Pie pirmavotiem

Latvijas valsts

un tās vīri

Pirmpublikācija

Kārlis Ulmanis,

sarakstē ar domubiedru

Turpinājums. Sākums — “LV” 28.08., nr.213; 29.08., nr.214; 02.09., nr.215

Leipcigā 27. okt. 1904.

Ļoti godātais Enzeliņa kungs!

(..) Tāda ietaise izmaksātu kādi 5000 rubļu. Bet par to pie kārtīgas un saprātīgas vadības un rīcības caur salda piena sūtīšanu uz Rīgu un Pēterburgu, caur skāba krējuma un smalkāku dārgāku sieru pagatavošanu varētu droši cerēt uz krietni labākiem panākumiem nekā pie mazākas ietaises. Un ja piena izvērtēšana būs patiesi laba, tad nāks jauni biedri un piens klāt no malu malām un caur to šis pasākums atmetīs arvien vairāk peļņas. Ja piena krejošanu atstātu saimnieku rokās, tad ietaises iznāktu gan lētāki, bet ievērojot mūsu mazos piedzīvojumus piensaimniecībā, es nebūtu priekš šī mēģinājuma uzņemšanas pa daudz lielā plašumā. — Ierīkošanai uzlienēta nauda, jeb ja mašīnu veikali izdara ierīkošanu uz vēlāknomaksu, atlīdzināma vislabāki caur tekošiem novilkumiem no piena naudas. Es domāju, ka pirmajai pārrunāšanai Jums nu materiala pietiks, līdz nākošai tālākai pārrunai būs varbūt iznākuse mana grāmata, kur pēc iespējas būs ievēroti visi sīkumi, jeb mazākais būs nodrukāti mani beidzamo ceļojumu apraksti, kuri nesīs dažu labu paskaidrojošu un pamudinošu aizrādījumu.

K.U.

Leipcigā, 6.12.1904.

Ļoti godātais Enzeliņa kungs!

Es nu beidzot esmu tik tālu, ka varu Jums šodien nosūtīt savu priekšnesumu sākumu. Man liekas, ka vajadzēs šo I. priekšnesumu nodrukāt vēl šogad, lai tie, kas uz redakcijas solījumu uz šiem priekšnesumiem būtu gaidījuši, šogad dabūtu mazākais jel viņu iesākumu. Jaunajiem abonentiem jau tad varētu šo numuru arī līdz izsūtīt. Nepieciešami vajadzīgas bildes es raudzīšu apgādāt, cik lēti tik nu iespējams. Tagad Jūs saņemsat dažas klišejas no Hugershofa. Viņi grib šīs, tāpat kā tās Gerbera aparāta klišejas pēc kāda laika atpakaļ, citādi vajadzēšot aprēķināt. Tās bildes! Es vakar, ieraudzīdams tās Hollandes bildes, gandrīz vai raudāju. Kur tad ir palicis tas papīris, uz kura tika nodrukāts? Tas taču bija itin labs. Par tiem priekšnesumiem es nu domāju, ka viņus vajadzēs novilkt gan sevišķi priekš grāmatas. Iemeslis tas, ka kad tie priekšnesumi būs beigti drukāt, tad arī drīz vien es atkal sākšu kursus vadīt, un tad, domāju, būs daudziem pa prātam, un pašai lietai par lielu atvieglinājumu un lielu atbalstu, ja kursistiem būs sasniedzama grāmata, kurā galvenākais jau nodrukāts. Tādā kārtā viņi daudz vairāk varēs iemācīties un arī vēlāku dzirdēto aizvien pie vajadzības atkārtot. Ievērojot tad grāmatas, kā kursu rokas grāmatas mērķi un uzdevumu, viņa būtu arī iespējami piemērojama kursu vajadzībām. Tāpēc es domāju, ka novilkums būtu jātaisa uz tik lielām lapām, ka mazākais viena trešā daļa no lappuses paliktu brīva priekš piezīmējumiem, jo mani priekšnesumi mainās skatoties pēc apstākļiem un tad nav jau arī neiespējams, ka Eimana un Stilla kursisti ar to grāmatu iegādājas. Tāpēc plata balta kante ir vajadzīga. Grāmatai būtu jāpievieno arī Lauksaimnieka raksti par Gerbera aparātu un “Ienesīga piensaimniecība”. Es teicu to jau tagad to Gerbera klišeju dēļ. Cik eksemplāros lai novelk, to es patiesi nezinu. Darat, kā Jūs atzīstat par labāku. Es domāju, 2000 būs vajadzīgs, jo pirks varbūt arī bijušie kursisti. Rakstat man lūdzu, kā Jūs par šo lietu domājat?

Lai es varētu atbildēt uz tā jautājuma, tad man jāzina, cik siena un salmu un sakņaugu un kādu tas cilvēks var savām govīm dienā dot. Jūs varbūt pieprasīsat viņam govu sugu caur vēstuli, lai tā lieta veltīgi nenovilcinās. Tad es viņam uzstādīšu vislētāko un visnoderīgāko ēdināšanas kārtību.

Tā tad izstāde labi cauri! Es gratulēju! Man par to prieks, ka Eimanis beidzot nu reiz sācis rakstīt. Tie ļaudis bija viņam par to ļauni, ka viņš nekā nerakstot. — W. būtu jālaiž izrunāties. Vai Jūs nevarētu man tos Rīgas Avīzes izlaidumus par vaislas lopiem no Sch. un W. atsūtīt? Tā tad arī Valmierā būs drīz vien atkal Izstāde! Labas sekmes! Kad tad Jūs domājat tos kursus taisīt? Vai Jūsu avīzēs ar kas stāv par Krievijas nākamo konstitūciju, par kuras ieviešanu te visi šaubās? Priekšnesumu korektūra to zīmējumu dēļ man laikam būs pašam jātaisa?

Sveiki! Jūsu K. Ulmanis

Leipcigā, 28.12. 1904.

Ļoti godātais Enzeliņa kungs!

Svarīgākais, ko es Jums tagad varu paziņot, ir tas, ka es dabūju no paša Reinfelda kunga uzaicinājumu izstrādāt kopmoderniecību projektu. Es šo uzaicinājumu pieņēmu. Bet tā kā es no piedzīvojumiem zinu, kas iznāk no projektiem, ja pats sastādītājs viņus nevar paskaidrot un aizstāvēt, tad man cits nekas neatliek, kā braukt arī pašam atkal uz Krieviju, lai gan man tas nebūt nepatīk. Tas brauciens man izjauc visus plānus un nodomus. Bet ko lai dara! Man gan vēl jānogaida, ko Nodaļa uz manu braukšanu teiks. Ja nu es reiz būšu mājās, tad es palikšu tur līdz aprīļa vidum un varēšu arī kādus kursus sarīkot. Varbūt par to pašu laiku varēs arī kopmoderniecību jautājumu uz priekšu virzīt, razi arī Valmierā. Jūs gribējāt arī atkal kursus — tas ar nu būtu izdarāms. Jums tik vajadzētu griezties pie Nodaļas pie laika, tiklīdz būs zināms, vai es patiesi braukšu. Šīs pašas braukšanas dēļ izjūk arī to priekšnesumu drukāšana, ja es brauktu uz mājām, tad varētu sākt tikai vēlāku drukāt, bet tagad es nekā noteikta nevaru vēl ziņot. Viena cita lieta gan man Jums jāpaziņo. Es drīzā laikā nosūtīšu Jums manuskriptu kādai grāmatai par pārbaudījumu slaukumiem. No iesākuma es domāju, ka iznāks labi ja kāds mazs rakstiņš avīzē, bet nu izrādās, ka iznāks tik daudz, ka jātaisa sevišķa grāmata. Es ceru, ka šis raksts lielā mērā noskaidros pārbaudījumu slaukumu lietu. Bet diezin, ka Skrastiņš tiks galā, jo pielikumā nāks klāt bezgala daudz skaitļu kādās 10 tabelēs. Ar grāmatu par kopmoderniecībām es gribu vēl nogaidīt, ko izrādīs Rīgas sapulce. Redzēs, kas ar to Konzuma lietu iznāks! Par to centrāli es domāju tā, ka, ja viņai nedod nekādas sevišķas tiesības, tad jau varbūt būtu labāki dibināt vienkāršu Rīgas lauksaimniecības biedrību ar Vidzemi kā darbības iecirkni. Jūsu raksts par Konzuma lietu ir bezgala salds! Kad tik viņš dažiem kungiem nesarūgtina žulti! Attiecībā uz naudas jautājumu būtu katrā ziņā jācenšas savienot mazākais visas Vidzemes latviešu kases ar centrāli (banku, ne biedrību) Rīgā. Caur šādu savienošanos tiktu kasu darbība lielā mērā paplašināta. Un mums būtu naudas atlikām visādiem mērķiem. Ja nodibinātos Konzums, tad tas būtu liels solis uz priekšu mūsu saimnieciskā patstāvībā!

Jums jau nu izdots atkal jauns manifests: brīvība un citas smukas lietas, bet diemžēl tikai uz papīra, tālāk tā lieta arī laikam nenāks. Vārdi, vārdi un vairāk nekas!

Cik jocīgi tas iznāk, ka mums abiem pavisam neatkarīgi vienam no otra modinās pilnīgi vienādi uzskati par Nodaļas kungiem. Es priecājos par šo parādību kā par pierādījumu tam, ka mūsu abu “Weltanschauungā” ir daudz vienādības. Nu, varbūt, ka mēs varēsim atkal drīz krietni izrunāties. Labi būtu, ja izdotos Jūsu kopmoderniecību dabūt sausumā.

Tiklīdz man būs ziņas no Rīgas, es rakstīšu; šimbrīžam dzīvojat veseli, nosvētat labus svētkus un uzņemat laimīgu jaunu gadu! Jā! Es būtu gandrīz aizmirsis! Zemkopja jaunā redakcija! Tūlīt pie pirmā numura varēja manīt, ka “L” nav par velti iznācis. Es katrā ziņā vēlu visu labu. Vēl viena lieta. Jums varbūt pienāks no “S” mans Umurgas raksts, es lūgtu tad to daļu par kopmoderniecībām pirmajā numurā nodrukāt, ja arī tas numurs tādēļ iznāktu varbūt par lielu. Tās sapulces dēļ. Tas raksts nokļuva uz “S” kalendāra dēļ, bet laikam tomēr par vēlu.

Ar Dievu! Ulmaņu Kārlis.

Leipcigā, 1.2.1905.

Ļoti godātais Enzeliņa kungs!

Ja sapulce Rīgā nemieru dēļ nebūs izjukuse, tad nu gan lielie jautājumi būs jau pa daļai izšķirti! Es ceru, ka Jums būs izdevies savas domas cauri izspiest, tā ka šis nedzirdētais kauns, ka mums nodibināsies centrāle bez centrāles tiesībām, ja pat ar mazāk tiesībām, kā kaut kur vismazākā lauku biedrība, būs no mums novērsts. Vai tad tie kungi ir pavisam apsēsti, ka viņi negrib ieskatīt un atzīt. Ko tur nu, tās ir pakaļdurvu politikas smukas sekas.

Par mana brauciena izputināšanu, es nebūt neēsmu noskumis, jo man arī citādi ir darba tik daudz, ka es nezinu kur!

Man Šulme atrakstīja, lai es taču ko nebūt darot, citādi būšot izjukt govu pārbaudīšanas lieta. Es tāpēc nosūtu Jums šodien apdrošinātu atbildi uz Arnolda rakstiņu. Šī atbilde ir krietni plaša, asa un skaļa. Varbūt, ka Jums izdosies izdabūt viņu veselu cauri (Kas Jums tur ar to 1. b. ir bijis? Tur liekas cenzors ir ņēmies slapju muguru). “S” redakcija mani uzaicināja arī šajā lietā rakstīt. Tur tāpēc drīz parādīsies mans aizpērnais priekšlikums Nodaļai šinī lietā. Vēlāku tad vēl viens raksts par govu pārbaudījumu vajadzību un pārraugu sagatavošanu. Un “L” nu beidzot reiz jāsāk drukāt mani priekšnesumi. Šos priekšnesumus tā kā runājām vajadzētu novilkt pie tās pašas reizas priekš sevišķas grāmatas kādos 2000 eksemplāros. Grāmatā vajadzētu atstāt labi palielas malas priekš piezīmējumiem. Pirmo priekšnesuma novilkumu lūdzu man atsūtīt. Korektūru varētu ņemt labi stingri, tas tad ietu uz grāmatas rēķinu. Es Jums reiz rakstīju par vienu citu grāmatu: Pārbaudījumu slaukumi, tā drīz būs gatava, bet iznākt viņa varēs tikai nākošā rudenī, jo vasaru izlaist grāmatu nebūtu prātīgi. Ja Jums ir laiks, atrakstat man lūdzu, vai nebūtu vajadzīgs izdot mazu grāmatiņu par pie mums pazīstamajām ārzemju govu sugām. Tāpat arī, vai grāmata par kopmoderniecību dibināšanu atrastu pircējus jeb nē. No priekšnesumiem es Jums drīzumā nosūtīšu otru: par piena krejošanu un centrifūgām. Jā, sakāt, ka tad iznāca ar tiem centrifūgu pārbaudījumu paziņojumiem? Tagad būtu jāpaziņo arī Pumpja un Baltik izmēģinājumi.

Tas raksts par piena tauku saturu, ko es Jums jau rudenī nosūtīju, būtu arī drukājams.

Par to pateikšanos par manu laimes novēlējumu “S”, es pats biju pārsteigts, vajadzīgs tas nebija. Ja Jūs gadaties Rīgā, nopērkat šī gada Nr.1 no Land u. Forstwirtschaftliche Zeitung, tur ir smuks gabaliņš iekšā par satiksmi starp muižniekiem un zemniekiem. Dzīvojat nu veseli un novēlu Jums labi daudz izturības grūtajās cīņās!

Par pār. Biedrību ātru augšanu es pats šaubos. Bet lai ? — kādas būtu mūsu ? ātrāki. Un mums vēl bezgala, ko mācīties, kamēr tiksim pie lopaudzinātāju zināšanām.

Pie atbildes es gribu vēl piezīmēt, ka es p. Pētersonu pieminēju, lai varbūt arī viņš iespētu piedalīties šajā domu izmaiņā. Bet nezin, vai tas raksts netaps sastrīpots. Nodaļas pieminējums ir abās reizēs vietā.

(Tālāk nesaprotams teksts)

Jūsu K.Ulmanis

Leipcigā 21. II 1905.

Ļoti godātais Enzeliņa kgs!

Es Jums vakar norakstīju karti, ka gribu drīz vien nosūtīt piezīmes pie L.W.3 dažiem rakstiem. Gatavas šīs piezīmes nu gan ir, bet nosūtīt es viņas varu tikai rītu, jo nu pasts ir jau cieti un neapdrošināti es negribu sūtīt. Tur tad iznāks gan tikai vēl priekš Nr.5. Nekas, Nr.4 laikam būs mana atbilde tomēr iekšā. Visas šīs lietas grozās ap govu p. biedrībām. Manas domas ir tās, ka labi būtu, ja tādas biedrības daudz nodibinātos un vecajām nezustu dūša. Bet Kauguros gan es domāju var vēl palikt mierā, kamēr Jums būs Ulmanis par instruktoru. Tie būs tad gan jauki laiki — ja arī darbu pilni — vai nē? Par tām muižnieku spītēm nāks vēl trakāki rakstā par mūsu lopkopību, viss tikai izvilkumi iz Balt. Vēstnesi. Kas to jautājumu iesūtīja? Es pabrīnējos par K. atbildi. Viens no diviem — vai nu viņš nepazīst mūsu apstākļus jeb es. Redzēsim. Ar to Strades priekšlikumu es jau patieso plānu nemaz neizpaužu. Jums es viņu pateikšu. Es nēsāju viņu jau drīz kādu gadu apkārt. Es domāju tā. Instruktors top pieņemts. Palikos apmeklēt vairākas saimniecības ar cītīgiem jaunākiem saimniekiem un mēģinu šīs saimniecības daudz maz priekšzīmīgi ierīkot. Lai pierādītu, ka priekšzīmīgi rīkojoties iznāk vairāk peļņas, tad vajadzīga arī kārtīga grāmatvešana. Bet par šo pašu grāmatvešanu — tā kā šīs saimniecības būs pēc iespējas tipiskas, varēs izsuksīt arī priekš citiem līdzīgos apstākļos saimniekojošiem visādu pasākumu ieņēmumu: lopkopības, linkopības u.t.t. Tālāk instruktors ar kādu skolotāju palīdz pa ziemu sarīkot teorētiskus kursus tādā kārtā, ka ierīkojot vairākus klubus un noturot kursus ar pārtraukumiem ir iespējams vienā ziemā visu nepieciešamāko izņemt cauri. Vasarā tad mācīto pārbaudīt un pārliecināties dotu izdevību izmeklētās priekšzīmīgās saimniecībās. Tas būtu pats “Abriss” — izbūvi dotu tuvākie apstākļi — es domāju, ka tā šai lietai vajadzētu nest bez liekiem izdevumiem labus augļus.

Kas attiecas uz vācu skolām, tad es nu drīzumā nosūtīšu garāku atbildi uz rudenī atsūtīto jautājumu. Noderīgas skolas es jau izmeklēju — man tik trūktu vēl vispārīgas ziņas, bet arī tās es ceru šonedēļ vēl saņemt. “L” Nr.3 — bija reti bagāta satura — velns viņu zin! “S” ir taču lieliski uz labo pusi gājis — bet to iespaidu no “L” viņš tomēr neatstāj. Jā, vai Jūs nevarat pie izdevības sašturmēt Valmierā sviesta aplūkāšanu — citiem par uzmundrinājumu. Vai nebūtu derējis arī “L.” šo priekšlikumu pavisam īsi pienest.

Jūsu sapulce Rīgā! Es jau domāju, ka Jūs visus lauciniekus pārraidīs mājā ar godu — ja Jūs nedarāt pēc Kungu prāta. Jūsu apraksts ir feins. Bet es šaubos, vai kas maz jel tur iznāks. Redzat, teorētiski personīgie ir pie velna. Bet tie kungi ir gudri. Centrālē no katru biedrību sūtīs 1—5 delegātus neatkarīgi no biedru skaita. Tagad ņemsies un nosūtīs Jums Nodaļa visus Vītoliņus, Vegnerus u.t.t. Ko Jūs izdarīsat — viņi, cik biedru, tik delegātu, un Jums uz 100 biedriem 1 delegāts. Tā priekšsapulce bija ļoti vietā — citādi būtu izgājis ne šā, ne tā. Un kur tad nu Konzuma lieta, kur kopmoderniecības nav neviens minējis! Jā, stingra valdīšana Jums tur ira!

Es Jums jau rakstīju, ka labāki būtu mani priekšnesumi atmetami — ko tad vērts tik garai strīpai ziedot “L” aprobežotās telpas. Drukās tieši grāmatā pie izdevības — vai nu (..) jeb laidīs kārtā. —

Cik Jums ir abonentu? 2000? Vai vairāk?

Priekš tā raksta par mūsu lopkopību es nevaru sagaidīt vienu grāmatu iz Berlīnes — citādi man tas raksts jau gatavs — trūkst tikai vēl dažas piezīmes. Vai Jūs zināt, cik mūsu govis dod piena! Es Jums pateikšu — tikai nesabīstaties!

250 Rīt tīrasiņu 1900 stopi piena — 190

3184 Angelnas tīrasiņu 1725 “” 192

2403 vietējās govis 1372 196

Apbrīnojami! Es gribu redzēt, ko tagad teiks muižu aizstāvji!

Nu gan būs viss! Dzīvojiet veseli un rakstāt man lūdzu!

Jūsu K.Ulmanis

Vai Jūs saņemat kārtīgi apdrošinātus sūtījumus?

Leipcigā, 24.2.1905.

Ļoti godātais Enzeliņa kungs!

Es saņēmu Jūsu karti. Priecājos, ka arī Ki. tura nu kā rādas manu kanti. Paldies Jums par to! Bet vispārīgi ņemot, man jāsaka, ka man tas ir bezgala vienaldzīgi, ko Vi un kompānija no manis tura. Viņu spriedumi ir partejiski. Pie Brokmana es biju. Pēdīgais sūtījums ir nogājis jau priekš kādām 8 nedēļām, bet nezin kur aizķēries. Tagad nu grib cītīgi klaušināt un meklēt. Viņi jau Jums esot rakstījuši. Es stājos tiem kungiem virsū, lai pazemina kaļķa cenas; solīja gan, bet tur laikam nekas neiznāks.

Tagad nu Jūsu kursi. Vispirms, Jums jau statūtos dota tiesība kursus u.t.t. sarīkot un, ja Jūs gribat noturēt kursus savas biedrības iecirknī, tad nevajag pēc atvēles nekur vairāk iet, kā tikai pie apriņķa priekšnieka. Tā tas bija 1902.gadā, kad manā vadībā tika sarīkoti piensaimniecības kursi “Druvā”. Nodaļai vajadzēja lielākas atvēles tāpēc, ka viņa jau sarīko kursus pa visu Vidzemi. Es saprotams ar pateicību pieņemu Jūsu priekšlikumu vadīt Kauguru biedrības piensaimniecības kursus. Ja nu Jūs aiz dažādiem iemesliem gribētu 2 jeb 3 kursus noturēt jau šopavasar, ja Jūs atrastu, ka tagad ir īstais laiks ķerties sparīgāk pie kopmoderniecības un govju pārbaudīšanas lietas un neatlikt šīs lietas uz nākošo pavasari, tad es būtu ar mieru tūlīt braukt uz Valmieru. Citādi es brauktu uz mājām tikai šī gada novembra mēnesī, agrāk man tas vairs nebūtu iespējams. Tāpēc, ja labāki iznāktu (tie iemesli Jums tikpat labi zināmi kā man) ja es brauktu jau tagad uz Krieviju, kur es varētu palikt līdz aprīļa vidum un būt Valmierā jau 27.februārī (v.st.). Tad lūdzu telegrāfējat man to drīz pēc šīs vēstules saņemšanas. Es lūgtu man tad arī tūlīt izsūtīt 50 rubļu ceļa naudas. Visvēlākais ceturtdien 17. februārī. Turpreti, ja visa tā lieta var palikt uz nākošziemu, tad rakstat vienkārši. Ja kursi tagad tiktu sarīkoti, jau pie laika tas būtu zināms jādara, vai nu viņi notiktu Valmierā jeb citur, to jūs vislabāk izšķirsat. Laba būtu arī kāda liela sapulce, sevišķi priekš tā gadījuma, ja gribētu nodibināt govju pārbaudīšanas biedrības. Ja to darītu jau tagad, tad tomēr viens gads būtu pelnīts. Linsēklu jau Jums netrūktu priekš kādām 2 vai 3 biedrībām, sevišķi vēl tagad, kamēr nav instruktors jāalgo. Saprotams, Jūs taču rīkotos neatkarīgi no Nodaļas. Lopaudzināšanas lietā es esmu nācis pie tā uzskata, ka tomēr visa Vidzeme ir pasaules liels zemes gabals, lai tur nu uz reizi viscaur sāktu ? lopkopību. Daudz labāk būtu, ja mazāks apgabals, teiksim, Kauguru biedrība sāktu, un tad redzot labos panākumus, arī citi sāktu paši darīt. Tā tas iznāktu daudz prātīgāki.

Ja govu pārb. lieta netiktu iekustināta, tad es varētu noturēt, ja vajadzētu, 3 kursus, citādi tikai 2, jo tad aprīļa sākums būtu vajadzīgs biedrību iegrozīšanai.

Es nu gaidīšu Jūsu atbildi!

Sveiki! Jūsu K.Ulmanis.

Leipcigā 4. III 1905.

Ļ.g. Enzeliņa kgs!

Es nosūtu Jums te atbildes uz diviem jautājumiem. Ceru, ka mazākais tā skolu lieta varēs vēl ietikt 5.burtnīcā, t. ir pirmajā marta burtnīcā. Šodien nosūtu Jums arī minētās skolu programmas. Varbūt ka viens otris interesējas. Piezīmējat Jūs varbūt pie tā raksta par skolām Jūsu domas par Vācijas skolu apmeklēšanu. Jūs varētu pie Skr. nolikt arī Jums pērn nosūtīto Vācijas lauks. skolu sarakstus. Es domāju, ka uz Vāciju braukdami mūsu jaunie saimnieki tiks drīzāk pie mērķa nekā pa Krieviju staigādami. Tai otrā atbildē lūkošu iespiest to piezīmi par Vestienu un par piena kursiem — es labi zinu, ka viņš ir vestienietis, bet kāpēc viņš lamājas par Eimana kursiem. Ar tiem 500 podu iesala asnu ir pavisam “neracionēla” būšana. — Lūdzu nodrukāt arī manu jautājumu.

Kas nu attiecas uz Jūsu piens. kursiem, tad man nekas nav pretī, ka tā lieta tika līdz nākamam rudenim atlikta. Man tagad vaļas nav daudz. (Tas neattiecas uz līdzdarbību pie “L”.) Gan jau sasniegs un saķers visu beidzot. Es tagad taisni pārrakstu “Lopkopība mūsu muižās”. Balt. W. Nr.4 — nodrukāto rakstu par “Bauerl. Viehzucht” mēs vēlāku atstāstīsim pēc tam, kad šis raksts būs nodrukāts. Iznāks varbūt 3 numuros. Bet lieta ir prasīga.

Sveiki! Jūsu K.Ulmanis

Leipcigā 16. III 1905.

Ļoti godātais Enzeliņa kgs!

Uz Jūsu vēlēšanos nosūtu Jums īsu kursu programmu. Ja viņa būtu par daudz īsa, tad rakstāt lūdzu un es uztaisīšu atsevišķos punktus. Es rakstu te 2—3 nedēļas, tādēļ ka varbūt izrādās par vajadzīgu, kur Jūs paplašināsat pievienojot viņiem ar dažas dienas priekš saimniekiem sevišķi — par tādiem lopkopības jautājumiem, kas piesaistītu jaunekļus un jaunavas (sviesta pārdošana u.t.t., lopu barības sagatavošana, pļavas, ganības). Varbūt varētu arī pašus kursus pa pāris dienām pagarināt, lai varētu plašāki pārrunāt arī sakņaugu audzēšanu u.t.t.

Programma būtu:

Rehcs crjnjdjlcndf b vfckjltkbz ecnhfbdftvst R. c[. j,o. ghjljk;f/ncz 2—3 ytltkb. Pfyznbz cjcnjzn bp ghfrnbxtcrb[ hf,jn b ntjhbb.

Ghfrn. hf,jns% t;tlytdyj ckbdrjjnltktybt> bpujnjdktybt vfckf> cvtnfys> ndjhjuf> bpcktljdfybt vjkjrf b.n.l.

Ntjhbz% t;tlytdyj ,tctls j crjnjdjlcndt b vfckjltkbb. Rf;lsq hfp ,tctls jnrhsdf/ncz cjjndtncnde/ot/ ktrwbt/ herjdjlbntkz rehcfvb.

Tas ir viss! Tiklīdz sāktu ielaisties sīkumos, kad jāuzskaita viss līdz beidzamam niekam. Ja kas būtu vajadzīgs — tad lūdzu rakstat. Es domāju, ka arī tā vajadzētu pietikt.

Es pielieku te arī klāt apliecību, ka es esmu bijis jau instruktors. Mans tēva vārds: Utyhb[jdbx jeb Bylhbrjdbx — kā Jūs gribat.

— Uz septembri var vēl sanākt. Es raudzīšu jau pie laika ierasties, lai varētu piepalīdzēt arī izstādi sapūlēt. Priekš izstādes būtu jāizdabon atļauja priekšnesumiem. Bet to Jūs jau paši labāki zināt.

— Es aizmirsu Jums pateikt, ka man rakstā par mūsu lopkopību visi mūsu raksti ir vāciski. Lūdzu viņus pārtulkot. Es nezināju latviskos nosaukumus.

Sveiki! Jūsu K.Ulmanis

“Latvijas Vēstneša” publikācija.

Dr. Sigizmunds Timšāns, “LV” informācijas redaktors