Ministru kabineta rīkojums Nr. 109

Rīgā 2019. gada 6. martā (prot. Nr. 11 19. §)

Par veselības aprūpes pakalpojumu eksporta attīstības plānu 2019.–2023. gadam

1. Apstiprināt veselības aprūpes pakalpojumu eksporta attīstības plānu 2019.–2023. gadam (turpmāk – plāns).

2. Veselības ministrijai nodrošināt plāna ieviešanas vadību un koordināciju.

3. Ministrijām un citām atbildīgajām institūcijām nodrošināt plānā paredzēto pasākumu īstenošanu atbilstoši piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem.

4. Veselības ministrijai sagatavot un veselības ministram līdz 2023. gada 1. septembrim iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā plāna ietekmes izvērtējumu.

Ministru prezidents A. K. Kariņš

Veselības ministre I. Viņķele

(Ministru kabineta
2019. gada 6. marta
rīkojums Nr. 109)

Veselības aprūpes pakalpojumu eksporta attīstības plāns 2019.–2023. gadam

Izmantotie saīsinājumi:

ĀM – Ārlietu ministrija

EM – Ekonomikas ministrija

FM – Finanšu ministrija

LĀB – Latvijas Ārstu biedrība

LIAA – Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra

LTRK – Latvijas tirdzniecības un rūpniecības kamera

LVTK – Latvijas veselības tūrisma klasteris

MK – Ministru kabinets

NVD – Nacionālais veselības dienests

SPKC – Slimību profilakses un kontroles centrs

VADDA – Veselības aprūpes darba devēju asociācija

VI – Veselības inspekcija

VM – Veselības ministrija

I. Plāna kopsavilkums

Veselības aprūpes pakalpojumu eksporta attīstības plāns 2019.–2023. gadam izstrādāts atbilstoši 2018. gada 7. augusta MK sēdes protokolā Nr. 37 82. § 2. punktā noteiktajam uzdevumam "Veselības ministrijai sadarbībā ar Ekonomikas ministriju izstrādāt veselības aprūpes pakalpojumu eksporta jomas attīstības rīcības plānu un noteiktā kārtībā iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā līdz 2019. gada 1. februārim". Lai nodrošinātu dažādu sabiedrības grupu viedokļu pārstāvniecību un panāktu pēc iespējas efektīvus plānošanas rezultātus, kā arī, lai izvairītos no plānošanas kļūdām vai mazinātu tās, plāna izstrādei tika izveidota darba grupa¹, kurā piedalījās pārstāvji no VM, ĀM, EM, FM, LIAA, NVD, SPKC, VI, LTRK, VADDA un LVTK, tādējādi realizējot sabiedrības līdzdalību šī politikas plānošanas dokumenta izstrādē. Visām darba grupā pārstāvētajām organizācijām un caur tām plašai sabiedrības daļai bija iespēja līdzdarboties attīstības plānošanas dokumenta izstrādē. Minētās darba grupas dalībnieki, kas ir ieinteresētā sabiedrība, kurai vislabāk zināmi vietējie apstākļi, sniedza detalizētu informāciju par esošo situāciju Latvijā un iespējamajiem šķēršļiem, kā rezultātā tika rasts veiksmīgākais Plāna variants, kas vislabāk atbilstu ilgtspējīgas attīstības interesēm.

Veselības aprūpes pakalpojumu eksporta attīstības plāns ir sagatavots pamatojoties uz Informatīvo ziņojumu par veselības tūrisma attīstības veicināšanas iespējām, kurā apkopoti priekšlikumi rīcības virzieniem un veicamajiem pasākumiem,² un tajā paredzēto aktivitāšu īstenošanai netiek plānots papildus valsts budžeta finansējums. Plānā ir šādi rīcības virzieni:

1) Darbības ilgtspējas nodrošināšanai;

2) Stratēģisko valstu mērķa tirgu definēšana;

3) Latvijas tēla, kā veselības aprūpes pakalpojumu eksportētājvalsts, izveide.

II. Esošās situācijas raksturojums

Ņemot vērā, ka Latvijas Nacionālā attīstības plāna 2014.–2020. gadam rīcības virziena "Dabas un kultūras kapitāla ilgtspējīga apsaimniekošana" mērķa Nr. 2 "Kultūras kapitāla resursu ilgtspējīga izmantošana" ietvaros veicamais uzdevums Nr. 1 ir attīstīt uz eksportu orientētu integrētu tūrisma, kultūras, veselības un dabas kapitāla infrastruktūras, pakalpojumu un produktu piedāvājumu, esošajos globalizācijas un saasinātās konkurences apstākļos Latvijai nepieciešams identificēt savas konkurētspējīgās priekšrocības, ne tikai, lai attīstītu tūrisma produktus un teritorijas ar lielāku ilgtspējīgas attīstības potenciālu, bet arī piesaistītu tūristus veselības aprūpes eksporta pakalpojumu saņemšanai Latvijā.

Kā Informatīvajā ziņojumā par veselības tūrisma attīstības veicināšanas iespējām (kas izskatīts MK 2018. gada 7. augustā (prot. Nr. 37 82. §)), aprakstot esošo situāciju tika minēts, pārrobežu veselības aprūpes pakalpojumi ir viena no perspektīvākajām un strauji augošākajām eksporta nozarēm Eiropā un citur pasaulē. Statistika rāda, ka Latvijā sniegtie veselības aprūpes pakalpojumi, augstas kvalitātes tehniskais nodrošinājums un ārstu profesionālisms tiek novērtēts ārvalstīs, ko apstiprina arī stabils ārvalstu pacientu skaita pieaugums. Latvija ir pievilcīga ārvalstu pacientiem ne tikai salīdzinoši zemāku cenu dēļ, bet arī īsāka gaidīšanas laika un modernu ārstēšanas tehnoloģiju dēļ.

Turklāt gan Latvijas Tūrisma mārketinga stratēģijā 2018.–2023. gadam, gan arī Latvijas tūrisma attīstības pamatnostādnēs 2014.–2020. gadam veselības tūrisms ir noteikta kā viena no tūrisma prioritātēm, tādēļ darba grupa, kas tika izveidota Informatīvā ziņojuma sagatavošanai (turpmāk – darba grupa), uzskata, ka ir svarīgi valstiskā līmenī noteikt veselības aprūpes pakalpojumu eksportu par vienu no eksportspējīgākajām nozarēm un attiecīgi prioritāru nozari.

Kopumā, ņemot vērā Latvijas šī brīža situāciju, veselības aprūpes pakalpojumu eksporta jomā, līdzšinējās aktivitātes, kā arī identificētos sarežģījumus, būtu svarīgi pirmās darbības veselības tūrisma attīstībā vērst tieši uz procesu sakārtošanu, vienotas izpratnes veidošanu, atbildīgo noteikšanu par dažādām procesa komponentēm, kas kopumā veidotu vienotu stratēģiju veselības tūrisma attīstībā.

Neskatoties uz to, ka veselības aprūpes pakalpojumu eksporta jomā šobrīd nav vienotu un koordinētu darbību kopums no visām iesaistītajām pusēm, darba grupa identificēja jau notiekošos procesus, kurus realizē paši veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēji, gan arī pasākumus, kurus ir iespējams veikt bez tūlītēju nopietnu papildu finanšu līdzekļu piesaistes.

Tāpat, atbilstoši Sabiedrības veselības pamatnostādņu 2014.–2020. gadam 4.3. sadaļā "Veselības aprūpes finansēšana" minētajam, secināms, ka veselības tūrisms tiek uzskatīts par vienu no līdzekļiem, kā piesaistīt papildus finansējumu nozarei, tādējādi veicinot veselības aprūpes sistēmas efektivitātes un konkurētspējas uzlabošanos.

Darba grupā panākta vienošanās, ka šobrīd, domājot par veselības aprūpes eksporta pakalpojumu jomas attīstību, būtu svarīgi, pirmkārt, veikt mērķtiecīgas darbības globālo jautājumu risināšanai – vienota Latvijas tēla izveide, stratēģisko valstu mērķa tirgus attiecībā uz veselības aprūpes pakalpojumu eksportu noteikšana, pilnveidot pašreizējo terminoloģiju un uzlabot statistikas datu precizitāti.

Sakārtojot atbildīgo iestāžu un iesaistīto pušu sadarbību šajos jautājumos, būtu iespējams runāt par tālāko darbu pie jomas attīstības. Un, lai nodrošinātu pienācīgu turpmāko procesu koordinēšanu, ir izstrādāts Veselības aprūpes pakalpojumu eksporta attīstības plāns 2019.–2023. gadam. Arī turpmāk svarīgi izveidot struktūru, kas uzraudzītu procesa ieviešanu, laicīgi signalizētu valdībai par nepieciešamību atjaunot iepriekš izstrādāto stratēģiju, pielāgojot to mainīgajiem ārējiem apstākļiem un iespējamiem sarežģījumiem, vai nepieciešamību veikt grozījumus normatīvajos regulējumos.

Veselības ministre I. Viņķele