nozaru ziņas

Par valsts investīciju programmām 1998. — 2000. gadam

Pagājušajā piektdienā, 29. augustā, Ekonomikas ministrijā žurnālisti tika aicināti uz sarunu par valsts investīciju programmām. Kā sarunas sākumā teica preses sekretāre Irēna Bērziņa, lielākajā daļā sabiedrības nav īsta priekšstata, ar ko nodarbojas Ekonomikas ministrija, un tāpat nav skaidrības, kas ir investīciju programmas un kādēļ ar tām nodarbojas tieši šī ministrija. Savu viedokli šajā jautājumā izteica arī jaunie EM vadības darbinieki (attēlā no kreisās) — parlamentārais sekretārs Valdis Nagobads, valsts sekretārs Jānis Vanags un Investīciju departamenta direktore Gaļina Kaņejeva.

Sarunu ievadīja Gaļina Kaņejeva:

— Valsts investīciju plānošanas pamatā ir Ministru kabineta Deklarācijā noteiktie attīstības virzieni, MK izdotie noteikumi Nr. 377 “Valsts investīciju programmas sagatavošanas, finansēšanas un realizācijas kārtība” (1996.gada 8. oktobrī) un Ekonomikas ministrijas izstrādātie un ik gadus apstiprinātie “Ieteikumi projektu iesniegšanai Valsts investīciju programmai”. VIP limits no valsts budžeta ir noteikts 1 procenta apmērā no IKP (iekšzemes kopprodukta), bet no ārvalstu kredītiem — 2 procenti no IKP.

Valsts investīciju programma (VIP), kas izstrādāta 1998. — 2000. gadam, ir ceturtā pēc kārtas, sākot ar 1995. gadu, un VIP neapšaubāmi skar visus Latvijas iedzīvotājus. Tādēļ iedzīvotājiem ir jāzina, kālab nākamgad vai aiznākamgad tiks uzbūvēta tieši šī vai cita celtne un kādi ir kritēriji, pēc kuriem tiek izraudzītas un realizētas investīciju programmas. Viens no kritērijiem investīciju programmu izvēlei ir projektu kombinācija starp dažādām nozarēm. Ir programmas, kas tiek uzsāktas no jauna, ir tādas, kas turpinās vairākus gadus, tādēļ projektu kombinācija lielā mērā ir atkarīga no jau iesāktajām programmām. Projektu realizāciju ietekmē MK lēmumi, arī projekta sagatavotības pakāpe un kvalitāte. Pieredze šajā darbā jau ir uzkrājusies gan Ekonomikas, gan arī nozaru ministrijām. Ekonomikas ministrija vērtē projektu ekonomisko izdevīgumu, finansiālo sagatavotību un pašatmaksāšanos, jo mēs strādājam ierobežotu resursu apstākļos.

Gaļina Kaņejeva pastāstīja, ka prioritārās nozares 1998. — 2000. gada VIP ir enerģētikai, sakariem un transportam, tajā skaitā arī informātikai un vides aizsardzībai un reģionālajai attīstībai (par 1998. — 2000. gada VIP struktūru un projektu finansējumu no pamatbudžeta skat. š.g. 29. augusta “LV” numurā). Paralēli līdzekļiem no valsts budžeta VIP tiek piesaistīti valsts iekšējie un ārvalstu aizdevumi. Kopējās 1998. — 2000. gada VIP iekļauto projektu izmaksas ir aptuveni 380 milj. latu, valsts pamatbudžeta daļa ir 87 milj. latu (23%), bet ārvalstu kredītu daļa — 168 milj. latu ( 44%), atlikusī daļa tiek segta no speciālajiem budžetiem, grantiem, komerckredītiem un projektu iesniedzēju pašu resursiem. 1998. gada VIP paredzēti 41,8 miljoni latu no valsts budžeta, kas tiek papildināti ar 82,6 milj. latu no ārvalstu aizdevumiem. Pavisam 1998. gada VIP no visiem finansēšanas avotiem paredzēti 184,2 miljoni latu.

Caur VIP tiek realizēta Latvijas tautsaimniecības attīstības politika, tādēļ nozaru ministrijas ir atbildīgas par projektu iesniegšanu EM. Projektiem ir jāatspoguļo nozares attīstības stratēģija, un tiem jābūt sakārtotiem prioritārā kārtībā.

Kopš 1995. gada Ekonomikas ministrija ir izskatījusi 877 iesniegtos projektus, un no tiem 1998. gadam realizēšanai apstiprināti 364 projekti. (Realizētie projekti 1995. — 1996. gadā ir 66.) Redzams, ka projektu sagatavošanas līmenis ir audzis, taču finansu līdzekļi joprojām ir nepietiekoši. Tādēļ jāpiesaista ārpusbudžeta līdzekļi, un to piesaistīšana lielā mērā atkarīga no projekta gatavības realizācijai.

— Te jāsāk runāt par speciālistu gatavību realizēt iesniegto projektu jeb speciālistu profesionalitātes līmeni,— saka Gaļina Kaņejeva.— Diemžēl lielā cilvēku aprite nozaru ministrijās šo darbu kavē. Joprojām labi speciālisti no valsts struktūrām aizplūst uz privātajiem uzņēmumiem, un mēs atkal un atkal esam spiesti sagatavot jaunus speciālistus — rīkot seminārus, īpašas apmācību programmas ar konkrētu tematiku dažādiem speciālistu līmeņiem.

Šobrīd arī ar VIP palīdzību tiek risinātas daudzas sociālas problēmas, un vieni no vislabāk pamatotajiem projektiem ir tieši tie, kas tiek veidoti “no apakšas” — šādiem projektiem pašlaik ir vislielākā finansiālā atdeve. Salīdzinoši liela naudas summa ir atvēlēta projektiem, kas realizēti pašvaldībās ārpus Rīgas. Tas nozīmē, ka audzis projektu sagatavotības un kvalitātes līmenis un, nenoliedzami, pašvaldību aktivitāte. Ļoti aktīvi tiek risinātas vides problēmas, un VIP tīkls pārklāj pilnīgi visu valsti. Vides aizsardzības sektorā šobrīd ir divi lieli projekti, kas turpinās gadu no gada, — bīstamo atkritumu apsaimniekošanas sistēmas izveide. Jauns projekts 1998. gadā tiks realizēts Valmieras reģionā — atkritumu savākšanas saimniecības izveidošana, un šis projekts būs bāze, lai līdzīgas saimniecības izveidotu arī pārējā Latvijas teritorijā. Vides aizsardzības sektorā tiek realizēti projekti arī ūdensapgādes un attīrīšanas iekārtu sakārtošanā, un 1997. gadā VARAM ir uzsākusi interesantu praksi, virkni tā saukto integrēto projektu, proti, kompleksa energoresursu ieguves un ūdenssaimniecību sakārtošanu. Šie projekti jau šodien iezīmē reģionālās attīstības koncepcijas realizēšanu visos Latvijas novados.

Viens no lielākajiem projektiem enerģētikas sektorā ir Daugavas HES kaskādes projekts — tas turpināsies desmit gadus, tādi ir aizdevuma nosacījumi.

Satiksmes sektorā turpinās un vēl ilgus gadus turpināsies Pasaules bankas un Kuveitas fonda kreditētais projekts Latvijas autoceļu sakārtošanā. Jauns VIP ir satiksmes sektorā — 3 gadus ilgs starpvaldību sadarbības projekts par Ziemeļaustrumu reģiona pārrobežu autotransporta koridoru izveidošanu. Vēl viena jauna programma, kas paredzēta 1998. — 2000. gadam, bet kas varētu turpināties arī ilgāk, ir tā sauktā informātikas bloka izveide. Tajā ietilpst datu bāzes sakārtošana un savstarpēja iedzīvotāju reģistra, uzņēmumu reģistra, nodokļu maksātāju reģistra un vēl jaunizveidojamo reģistru sasaiste vienotā tīklā. Lai nodrošinātu starpinstitucionālo informācijas apmaiņu, paredzēts realizēt valsts nozīmes datu pārraides tīkla izpēti un datu pārraides shēmas izveidošanu. Lai to veiktu, ļoti būtiska ir speciālistu apmācība.

Labklājības sektorā sadarbībā ar Pasaules banku tiks uzsākts labklājības sistēmas reformas projekts, kas arī ir daļa no informātikas projekta.

Lauksaimniecības sektorā nākamgad ir trīs VIP. Viens — lauksaimniecības izglītības reformas projekts. Šobrīd jau ir zināms, ka tiks izveidoti 8 lauksaimniecības mācību centri, bet vēl nav skaidrības, kas notiks ar pārējām lauksaimniecības skolām, un te jāaktivizē starpsektoru sadarbība. Jābūt pilnīgā skaidrībā, kādus speciālistus mēs sagatavojam un vai šie speciālisti valstij būs vajadzīgi. (Tas attiecas ne tikai uz lauksaimniecību, bet uz visu izglītību kopumā.) Otrs projekts lauksaimniecībā ir zinātnes (piecu selekcijas un izmēģinājumu staciju) materiāli tehniskās bāzes attīstība, un šī projekta realizēšanā jāizstrādā komplekss pasākumu plāns. Programma 1998. gadā tiks uzsākta Priekuļu selekcijas un izmēģinājumu stacijā. Trešais projekts, kas arī ir liels projekts vairāku gadu garumā, ir Nacionālā zivju atražošanas programma.

Lielākās problēmas, kas saistītas ar VIP, ir nepietiekamais finansējums — nav iespēju atbalstīt visus EM iesniegtos projektus; programmu uzraudzība to realizēšanas gaitā; stratēģiju maiņa, kas rodas, mainoties ministriju vadībai; speciālistu rotācija; politiskā atbalsta trūkums daļai projektu.

EM Investīciju departamenta direktore Gaļina Kaņejeva teica, ka finansu līdzekļi VIP, kaut arī daļēji no valsts budžeta, ir papildus tiem līdzekļiem, kas no valsts budžeta paredzēti katras nozares atbalstam un attīstībai.

Rūta Bierande,

“LV” nozares redaktore

Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”