem atklātā balsošanā ar vienkāršu balsu vairākumu. Aizklāto balsošanu var pieprasīt 1/3 delegātu.

5. Valde

5.1. Valde ir kongresa izpildstruktūra un arī lēmējstruktūra kongresa starplaikā savas kompetences ietvaros.

5.2. Valde veidojas no divām daļām:

• kongresā ievēlētā 20 cilvēku sastāvā;

• RN pārstāvju vai vadītāju kopuma daļa.

5.3. Valdes darbības kompetencē ietilpst:

• partijas programmas izpildes organizēšana;

• statūtu ievērošanas kontrole RN kopā ar galveno revīzijas komisiju;

• lēmumu un paziņojumu pieņemšana partijas vārdā par programmas izpildes un citiem jautājumiem;

• partijas priekšsēdētāja vietnieku vēlēšanas;

• izveidojušos struktūrvienību — RN apstiprināšana, reģistrācija un darbības koordinācija;

• reģionālo koordinatoru nozīmēšana nodaļu darba organizēšanai;

• informācijas izplatīšana par partijas darbību;

• masu informācijas līdzekļu izveidošana, to vadītāju iecelšana un atbrīvošana no amata;

• partijas pārstāvēšana valsts institūcijās un tiesā;

• finansu resursu sadale starp struktūrvienībām un programmām;

• kustamā un nekustamā īpašuma, finansiālo līdzekļu iegūšana, valdījums, lietojums un atsavināšana;

• uzņēmējsabiedrību dibināšana pamatotos gadījumos;

• pārstāvniecības normu un delegātu ievēlēšanas kārtības noteikšana;

• kongresa organizatoriskais nodrošinājums;

• sava darba plānošana;

• amatpersonu apstiprināšana, kuras tiesīgas kārtot finansiālos jautājumus.

5.4. Valdes sēdes vada partijas priekšsēdētājs, vietnieki vai kāds no valdes locekļiem.

5.5. Valdes sēdes notiek ne retāk kā reizi divos mēnešos vai pēc vajadzības.

5.6. Valde tiesīga pieņemt lēmumus, ja piedalās ne mazāk kā puse no visiem kongresā ievēlētajiem locekļiem. Lēmumi tiek pieņemti ar vienkāršu balsu vairākumu atklātā balsošanā. Valdes sēdes protokolē, protokolu paraksta sēdes vadītājs un sekretārs.

6. Birojs

6.1. Birojs ir pastāvīgi darbojošās valdes izpildstruktūra, tā skaitlisko un personālo sastāvu nosaka valde.

6.2. Biroja sastāvā var būt algotas personas — darbinieki, kuriem jābūt partijas dalībniekiem.

6.3. Biroju vada valdes nozīmētā persona, kas ir atbildīga valdes priekšā.

6.4. Birojs veic visus valdes uzticētos darbus savas kompetences ietvaros.

6.5. Birojs tiesīgs veidot savu darbības nolikumu, kuru apstiprina Valde.

7. Reģionālās nodaļas

7.1. Reģionālās nodaļas, turpmāk tekstā “RN”, ir “Māras zemes” pamatstruktūra.

7.2. RN var tikt veidotas visā LR teritorijā — pilsētās, mikrorajonos, lauku rajonos, pagastos, apdzīvotās vietās, kā arī darba un mācību vietās, apvienojoties ne mazāk kā 10 dalībniekiem.

7.3. RN skaitās nodibināta pēc tās apstiprināšanas valdē un reģistrācijas birojā.

7.4. RN darbu koordinē valde ar koordinatora starpniecību, kuras lēmumi ir saistoši RN.

7.5. RN kompetencē ietilpst:

• lēmumu pieņemšana par tās nodibināšanu, likvidāciju vai apvienošanos ar citu RN;

• darbības plānošana par “Māras zemes” Programmas un valdes lēmumu realizēšanu;

• lēmumu pieņemšana par sava reģiona aktuālajām politiskajām un citām problēmām;

• priekšlikumu izstrāde un iesniegšana “Māras zemes” valdei;

• savas darbības nodrošinājums;

• sakaru veidošana ar sabiedriskajām organizācijām un citiem progresīviem fondiem un organizācijām.

7.6. RN tiesīga izstrādāt savu darbības Nolikumu, kuru apstiprina valde.

7.7. RN ir juridiskās personas tiesības ar visām no tā izrietošām tiesiskajām sekām.

7.8. RN augstākā vadības struktūra — nodaļas kopsapulce, turpmāk tekstā — “Sapulce”, kura tiek ievēlēta uz vienu gadu Sapulcē ar balsu vairākumu atklātā balsošanā.

7.9. RN tiesīga ievēlēt savu valdi, kuru vada RN ievēlēts vadītājs.

7.10. Kontroles darbu veic Sapulcē ievēlēts revidents, kuru ievēlē RN Sapulce uz vienu gadu (skat. sadaļu 10).

7.11. Revidents savā darbā vadās no doto Statūtu un revīzijas darba pamatprincipiem, par savu darbību sniedz pārskatu RN Sapulcei un “Māras zemes” galvenajai revīzijas komisijai (GRK).

8. Priekšsēdētājs

8.1. Partijas priekšsēdētāju ievēlē kongress uz diviem gadiem ar balsu vairākumu atklātā balsošanā ar iespēju tikt pārvēlētam uz jaunu termiņu.

8.2. Priekšsēdētājs vada partijas darbību atbilstoši dotajiem Statūtiem, Programmai, kongresam un valdes lēmumiem.

8.3. Priekšsēdētājs:

• patstāvīgi plāno un vada valdes darbību;

• sasauc kārtējo vai ārkārtas kongresu bez īpaša pilnvarojuma;

• uztur sakarus ar valsts institūcijām, sabiedriskajām organizācijām Latvijā un ārzemēs, tajā skaitā politiskajām partijām;

• pārstāv partiju attiecībās ar iepriekšminētajām organizācijām;

• izmanto veto tiesības, ja valde, pieņemot lēmumus, ir bijusi sastāvā, kas neatbilst dotajiem Statūtiem vai valdes Nolikumam;

• pieņem un atlaiž algotus darbiniekus;

• ierosina veikt nepieciešamos revīzijas darbus galvenajai revīzijas komisijai.

8.4. Priekšsēdētāja prombūtnes laikā viņa pienākumus pilda viens no vietniekiem.

9. Galvenā revīzijas komisija

9.1. Galvenā revīzijas komisija, turpmāk tekstā — “GRK”, tiek ievēlēta kongresā tā noteiktajā skaitliskajā sastāvā, atklātā balsošanā ar vienkāršu balsu vairākumu.

9.2. GRK kontrolē partijas saimnieciskās, finansiālās un sabiedriskās darbības likumību un lietderību.

9.3. GRK locekļi no sava vidus ievēlē GRK priekšsēdētāju un sekretāru.

9.4. GRK pārziņā ir:

• izdarīt partijas saimnieciskās, finansiālās un sabiedriskās darbības pārbaudi; par tās rezultātiem informēt kongresu;

• periodiski pārbaudīt partijas līdzekļu iegūšanas un izlietošanas likumību visās partijas institūcijās (tajā skaitā RN);

• caurskata un revidē visus ienākošos un izejošos finansu un citus sabiedriskās darbības dokumentus;

• neatliekamo pārbaužu īstenošana.

9.5. GRK var pieaicināt palīgā ekspertus un līdzstrādniekus, to darot zināmu valdei, nosaka šo personu atalgojumu, saskaņojot ar valdi.

9.6. GRK nekavējoties (nedēļas laikā) jāziņo valdei (birojam) par atklātajām nepilnībām vai pārkāpumiem.

9.7. GRK locekļi savu darbību veic atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.

9.8. GRK materiāli atbild par zaudējumiem, kas radušies viņu kļūdas dēļ.

9.9. GRK neatbild par valdes dalībnieku pārkāpumiem, izņemot gadījumus, ja par tiem zinājuši, bet nav informējuši kongresu vai priekšsēdētāju.

9.10. GRK locekļi nedrīkst būt valdes sastāvā.

10. Reģionālo nodaļu revizori

10.1. Reģionālo nodaļu revizori, turpmāk tekstā — “RNR”, tiek ievēlēti RN sapulcē ar vienkāršu balsu vairākumu uz vienu gadu.

10.2. RNR veic darbu saskaņā ar pamatprincipiem par GRK (skat. sadaļu 9), atskaitās RN sapulcei, var sniegt ziņojumu GRK par atklātajiem pārkāpumiem un tiem, par kuriem nav reaģējusi RN, vai arī jautājumu risinājums ir augstākstāvošās institūcijas kompetencē.

10.3. RNR nedrīkst būt RN vadības sastāvā.

11. Dalībnieki

11.1. Par partijas “Māras zeme” dalībnieku var kļūt ikviens LR pilsonis, kurš ir sasniedzis 18 gadu vecumu, neatkarībā no rases, tautības, sociālā stāvokļa, ja viņš atbalsta “Māras zemes” Statūtus un Programmu.

11.2. Par “Māras zemes” dalībnieku nevar būt personas, kuras ir citu politisko partiju biedri vai sastāv citās politiska rakstura organizācijās, vai kuru darbība ir pretrunā ar “Māras zemes” Programmas nostādnēm, vai arī personas — sodītas par noziegumiem pret cilvēci, kā arī tīšiem noziegumiem pret personu.

11.3. Iestājoties partijā, nepieciešami divi galvotāji no dalībnieku vidus, izņemot gadījumu, kad iestāšanās notiek partijas dibināšanas kongresa laikā.

11.4. Dalībnieku pienākumi:

• veicināt partijas mērķu un uzdevumu īstenošanu;

• ievērot Statūtus un godprātīgi pildīt partijas vadības struktūru lēmumus;

• neizdarīt nekādas darbības, kas tieši vai netieši varētu kaitēt partijas interesēm un prestižam;

• maksāt dalībnaudu valdes noteiktajā apmērā un termiņos;

• izpildīt visu, ko uzņēmies kopējās lietas labad;

• sniegt par sevi nepieciešamās ziņas saskaņā ar attiecīgās partijas anketas jautājumiem;

• jebkurā politiskajā postenī saskaņot savu darbību ar dotajiem Statūtiem, Programmu un valdes lēmumiem, nesot pilnu atbildību par savas rīcības sekām.

11.5. Dalībnieku tiesības:

• piedalīties jebkuras partijas struktūrvienības darbā, vēlēt un tikt ievēlētam paredzētajos amatos;

• iesniegt partijas vadībai priekšlikumus, sūdzības, protestus un pieteikumus, kā arī pieprasīt un saņemt uz tiem atbildes;

• izstāties no partijas uz rakstiska iesnieguma pamata.

11.6. Dalībnieku no partijas var izslēgt:

• ar “Māras zemes” valdes lēmumu;

• ar reģionālās nodaļas (RN) vadības struktūras lēmumu.

11.7. Dalībnieka izslēgšanas iemesli:

• par partijas dalībnieka pienākumu nepildīšanu;

• par nepatiesu ziņu sniegšanu par sevi;

• par darbībām, kas nav savienojamas ar doto Statūtu normām un Programmas nostādnēm;

• apzinātām darbībām pretēji partijas mērķiem;

• par rīcību pretēju “Māras zemes” valdes nostādnēm, atrodoties politiskā postenī valsts pārvaldē vai pašvaldībās;

• sakarā ar tiesas lēmumu un sodīšanu par tīšu noziegumu pret personu vai cilvēci.

12. Finansiāli saimnieciskā darbība

12.1. “Māras zeme” ir tiesīga iegūt savā valdījumā (īpašumā) nekustamo īpašumu, finansiālos līdzekļus, izmantot tos savas darbības nodrošināšanai.

12.2. “Māras zemes” finansiālos līdzekļus veido:

• dalībmaksas un iestāšanās maksas;

• fizisko un juridisko personu ziedojumi vai novēlējumi;

• ienākumi no uzņēmējdarbības vai citas saimnieciskās darbības (ienākumi, ko dod nekustamie īpašumi, banku noguldījuma procenti utt.);

• citi ienākumi, kas nav aizliegti ar LR likumdošanu.

12.3. Partija nenodarbojas ar saimniecisko un uzņēmējdarbību peļņas nolūkos.

12.4. Iestāšanās maksa un daļa dalībnaudas (par procentuālo sadali lemj “Māras zemes” valde) paliek RN rīcībā; ja iemaksas izdarītas birojā, — paliek valdes rīcībā.

Piezīme. Valdes un biroja darba nodrošināšanai no RN ienākumiem tiek izdarīti atskaitījumi par labu “Māras zemes” valdei kā vadības struktūrai; par sadali lemj valde.

12.5. Partijas dalībnieku, citu juridisku un fizisku personu ziedojumi, novēlējumi ir kopējais partijas īpašums.

12.6. Partijas institūcijas, kuru rīcībā atrodas materiālās vērtības un finansiālie līdzekļi, ir atbildīgas par to uzskaiti, saglabāšanu, izlietošanu, grāmatvedības noteikumu ievērošanu un nodokļu maksāšanu.

12.7. “Māras zemes” valde un RN ir tiesīgas pieņemt darbā algotus darbiniekus (piemēram — Birojā atlīdzināt partijas dalībniekiem tos izdevumus, kas radušies, pildot partijas uzdevumus).

12.8. No saimnieciskās vai uzņēmējdarbības gūtie ienākumi paliek tās struktūras rīcībā, kas šo darbību ir organizējusi.

12.9. Ja partijas ienākumi no saimnieciskās darbības vai uzņēmējdarbības kalendārā gada laikā 200 reizes pārsniedz minimālo mēnešalgu, kuru Ministru kabinets noteicis attiecīgajam laika posmam, vai uzņēmējdarbībā nepārtraukti ir nodarbināti vairāk nekā pieci algoti darbinieki, — noteiktā kārtībā jādibina uzņēmējsabiedrība, kas jāreģistrē LR Uzņēmumu reģistrā.

13. Simbolika

13.1. “Māras zeme” tiesīga veidot savu simboliku: nozīmes, karogu, devīzes, emblēmas utt., ko apstiprina kongress.

13.2. Simbolikas apraksts:

Karogs — J.Bīnes mākslas darba — gleznas “Māra, Dievs, Laima” atveidošana uz audekla ar zīda diegiem, saskaņojot to ar J.Bīnes radiniekiem.

Emblēma — Māras, Dieva un Laimas simboli ar uzrakstu “Māras zeme”.

14. Pašlikvidācijas kārtība

14.1. Lēmumu par “Māras zemes” pašlikvidāciju tiesīgs pieņemt tikai kongress ar divām trešdaļām balsu vairākumu.

14.2. Partija var tikt uzskatīta par likvidētu, ja četru gadu laikā nav ticis sasaukts kongress darbības apsīkuma dēļ.

14.3. Partijas “Māras zeme” likvidācijas gadījumā finansiālie līdzekļi, īpašumi un citas materiālās vērtības pāriet valdes rīcībā, kura tiesīga lemt par līdzekļu galīgo izmantošanu.

Pilnvarotās personas:

Irēna Saprovska , personas kods 1102XX-XXXXX

Viktors Mūrnieks, personas kods 0305XX-XXXXX

1997. gada 19. jūlijā Ģirts Ozoliņš, personas kods 1903XX-XXXXX