Singapūras kapitāls —

Rīgas uzņēmuma privatizācijā

Uzņēmuma

privatizācijai sēkojot

Vienā no “Acot Technologies SIA” cehiem

Singapūras Republika atrodas uz dienvidiem no Malakas pussalas — Singapūras salā un to aptverošo salu grupā. Neatkarību no Malaizijas Federācijas tā proklamējusi 1965.gada 9.augustā. Iedzīvotāju skaits tur ir nedaudz lielāks nekā Latvijā, lai gan pēc platības Singapūra ir vairāk nekā 100 reizes mazāka. Singapūra ir valsts ar ļoti lielu saimniecisko aktivitāti. Attīstīta ir naftas pārstrāde, ķīmiskā rūpniecība, kuģu un mašīnbūve, radiotehnikas, elektronikas, optiskā un farmaceitiskā rūpniecība, cementa ražošana un kaučuka apstrāde. Valsts eksportē galvenokārt naftas pārstrādes un mašīnbūves produkciju. Singapūra ir arī viena no lielākajām pasaules ostām.

Šodien saistībā ar Latvijas uzņēmumu privatizāciju it bieži tiek pieminētas Singapūras firmas. Pirms vairāk nekā gada ACMA un PIVOT bija pirmās uzņēmēju grupas no Singapūras, kas investēja līdzekļus kādas mūsu valsts rūpnīcas attīstībā.

Meklējot sadarbības partnerus Baltijā, singapūrieši ar savu zviedru kolēģu starpniecību tika iepazīstināti ar Rīgas tehnoloģisko rīku rūpnīcu (RTR). Labi saglabātais uzņēmums, kurā ir teicams darbmašīnu parks un profesionāls darba kolektīvs ar 30 gadu stāžu, singapūriešos viesa pārliecību, ka šeit ir vērts investēt līdzekļus. Uzņēmēju grupas ACMA un PIVOT privatizēja RTR, apņemoties dzēst tās parādus un nodrošinot ražošanas attīstību. Vairāk līdzekļu uzņēmuma privatizācijā ieguldīja PIVOT, kas ražo plastmasas izstrādājumus un izvērsusi darbību arī Malaizijā un Ķīnā. Privatizētā rūpnīca ieguva jaunu nosaukumu, un Latvijas instrumentu būve — jaunu vārdu — “Acot Technologies SIA” (tajā iekļauta abu firmu nosaukumu sākuma un beigu daļa).

Firmas galvenais menedžeris Tonijs N.Torne un RTR rūpnīcas veterāns eksporta menedžeris Fjodors Baranovs pastāstīja, ka uzņēmums dibināts 1896.gadā un tā toreizējais nosaukums bija “Motors”. Pirms Pirmā pasaules kara tajā izgatavoja lidmašīnu motorus. Sekoja gan panīkuma, gan augšupejas gadi, līdz 1967.gadā tika izveidota Rīgas tehnoloģisko rīku rūpnīca, kur līdztekus abrazīvajiem instrumentiem sāka izgatavot štances un presformas. Šī produkcija Latvijai bija svarīga, jo katras ražošanas sākums ir tehnoloģiskie rīki. “Lauvas tiesa” valsts pasūtījumu tomēr gāja bijušās PSRS vajadzībām. Ražošanas apjoma un strādājošo skaita ziņā (1500 cilvēku) rūpnīca sasniedza apogeju 1989.gadā. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas, strauji sarūkot Austrumu tirgum, rūpnīca iekļuva parādos un sāka nīkuļot. Strādājošo skaitu nācās samazināt. Kaut arī direktora Aleksandra Bulajeva vadībā tika atrasts jauns tirgus Rietumos, produkcijas noiets samazinājās. Rūpnīcas stāvoklis kļuva katastrofāls, parādi sasniedza 2 miljonus latu, telpas netika kurinātas vairākus gadus. Pēc laimīgā pagrieziena rūpnīca ieguva jaunu “elpu”.

1996.gada oktobrī uzņēmumu pārņēma singapūrieši. Viens no pirmajiem uzdevumiem bija organizēt informācijas saņemšanu pa elektronisko pastu un uzskaites darbu datorizācija. Tika nolemts specializēties plastmasas detaļu atliešanā nepieciešamo presformu ražošanai.

Presformu izgatavošana ir ļoti sarežģīts metālapstrādes process, kam nepieciešamas ļoti labas un precīzas darbmašīnas. Un, protams, augsti kvalificēti inženieri un pieredzējuši strādnieki. Visdarbietilpīgākā ir presformu projektēšana un mehāniskā apstrāde. Šie procesi arvien vairāk tiek sasaistīti ar datoru palīdzību, pielietojot CAD/CAM tehnoloģiju.

Ieiet šodienas tehnoloģisko rīku realizācijas tirgū, nostājoties līdzās firmām, kas jau desmitiem gadu darbojas tirgus konkurencē, ir ļoti grūti. Bieži nākas mainīt izstrādājumu modeļus, nemitīgi paātrināt presformu projektēšanu, izgatavošanu un to ieviešanu ražošanā. Laiks no pasūtījuma saņemšanas līdz pirmo plastmasas detaļu atliešanai konkurences cīņā pašlaik ir kļuvis gandrīz par galveno kritēriju. Uzsākot privatizētā uzņēmuma ražošanas organizācijas pilnīgošanu, šis faktors bija viens no svarīgākajiem. Labi zināms, ka ražošanas procesa reorganizācija prasa lielus finansiālus līdzekļus un arī jaunu domāšanu. Darbiniekiem nereti nākas pārvarēt psiholoģiskas barjeras un atteikties no veciem ieradumiem. Tā, piemēram, daudzos strādājošos lielu neizpratni radīja atteikšanās no sēdvietām pie darbmašīnām. Taču jaunā vadība uzskata, ka pie darbmašīnas cilvēkam ir jāstrādā, nevis jāsēž un jāatpūšas.

Lai sekmētu uzņēmuma vadības un inženierdienestu reorganizāciju, darbā tika pieaicināti speciālisti no Singapūras, kā arī konsultanti apmācībai no Zviedrijas, Indijas un Anglijas. Viņi palīdzēja veidot uzņēmumā jauno darba stilu.

Gada laikā ražošanas efektivitāte cēlusies 1,5 reizes. Tas ir panākts ar labāku darba organizāciju, ražīgākas tehnikas ieviešanu un darba disciplīnas paaugstināšanu. Daudz stingrāka kļuvusi uzskaite un kontrole, darbinieki ir apguvuši vairākas profesijas. Uzņēmumam ir izdevies krietni paātrināt presformu izgatavošanu un tā nepārsniedz 8 līdz 12 nedēļas. Ražošanas apjoms pieaudzis divas reizes, un pašlaik uzņēmums izgatavo 12 līdz 15 presformas mēnesī. Gada apgrozījums sasniedz 1,5 milj. latu. Strādnieku alga pieaugusi par 30 līdz 60 procentiem. Darbinieki saņem brīvpusdienas viena lata vērtībā. Mainīta arī darba apmaksas sistēma. Gabaldarba apmaksas vietā ieviesta laika darba apmaksa.

Rūpnīca pašlaik 98 procentus savas produkcijas eksportē, jo Latvijai tā pašlaik vēl nav vajadzīga. Presformas tiek sūtītas uz Skandināvijas valstīm (60 procenti), Vāciju (15 procenti), ASV (10 procenti) un Singapūru (15 procenti). Pašlaik uzņēmums izgatavo vidēja un liela gabarīta presformas, taču var izgatavot pat līdz trim tonnām smagas formas, kurās iespējams atliet līdz divi kilogrami smagas plastmasas detaļas. Nākotnē plānots pieņemt pasūtījumus līdz 5 tonnu smagu formu izgatavošanai. Tas uzņēmumam būtu ekonomiski izdevīgi, jo ne katra konkurējoša firma to spēj. Uzņēmuma produkciju izmanto arī tādas pazīstamas firmas kā “Volvo” un “Hackman House–Hold”.

Pasaules tirgū uzņēmuma konkurenti ir Dienvidkorejā, Taivānā, Portugālē, Čehijā un Ungārijā, bet Baltijā — vairākas Igaunijas un Latvijas firmas, kuras gan ir krietni mazākas un ar mazāku privātā kapitāla daļu. Uzņēmums ir viens no lielākiem un spēcīgākiem reģionā, un tas, protams, palīdz. Jo ar uzņēmumu rēķinās, tam ir lielākas tehniskās iespējas.

Uzsāktais uzņēmuma darba organizācijas un vadības pilnveidošanas process joprojām turpinās. Un šo laiku jāvērtē kā pārejas posmu ar visiem ar to saistītiem trūkumiem. Taču uzņēmuma vadība ir pārliecināta, ka ieguldītie līdzekļi un jaunā darba organizācija nesīs augļus un ļaus uzņēmumam kļūt par vienu no modernākajiem presformu izgatavotājiem Eiropā. Pagaidām tas vēl ir sapnis.

Lai varētu nostāties blakus Eiropas labākajām firmām, mums ir jānodrošina:

— augsta presformu kvalitāte,

— neilgs izgatavošanas laiks un precīza piegādes termiņu ievērošana,

— zema pašizmaksa,

— serviss ekspluatācijas laikā.

Šai nolūkā ir jāturpina ražošanas pilnveidošana:

— jānodrošina mašīnparks ar CNC tipa programmas vadības darbgaldiem,

— jāuztic datoriem pilnībā uzskaites, projektēšanas un izgatavošanas procesi, ieviešot CAD/CAM tipa tehnoloģiju,

— jāpanāk ražošanas procesu sertifikācija atbilstoši ISO 9000 kvalitātes vadības standartiem,

— jāsekmē rūpnīcas darbinieku regulāras mācības,

— jāveicina sociālo apstākļu uzlabošana un strādnieku līdzdalības palielināšana uzņēmuma pilnveidošanā.

Nākotnē paredzēts apgūt divus jaunus korpusus, iegādāties jaunas darbmašīnas, strādājošo skaitu palielinot līdz pieciem simtiem. Turpināsies presformu izgatavošanas laika saīsināšana. Piemēram, Taivānā un Dienvidkorejā ir firmas, kas presformu spēj izgatavot 5 līdz 8 nedēļās. Tas panākts ar labāku darba organizāciju, ar triju maiņu darbu, plašāku datortehnikas ieviešanu un standartelementu pielietošanu, kā arī ar paralēlo projektēšanu, kad presformu sāk projektēt vienlaikus ar pašu detaļu. Tuvākā laikā tiks organizēta pilnīgi datorizētu presformu darba zīmējumu un tehnoloģijas izstrāde, kas ne tikai paātrinās procesu, bet arī paaugstinās kvalitāti. Lai sasniegtu jauno līmeni, būs vajadzīgi lieli kapitālieguldījumi, kā arī labi sagatavoti speciālisti.

Kā pastāstīja “Acot Technologies SIA” prezidents P.N.Teo, uzņēmums gada laikā jau guvis Rietumu ražotāju atzinību. Pieaug pasūtījumu skaits, un tagad jau var pat izvēlēties. Uzņēmums saskaņā ar tā attīstības koncepciju tiks paplašināts. Tuvāko trīs gadu laikā apgrozījumam jāpieaug desmit reižu.

Uzņēmuma panākumi tiek lielā mērā saistīti ar strādājošo profesionalitāti un viņu attieksmi pret uzņēmumu. Nepārtraukti nākas mācīties. Strādājošo profesionālo kvalifikāciju palīdz uzlabot ārzemju konsultanti. Paredzēts, ka darbinieku grupas varētu stažēties ārzemju firmās, bet angļu un latviešu valodas apguvei rūpnīcā iekārtotas īpašas klases. Regulāri tiek organizētas tikšanās ar strādājošiem, kurās tiek uzklausīti dažādi viedokļi par kvalitātes paaugstināšanu un pašizmaksas pazemināšanu. Par labākajiem priekšlikumiem tiek piešķirtas balvas. Attiecībās ar cilvēkiem jābūt labvēlīgai attieksmei.

Mēs ļoti augstu vērtējam rūpnīcas veterānus, kas šeit ir nostrādājuši daudzus gadus. Tā ir mūsu bagātība, un ar to mēs lepojamies.

Darbam pieaicinātos konsultantus es izvēlos pats, darbā viņiem jābūt tik patiesiem, lai es varētu viņiem pilnīgi uzticēties.

Mēs gribam strādāt tā, lai mūsu firma Latvijā kļūtu par parauguzņēmumu. Vēlamies sadarboties ar Latvijas augstskolām un zinātniekiem, lai varētu piesaistīt vairāk jaunu un zinošu speciālistu.

Pirmajā darba gadā pilnīgojām tehnoloģisko procesu. Iekārtojām jaunus iecirkņus, piemēram, iecirkni izgatavoto presformu pārbaudei un pirmo detaļu partiju atliešanai. Šeit būs robotizētas lielgabarīta plastmasas detaļu liešanas mašīnas, kādu Latvijā vēl pagaidām nav. Jauno tehnoloģisko iekārtu, datoru un to programmu iegādei uzņēmums izlietojis vairāk nekā 6 miljonus ASV dolāru.

Lai radikāli uzlabotu konstruktoru un tehnologu biroju darbu, uzņēmumā veikta liela modernizācija un pārbūve.

Pašlaik divas lielākās problēmas ir iepriekšējā uzņēmuma parādu kapitalizācija un pašreizējā uzņēmuma pārāk gausais darba temps. Lai tās atrisinātu, talkā tiks aicināti japāņu speciālisti.

Firmas prezidents P.N.Teo esot gandarīts par iespēju strādāt Latvijā un cenšoties darīt visu, lai uzņēmums dotu Latvijai labumu ne tikai maksājot valstij nodokļus un sagādājot darbavietas, bet arī iepazīstinot pasauli ar kvalitatīvu produkciju. Latvijā strādāt esot interesanti, jo cilvēki šeit ir ar lielu kultūras pieredzi. Arī likumdošanas bāze ir pietiekami laba. Un perspektīvais Skandināvijas tirgus vieglāk esot iekarojams no Latvijas. Tātad jācenšas labāk izmantot priekšrocības, ko Latvijai nodrošina tās ģeogrāfiskais stāvoklis, materiāli resursi un cilvēku zināšanu līmenis.

Singapūrieši respektējot un saprotot Latvijas problēmas, jo pirms 30 gadiem arī viņu valsts atradusies līdzīgā stāvoklī. Pašlaik Singapūra ir viena no bagātākajām valstīm pasaulē. Singapūras kolēģi ir pārliecinājušies, ka tikai rūpniecības attīstība spēj dot tautai pārticību, jaunatnei labu izglītību un zinātnei bagātu augsni.

Latvija varētu saņemt ievērojamas investīcijas ieplūdes, ja attiecībās ar Singapūru tiktu izrādīta lielāka ieinteresētība. Valdību līmenī vajadzētu dibināt kontaktus un noslēgt līgumu par nodokļu dubulto neaplikšanu. Bez tam Latvijas Attīstības aģentūrai vajadzētu Singapūrā plašāk informēt par Latviju, par tās rūpniecību un privatizācijas iespējām. Singapūrā vēl valda uzskats, ka Latvijā ir ļoti bīstama kriminogēnā situācija.

Teo kungs iepazīstināja arī ar rūpnīcu, kuras ražotnēs valda liela rosība. Un tāda rosība sen nav redzēta citās līdzīga profila rūpnīcās. Pārvērtības skārušas ne tikai korpusu iekštelpas, bet arī visu rūpnīcas teritoriju, kas arī, salīdzinot ar citiem Latvijas metālapstrādes uzņēmumiem, kļuvusi ievērojami sakoptāka.

Firmas “Acot Technologies SIA” prezidents P.N.Teo ir arī uzņēmuma pārveides ideju “ģenerators”. Ar savu labvēlīgo attieksmi pret cilvēkiem uzņēmumā viņš ir iemantojis patiesu cieņu.

P.N.Teo

Gunārs Freibergs, “LV”