SVĒTKI UN GODADIENAS

Kataras Valstī

Šodien, 3.septembrī, — Neatkarības diena

Kataras Valsts (Dawlat Qatar) ir neliela Āzijas valsts Persijas līča piekrastē, līdzās Saūda Arābijai un Apvienotajiem Arābu Emirātiem. Šī savdabīgā zeme līdz valstiskās neatkarības iegūšanai 1971. gadā pieredzējusi daudzas varas: bijusi iekļauta arābu kalifātā, pār to valdījis Bahreinas emīrs, Kataru iekarojuši portugāļi, tā ietilpusi Osmaņu impērijā. Vēl 70. gadu sākumā Katarā bija Lielbritānijas protektorāts, un tikai kopš 1971. gada 3. septembra Katara svin savas valsts Neatkarības dienu.

Katara ir relatīvi maza valsts, kvantitatīvajos parametros Latvija to pārspēj. Valsts teritorija ( 11,437 kvadrātkilometri) ir piecarpus reizes mazāka par Latviju, un tajā dzīvo piecreiz mazāk iedzīvotāju nekā mūsu valstī.

Katara ir monarhija, tās galva ir Viņa karaliskā augstība šeihs Hamads Bin Halīfa Āl Tānī (Hamad Bin Khalifa Al–Thani) , Kataras valsts emīrs.

Diplomātiskās attiecības ar Kataru mūsu valsts nodibināja 1996. gada 10. decembrī, līgumu par to Maskavā parakstīja tur rezidējošie abu valstu vēstnieki — Latvijas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Jānis Peters un Kataras Valsts ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Bāders Omars ad Dafa (Bader Omar al Dafa) . Viņš arī tagad pārstāv Kataras intereses Latvijas Republikā. Savu akreditācijas rakstu Latvijas Republikas Valsts prezidentam Guntim Ulmanim Baders Omars ad Dafa iesniedza šī gada 6. maijā.

“Latvijas Vēstneša” ārpolitikas redaktoram, kurš bija klāt Kataras vēstnieka akreditācijas ceremonijā, daži mūsu lasītāji vēlāk vaicāja, vai un kāpēc Latvijai var būt izdevīgi kontakti ar šo nelielo un tālo valsti.

Vispirms — diplomātiskās attiecības ar ikvienu starptautiski atzītu valsti vairo Latvijas starptautisko prestižu. Katara jau kopš 1971. gada ir ANO locekle un kopš tā paša gada arī Arābu līgas locekle. Katara aktīvi darbojas arī Persijas līča valstu sadarbības padomē (Gulf Cooperation Council — GCC) . Neraugoties uz nelielo teritoriju, Katarai ir politisks svars savā reģionā. Tā atbalsta nepievienošanās un neitralitātes politiku un aktīvi sadarbojas ar pārējām arābu valstīm. Šogad Katara ir arī Persijas līča valstu sadarbības padomes prezidējošā valsts. Līdz ar to Katara var būt labs starpnieks arī Latvijas ekonomisko un politisko attiecību attīstībā ar pārējām Persijas līča — šī ekonomiski un politiski svarīgā pasaules reģiona — valstīm.

Pagaidām starp Latviju un Kataru vēl nav izveidojušās ciešas ekonomiskās attiecības, saskaņošanas procesā ir vienīgi savstarpējais investīciju aizsardzības līgums, mūsu valstis sadarbojas arī starptautiskajās organizācijās. Taču potences abpusēji izdevīgai ekonomiskajai sadarbībai neapšaubāmi ir. Dievs Kataras zemi dāsni apveltījis ar naftu. Tās ieguve un pārstrāde dod ap 90 procentiem no valsts budžeta ieņēmumiem. Valsts naftas izplatīšanas kompānija (NODCO) ik dienas pārdod dažādām pasaules valstīm 62 tūkstošus barelu naftas un naftas produktu. Par šiem skaitļiem acīmredzot ir vērts padomāt ne vien no ekonomiskā, bet arī no politiski stratēģiskā viedokļa. Latvija naftu un naftas produktus joprojām importē galvenokārt no Krievijas, šobrīd tas ir ekonomiski izdevīgākais variants. Taču nereti Krievijas politiķu paziņojumos izskan draudi izmantot šo ekonomisko apstākli politiskai šantāžai pret Latviju. Mazā Katara šajā gadījumā ir ievērības cienīga jau kā alternatīvs arguments vien.

Šķietami lielo attālumu un eventuālās transporta izmaksas nonivelē fakts, ka pasaules biznesā attālumi sarūk. Naftas biznesā tos samazina supertankkuģu aizvien plašākā izmantošana. Pārdomu vērti ir arī Kataras lielie dabasgāzes resursi — īpaši domājot par mūsu pašu unikālo dabasgāzes pazemes glabātavu Inčukalnā.

Savukārt Katara varētu būt vitāli ieinteresēta Latvijas laukkopības un dārzkopības, kā arī lopkopības produkcijā. Kataras teritorijas lielāko daļu veido tuksneši, un lauksaimniecība attīstīta vienīgi oāžu zonā. Līdz ar to pašu audzētie pārtikas produkti ir dārgi. Daudz vienkāršāk Katarai būtu tos importēt. Arī Latvijas Republikas Valsts prezidents Guntis Ulmanis Kataras vēstnieka akreditācijas ceremonijā uzsvēra, ka “ģeogrāfiskais attālums sen jau vairs nav šķērslis izdevīgas sadarbības veidošanai”.

Sarunā ar “LV” Kataras vēstnieks uzsvēra tūrisma potenciālās iespējas no Kataras uz Latviju: pretēji tradicionālajam priekšstatam, ka visi cilvēki vienlīdz ilgojas pēc karstas saules, Baders Omars ad Dafa uzsvēra, ka Latvijā esot “tik patīkamas vēsas vasaras” (saruna notika maijā, kad šī gada vasara vēl bija priekšā un nekas vēl neliecināja, cik tā būs svelmaina arī pie mums). Vēstnieks izteica viedokli, ka katariešiem varētu patikt arī sniegotā Latvijas ziema — savdabīgs kontrasts ar karsto Kataras klimatu.

Domājot par mūsu valsts potenciālajām sadarbības iespējām ar relatīvi tālo Kataru, jāņem vērā, ka tā, līdzīgi pārējām arābu naftas zemēm, ir ļoti bagāta valsts, kas daudz darījusi un dara savu iedzīvotāju dzīves standarta paaugstināšanā. Četrpadsmit Kataras valsts un komercbanku kapitālu un rezervju kopapjoms (31,3 biljoni riālu, pēdējo gadu pieaugums — par 3 procentiem) rāda arī iespaidīgās Kataras investīciju potences.

Domājot par šo šķietami tālo valsti, vietā būtu atcerēties Latvijas Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa vārdus: “Starp Latviju un Kataru veidojas attiecības, kas abpusēji izdevīgi kalpos mūsu tautu labā.”

Jānis Ūdris,

“LV” ārpolitikas redaktors