• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Pēc Ministru kabineta 2. septembra sēdes. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 3.09.1997., Nr. 216 https://www.vestnesis.lv/ta/id/30517

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru prezidenta rīkojums Nr.250

Par A.Paupera atbrīvošanu no amata

Vēl šajā numurā

03.09.1997., Nr. 216

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

valdībā

Pēc Ministru kabineta

2. septembra sēdes

Tieslietu ministra Dzintara Rasnača,

ekonomikas ministra Ata Sausnīša

atbildes, skaidrojumi, komentāri

Preses konferencē pēc valdības sēdes tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs pastāstīja, ka viens no daudzajiem vakar valdības sēdē izskatītajiem jautājumiem ir pieņemtie noteikumi, kādā kārtībā piesakāmi kreditoru prasījumi un no Uzņēmumu reģistra izslēdzamas tās sabiedrības ar ierobežotu atbildību, kuru pamatkapitāla lielums neatbilst likuma prasībām.

— Tieslietu ministrija uzskata, ka šim jautājumam pievēršama īpaša uzmanība un publicitātes pakāpe, un mēs ceram uz žurnālistu atbalstu. Uzņēmumu reģistrs nolēmis regulāri rīkot preses konferences par šo tematu, — teica ministrs. Sabiedrības ar ierobežotu atbildību, kuras automātiski izslēgs no Uzņēmumu reģistra, tiks noteiktas šajos noteikumos paredzētajā kārtībā. Minētie noteikumi stāsies spēkā otrajā dienā pēc publicēšanas oficiālajā laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”, prognozējam, ka tas varētu būt 4. septembrī. Pēc tam triju mēnešu laikā kreditori varēs iesniegt Uzņēmumu reģistram pieteikumus par kredītsaistībām ar konkrētām sabiedrībām ar ierobežotu atbildību, kuras nav palielinājušas savu pamatkapitālu līdz 2000 latiem, kā paredz likums. Ja tas nebūs izdarīts un par uzņēmumu nebūs nekādu ziņu, tad to automātiski izslēgs no Uzņēmumu reģistra, — turpināja Dz. Rasnačs.

Šī jautājuma sakārtošanu prasa arī sabiedrībā uzvandītais skandāls ap Korupcijas novēršanas likuma neievērošanu, kad faktiski daudzas firmas jau sen nepastāv, bet formāli joprojām ir Uzņēmumu reģistrā. Ar nupat pieņemtajiem Ministru kabineta noteikumiem šī procedūra tiek vienkāršota. Termiņa tecējums varētu sākties 5. septembrī, pēc trim mēnešiem, tātad ap 5. decembri, varētu sākties šī izslēgšanas procedūra, kas ilgs 15 dienas, tātad aptuveni līdz 20. decembrim. Sabiedrības, kurām nav bijušas kreditoru prasības un nav vienlaicīgi palielinājušas savu pamatkapitālu, automātiski izslēgs no Uzņēmumu reģistra. Par sabiedrības izslēgšanu no uzņēmumu reģistra tiek publicēts paziņojums oficiālajā laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

— Mēs uzskatām, ka tas ir pirmais lielais solis lietu sakārtošanas virzienā. Uzņēmumu reģistra rīkotajās preses konferencēs žurnālisti varēs iegūt detalizētāku un plašāku informāciju par šiem jautājumiem. Papildus pavēstīšu, ka MK noteikumi paredz izslēgšanu no UR pārsūdzēt tiesā 30 dienu laikā pēc publikācijas, tātad aptuveni tas varētu notikt no 20. decembra līdz 20. janvārim, — nobeigumā piebilda tieslietu ministrs.

Ekonomikas ministrs Atis Sausnītis runāja par Latvijas enerģētikas nacionālo programmu un valsts un pašvaldību politiku siltumapgādē:

— Beidzot var teikt, ka Latvijas enerģētikas nacionālā programma konceptuāli ir atbalstīta. Tā balstās uz vairākām jau iepriekš sagatavotām programmām un ir viena no 12 nacionālajām programmām. Tā ietver sevī vairākas nozares un institūcijas, tai skaitā arī pašvaldības un budžeta iestādes. Atšķirībā no iepriekšējām šī programma ir saistīta ar Eiropas Savienības enerģētisko politiku un direktīvām. Ir ratificēts arī Eiropas Savienības valstu enerģētikas hartas nolikums. Šobrīd gan vēl nav izstrādātas tautsaimniecības programmas, tādēļ dažas nostādnes varētu arī mainīties pēc šo tautsaimniecības programmu izstrādes. Balstoties uz šo programmu, tuvākajā laikā valdības komitejā tiks iesniegts enerģētikas likums.

Valsts un pašvaldību politika siltumapgādē arī ir cieši saistīta ar enerģētiku. Tas ir ļoti smalks un jūtīgs jautājums, un šai gadījumā enerģētika un konkrēti siltums būtu jāskata kā sociāla problēma. Gan pašvaldībās, gan budžeta iestādēs vislielākā problēma ir ar siltumapgādi saistītie savstarpējie parādi un šo parādu pāreja no viena uzņēmuma pie otra, kas rada arī lielus parādus budžetā, kuri saistīti ar soda naudu. Tuvojoties apkures sezonai, ir izveidota jauna valdības komisija ministra Zundas vadībā par faktisko stāvokli ar parādiem pašvaldību starpā. Ļoti smags ir jautājums par enerģētikas nodokli, jo šobrīd mēs labi apzināmies, ka vislielākie cietēji ir tie, kuri maksā par siltumu. Siltuma ražotāji un enerģētiskie tīkli lielajās pilsētās ir samērā sarežģītā tehniskajā stāvoklī, un tiem ir nepieciešamas lielas investīcijas. Tādēļ vairākām ministrijām triju nedēļu laikā ir jāiesniedz valdībai izstrādāts projekts par šo nodokli.

Pēc tam Atis Sausnītis atbildēja uz žurnālistu jautājumiem.

Jautājums:Tātad tas būs jauns nodoklis klāt pie jau esošajiem?

Atis Sausnītis: — Es nedomāju, ka tas būs kā jauns nodoklis, runa ir par samaksu par siltumu, jo šobrīd par siltumu maksā tikai 75% no izmantotājiem, būtu jāpanāk, lai to darītu visi siltuma patērētāji.

Jautājums:Vai tā būs abonēšanas maksa tāpat kā par gāzi?

Atis Sausnītis: — Diemžēl šobrīd es jums to nevaru pateikt.

Jautājums:No kādiem ienākumiem tiks iekasēts šis nodoklis?

Atis Sausnītis: — Tas nebūs no ienākumiem, tā būs samaksa par siltumu, kuru varēs kontrolēt pašvaldības. Šis jautājums būs pašvaldību kompetencē.

Jautājums:Kuras ministrijas izstrādā šo projektu?

Atis Sausnītis: — Vides un reģionālās attīstības, Ekonomikas un Labklājības ministrija.

Jautājums:No kā nāca šis ierosinājums par enerģētikas nodokli?

Atis Sausnītis: — To ierosināja Pašvaldību savienība.

Jautājums:Kāds ir jūsu kā ekonomikas ministra viedoklis par šo nodokli?

Atis Sausnītis: — Manuprāt, galvenais nav vis nodoklis, bet gan attiecību sakārtošana starp siltuma patērētāju un ražotāju.

Rita Belousova, Rūta Jaksona,

“LV” nozares redaktores

Pēc “LV” diktofona ieraksta

preses konferencē Valdības namā

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!