• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2. septembra sēdē. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 3.09.1997., Nr. 216 https://www.vestnesis.lv/ta/id/30516

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Pēc Ministru kabineta 2. septembra sēdes

Vēl šajā numurā

03.09.1997., Nr. 216

RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).

VALDĪBĀ

Ministru kabineta 2.septembra sēdē

Akceptēts rīkojums “Par Latvijas Republikas valdības un Vācijas Federatīvās Republikas valdības vienošanos par ordeņu attiecību izveidošanu”.

Ar MK rīkojumu pastāvīgās uzturēšanās atļauja izsniegta Viljamam Mjakī. Valdība akceptēja “Būvniecības publiskās apspriešanas noteikumus”. Šie noteikumi ir būvprojektēšanas procesa sagatavošanas sastāvdaļa un nosaka kārtību, kādā iedzīvotājiem ir iespējams apspriest iecerēto būvniecību un līdzdarboties pašvaldības vides veidošanas lēmumu pieņemšanā savas dzīvesvietas administratīvajā teritorijā. Būvniecības publiskās apspriešanas mērķis ir nodrošināt informācijas atklātumu par vides veidošanu, valsts iestāžu un pašvaldību institūciju darbību un budžeta līdzekļu izlietojumu būvniecībā. Būvniecības publisko apspriešanu Būvniecības likumā noteiktajos gadījumos organizē attiecīgās pašvaldības būvvalde vai attiecīgā ministrija, ja būvniecība paredzēta par valsts līdzekļiem. Būvniecības publiskā apspriešana notiek būvprojektēšanas sagatavošanas posmā, kad iecerētā būve un ar to saistītā saimnieciskā vai cita darbība ir brīvas formas priekšlikuma veidā.

Akceptēti noteikumi “Kārtība, kādā piesakāmi kreditoru prasījumi un izslēdzamas no Uzņēmumu reģistra sabiedrības ar ierobežotu atbildību, kuru pamatkapitāla lielums neatbilst likuma prasībām”. Šie noteikumi nosaka kārtību, kādā piesakāmi kreditoru prasījumi un izslēdzamas no Uzņēmumu reģistra tās sabiedrības ar ierobežotu atbildību, par kurām oficiālajā laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai ievietota Uzņēmumu reģistra publikācija par pamatkapitāla lieluma neatbilstību prasībām, un šo publikāciju Uzņēmumu reģistrs nav atsaucis, kā arī šo sabiedrību izslēgšanas kārtību no Uzņēmumu reģistra. Kreditors šo noteikumu izpratnē ir valsts, pašvaldība, juridiskā persona, fiziskā persona vai ar līgumu saistītu personu grupa, kurai ir prasījuma tiesības pret sabiedrību. Kreditors savu prasījumu piesaka Uzņēmumu reģistrā trīs mēnešu laikā no šo noteikumu spēkā stāšanās dienas. Sabiedrība, par kuru nav pieteikušies kreditori, tiek izslēgta no Uzņēmumu reģistra pēc valsts notāra lēmuma piecpadsmit dienu laikā no šo noteikumu termiņa izbeigšanās.

Akceptēti grozījumi MK 1995.gada 10.oktobra noteikumos nr.309 “Par kārtību, kādā tiek apmaksāta personu uzturēšanās sociālās aprūpes iestādēs”. Grozījumi izdarīti, lai novērstu situāciju, kad izmaksājamie līdzekļi pansionātā dzīvojošiem pensionāriem tiek atspoguļoti gan valsts, gan pašvaldību budžeta izdevumos. Tie dos iespēju paredzēt pašvaldību budžeta izdevumu daļā tikai tos izdevumus, kuri saistīti ar to kompetencē esošo funkciju izpildi. Noteikumi stāsies spēkā 1998.gada 1.janvārī.

Ministru kabinets akceptēja noteikumus “Kārtība un apmēri, kādos veicami maksājumi par dzīvokļa, mākslinieka darbnīcas un neapdzīvojamās telpas nodošanu īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai”. Šie noteikumi nosaka kārtību un apmērus, kādos veicami maksājumi par dzīvokļa, mākslinieka darbnīcas un neapdzīvojamās telpas nodošanu īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai. Maksa par dzīvokļa un mākslinieka darbnīcas nodošanu īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai sastāv no: pirkuma maksas sertifikātos, kas tiek noteikta divu sertifikātu apmērā par vienu dzīvokļa vai mākslinieka darbnīcas kopējās platības kvadrātmetru; maksas par dzīvojamās mājas sagatavošanu privatizācijai, kas tiek noteikta 20 latu par katru dzīvokli vai mākslinieka darbnīcu.

Akceptēti grozījumi MK 1996.gada 7.maija noteikumos “Valsts akciju sabiedrības “Valsts nekustamo īpašumu aģentūra” statūti”. Aģentūras galvenais uzdevums ir izstrādāt valsts nekustamā īpašuma apsaimniekošanas un izmantošanas pamatprincipus, priekšlikumus valsts nekustamā īpašuma efektīvai apsaimniekošanai, koordinēt valsts nekustamā īpašuma apsaimniekošanas darbību, veikt valsts nekustamā īpašuma uzskaiti. Veicot savas funkcijas, aģentūrai ir tiesības pieprasīt un saņemt no valsts un pašvaldību institūcijām, valsts pilnvarniekiem uzņēmējsabiedrībās, Valsts statistikas komitejas, Privatizācijas aģentūras, Uzņēmumu reģistra, Valsts zemes dienesta, zemesgrāmatu nodaļām, valsts uzņēmumiem un statūtsabiedrībām jebkuru tai nepieciešamo ar aģentūras darbību saistīto informāciju un dokumentus, kā arī organizēt valsts īpašuma izmantošanas pārbaudes valsts nekustamā īpašuma objektos. Aģentūras darbības virzieni ir šādi: aģentūras valdījumā vai pārvaldīšanā nodotā valsts nekustamā īpašuma pārvaldīšana un apsaimniekošana; valsts nekustamā īpašuma apzināšana, uzskaite un valsts nekustamā īpašuma reģistra izveidošana; valsts nekustamā īpašuma reģistrācijas nodrošināšana zemesgrāmatās; valsts nekustamā īpašuma nodošana lietošanā valsts institūcijām, valsts uzņēmumiem un valsts statūtsabiedrībām, kā arī ārvalstu vēstniecībām un pārstāvniecībām, citām juridiskajām un fiziskajām personām, noslēdzot attiecīgus līgumus; valstij piekrītošā nekustamā īpašuma apzināšana un izprasīšana no sveša valdījuma; citu valsts institūciju valdījumā (pārvaldīšanā), nodotā valsts nekustamā īpašuma izmantošanas efektivitātes kontrole, kā arī priekšlikumu sagatavošana Ministru kabinetam par nekustamā īpašuma saglabāšanu valsts īpašumā vai valdītāja maiņu ar mērķi paaugstināt tā izmantošanas efektivitāti vai nodrošināt valsts pārvaldes institūcijas ar telpām; ierosinājumu apkopošana un Ministru kabineta rīkojuma projektu sagatavošana par valsts nekustamā īpašuma atsavināšanu, kā arī valsts nekustamā īpašuma atsavināšana; valsts interešu pārstāvniecība nekustamā īpašuma tirgū; konsultatīvā darbība, kursu, semināru un citu pasākumu rīkošana nekustamo īpašumu apsaimniekošanas, pārvaldīšanas un atsavināšanas jautājumos; valsts nekustamā īpašuma apsekošana, projektēšanas un celtniecības remontu darbu veikšana un apdrošināšana; civiltiesiskie darījumi ar nekustamo īpašumu; aģentūras pārvaldīšanā nodoto valsts uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību), to atsevišķu daļu pārvaldīšana un apsaimniekošana u.c. Noteikts, ka valdes sastāvā ir seši valdes locekļi.

Ministru kabinets akceptēja rīkojumu “Par akciju sabiedrības “Latvijas Investīciju banka” valsts kapitāla daļas privatizāciju”. Rīkojums paredz saskaņā ar likumu “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju” nodot privatizācijai akciju sabiedrības “Latvijas Investīciju banka” valsts kapitāla daļas. Valsts kapitāla daļas tiek nodotas Privatizācijas aģentūras valdījumā, kurai uzdots tās pārdot likumos noteiktajā kārtībā.

Akceptēts rīkojums “Par Latvijas Republikas valdības un Kipras Republikas valdības līgumu par ilgtermiņa ekonomisko, zinātnisko, tehnisko un rūpniecisko sadarbību”.

Valdība akceptēja rīkojumu “Par mācību “BALTIC EYE” rīkošanu Latvijas Republikas teritorijā”. Saskaņā ar likuma “Latvijas Nacionālo bruņoto spēku piedalīšanās starptautiskajās operācijās” 9. pantu, likumu “Ārvalstu bruņoto spēku statuss Latvijas Republikā” un likumu “Par Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalstu un valstu, kas piedalās programmā “Partnerattiecības mieram”, līgumu par to bruņoto spēku statusu un šā līguma protokolu” Aizsardzības ministrijai no 1997. gada 9. līdz 11. septembrim rīkot militārās mācības “BALTIC EYE” programmas “Partnerattiecības mieram” ietvaros ar Latvijas Republikas, Zviedrijas Karalistes, ASV un Lietuvas Republikas Jūras spēku vienību piedalīšanos.

Ministru kabinets konceptuāli akceptēja nepieciešamību papildus atvērt 3 diplomātiskās misijas Eiropas Savienības dalībvalstīs un to, ka par finansu avotu tiek izmantoti valsts budžetā īpašu uzdevumu ministra ES lietās aparātam paredzētie līdzekļi. Ārlietu ministrijai uzdots precizēt minēto diplomātisko misiju atvēršanai nepieciešamo līdzekļu apjomu; kopā ar Finansu ministriju izvērtēt iespējas, kā par finansu avotu izmantojami valsts budžetā īpašo uzdevumu ministra ES lietās aparātam paredzētie līdzekļi, un iesniegt attiecīgus priekšlikumus izskatīšanai MK sēdē. Akceptēti noteikumi “Par Ministru kabineta 1996. gada 27. februāra noteikumu nr. 48 “Noteikumi “Par īpašu uzdevumu ministra ES lietās pienākumiem” atzīšanu par spēku zaudējušiem”.

Valdības preses departaments

Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!