PRESES KONFERENCES

ASV un Baltijas harta top

"ASV un Baltijas harta pēc savas būtības ir unikāls dokuments. Nekad agrāk mūsu valstu attiecībās - ne starp mūsu valstīm, ne starp ASV un kādu valstu grupu - nav bijis līdzīga dokumenta ar līdzīgu saturu drošības politikas, sadarbības un integrācijas jautājumos," teica Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Māris Riekstiņš vakardienas preses konferencē pēc vizītes ASV, kurā viņš bija kopā ar drošības politikas nodaļas vadītāju Pēteri Viņķeli.

M. Riekstiņš pastāstīja, ka vizītes laikā Latvijas pārstāvji tikušies ar ietekmīgām ASV Valsts departamenta, Aizsardzības departamenta un Nacionālās drošības departamenta amatpersonām. Vizītes pamatuzdevums bijis turpināt diskusijas par Baltijas un ASV sadarbības hartu. M.Riekstiņš atgādināja, ka pirmās idejas par šādas hartas noslēgšanas nepieciešamību un iespēju parādījušās pērnā gada rudenī un pirmie ASV dokumentārie projekti Baltijas valstīm iesniegti šī gada jūnijā. Pēc tam Latvijas Ārlietu ministrijas speciālisti tikušies ar Igaunijas un Lietuvas kolēģiem, cenšoties izstrādāt" koordinētus priekšlikumus un vairāk vai mazāk vienotas pozīcijas", lai iesniegtu tās ASV pusei. Tas arī ticis izdarīts, un Baltijas valstu ideju izklāsts iesniegts ASV pusei jūlija beigās.

Pagājušās nedēļas diskusijas ASV bijušas tieši par baltiešu priekšlikumiem. "Mēs centāmies pamatot vienu vai otru priekšlikumu - kāpēc esam izvēlējušies savādākus formulējumus vai ierosinājuši kādus papildu punktus esošajā dokumentā," teica M. Riekstiņš. "Mēs ļoti rūpīgi izturamies pret šī dokumenta saturu, ņemot vērā arī visu četru pušu vienoto nostāju, ka šis dokuments varētu tikt parakstīts politiski visaugstākajā līmenī." Pēc valsts sekretāra vārdiem, tas varētu notikt šī gada rudenī, iespējams, novembra beigās vai decembra sākumā.

"Tas nozīmē, ka līdz tam laikam arī jāpabeidz darbs pie dokumenta teksta," teica M. Riekstiņš. Dokuments saturēšot vēsturisku ievadu jeb izvērtējumu, kā veidojušās Baltijas valstu un ASV attiecības, kā tiek vērtēti l940. gada un arī pēckara notikumi Baltijas valstīs. Tālākā sadaļa fiksēs partnerības jeb sadarbības principus, kas balstīti vispārējos starptautiskajos normatīvajos dokumentos - ANO, EDSO un citu organizāciju dokumentos - iekļautajos principos. Tālākās sadaļas būs veltītas sadarbībai starp ASV un trim Baltijas valstīm, kā arī jautājumiem par Baltijas valstu iespējamo integrāciju transatlantiskajās drošības struktūrās, gan arī jautājumiem, kas saistīti ar šo valstu ekonomisko sadarbību un eventuālām šīs sadarbības institucionālajām formām. Patlaban notiek diskusijas, kā šī sadarbība tiks koordinēta.

"Pēc būtības hartas projekts ir principā saskaņots," teica Māris Riekstiņš. "Ir palikuši atsevišķi punkti, kuros mums vēl ir dažāda izpratne formulējumos. Taču šīs atšķirības nav starp labu un sliktu formulējumu, bet starp labu un vēl labāku formulējumu. Mums nav principiālu pretrunu ar Amerikas pusi. Bez tam jāpatur prātā, ka šis ir četrpusējs dokuments un mums nāksies saskaņot ne tikai zināmās atšķirības Latvijas un Amerikas formulējumos, bet arī Baltijas valstu piedāvātajos formulējumos."

M. Riekstiņs informēja, ka septembra beigās varētu notikt nākamais - jau četrpusējs sarunu raunds, kurā jau varot cerēt panākt vienošanos par tekstu, un tad hartas teksts varētu tikt parafēts.

Valsts sekretārs topošās hartas kontekstā plašāk pakavējās pie Baltijas valstu vēlmes iestāties NATO. "Protams, mēs šajā sakarā vēlētos šajā dokumentā redzēt maksimāli skaidrus formulējumus. Jo šo dokumentu lasīs un studēs ne tikai četrās mūsu valstīs, bet arī citur pasaulē," teica M. Riekstiņš. "Tajā pašā laikā mēs arī saprotam, ka ASV, lai arī ir pati ietekmīgākā NATO valsts, tomēr nevar kaut ko garantēt visu pārējo NATO valstu vārdā. Acīmredzot šeit mums ir vēl jāstrādā, lai rastu maksimāli akceptējamo formulējumu - ne tikai mums, bet arī citām alianses valstīm."

M.Riekstiņš raksturoja topošās hartas galveno uzdevumu - formulēt, ka "...ASV un Baltijas valstis kopīgi strādās, veidojot apstākļus un priekšnoteikumus, lai kļūtu iespējama Baltijas valstu dalība NATO". Ārlietu ministrijas valsts sekretārs arī raksturoja "izjūtas par Latvijas eventuālajām līdzdalības perspektīvām NATO": "Mēs patlaban saņemam daudzus signālus gan no ASV, gan citām NATO valstīm par "mājasdarbiem", kas mums būtu jāizpilda. Kas attiecas uz starptautiskajiem apstākļiem un priekšnoteikumiem, tad šeit ir, protams, jāskatās uz vispārējo Eiropas jaunās drošības arhitektūras modeli un dažādām iniciatīvām, par ko tiek un tiks ļoti aktīvi diskutēts - kādā veidā panākt optimālo modeli, lai alianses paplašināšana kādam neradītu eventuālu draudu izjūtu. Runājot par iekšējiem priekšnoteikumiem, jāmin arī diskusijas ASV Aizsardzības departamentā un Nacionālās drošības padomē, kā arī tikšanās ar akadēmisko aprindu pārstāvjiem Kārnegi institūtā, arī tikšanās ar pazīstamo Baltijas valstu drošības ekspertu Polu Goublu u.c. Secinājumi, kas man personīgi radās no šīm sarunām, kā arī diskutējot par to, kā amerikāņi raugās uz NATO paplašināšanas pirmo vilni: protams, ir pilnīgi skaidrs, ka pozitīvs lēmums arī atkarīgs no tā, cik lielu pienesumu kandidātvalstis pašas dod alianses drošībai un arī pašas savai drošībai. Protams, šis jautājums ir saistīts ar finansiālo pienesumu, kas ir viens no nozīmīgākajiem. Skaidrs, ka neviena cita valsts neuzņemsies dot garantijas jaunajām NATO dalībvalstīm, kamēr kandidātvalstis pašas nedarīs visu iespējamo, lai arī pašas dotu pienesumu savai drošībai. Mums Ārlietu ministrijā liekas, ka būtu nepieciešams izveidot speciālu reālistisku plānu, kas balstītos uz pašreiz pieejamajiem finansu resursiem - kādā veidā mūsu bruņotie spēki attīstīsies ar mērķi kļūt par NATO alianses sastāvdaļu. Pastāvošais Nacionālo bruņoto spēku attīstības plāns, mūsuprāt, neatbilst šim mērķim, jo tas ir balstīts uz samērā optimistiskiem aprēķiniem vai arī šīs vajadzības ir finansiāli nereālas," teica Māris Riekstiņš. "Finansu jautājums ir ļoti nozīmīgs. Mums ir jāapzinās, ka pašreizējais finansējums Latvijas bruņotajiem spēkiem ir pēdējā vietā no visām valstīm, kas izteikušas vēlmi kļūt par NATO dalībniecēm. Nerunājot jau nemaz par trim valstīm, kuras saņēmušas uzaicinājumu sākt sarunas par iestāšanos NATO. Arī salīdzinot ar mūsu Baltijas kaimiņiem - gan ar Lietuvu, gan Igauniju, redzams, ka mēs atpaliekam ļoti būtiski. Situācija vienā brīdī var pat izveidoties tā, ka Latvijas ierobežotā kontribūcija kļūst par kavējošu apstākli visu Baltijas valstu virzībai uz NATO. No Ārlietu ministrijas pozīcijām raugoties, mēs ļoti negribētu, lai šāda situācija izveidotos," brīdināja valsts sekretārs, piebilstot, ka, pēc ĀM rīcībā esošajiem datiem, nākamgad Lietuva plānojot aizsardzības spēku attīstības mērķiem izdot 107 miljonus, Igaunija 75 miljonus, bet Latvija - 39 miljonus ASV dolāru. "Protams, tie nav galējie skaitļi, bet šo datu atšķirības ir ļoti būtiskas," teica Māris Riekstiņš, paužot domu, ka būtu nepieciešama arī diskusija sabiedrībā par to, ko nozīmē mūsu valsts militārā drošība.

Jānis Ūdris,

"LV" ārpolitikas redaktors

Latvijas skola skait~os

Turpinājums no 1.lpp.

Šajā mācību gadā skolās ienākuši 663 jaunie skolotāji (pērn - 581) un darbā pieņemti 723 speciālisti, kas pilnībā neatbilst Izglītības likuma prasībām - viņiem vai nu nav augstākā pedagoģiskā izglītība, vai nav specializācija attiecīgajā mācību priekšmetā. Kopumā skolotāju vidējais vecums joprojām palielinās.

Skolotāju trūkuma dēļ vairākās skolās netiek mācīti atsevišķi priekšmeti. Visvairāk trūkst mūzikas, angļu valodas, amata mācības, informātikas, vizuālās mākslas, ģeogrāfijas, fiziskās audzināšanas un fizikas skolotāju, kā arī latviešu valodas skolotāju skolās ar krievu mācībvalodu. Salīdzinājumā ar pagājušā mācību gada beigām stāvoklis diemžēl ir pasliktinājies.

Šodien, 3. septembrī, Izglītības un zinātnes ministrijā tiek atklāts Izglītības informācijas birojs.

Izglītības informācijas birojs tiek dibināts, lai Latvijas izglītības darbiniekiem, pedagoģijas studentiem un visiem interesentiem būtu iespējams brīvi iepazīties ar Latvijā izdoto mācību un metodisko literatūru, mācību programmām un ārvalstu pedagoģisko literatūru, informāciju par likumdošanu izglītībā un zinātnē, specializēto pedagoģisko datu bāzi ERIC. Biroja apmeklētāju rīcībā būs arī lasītava - konferenču zāle, jaunākie periodiskie izdevumi, datorizēta bibliotēka, pieeja "Internet" tīklam un elektroniskajam pastam. Biroja izveidošanu un tā darbību nodrošina Pedagogu izglītības atbalsta centrs.

Latvijas izglītības informācijas sistēmas izveides projekts būs viens no redzamākajiem izglītības projektiem tuvākajā nākotnē. Tas ļaus pārveidot gan izglītības pārvaldes darbu, gan mācību procesu izglītības iestādēs. Igaunijā analoģisks projekts tiek realizēts ar nosaukumu "Tīģera lēciens".

Aina Rozeniece,

"LV" nozares redaktore

Cik skolēnu uzsākuši mācības

Izglītības valsts inspekcijas operatīvā informācija uz 01.09.1997.