PRESES KONFERENCES

Latvijas skola skaitļos

Otrdien, 2. septembrī, Izglītības valsts inspekcijas vadītājs Zigfrīds Grinpauks žurnālistiem sniedza operatīvus datus par to, cik skolu un cik jauno skolotāju uzsākuši darbu, cik skolēnu sākuši mācības un cik daudz no skolās pieteiktajiem skolēniem neapmeklē skolu nenoskaidrotu iemeslu dēļ. Apkopoti arī dati par apvienotajām klasēm skolās ar ļoti mazu audzēkņu skaitu un ziņas par to, kādi mācību priekšmeti atsevišķās skolās netiek mācīti skolotāju trūkuma dēļ.

Mainoties līdzi laikam, izglītības filozofija, kas agrāk skolēnu aicināja skolā iemācīties visai dzīvei, tagad mudina mācīties visu dzīvi. Bet tieši skola dod to struktūru, to režģi, uz kura var balstīties visa turpmākā izglītība. Atceroties, ka tagadējie pirmklasnieki vidusskolu beigs 2010. gadā, jāapzinās lielā atbildība par mācību procesa sekmīgu organizāciju ikvienā skolā, pašvaldībā un valstī kopumā.

Izglītības valsts inspekcijas vadītājs uzteica pašvaldības, kas gādājušas ne vien par skolu remontu un aprīkojumu, bet arī inventāru. Tā, par pašvaldību līdzekļiem iekārtotas datoru klases sešās Jelgavas rajona un trijās Ogres rajona skolās, kā arī Jūrmalā un dažās citās pilsētās.

Apzinoties, ka katrs mazizglītots cilvēks ir slogs sabiedrībai, saasināta uzmanība veltīta skolēniem, kas pieteikti skolās, bet tās neapmeklē. Šis skaitlis diemžēl ir lielāks nekā pērn, arī Rīgā. Datu par bērniem un jauniešiem, kas skolās vispār nav pieteikti, šobrīd vēl nav. Līdz 20. septembrim paredzēts noskaidrot iemeslus, kāpēc skolu neapmeklē pieteiktie skolēni, un līdz 20. oktobrim visām pašvaldībām jāsniedz pilnīgas ziņas par visiem to teritorijā dzīvojošajiem bērniem, kas neapmeklē skolu.

Vispārizglītojošo skolu skaits ir tieši tāds pat kā pagājušajā mācību gadā — 1112. Mazliet mainījusies tikai to proporcija: pašvaldību skolu skaits par 7 sarucis un privāto — par 7 palielinājies.

Pedagoģiskās augstskolas ik gadus sagatavo 1300 jauno speciālistu, taču darbu skolās izvēlas tikai apmēram puse no viņiem.